kā atbrīvoties no apvainojuma, strīda vai konflikta situācijas.

Zilā stara metode.

 

 Metode, kā atbrīvoties no apvainojuma, strīda vai konflikta situācijas. Šoreiz ir vienalga, vai atsalums ir noticis vakar vai senatnē, vai tas ir starp partneriem, draugiem, paziņām, kaimiņiem vai darba kolēģiem. Metode derēs arī mazāk patīkamā situācija, kura izveidojusies starp padoto un vadošo darbinieku, turklāt ir pilnīgi vienalga, kurš notiekošajā ir pie vainas, kā arī kādu amatu ieņem metodes pielietotājs.

Ērts stāvoklis, taisna mugura, vairākas ieelpas un izelpas. Sakām paldies par šo burvīgo iespēju, dāvanu – elpot. Visa uzmanības tikai uz elpošanu. Koncentrējamies uz savu sirdi un iztēlē no sirds palaižam gaiši zilu staru kā lāzeri uz izraudzītās personas sirdi. Pēc iespējas ilgāk šo saikni noturam. Sajūtam siltumu un vieglumu. Esam tikai abi, mūsu sirdis un vienojošais stars. Pēc brīža ievērojam, ka stars pazūd – tas savu darbu padarījis. Turpinām elpot ierastajā ritmā un gatavojamies tikties ar minēto personu. Priekš tā ir nepieciešama dāvana – jo dīvaināka, jo labāk. Zemapziņa tūlīt parādīs, kas ir šī dāvana. Kādam tie var būt ziedi, citam kūka vai cūciņa – krājkasīte vai liels krāsainu balonu saišķis. 

Lēnām, bez satraukuma dodamies pie izvēlētā cilvēka. Dāvana rokās, sirdī un sejā smaids – labvēlīgs. Zvanam pie durvīm un smaidot gaidām. Mums ir tikai viens uzdevums – atdot dāvanu un ieskatīties durvju atvērējam acīs: kas tur ir? Pašu acīs un sirdī mums ir mīlestība un piedošana. Durvis veras, sniedzam dāvanu un vērojam, kas notiks? Bieži gadās, ka cilvēks smaida pretī, dāvanu pieņem un aicina iekšā. Citreiz tikai dāvanu pieņem un atturīgi pasmaida. Ir reizes, kad durvis strauji aizcērtas deguna priekšā. Visi gadījumi der, jo process jau notiek. Saskarsme ir. Ja arī esam atraidīti, varam procesu atkārtot. Varam izvēlēties vēl jocīgāku dāvanu un iet atkal. Pats galvenais darīt to ar prieku un interesi tik daudz reizes, līdz ievērojam prieku otra cilvēka acīs. Protams, ka šajā vizualizācijā mīļotais cilvēks izturēsies savādāk, priekšnieks savādāk un draudzene vai kaimiņiene arī pavisam savādāk, bet izlīgšanas procesu varēs sajust.

  

Ko dod mazie vai lielie strīdi, pārmetumi, aizvainojumi? Tie traucē. Tik bieži ir dzirdēti gadījumi, ka kāds sīkums nostājas starp cilvēkiem un tā dēļ saskarsme zūd atstājot mieles un nepatīkamas atmiņas.




Krūmiņi ar Bērziņiem nesarunājās desmit gadus pēc gadījuma, kad mazais Pēterītis iemeta kaimiņu dārzā konfekšu papīrīšus. Kad starp kaimiņiem sagāzās sēta, nācās atsākt runāt. Sētu kopīgi salaboja. Pēc padarītā darba Kapuleti un Monteki sindroms izzuda –abas puses jutās kā smagu nastu novēlušas. Kāpēc bija tik ilgi jāgaida?

Metode ir interesanta ar to, ka pats tās veicējs jūt lielu atvieglojuma sajūtu, jo spēj piedot, kliedēt nepatiku, neziņu, kura nospiež pašu. Turklāt ir interesanti pavērot, kas notiek tālāk... Attiecības noteikti mainās uz labo pusi.

                                                                                                                  Ieva Ramane