Viennozīmīgi varu teikt, ka mans mīļākais žurnāls ilgus gadus ir „Lilita” . Lasu to kopš izdošanas. Kad plašajā sieviešu žurnālu klāstā parādījās Lilitas pirmais Nr. un tas bija krievu valodā, jaunais žurnāls ar savu pilnasinīgo saturu mani apbūra. Nodomāju, nu, re, beidzot ir žurnāls, kas domāts man. Kad žurnāls sāka iznākt latviešu valodā, vēl joprojām to iegādājos arī krieviski, jo krievu valodā, tas turpināja būt interesantāks.
Ja runājam par žurnālu lasīšanu kā tādu, tad pirmām kārtām es tos haotiski pāršķirstu un kādu rakstu, kas mani uzrunājis izlasu, bet ar „Lilitu” tā nav, to var lasīt un pārlasīt. Un, pat reklāmas te ir baudāmas.
Nu tā, man atkal rokās ir jaunais decembra Nr. un lasāmā te ir uh!

Pirmais raksts, kas mani uzrunāja ir ar nosaukumu „Gribu veselību, bagātību un skaistumu – pirmkārt!” Šis raksts ir no lilitas gudrību klāsta. Kā – pēc manas pavēles – viss sakārtojas un piepildās....
Lasu un domāju, kaut kur jau man tas viss šķiet pazīstams...raksta autore stāsta, ka viņai vajag tikai ko tā īsti iegribēties un tas atnāk ātrāk, nekā viņa to būtu gaidījusi. Un vēl viņa sarunājās ar lietām, kas pieder viņai...
Sapratu, tas ir tieši kā par mani( lūdzu – nesmejies), arī es sarunājos ar savām lietām, gan drēbju skapī mītošajām, gan jaunajiem katliņiem utt., es pat tiem biju sacerējusi dziesmiņu un katru reizi, kad darbojos virtuvē, tos apdziedāju...
Rakstā ir viena sadaļa, kur autore stāsta, ka vajag tikai izteikt vēlmi kādu tieši lietu viņa vēlētos un tā drīz vien jau stāv viņai ( nejauši) priekšā...un jāsaka, ka arī viņai jau sen netīk staigāt pa veikaliem...arī man , kas tiešām bija tāda aktīva veikalu „ķemmētāja”, tagad tie mani nogurdina no savas vienveidības un plašumiem...
Tā, kādā Vācijas iepirkšanās tūrē, es stāstīju savai meitai kādu blūzi es vēlētos...daudzi veikali bija apmeklēti un mēs tādas laimīgas devāmies uz viesnīcu, kājas knapi cilādamas...un te mans skatiens pievērsās nelielam veikaliņam, kas atradās netālu no mūsu viesnīcas ieejas...man tajā noteikti bija jāieiet...un tur tā stāvēja, tieši tāda blūze, par kuru es nupat kā biju stāstījusi ...ja, tas būtu noticis tikai ar mani vienu, ej nu stāsti to kādam – NETICĒS! Bet te mēs abas kā apstulbušas skatījāmies uz to! Nevienā veikalā tādu nebiju redzējusi un te - tā stāvēja un vēl pie tam - mans izmērs!

Un tā ir ar daudzām man piederošajām lietām...vajag tikai skaļi izteikt savu vēlmi un tā piepildās!
 Rakstu izlasi, interesants! 
Vēl šajā Nr.  ir par Karlu Bruni, par pasaules skaistākajām pērlēm, par Salvadora Dalī mūzu un par Eņģeļiem!

Lai jauka Tev šī diena!