Ik dienu!

1. Auksta duša katru rītu! Ja tas ir par aukstu, tad sāksim ar remdenu. Auksts ūdens uzlabo asins cirkulāciju caur visam ķermenim. Tu kļūsi izturīgāks pret aukstumu, tātad mazākas izredzes saaukstēties. Un pietam tas nāk par labu gan matiem gan ādai, aukstais ūdens aizver poras un padara ādu elastīgāku.

2. Glāze ūdens katru rītu. Apmēram pusstundu pirms brokastīm, tas palīdzēs pamosties Tavam organismam un sagatavot vēderu ēdienam.

3. Pastaigas pēc iespējas biežāk. Sāc ar garāku pastaigu kopā ar suni vai vienkārši atsakies no lifta izmantošanas, ja Tev jānokļūst tik dažus stāvus augstāk.

4. Labs un salds miegs. Šķiet pat nav nepieciešams izskaidrot cik svarīgs ir labs miegs. Tas ir viens no svarīgākajiem veselības rādītājiem - gan fiziski gan psiholoģiski.

5. Dabīgi dzērieni. Dzer dabīgus dzērienus, kā ūdens, zaļā tēja un svaigi spiestas sulas. Veikalā iegādājamās dzērieni un sulas parasti ir pārpilni ar cukuru un konservantiem un nesatur vērtīgas uzturvielas.

6. Izstaipies! Ir svarīgi izstaipīties ikdienas gaitās, Tas uztur pozitīvu katru dienu un pamodina tavus muskuļus, sagatavojot tos asins pieplūdumam. Kā arī ir atklāts ka tas palielina garīgo līdzsvaru.

7. Regulāra roku mazgāšana. Visas dienas garumā mēs pieskaramies daudz lietām, cilvēkiem un dzīvniekiem. Roku mazgāšana ir pavisam vienkāršs veids kā sevi pasargāt no infekcijām, sākot ar tik vienkāršām kā iesnas un beidzot ar tādām kā gripa.

8. Sāļās un taukainās uzkodas prom no ēdienkartes. Tās ir kaloriju pārpilnas kā arī konservantiem, sāli un taukiem un satur ļoti maz vērtīgās uzturvielas. Skatoties TV izvēlies augļus vai neapstrādātus riekstus.

9. Nesteidzīgas maltītes. Kad Tev ir pusdienu pārtraukums atrodi laiku mājīgam restorānam un pasūti kādu labi sagatavotu silto ēdienu (ne ātro uzkodu protams). Pirmām kārtām Tu atpūtīsies un ieturēsi labu maltīti, otrkārt ēst lēni un mierīgi ir veselīgi, Tavs vēders un ķermenis tad absorbē vairāk uzturvielu.

10. Atpūta. Nepaliec dusmīgs un nervozs par sīkumiem. Neesi pārlieku nopietns. Smaidi, mīli apkārtējos un vienmēr saskati dzīves gaišo pusi - Tava garīgā veselība ir tikpat svarīga ka fiziskā.

 

 

Bērzu sulas.

Kad ir īstais laiks sākt tecināt bērzu sulas?

Bērzu sulas iegūšanas laiks katru gadu, atkarībā no laika apstākļiem, nedaudz atšķiras. Gaisa temperatūras svārstības ietekmē arī sulas tecēšanas ātrumu – laikam kļūstot vēsākam, sula tecēs mazāk. Ja gaisa temperatūra nokritīs zem 0 grādiem, sulas bērzā sasals, un tecēšana tiks pilnībā pārtraukta. Tā atkal atjaunosies, gaisa temperatūrai paaugstinoties. Dzidrākas bērzu sulas iegūsim sulu tecināšanas sākumā. Tad tajās būs arī mazāks olbaltumvielu daudzums, un tās būs labākas uzglabāšanai.

Vai sulu tecināšanai derēs jebkurš bērzs?

Sulīgāki būs tie bērzi, kuri aug saulainā vietā, kā arī – atkarībā no bērza vecuma. No viena cērtamā vecuma bērza (jau «pieaudzis» koks) pavasarī var iegūt līdz pat 200 litriem sulas (aptuveni 20-30 litrus diennaktī). Bērza urbšanai un sulas tecināšanas procesa uzraudzīšanai piemērotāki būs lauki un ciemati, taču, lai iegūtu tīru, veselīgu un kvalitatīvu bērzu sulu, bērzam nav obligāti jāaug civilizācijas neskartākajās vietās. Bērzā darbojas dabīgi aizsargfiltri, ar kuru palīdzību tas sevī uzņem tikai vērtīgas un vajadzīgas vielas, savukārt visi nevajadzīgie sārņi caur bērza «organismu» tiek filtrēti.
Ja vien bērzs neaug pašā ceļa malā vai industriālās zonās, kur augsni tiešā veidā apdraud ūdenī šķīstošas ķīmiskas vielas, kuras bērzs dabīgā procesā nevar izfiltrēt pats, bažām par to, ka pilsētās augušo bērzu sulas ir kaitīgas, nav pamata. Tiesa gan, pilsētvidē augoši koki lielu daļu savas enerģijas patērē «organisma» tīrīšanas procesā, kā arī tiem no zemes dzīlēm tiek piegādāts mazāk vērtīgo dabas uzturvielu, tāpēc no pilsētas bērziem sulas tecēs mazāk. Ja vien iespējams, tad, protams, urbšanai labāk ir izvēlēties tādu bērzu, kas aug kādā nomaļā vietā, zaļo zonu tuvumā.

Ko par sulas tecināšanu saka pats bērzs?

Sulas tecināšana kokam nav tik kaitīga, un tas nenokalst, ja stingri ievēro tecināšanas noteikumus. Tie galvenokārt attiecas uz sulas tecināšanas pārtraukšanu – kokā ieurbtais caurums pēc tecināšanas nekavējoties jānoslēdz ar piemērota izmēra koka aizbāzni (tapu). Ideālā variantā tapa jānoziež ar tīru mālu.

Kad jāpārtrauc sulas tecināšana?

Sulas tecēšanas laiks ilgst aptuveni mēnesi. Kad sulas tecēšana sāk apsīkt un sula kļūst duļķaina, tecināšana jāpārtrauc. Nereti bērzu sulas kļūst duļķainas jau agrāk – tādā gadījumā jāpievērš uzmanība tecināšanas tapiņai. Bērzs, kā jau dzīvs organisms, reaģē uz «brūci», veidojot recinošas vielas, kuras mēdz aizsprostot tapiņu un apgrūtināt sulas brīvu tecēšanu. Šīs vielas, nokļūstot sulā, rada tajā duļķes.

