Ērglim apmēram dzīves vidū ir periods, kad viņš padodas. Nosēžas kaut kur
zemē, ielejā, lai nomirtu. Viņam nav mazinājusies redze, dzirde, nebija fizisku
ievainojumu. Zinātnieki nesaprot, kāpēc tas ērgļa dzīvē notiek. Viņš vairs
nepretojas, katrs dzīvnieks var tos saplosīt, viņa redze, dzirde notrulinās,
spārni kļūst nespēcīgi. Šis periods ērgļa dzīvē var ilgt vairākus mēnešus vai
pusgadu. Šajā periodā citi ērgļi, tikai tie, kuri izgājuši cauri šādam
periodam, no augstumiem ierauga ērgli. Tie sāk medīt viņa vietā un mest tam
gaļu. Ērglis – vientuļš putns, kurš mīl būt vienatnē ar dabu un savu upuri.
Ērgļi sāk riņķot ap šo un atgaiņāt zvērus, kuri grib viņam uzbrukt. Jaunie
ērgļi to nespēj saprast. Tikai tie, kuri paši izgājuši cauri šādam periodam.
Ērglim šinī laikā pats galvenais ir sākt ēst, to neviens cits viņa vietā
neizdarīs. Ja arī tu pats nespēj ēdienu sagādāt, kad tev kaut ko nomet, lūdzu,
ēd! Ja arī tu pats nespēj sasniegt to, par ko sapņo. Jā, tu sapņoji, jā, varbūt
tu pat lidoji. Pienāk brīdis ērgļa dzīvē, kad viņš neko vairs negrib darīt,
viņš vienkārši padodas, apstājas, iet pretim nāvei. Daudzi ērgļi nomirst.
Zinātnieki apraksta tādu ainu, ka ap sēdošo ērgli var būt vairāku citu skeleti,
kuri atteicās ēst to, ko viņiem nometa.
Kad ērglis sāk nedaudz ēst, viņš nevar lidot, jo spārni atrofējušies, ja
putns nav lidojis. Tad ir kāda augstiene, uz kuru ērglis sāk virzīties, jo
nevar lidot. Kājām, ieķeroties ar knābi, pievelkoties. Pats interesantākais ar
ērgli notiek ne tur, kur viņš ēda gaļu, bet tur augšā. Tur redzams, vai viņš
grib izdzīvot. Tas ir ļoti atbaidošs process. Ērglim sāk izkrist spalvas. Pašas
no sevis. Viņš kļūst galīgi pliks. Viņam visu pienes. Citu ērgļu misija ir viņu
uzturēt pie dzīvības mēnešiem ilgi. Kad viņš tur sēž, visas spalvas neizkrīt.
Ērglim nākas tās izraut, ievainojot sevi līdz asinīm. Jaunas nesāk augt, kamēr
visas vecās netiek izrautas. Citi ērgļi arī palīdz, kur viņš pats nevar
aizsniegt. Viņš izrauj no savas dzīves visu veco, visu, kas traucē dzīvot,
kustēties. Te atklājas vai viņš tiešām grib dzīvot. Vai viņš būs gatavs no
savas dzīves izraut visu, kas neļauj lidot, visu veco, kas neļauj apaugt ar
jaunā spalvām un no jauna uzlidot.
Pats interesantākais ērgļa dzīvē ir brīdis, kad viņš izrauj pēdējo spalvu.
Tad, tikai tad sāk augt jaunās, viņš kļūst varens un skaists, viņš redz daudz
skaidrāk, asāk, tālāk, lido divreiz augstāk kā agrāk, sāk medīt tā, kā nekad
agrāk, kļūst daudz stiprāks kā bija jaunībā. Viņš citādāk skatās uz citiem
ērgļiem. Viņam sirdī ir kaut kas daudz vairāk par to, ko ielika bērnībā. Ja arī es esmu piedzimis vistu kūtī, tad
es tur nepalieku! Vistu aplokam ir divi metri, bet ērgļa spārnu atvērums ir 2,5
līdz 3 metri! Cik tālu tu gribi lidot? Lidojums ir tas, cik tālu tavs vārds
aiziet, cik dziļi tu vari palīdzēt. Tas pats ērglis lido un, kad ierauga citu
ērgli nāves ielejā, viņš sāk tam palīdzēt.

Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru