Apskaut savu otro pusīti ne mazāk kā astoņas reizes dienā.

Bez pieskārieniem cilvēks «izkalst», jūtas nemīlēts, nenovērtēts. Pieskāriens mierina un spēj dziedināt. Šādu pārliecību pauž psihologi, pediatri un masieri.

 Pieskāriens spēj izglābt. Tas ir pirmais, kas rada priekšstatu par apkārtējo vidi.

Apskāviens un pieskāriens atver enerģijas plūsmu ķermenī. Samīļot un apskaut ir dabiska sajūtu izpausme, kuru cilvēki dzīves laikā mēdz zaudēt.

 Psihologi iesaka apskaut savu otro pusīti ne mazāk kā astoņas reizes dienā.

Tas padarīs cilvēku laimīgāku, jo apskaujoties rodas hormoni, kas uzlabo pašsajūtu.

 Vecākiem ieteicams pēc iespējas biežāk apskaut bērnus – tas viņiem palīdzēs garīgi un fiziski attīstīties. Apskāviens paaugstina hemoglobīna līmeni asinīs un stiprina organisma imunitāti.

ILZE JANKOVSKA, PSIHOLOĢE:

PIESKĀRIENS UZRUNĀ UN ATJAUNO enerģiju ķermenī, un tas ir nepieciešams visiem zīdītājiem. Dabā par to varam pārliecināties, vērojot, kā dzīvnieki mazgā un laiza savus mazuļus. Cilvēki nav izņēmums. Mazam bērnam pieskārieni ir nepieciešami, lai izdzīvotu un attīstītos. Pieskāriens cilvēkam ir svarīgs jebkurā vecumā, taču ar gadiem daudzi iemācās dzīvot bez tā. Neviens zīdainis nepiedzimst ar nepatiku pret pieskārieniem. Tā izveidojas dzīves laikā.

JA CILVĒKS IZVAIRĀS no pieskārieniem, tā ir bruņu veidošana. Cilvēka dzīvē ir noticis kaut kas traumatisks. Norobežošanās var būt kā izvairīšanās vēlreiz piedzīvot traumu, ķermenis izvēlas neko nejust, viņš šādi aizsargājas. Atmiņas par piedzīvoto liek norobežoties, lai izvairītos no sāpēm.

OTRA GALĒJĪBA – cilvēki, kuri pieiet otram ļoti tuvu un vienmēr grib pieskarties. Viņus mēdz dēvēt par enerģētiskajiem vampīriem. Mans skatījums ir šāds – enerģiju šādi nevar nozagt. Visticamāk, cilvēkam pašam pietrūkst pieskārienu. Viņam pietrūkst šādu kontaktu, un viņš sniedz citiem to, ko vēlas saņemt pretī. Der padomāt, vai cilvēks pats ir balts un pūkains un viņā nav ļaunu domu, ja traucē šāds cilvēks un viņš domā, ka blakus stāv enerģijas vampīrs.

LAI IZPRASTU situāciju, kad pieaugušā vecumā nepatīk kāda tuvums, var izmantot nogrieztās galvas metodi. Proti, nepatīkamais cilvēks mums neapzināti atgādina sāpīgas atmiņas, kuras saistītas ar kādu konkrētu cilvēku bērnībā. Dažkārt nepatīkamajam ir kopīgi žesti vai cita līdzība, kas liek atcerēties traumu. Cilvēkiem mēdz būt sāpīgas atmiņas, kuras radušās ļoti agrā vecumā, vēl atrodoties mammas vēderā. Šīs traumas nav izsakāmas vārdos, tās ķermenī saglabājas sajūtu līmenī un bloķē enerģijas plūsmu. Ar terapiju šīs traumas var izdziedēt.

PIESKĀRIENS ir tas, kas palīdz atjaunot enerģijas plūsmu ķermenī.

Ar sarunu un noteiktu ķermeņa punktu masāžu strādā maigās bioenerģētikas speciālisti. Ar šo terapijas metodi var palīdzēt visiem – bērniem, pieaugušajiem. Pēc terapijas atjaunojas līdzsvars, kas redzams arī vizuāli. Pirms seansa cilvēkam ādas krāsa ir bāla, taču pēc seansa atjaunojas tās mirdzums, atjaunojas muskuļu tonuss. Daudz par cilvēku pasaka viņa acis, tās ir kā kanāls un mēdz būt tukšas. Pēc terapijas tajās parādās mirdzums.

TAURIŅU PIESKĀRIENS

«Tauriņu pieskārienu masāža» – šādi sauc terapiju, ko ieviesa ASV pediatre Eva Raiha. Viņa strādāja Hārlemas slimnīcā Ņujorkā, uz kurieni veda priekšlaikus dzimušos bērnus. Slimnīcā zīdaiņus ilgi atstāja guļam vienā pozā uz aukstiem metāla galdiem. Toreiz valdīja uzskats, ka bērns šajā vecumā neko nejūt un neatceras. Pediatre sāka izmantot terapiju, veicot ļoti vieglus, glāstošus pieskārienus visam bērna ķermenim apmēram piecas minūtes katru dienu. Daudzu bērnu veselības stāvoklis strauji uzlabojās.

Šo jaundzimušo masāžu E. Raiha izveidoja par veselu tehniku, ko nosauca par «tauriņu pieskārienu masāžu». Izmantojot šo tehniku darbā ar pieaugušajiem, pediatre saprata, ka tā ir tikpat efektīva kā bērniem.

Terapijas teorētiskajai bāzei dots nosaukums «maigā bioenerģētika». Tā ir metode, kuras galvenais uzdevums ir atjaunot dzīvības enerģijas dabisko plūsmu ķermenī. Dzīvības enerģijas plūsmu var traucēt dzīves laikā piedzīvotās traumas un sevis sargāšanas nolūkos izveidotās bruņas.