Bērzu sulu labvēlīgā ietekme uz mūsu veselību

Bērza sulas lieliski attīra organismu, uzlabo vielmaiņu un baro ķermeņa šūnas ar organiskajām skābēm. To sastāvā esošās minerālvielas un citas aktīvās vielas stimulē dažādu sārņu, sāļu un nogulšņu izvadīšanu no organisma – urīnu dzenošais efekts un organismu attīrošā iedarbība bērzu sulām ir lielāka nekā ūdenim. Bērzu sulas tīra nieres un locītavas no sāļu nogulsnējumiem, bet asinis – no liekajām vielām. Organiskās skābes, kas ir bērzu sulās, mūsu organismā reaģē ar neorganiskajām skābēm, kuras veidojas no cukura, sāls, gaļas un bīdelētiem (smalkajiem) miltiem, kā arī – ar neorganisko kaļķi, kas sakrājies uz asinsvadu sieniņām. Bērzu sulas iesaka dzert, lai uzlabotu imunitāti, atvieglotu podagras, reimatisma un radikulīta radītās sāpes, kā arī paātrinātu brūču dzīšanu. Tās palīdz pret artrītu, nieru slimībām, insultu, infarktu un urīnpūšļa slimībām.

Dzersim svaigas – cik vien lien!

Svaigās bērzu sulās organismam vērtīgo vielu ir vairāk nekā raudzētās, tāpēc bērzu sulas, kamēr vien tas iespējams, vajadzētu izvēlēties lietot svaigā veidā. Lielākā bērzu sulu vērtība ir tajā esošās minerālvielas. Bērzu sulas satur arī nelielu daudzumu vitamīnu un citas bioloģiski aktīvas vielas: brīvās aminoskābes, fermentus, fitoncīdus, ēteriskās eļļas, fitohormonus, organismam vērtīgos cukurus – fruktozi un glikozi, kā arī ābolskābi un olbaltumvielas. Šīs vielas bērzu sulā gan ir nelielā koncentrācijā, tāpēc ar sulām vien gluži nepietiks, lai nodrošinātu organismu ar visām vajadzīgajām uzturvielām, taču, lietojot tās kā papildu līdzekli, organisma funkcijas un aizsargspējas tiks būtiski uzlabotas un stiprinātas. Sulu laikā bērzu sulas ieteicams lietot katru dienu – vismaz pa divām glāzēm!

Bērzu sulu pareiza uzglabāšana.

Svaigu bērzu sulu ir grūti uzglabāt ilgāk par vienu dienu – tajā var attīstīties baktērijas, kuras noārda cukurus, brīvās aminoskābes, fermentus un citas bioloģiski aktīvas vielas. Tāpēc sulu, kuru nevarēsiet izdzert svaigā veidā, būs nepieciešams sagatavot ilgākai glabāšanai.
Atspirdzinošu ietekmi atstāj tāda sula, kas satur ogļskābo gāzi. Ogļskābā gāze turklāt pasargā sulu no etiķskābes baktēriju veidošanās, kas sulā mēdz radīt nevēlamas duļķes un gļotas. Lai tās neveidotos, bērzu sulai jāsatur 5 g ogļskābās gāzes (CO2) 1 litrā sulas. Vienā litrā dabīgās bērzu sulas ir apmēram 5 g cukura. Lai saražotu tajā vajadzīgo daudzumu ogļskābās gāzes, sulā jāizšķīdina vēl aptuveni 5 g cukura uz 1 litru sulas. Ja kopējais cukura daudzums sulā ir 1% uz litru, tad tā ir pilnīgi pietiekami, lai saražotu uzglabāšanai vajadzīgo daudzumu ogļskābās gāzes.
Sulas rūgšanu var ierosināt arī ar tādām vielām un materiāliem, kuri satur rauga sēnītes, piemēram, ar rozīnēm, jaunajiem upeņu dzinumiem, rupjmaizi un rudzu miltiem. Labu sulas rūgšanu nodrošina arī vīna rauga tīrkultūras pievienošana sulai. Sulas garšas uzlabošanai mēdz izmantot citronu, citronskābi, krustnagliņas un citas garšvielas. Taču pārmērīga garšvielu klātbūtne sulā nomāc tās dabisko garšu. Novērojumi rāda, ka šāda sula arī sliktāk uzglabājas.

Bērzu sulas receptes

dzirkstošu un vērtīgajām vielām joprojām bagātu bērzu sulu sagatavošanai, lai uzglabātu

1.25 l bērzu sulas, 300 g cukura, 1-2 citroni, 100 g rozīņu.
Tīrā traukā salej izkāstas bērzu sulas, pieliek cukuru, nomazgātas rozīnes, šķēlēs sagrieztus citronus (bez sēklām), samaisa un salej burkās. Aizvākotas burkas novieto istabas temperatūrā (18 grādu) uz 3-5 dienām, lai sulas nedaudz ieskābst. Tad tās novieto nedaudz vēsākā vietā (5-10 grādu temperatūrā). Jo zemākā temperatūrā uzglabā, jo sula ir labāka un rūgšana notiek lēnāk. 5 grādu temperatūrā sula ierūgst aptuveni 14-20 dienu laikā.
2.30 l bērzu sulas, 100 g rudzu miltu, 150 g cukura.
Bērzu sulai pievieno rudzu miltu mīklu (iepriekš nelielā daudzumā viendabīgi sajauktu rudzu miltu un bērzu sulas masu), cukuru un ļauj rūgt 18 grādu temperatūrā, pēc tam pārvieto vēsākā vietā (5-10 grādu temperatūrā).
3. 20 l bērzu sulas, 200 g rupjmaizes, 4 jauno upeņu dzinumi, 100 g cukura.
Bērzu sulai pieliek apgrauzdētu (pacietu, pakaltušu) rupjmaizi, upeņu jaunos dzinumus, cukuru un 3 dienas ļauj lēni parūgt 15 grādu temperatūrā. Tad sulu pilda burkās vai pudelēs, uz katru pudeli pieliekot pustējkaroti cukura. Traukus ar sulu aizvāko un novieto ledusskapī vai pagrabā (būtiski – 4 grādu temperatūrā). Sekojot senajām metodēm, pudeles var ierakt arī zemē.
4. Svaigas bērzu sulas pilda pudelēs, katrā pudelē ieber 1 tējkaroti cukura, ieliek šķēlīti citrona, 5 noskalotas rozīnes un naža galu citronskābes. Pudeles aiztaisa, ļauj 3-4 dienas pastāvēt istabas temperatūrā (18 grādos). Tad pārvieto vēsākā vietā (4-10 grādos).
5. Dzirkstošais bērzu sulas vīns
40 l bērzu sulas, 200 g cukura, 1 l savairota vīna rauga tīrkultūras (ierauga).
Svaigai bērzu sulai pievieno cukuru, savairotu vīna rauga tīrkultūru (ieraugu).
Tīrkultūru sagatavo jau laikus: vīna rauga sēnītes pārlej ar 4 l līdz 90 grādu temperatūrai uzkarsētas un pēc tam līdz 20 grādu temperatūrai atdzesētas bērzu sulas. Trauku pārsedz ar marli un ļauj 6-10 stundas stāvēt siltā vietā (20 grādu temperatūrā).
Pēc ierauga pievienošanas bērzu sulai to pilda traukos – stikla balonos, burkās vai pudelēs, ko cieši noslēdz. Lai rūgstot pudelēm neizspiestu korķus, tos nosien ar auklu.
Pildītos traukus 3-4 dienas patur istabas temperatūrā (18 grādos), tad pārvieto pagrabā vai ierok zemē.
Pēc 20 dienām sula jau būs gatava dzeršanai. Šāda sula ir ar patīkami atspridzinošu, skābenu garšu un dzirkstoša.
Ievēro! Raudzēšanai sagatavoto bērzu sulu uzglabāšanas temperatūrai ir liela nozīme. Ja sulas uzglabāsiet +16 grādos un augstākā temperatūrā, tad tā ātri pārskābs, un tai būs asa garša.

Mārtiņš Rītiņš gatavo ar bērzu sulām

Bērzu sulas karamelizēti bumbieri ar bērzu sulu sīrupu.

 www.mammadaba.lv 

Palutini sevi...

1 banānu saspaidi ar dakšiņu, pievieno 2 ēd.karotes krējuma, 1 ēd.karoti kartupeļu cietes un 1 tējkaroti olīveļļas. Visu cītīgi samaisi un masku uzklāj uz sejas, neaizskarot acu zonu. Paguli ar šo masku 20 minūtes. Nomazgā ar siltu ūdeni. Uzklāj uz sejas barojošu krēmu.

Jau tālā senatnē cilvēki prata no koku mizām, augu ziediem, lapām un augļiem pagatavot kosmētikas līdzekļus. Šī pieredze pārgāja no paaudzes uz paaudzi. Sievietes jau no seniem laikiem prasmīgi izmanto augus sejas balināšanai, roku ādas mīkstināšanai, matu kopšanai. Atšķirībā no sintētiskiem līdzekļiem, dabas produktiem nav kaitīgas iedarbības, tie labvēlīgie iedarbojas uz organismu. 

Kāpēc sejas maskas  vajadzīgas?

Ir sievietes, kura uzskata, ka sejas maskām nav īpašas nozīmes. Kopš seniem laikiem vecumam atbilstošu masku lietošanai ir piegriezta liela vērība. Pareizi izpildītai šai procedūrai vienmēr ir pozitīvi rezultāti. Maskas var būt dažādas, to galvenais uzdevums – aktivizēt asinsriti ādā un uzlabot tās barošanu. Daudzas maskas ir arī ārstnieciskas: sašaurina poras, mazina apsārtumu un iekaisumu, balina un attīra ādu. Masku labvēlīgās iedarbības pamatā ir bioloģiski aktīvās vielas – vitamīni, fitoncīdi utt., kas pastiprina vielmaiņu ādas šūnās. Augļu un dārzeņu maskās esošie vitamīni un minerālvielas tonizē, mīkstina un atjauno ādu, palīdz likvidēt sejas nogurumu un uzlabot izskatu. Maskas un to kursi dod pozitīvus rezultātus – mazinās ādas jūtīgums, audi kļūst elastīgāki. Āda maskas vislabāk uzsūc pēc masāžas, siltām kompresēm. 

Kas ir kas?

Kosmētiskās maskas jeb sejas maskas ir salikti kosmētiski sastāvi, kas ir paredzēti noteiktu funkciju veikšanai, lai risinātu dažādas ādas problēmas. Sejas maskas iedalās ķīmiskajās un dabīgajās maskās. Ķīmiskās sejas maskas ir rūpnieciski ražotas, to sastāvā ir dažādas ķīmiskas vielas un tām ir ilgs derīguma termiņš.

Dabīgās sejas maskas ir veidotas tieši pirms lietošanas no dabīgām, mājās pieejamām izejvielām, tās nesatur stabilizētājus un konservantus, tāpēc to glabāšanas laiks nepārsniedz 2 stundas. Dabīgajām sejas maskām jāizmanto tikai tādi pārtikas produkti, par kuru izcelsmi jūs esat pilnībā pārliecināti, jo liekot uz sejas veikalā pirktus augļus vai dārzeņu, kas piesātināti ar ķimikālijām, jūs iegūsiet vairāk sliktuma, nekā labuma. Masku gatavošanā nav ieteicams izmantot metāla priekšmetus, jo saskarsmē ar metālu un gaisu dabīgās izejvielas zaudē savas vērtīgās īpašības.

Sejas masku veidi

Atsvaidzinošas – noņem sejas nogurumu, uzlabo asinsriti un piedod sejai veselīgu izskatu. Līdz ar to šādas maskas arī mitrina un tonizē sejas ādu;

barojošas – šīs maskas piegādā sejas ādai nepieciešamās vielas, ja āda ir vāji apasiņota, tādēļ bāla un ļengana. Bez barības vielām šīs maskas arī mitrina ādu, piegādā vitamīnus un mīkstina ādu;

mīkstinošas – tās atslābina savilktu sejas ādu, padara to zīdainu, mīkstina ādas sacietējumus un baro;

hidratējošas (mitrinošas) – šo masku uzdevums ir piegādāt mitrumu sausai, ļenganai ādai, lai nodrošinātu ādas šūnās normālus vielmaiņu procesus un normālu ādas tonusu. Ādu mitrina arī atsvaidzinošās un daudzas barojošās maskas, taču hidratējošām maskām galvenais uzdevums ir piegādāt ādas audiem ūdeni. To nodrošina specifisks masku sastāvs;

vitaminizētas – pievada ādai nepieciešamos vitamīnus, jo tie ir nepieciešami ādas normālai funkcionēšanai, īpaši A,B grupas, E, F,H, K un P vitamīni;

tonizējošas – šīs maskas ir nepieciešamas ļenganai, grumbainai ādai, lai tā atkal atgūtu elastību. Tonizējošās maskas reizē ir mazliet savelkošas un atsvaidzinošas;

savelkošas – savelk paplašinātas ādas poras, tīra un nomierina sakairinātu ādu;

sausējošas – mazina ādas taukošanos;

balinošas – lieto vasaras raibumu un pigmenta plankumu samazināšanai;

tīrošas – atver ādas poras un izraisa ādas lobīšanos (eksfoliāciju). Tās lieto, lai atbrīvotos no melnajiem punktiem, ādas sacietējumiem un zemādas sastrutojumiem;

ārstnieciskas – šīs maskas ir domātas konkrētu ādas kaišu ārstēšanai. 

Sejas maskas lietošana

Pirms... Maskas jālieto uz labi attīrītas ādas, tāpēc pirms maskas uzlikšanas seju sasilda ar siltu frotē dvieli, jo tad maska labāk uzsūcas. Pēc tam atglaud matus, notīri seju ar pieniņu. Vēl pirms maskas uzlikšanas vari uzlikt pīlinga krēmu (skrubi), kas palīdzēs attīrīt ādu no atmirušām šūnām. Tādā veidā maskā ietvertie vitamīni un minerālvielas labāk piekļūs ādai.

Kur? Masku klāj uz sejas un dekoltē zonas, neapklājot lūpu un acu zonu. Ap acīm uzklāj acu krēmu vai speciālu masku acu plakstiņu kopšanai. Acīm var uzlikt arī vates plāksnītes - tonika,  kumelīšu vai melnās tējas kompreses.

Kad? Masku liec kad tev ir pietiekami daudz laika, nekur nav jāskrien un neesi satraukta, - vislabāk brīdī kad vari pabūt viena un relaksēties, domājot par kaut ko jauku un nomierinošu. Arī laiks, kurā lietojam maskas, ir ļoti svarīgs. Speciālisti ir pārliecināti, ka uz mūsu ādas maskas labāk iedarbojas, ja tās tiek lietotas agrā vakara stundā — ap 18.00.

Kurā vietā? Masku uz sejas labāk uzklāt, ejot vannā, jo siltumā poras labāk atveras un spēj labāk uzņem maskā esošās minerālvielas un vitamīnus. Papildus var izmantot mūzikas terapiju vai aromterapiju. Atslābināšanās ir ļoti svarīga, jo cilvēkam atslābinoties, atbrīvojas arī sejas āda un poras, tādejādi tās viegli spēj uzņemt vielas, kas atrodas maskā un tās iedarbība ir nesalīdzināmi lielāka, nekā, ja pēc maskas uzklāšanas, turpina veikt savus ikdienas darbus.

Kā? To dara, sākot no zoda virzienā uz deniņiem, tad no augšlūpas vidus uz ausi, no deguna pamatnes pa degunu uz leju uz auss augšdaļu, un no pieres vidus uz deniņiem. Pēc maskas uzklāšanas seja jāapsedz ar siltu, mitru dvieli, jāatguļas un jāatslābinās.

Cik ilgi? Masku parasti tur 15-20 minūtes, ja vien konkrētajai maskai nav norādīts cits turēšanas ilgums.

Cik bieži? Cik daudz un cik bieži likt sejas maskas – tas atkarīgs no tā, kādiem nolūkiem maska paredzēta. Katrā ziņā pietiks ar pāries reizēm nedēļā. Lai panāktu tīrošo masku efektivitāti, tās jālieto vismaz 2-3 reizes nedēļā.

Pēc... Masku noņem ar siltā ūdenī samitrinātiem speciāliem sūklīšiem, kas nopērkami veikalā vai arī ar vates piciņu, kas samērcēta tonikā. Pēc tam uzliec uz sejas ādas atbilstošu dienas vai nakts krēmu. Normālai vai sausai sejas ādai masku var noņemt ar zāļu uzlējumiem, tējas uzlējumu, pienu, mežrozīšu augļu novārījumu vai ar aukstu sālsūdeni.

Iedarbība uz ādu

Tiem, kuri vēlas svaigu sejas krāsu, jāpaņem kāds auglis, jāsagriež tas gabaliņos un jāliek uz sejas. Jāpatur 15 – 20 minūtes. Lūk, kādu efektu iespējams panākt:

Banāni – mitrina, izlīdzina un mīkstina.
Zemenes, vīnogas un avenes - mitrina un baro.
Citrons- ļoti labi balina ādu un sašaurina poras (citronu sulai vienmēr pievieno kāda cita augļa sulu).
Upenes - sašaurina poras un baro.
Olas baltums – sausina ādu, sašaurina poras.
Olas dzeltenums – lieto attīrošajās maskās, tam ir ārstējoša iedarbība uz sausu ādu.
Auzu pārslas – labi attīra ādu, baro sausu, bet taukainu padara elastīgāku un gludāku.
Medus – balzams ādai, attīra un baro to, padara mīkstu un samtainu, piemīt antiseptiskas īpašības.
Piens – balina.
Gurķis – noņem iekaisumus, mitrina, atsvaidzina un balina ādu.
Aprikozes – nomierina sejas ādu.
Baklažāni un kabači – mitrina sausu, iekaisušu ādu.
Brūklenes un mellenes – sašaurina poras un atveseļo seju.
Persiks – mīkstina, izlīdzina ādu.
Avenes – mitrina sejas ādu.

Organisma attīroši un spēcinoši dzērieni

Biezsulu kokteiļi no dārzeņiem, augļiem un ogām

Dažādas kopā sajauktas biezsulas ir ļoti veselīgs vitamīnu kokteilis, kas bagāts praktiski ar visām vērtīgajām vielām, kas nepieciešamas jūsu organismam- vitamīniem, mikroelementiem un šķiedrvielām,- ko satur dārzeņu, augļu vai ogu mīkstums.
Īpaši vērtīgi ir tie kokteiļi, kuru sastāvā bez dārzeņiem iekļautas arī ogas. Šādi kokteiļi satur lielu daudzumu antioksidantu un palīdz no organisma izvadīt toksīnus. Pat visvienkāršākā biezsula no dārzeņiem vai augļiem var aizstāt 3 dienu vitamīnu normu.

Biezsulu kokteiļus gatavo no tomātiem, burkāniem, bietēm, avokado, gurķiem, selerijām, spinātiem. Tiem pievieno arī sasmalcinātus garšaugus- baziliku, koriandru, piparmētras un citus zaļumus. Sevišķi garšīgi ir tie kokteiļi, kuru sastāvā bez dārzeņu, iekļautas arī augļu biezsulas.

Kāpostu sula

Kāpostu sula bagāta ar organiskajām skābēm, kas uzlabo gremošanas sistēmas darbību, veicina kalcija asimilāciju, kā arī neļauj cukuram un citiem ogļhidrātiem pārvērsties taukos.

Tāpat tā ir lielisks C un B grupas vitamīnu avots. Kāpostu sulā esošais kālijs veicina liekā šķidruma izvadīšanu no organisma.
Kāpostu sula labvēlīgi iedarbojas uz nervu sistēmu, palīdz kuņģa čūlas gadījumā, kā arī pie aizcietējumiem un hroniska gastrīta.

Biešu sula

Speciālisti bietes uzskata par vienu no labākajiem dabīgajiem detoksikācijas produktiem. Tās veicina šlakvielu izvadīšanu un normalizē gremošanas sistēmas darbību. Tāpēc pēc iespējas dzeriet svaigi spiestu biešu sulu, kā arī pievienojiet bietes zupām un salātiem.
Taču uzmanieties ar to, ja jums ir kuņģa- zarnu trakta saslimšanas vai arī kāda aknu kaite.

Zaļie kokteiļi

Kokteiļi no dārzeņiem zaļā krāsā (salāti, gurķi, selerijas, dilles, spināti utt.) labi izvada no organisma toksīnus un lieko šķidrumu, kā arī aizsargā aknas no pesticīdiem un smagajiem metāliem.

Asinsvadu sieniņas stiprinošā selerija ir bagāta ar В, В2, РР vitamīniem, aminoskābēm, karotīnu, mangānu.
Svaigas dilles lielās devās satur C vitamīnu un derīgās minerālvielas.
Gurķu sula atbrīvo organismu no liekā holesterīna, uzlabo gremošanas orgānu darbību un atjauno organismu kopumā.
Skābeņu sulai piemīt pretiekaisuma iedarbība.

Ingvera tēja

Ingvera tēja noder vairākām problēmām vienlaicīgi: likvidē spazmas un sāpes vēderā, uzlabo vielmaiņu, stiprina imunitāti, tonizē un sasilda, kā arī brīnišķīgi palīdz pie saaukstēšanās slimībām. Sevišķi ieteicama pavasara un rudens sezonās.

Klasiskā ingvera tējas recepte ir sekojoša: 4-5 cm lielu ingvera saknes gabaliņu notīra, sasmalcina, pārlej ar 1 litru ūdens un 10 minūtes vāra uz lēnas uguns. Tad nokāš un, lai padarītu spēcīgāku ingvera iedarbību, pievieno tējai nedaudz kanēļa, maltus melnos piparus un citronu. Saldina ar medu.

Ingvers kopā ar piparmētrām, plūškoka ziediem un pelašķiem (tējā) likvidē stipras sāpes vēderā un normalizē asinsriti.

Zaļā tēja

Zaļā tēja ir viens no labākajiem antioksidantiem un gandrīz vai labākais līdzeklis liekā šķidruma izvadīšanai no organisma. Tā bagāta ar vitamīniem un minerālvielām, kā arī satur vērtīgu ēterisko eļļu un flavonīdus, līdz ar to zaļā tēja ir spēcīgs organisma aizsarglīdzeklis cīņā ar brīvajiem radikāliem.

Karsta zaļā tēja palīdz izvadīt no aknām un aizkuņģa dziedzera kaitīgās un toksiskās vielas, savukārt auksta veidā tā veicina pareizu šķidruma cirkulāciju organismā.

Efektīgākai organisma attīrīšanai zaļajai tējai vēlams pievienot šķēlīti citrona.

Zāļu tējas

Labi palīgi organisma attīrīšanā no šlakvielām ir dažādas zāļu tējas (augu maisījumi) no kaltētiem ziediem, augļiem, lapām un sēklām.
Piemēram, tēja no dzelzenes, salvijas, apiņiem, kumelītēm, apelsīna miziņas un upenēm palīdz normalizēt aknu darbību un uzlabo sejas ādas krāsu.

Savukārt, karkadē tēja satur antociānus, kas stiprina asinsvadu sieniņas, regulē to caurlaidību un asinsspiedienu, palīdz attīrīt organismu un pat nogalina atsevišķus slimības izraisošus mikroorganismus.

Medus un citrona dzēriens

Šādi pagatavots medus un citrona dzēriens (uz glāzi silta (ne siltāka par 40 grādiem) ūdens jāņem 1 tējkarote medus un 2 ēdamkarotes svaigi spiestas citrona sulas) ir īsts veselības eliksīrs. Lai attīrītu organismu, medus un citrona dzēriens jādzer no rītiem tukšā dūšā. Dzērienam var pievienot arī 1-2 ēdamkarotes bērzu sulas un šķipsniņu sarkano piparu.

Lūgšana

Andra Vētras foto

Mans Dievs, māci man labi izmantot laiku,
ko Tu man dāvā, neko no tā nezaudējot.
Māci man plānot neraizējoties.
Māci man ņemt vērā pagātnes kļūdas,
nemokot sevi ar pārmetumiem.
Māci man iztēloties nākotni,
pat ja nenotiks, kā esmu iztēlojies.
Māci man raudāt par savām kļūdām,
nekrītot izmisumā.
Māci man rīkoties, nesteidzinot sevi,
un steidzināt sevi bez pārsteidzības.
Māci man apvienot rāmumu un dedzību,
degsmi un mieru.
Sargā manu uzmanību, kad es strādāju,
un piepildi Tu manas nepilnības
ar savu dievišķo pilnību...

Žans Gitons

Par Dvēseles vecumu...

Andra Vētras foto

Dvēseles vecumu ( tam nav nekādas saistības ar tavu bioloģisko briedumu) vari noteikt , ņemot talkā psiholoģiju. Kurš raksturojums tev piestāv vislabāk, tādā personības attīstības līmenī arī esi dvēseliski.

•    Zīdainis. Pilnībā atkarīgs no apkārtējiem, neapzinās sevi kā personību, bet ir labi attīstīta intuīcija un emocionālā pieķeršanās.
•    Bērns. Ziņkārīgs un pasaulei atvērts. Galvenais šī vecuma uzdevums – personības meklējumi. Ne velti bērnu iecienītākā frāze ir: «Es pats!»
•    Pusaudzis. Galvenais ir pašapliecināties. Viņš vienmēr cīnās par savu taisnību, turklāt ir ļoti ievainojams. Parasti šis vecums ilgst trīs līdz piecus gadus, bet citiem – pat visu mūžu.
•    Pieaugušais. Pilnībā nobriedusi, stabila un droša personība. Biežāk paļaujas uz pieredzi un zināšanām, nevis intuīciju. Dažreiz tas liek uzvesties konservatīvi pat tad, ja ir garlaicīgi. Viņiem šķiet, ka pasaule ir prognozējama.
•    Padzīvojis cilvēks. Pārliecināts pesimists, kuru vairs nekas nespēj pārsteigt.
•    Vecenīte. Līdzinās sausam kokam – nelokās, bet lūzt.

Dvēseles dzīves ceļš
Slavenajam dvēseļu pētniekam Maiklam Ņūtonam, kas izbūries cauri ļoti daudzu ļaužu iepriekšējām dzīvēm ( ar hipnozes palīdzību), ir savs dvēseles dzīves scenārijs.

  Dvēseles dzīve pēc Ņūtona scenārija. 

Dvēseļu fakti
•    Katrai dvēselei ir savs vārds. Bieži tas līdzinās vārdam, kas tev dots uz zemes. Viedie dvēseles vārdu iedod, ņemot vērā tavas gara vibrācijas un rakstura īpašības.
•    Dvēseles attīstības līmeni uz zemes nevar noteikt, izvērtējot cilvēka piederību kādam sociālajam slānim. Pat tad, ja esi piedzimusi maznodrošinātā daudzbērnu ģimenē, tas nenozīmē, ka dzīvo tikai pirmo dzīvi. Iespējams, iepriekšējā biji ļoti augstprātīga pret nabadzīgajiem, tad nu tev tagad laiks atstrādāt savu kļūdu.
•    Dvēseles klasificē noteiktās grupās, un katrai no tām ir savs mērķis, pēc kā tiekties. Tieši tāpēc tev lielākoties būs darīšana ar vienas grupas dvēselēm.
•    Jo dvēsele vecāka un gudrāka, jo vieglāk šīs dzīves laikā cilvēks iekļaujas sabiedrībā.
•    Godīgi atbildi sev uz jautājumu – par ko savā dzīvē esi uzņēmusies atbildību? Jo atbildība lielāka un globālāka, jo vecāka esi. Ja šajā dzīvē nevis labosi līdzi paņemto karmu, bet gan to vēl vairāk sašmucēsi, rēķinies – tevi var par vairākām dvēseles attīstības klasēm atsviest atpakaļ, kas nozīmē, ka nākamā dzīve būs maijrozītēm klāts ceļš.


1. solis: mazgātava
Pēc nāves dvēsele nokļūst debesīs. Pirms pārkāpt slieksni, tai jānomazgājas, lai ar negatīvajām domām un sliktajiem darbiem nepiesārņotu debesu telpu. Ja uz zemes gadījies paprāvs „feileris” (tas, ko uz zemes sauktu par krimināliem nodarījumiem), viedie sarūpē dvēselei pamatīgu pirti: izjauc to detaļās un izskalo katru tās stūrīti. Diemžēl šāda dvēseles pirts pazudina arī labās īpašības un talantus, kas nozīmē, ka nākamajā dzīvē viss būs jāsāk no nulles.

2. solis: studijas bibliotēkā
Tur, augšā, ir maģiska bibliotēka. Tajā ir tikai digitālas grāmatas, un katrs lasīšanai var ņemt tikai vienu – savējo. Pāršķirstot lapas, dvēsele kā filmā redz visu iepriekšējo dzīvi. Kāpēc tas vajadzīgs? Lai ieraudzītu pieļautās kļūdas, apzinātu tās un nolemtu, kā labot nākamajā dzīvē.

3. solis: atskaite pie viedajiem
Kad dvēsele kļūdas apzinājusi, tai jātiekas ar padomi, kurā sēž vecajie – dvēseles, kas ķermenisko dzīvi jau sen apguvušas un tagad palīdz citām dvēselēm iziet reālās dzīves skolu. Dvēseles uzdevums ir te sniegt īsu rezumē par pēdējo nodzīvoto dzīvi. Tā kā šī tikšanās nav nekāds joks, tad dvēselei līdzi dodas sargeņģelis. Tikai tur, augšā, viņus sauc par dvēseles pavadoņiem.

4. solis: atvaļinājums
Debesīs dvēsele saprot, ka vienīgā eksistējošā elle patiesībā ir dzīve, kas jāizdzīvo cilvēka ķermenī. Bet tā vajadzīga, lai dvēsele pilnveidotos un attīstītos. Tā kā darbs uz zemes tiešām ir smags, pēc tikšanās ar viedajiem dvēselei tiek piešķirts atvaļinājums: paslaistīties, satikt sev pazīstamās dvēseles, pačalot un uzkrāt spēkus.

5. solis: apmācības
Kad spēki uzkrāti gana, lai ķertos pie nākamās dzīves, dvēsele kopā ar savu sargeņģeli izveido tādu kā plānu, kādi lieli darbi būtu jāpaveic, kurā valstī un kādā ģimenē būtu labāk iedzimt. Pirms galējā lēmuma dvēselei atļauts veikt pilottestu: tā tiesīga nolaisties uz zemes un apskatīt, kāda izskatās izvēlētā vieta, kā tur cilvēki dzīvo un kurus no tiem izvēlēties sev par vecākiem. Dienu pirms iemiesošanās ķermenī dvēselei jāiziet ļoti svarīgas apmācības, jo tajās atklāj, pēc kādām pazīmēm reālās dzīves laikā var sazināties ar sargeņģeli. Dažas dvēseles apmācības neņem par pilnu, bet pēc tam sūkstās, ka sargātājs pametis, kaut vienkārši nav zināms, kā tā komunicē ar dvēseli.

6. solis: grūtniecība
Deviņu mēnešu laikā dvēselei ir jāsavienojas ar ķermeni. Ja savienošanās notikusi veiksmīgi, dzemdībās visu piedzīvoto dvēsele aizmirst un sāk dzīvi kā balta lapa. Vien zemapziņā kā akmenī iecirsts tavs dzīves uzdevums.


Veca vai jauna?
Ir dzirdēts: viņa tādā jauna, bet dvēsele gan šai veca. Nezin ko šie runātāji ar to domāja, taču dvēsele patiesi var nebūt tava vienaudze. Nē, precīzu tās vecumu gados tev neviens nenosauks, tāpat kā nepateiks, kuru dzīvi tā jau «nolauž» te – uz zemes. Toties ir trīs pazīmes, kas ļaus tev vispārīgi izspriest – jauna vai veca ir tava dvēsele.

Apstākļi. Vecas dvēseles parasti izvēlas dzīvi skarbos apstākļos – gan klimatiskajos, gan sociāli ekonomiskajos, tādējādi paātrinot savu attīstību. Turpretī jaunas dvēseles tiecas pēc vieglākas dzīves, piemēram, piedzimstot ģimenēs, kurās nav materiālu problēmu, vai arī tuvāk ekvatoram, kur siltāks. Tas tādēļ, lai dvēsele pārāk nenobītos no dzīves reālijām un arī nākamajā vēlētos atgriezties uz šīs zemes. Ezotēriķi uzskata, ka Latviju par mājvietu sev bieži izvēlas vecas dvēseles. Un patiešām – laika apstākļi mūs nelutina, šķiešanos ar naudu ātri vien nomaina galējs tās trūkums. Skarba dzīves reālija.

Talanti. Tie saglabājas no iepriekšējām dzīvēm, tāpēc ir raksturīgi vecām dvēselēm. Te atkal jāsecina, ka Latvija ir vecu dvēseļu mājvieta: ja pasaulē vidēji katrs simtais ir īpašais (ar spēcīgu intuīciju un gaišredzības spējām apveltīts) cilvēks, tad Latvijā tāds ir katrs desmitais. To esam pārmantojuši no iepriekšējām dzīvēm.

Atbildības līmenis. Par ko tu uzņemies atbildību? Tikai par sevi? Ģimeni? Vai valsts ekonomiku? Jo lielāka tava atbildība, jo nobriedušāka dvēsele. Bet nejauc – ar aprēķinu pieņemta atbildība  liecina vien par infantilismu. Jaunās dvēseles nemāk uzņemties atbildību, jo cer, ka kļūdas paskries garām, neviena nepamanītas. Vecās savukārt jau zina – visam ir savas sekas, tāpēc arī ir atbildīgākas.

Ja tagad bailēs drebi – ka tik šī nav mana pēdējā dzīve, jo dvēsele šķiet veca, veca, vari būt mierīga –  līdz finišam vēl tālu. Tie, kuriem šī patiesi ir pēdējā dzīve, no tā nebaidās. Turklāt dzīvo ārpus materiālās pasaules. Viņiem svarīgāk nesavtīgi uzņemties rūpes par globālām problēmām.

Ojārs Mits

  «Dvēseļu sarunas debesīs»                                                  

Šo darbu varētu nosaukt par dokumentāli māksliniecisku hipotēzi par dzīvi Debesīs pēc dzīves uz Zemes. Autors, kas jau ilgus gadus vāca un apkopoja mistiskus atgadījumus (lielākoties tie apkopoti «Zintnieka» izdotajā O.Mita grāmatā «Mistiskā pasaule»), kā arī pētījis visdažādākās teorijas par to, kur un ko varētu darīt aizgājēju dvēseles, nu ir uzrakstījis savu literāro versiju daiļdarba formā. Šis sacerējums ir savdabīgi interesants, optimisma, gaišuma, mīlestības un pat humora caurstrāvots, viegli un patīkami lasāms. Domājams, tas palīdzēs ne vienam vien atbrīvoties no depresijas un bailēm no nezināmā «tajā saulē». Lielajā Pasaulē nekas nebeidzas ― katras beigas ir kaut kā sākums.

Aspazija

Tu – mēness,

Es – vilnis, -

Mums mīlas gulta bij ezerā,

Mēs līgojām vienā sudrabā,

Bij meldri – vergi, kas priekšā lokas,

Un vītols svētījot izstiepa rokas.

Tad maigo mēnesi mākoņi māca –

Un vilnis raudot pār krastu šļāca.

Un tālāk dzīti radības lokā,

Mēs apkampāmies kā zari kokā,

Un visur mēs sakusām vienībā

Kā divi pilieni kristālā.

Aspazija

Johanna Emīlija Lizete Rozenberga, vēlāk Elza Pliekšāne 

 (dzimusi 1865. gada 16.martā, mirusi 1943. gada 5. novembrī)

plašāk pazīstama kā Aspazija, bija latviešu literāte un politiķe.

Medus dienas, vīna naktis

   Medus dienas,

Vīna naktis:

Saules medus,

Mēness vīna.  

                  Saule kvēloja

       Acu skatos,

       Mēness lēja

       Vīnu mums matos!

                  Dienas bij Pāna,

       Sarkanas dienas!

       Bakhus valdīja

       Zilajās naktīs!

   Visu augu dienu

Skanēja auri:

Satīri pūta

Sudraba tauri,

   Noreiba meži,

Locījās zari,

Visas zaļas lapas

Sadzērās vīna.

   Dārzos rozes

Zaudēja prātu:

Klēpjiem svieda

Smaržas pār žogu!

   Saule apgāza

Tukšotos traukus,

Mēness nometa

Izdzertos ragus, -

      Dzira, kas palika,

      Ak, tā nav salda:

Skumju vīni

Pie atmiņu galda - 

Aspazija

Biete.

Biete ir dārzenis, kas bagātīgi apdāvināts ar plašu klāstu vitamīnu, turklāt, bietes jau daudzus gadu simtus tiek lietotas medicīniskām vajadzībām! Turklāt bietes lieliski spēcina un attīra organismu. Kādām kaitēm tieši spēj palīdzēt šis brīnumdārzenis? Kādā veidā varam uzlabot savu veselību, iekļaujot ēdienkartē bietes? Tūlīt noskaidrosim!

Kādos gadījumos un pie kādām kaitēm bietes spēs palīdzēt?

Uzskaitījums ir tiešām plašs! Aptaukošanas gadījumos, sirds mazspējas, žultsceļu slimības, mazasinības un saaukstēšanās gadījumā, aterosklerozes un sliktas atmiņas gadījumā,  vairogdziedzera ārstēšanai un žultsakmeņu šķindināšanai, kuņģa vai divpadsmitpirkstu zarnas čūlu gadījumā, iesnu, hroniska mandeļu iekaisuma vai angīnas gadījumā, galvassāpju, bezmiega un nervu kaitēm (neirozēm, depresīviem garastāvokļiem), fiziskās slodzes uzlabošanas gadījumos, vielmaiņas traucējumu gadījumos un, ja biešu sulu sajauc ar kāpostu sulu, tad tas  samazina holesterīna daudzumu asinīs un neļauj attīstīties audzējiem.

Biešu sula – īsts brīnums

Biešu sula ir lielisks līdzeklis organisma ārstēšanā, spēcināšanā  un attīrīšanā! Biešu sulu ieteicams lietot tikai pirms ēšanas, jo pēc ēšanas tā var pastiprināt rūgšanas procesus kuņģa – zarnu traktā. Dzerot biešu sulu, iespējams par 16% uzlabot vingrinājumu rezultātus — veicot fizisku slodzi, organisms tik ātri nenogurs. Lai biešu sula neizraisītu nepatīkamas sajūtas, to pirms lietošanas uz dažām stundām ievieto ledusskapī. Dzerot var atšķaidīt ar ūdeni. Ieteicamā deva vienā reizē – 1 glāze (200ml).

Pēc N. Vokera grāmatas

Ineses Ziņģītes

 veselības dzēriena recepte.

 

Katru rītu pirms brokastīm dzer 3 ēdamkarotes  veselības dzēriena līdz aprīļa beigām.

To pagatavo šādi:

1 kg nenotīrītu biešu
1 kg nenotīrītu burkānu
1 kg kāpostu
0,5 kg nenotīrītu rutku
0,5 kg Latvijā vākta medus

Dārzeņus kārtīgi nomazgā. Ja tie pirkti veikalā vai vietā, kur nav labu glabāšanas apstākļu, tos pirms lietošanas sešas stundas patur ledusskapī.

Burkānus, bietes, rutkus notīra, kāpostiem noņem bojātās lapas, izgriež serdi, no visiem dārzeņiem izspiež sulu. Iznāk aptuveni divi litri sulas. Tajā iemaisa medu.

Nākamajā rītā maisījums gatavs lietošanai. Ja kuņģis jutīgs - pēc ēšanas, ja izturīgs - pirms. Tas regulē vielmaiņu, stiprina imunitāti, izdzen no organisma tārpus.

Sarkanie greipfrūti.

Salīdzinājumā ar citiem citrusaugļiem greipfrūts ir visbagātākais vitamīnu avots. Sarkanie greipfrūti satur ļoti daudz pektīna, A, B, C, D, E un PP vitamīnus. Greipfrūti  pazemina asinsspiedienu, mazina aknu funkcionālās kaites. Tie stiprina imunitāti, tāpēc tos ieteicams lietot pēc operācijām un smagām slimībām.

Normalizē tauku maiņas procesus, pazemina svaru, uzlabo aknu darbību, paaugstina organisma pretošanās spējas infekcijām, attīra asinis un limfu, balina ādu.

Greipfrūtu plēvju vai mizas uzlējums esot gluži vai brīnumlīdzeklis pret hormonālajiem  un vielmaiņas traucējumiem.

Greipfrūts

  (Citrus paradīsi) ir līdz 12 m augsts koks. Domā, ka tas ir dabīgais pampelmūzes un apelsīna hibrīds, kurš iz­veidojies Vestindijas salās. Mūsdienās to kultivē Ziemeļamerikas dienvidos, Centrālamerikas salās, Rietumindijā, Japānā. Ir izveidotas daudzas šķirnes un hibrīdi ar lieliem augļiem, kuru masa var sasniegt pat 6 kilogramus. Nosaukums cēlies no tā, ka tie aug ķekaros, līdzīgi vīnogām (grapes). Vairums šķirņu ir ar dzeltenu, diezgan biezu mizu un gaišdzeltenu, saldskābu mīkstumu. Ir arī sarkani greipfrūti, kas parasti ir saldāki.No augļiem iegūst sulu, tos var ilgstoši saglabāt svaigus. Augļiem ir rūgtena garša, līdzīga pampelmūzēm, kuru nosaka īpaša viela — limolīns. Greipfrūtos ir līdz 5,5% cukuru, līdz 3% citronskābes, 40 mg% askorbīnskābes, B grupas vitamīni ( vitamīns piedalās šūnu veidošanās procesā ), bioflavonoīdi, ēteriskā eļļa (eksokarpā), pektīnvielas, minerālvielas u. c. Augļus un to sulu izmanto kā diētiskus produktus ēstgribas ierosināšanai un gremošanas orgānu sekrēcijas stimulēšanai. Rūgtvielām ir tonizējoša ietekme uz organismu, sevišķi pēc lielas fiziskas pārpūles. Ārsti iesaka greipfrūta sulu lietot īpaši bērniem un pusaudžiem. Pastāv uzskats, ka "paradīzes citruss" samazina holesterīna līmeni asinīs un tam piemīt antibakteriāls, pretsēnīšu un taukus dedzinošs efekts. Tomēr ar greipfrūtu ēšanu nevajadzētu pārlieku aizrauties, jo tie lielā daudzumā var kaitēt kuņģim, zobiem un smaganām. It sevišķi jāuzmanās, ja ārsts izrakstījis kādas zāles. Citrusaugļu mizas tiek izmantotas par piedevām gan konditorejas izstrādājumu un liķieru ražošanā, gan arī daudzos garšvielu maisījumos. Svaigus citrusaugļus var pievienot dažādiem salātiem.

Sejas tīrīšana ar greipfrūtu sulu.

 

Divreiz nedēļā attīri seju ar svaigi spiestā greipfrūtu sulā izmērcētu vates gb. (to var paturēt uz sejas arī ilgāk, kā kompresi). 

 Ja āda ir taukaina vai kombinēta, un nav alerģiska vai ļoti jūtīga, tad nav jābaidās, ka greipfrūta sula varētu būt par stipra. Greipfrūta sulu var atjaukt ar sarīvētu avokado, tad sejas maska būs maigākas iedarbības.
Un pēc sejas tīrīšanas nepaskopoties ar mitrinošu sejas krēmu.

Tikai jāatceras, ka nedrīkst klāt uz ādas ap acīm, jo tur tā ir pārāk maiga; jāatceras, ka augļskābju procedūras ir paredzētas gada tumšajā periodā, jo vasarā un pavasarī, kad saules gaisma kļūst intensīva, āda var reaģēt ar kairinājumu un pigmentācijas plankumiem.

Balinošā maska visiem sejas tipiem

15 – 20 g rauga
2 ēdamkarotes greipfrūtu sulas
milti vai auzu pārslas
Raugu 20 – 30 minūtes tur siltā vietā, uz sejas – 20 minūtes. Masku drīkst lietot katru otro dienu. 

Krunciņas izlīdzinošā sejas maska

2 – 3 ēdamkarotes greipfrūtu sulas
ēdamkarote skāba krējuma
maltas auzu pārslas vai malti rīsi

kļavu sulas tek...

Par sulām.

Sulu laikā izdzerot vismaz 10 litrus tikko tecinātas sulas, no organisma tiek pa urīna izvadceļiem izskaloti visi ziemā uzkrājušies sārņi un sāļi.  Lielākā vērtība šīm sulām ir uzreiz pēc to iztecināšanas. Pirmajās 3 - 4 stundās sulas satur bioloģiski aktīvo ūdeni, kurā molekulas nav izkliedētas, bet gan sakārtojušās kopās, ko dēvē par šķidrajiem kristāliem. Ja šķidrums cilvēka organismā nonāk šādā formā, tas daudz vieglāk iesaistās visos vielmaiņas procesos un tiek izmantots ievērojami efektīvāk nekā parasti. Tautā saka, ka šis ūdens ir dzīvs.
No koka tecinātās sulas dzeramas tikpat lielā daudzumā kā ūdens - apmēram 2 litri dienā. To sastāvā ir kālijs, kas īpaši ieteicama sirds un asinsvadu slimniekiem - pietiekams kālija daudzums organismā un tā pārsvars pār nātriju veicina sirdsdarbību un šūnu normālu funkcionēšanu. Tāpēc efekts rodams kopējā sulu izdzertajā daudzumā. Uzņemot lielu šķidruma daudzumu, tiek veicinātas ne tikai urīnu dzenošās funkcijas, bet arī svīšana. Tā iespējams mazināt sāļu izgulsnējumus organismā, īpaši urīnā. Bērzu sulas var dzert, lai uzlabotu imunitāti, atvieglotu podagras, reimatisma un radikulīta sāpes un paātrinātu brūču dzīšanu. Pēc bērzu sulu kūrēm vingrumu iegūst arī mugurkauls un locītavas. Lai justu efektu, sulas vēlams dzert pa litram dienā vismaz 10 dienas pēc kārtas.