piektdiena, 2012. gada 27. jūlijs

Tavas iespējas!

Ikreiz, kad jūs domājat kādu jaunu domu, tai ir jātiek galā ar jūsu pašreizējo situāciju, un tikai tad tā var jūs aizvest uz turieni, kur mīt jūsu jaunā domāšana.




Vislabākais tiešām tiek dots par velti.



Lai ko jūs pašlaik vēlētos, centieties uzdāvināt sev kaut daļu no tā.



Dariet kaut ko. Jebkas taču ir labāks par neko. Kustieties. Sāciet darboties. Esiet kā dzirkstele. Vienkārši dariet, ko spējat.



 Jūsu sūtība dzīvē – jūsu mērķis – ir vienkārši būt – būt sev pašam. Un vienīgais veids kā būt sev pašam, ir sākt ieklausīties sevī – savās vēlmēs un sapņos, un savās dievišķi iedvesmotajās izjūtās.


                                                            Izprotiet šodienu, ar to pietiks.

Jūs neesat vārīga atvase, kam jāklanās un jāpakļaujas „augstākajam spēkam”, bet gan pats Kungs – kaut pats to neapzināties.

Pārējie cilvēki jūsu dzīvē ir tikai dalībnieki un skolotāji, kuri atrodas jūsu pasaulē vienīgi tāpēc, ka jūs esat viņus  tur ievedis, gandrīz it kā mēs būtu tikai otrā plāna aktieri, kuri palīdz jums inscenēt šo uzdevumu, lai jūs varētu turpināt mācīties, priecāties un spēlēt savas spēles. 

                                    Jums pieder izvēle: „Sekojiet savas svētlaimes aicinājumam!

                     Jūs neesat tas, ko jūs ēdat; jūs esat tas, par ko domājat.

Kad nezināt ko darīt, nedariet neko! Nogaidiet. Pagaidiet, līdz jūs zināsiet, ko darīt, jo, paliekot uzticīgs pats sev, jūs beidzot nonāksiet līdz brīdim, kad to zināsiet.

Bērni ir jārespektē kā garīgas būtnes, kuru iepriekšējo mūžu saraksts ir tik pat garš un sens kā jūsējais.

Īstenībā ir tikpat daudz dažādu meditācijas veidu kā cilvēka noskaņojumu.

Visums neatlaidīgi virza jūs pretim nebeidzamiem priekiem, kas gaida jūs nākotnē, jo tas zina, ka visas ieceres paliek iespējamas uz mūžiem.

Mēs izvēlējāmies atrasties šeit, koncentrēties laikā un telpā. Mēs esam šajā pasaulē nevis tāpēc, lai izietu no tās ārā, bet gan tāpēc, lai pamostos sapnī – lai aptvertu, ka mēs patiešām sapņojam un esam savu sapņu veidotāji. Tā mēs varam paātrināt savu vēlmju īstenošanos un mācību apgūšanu, gūstot no šī procesa vislielāko iespējamo prieku.

Jūs jau esat gatavs. Jūs esat dievišķs. Jūs esat spēkpilns, neierobežots un mūžīgs. Jūs esat neuzvarams. Jūs esat cildens. Jūs esat bezgalīgs, vērtīgs, esat pelnījis visu, ko vēlaties. Jūs esat Dievs. Domājiet labās domas, ejiet tām līdzi, ieklausieties savā sirdī un prātā, izjūtiet savu ceļu, un Visums sniegs jums savu maģiju, līdz katrs jūsu trauks būs pārpilns ar laimi, kas izplūdīs laukā pa logiem un plūdīs pa ielām, ietekmējot visu to cilvēku dzīvi, ar kuriem jūs saskarieties.


Maiks Dūlijs


                                                                 "Bezgalīgās iespējas"


                                                                       Zvaigzne ABC

piektdiena, 2012. gada 20. jūlijs

Par cilvēka vārdu...




Svētajos rakstos teikts, ka visa sākumā bija Vārds. Tas bija sākuma impulss, ar kuru viss sācies. Bet kas īsti ir vārds? Fonētisku skaņu secība, kad parādījās rakstība - noteikta burtu secība. Un kas ir skaņa? Vibrācija, frekvence, tembrāls skanējums. Savukārt katra skaņa, tās vibrācija sevī satur noteiktu enerģiju. Sarežģīti? Tā tikai šķiet. Arī katra cilvēka vārds satur noteiktas skaņu vibrācijas un tātad arī noteiktu enerģiju. Tas ir pirmais dārgums, pūrs un ceļamaize, kuru vecāki dod jaundzimušajam bērnam līdzi visā viņa mūža gājumā. Astrologi uzskata, ka cilvēka dzīves gājumu nosaka viņa piedzimšanas brīža planētu stāvoklis. Bet kādu ietekmi uz mūžu atstāj viņam dotais vārds? Ir dažas lietas, par kurām vērts padomāt.
Reizēm vecāki vēl sava nedzimušā bērna vārdu zina jau pirms viņa nākšanas pasaulē. Acīmredzot tas notiek dziļi intuitīvi. Šāds vārds parasti labi un harmoniski sadzīvo ar šo cilvēku visā viņa dzīves laikā. Taču tā nenotiek bieži, šobrīd visai maz vecāku ļaujas savas intuīcijas klusajai balsij.
Bet kā bija senākos laikos? Jaundzimušā vārdu izvēlējās ļoti rūpīgi, neiztiekot arī bez kāda vieda cilvēka padoma. Savulaik latviešiem to izvēlējās krustvecāki kopā ar dzimtas zintnieku. Viņš viedi lūkojās jaundzimušā nākotnē un zēnam vārdu izvēlējās atkarībā no tā, par ko bērnam bija jākļūst - par karotāju, mednieku, zvejnieku, kāda amata pratēju vai zemes kopēju. Meitenēm bija jākļūst par labām saimniecēm un saimes pavarda turētājām. Dotajam vārdam bija jāpalīdz tā nēsātājam visa mūža gājumā. Vēlākos laikos par tradīciju kļuva dzimtas vārdi, kas gāja cauri daudzām paaudzēm. Tiesa, ja kāds vārds atnesa sev līdzi traģiskus notikumus un īpaši grūtu dzīves gājumu, no tā turpmāk mēdza vairīties un to jaundzimušajiem nelika.
Ziemeļamerikas indiāņiem vārda došanā liela loma bija cilts burvim. Kad jaunie zēni grasījās ieiet vīra kārtā, viņiem bija jāiztur vesela rinda grūtu pārbaudījumu. Tikai pēc tiem cilts burvis īpašā iesvētīšanas rituālā deva katram jaunu vārdu, kas vislabāk atbilda jaunā cilts locekļa iedabai. Tad katram deva vēl vienu vārdu, ko zināja tikai vecāki un paši uzticamākie draugi. Šo slepeno vārdu deva, lai pasargātu cilvēku no būruma, skauduma vai kādas citas iespējamas ļaundabīgas ietekmes. Jo cilvēka vārds ir kā faila nosaukums lielajā pasaules norišu datorā… Līdzīgu praksi vēlākos laikos varēja vērot arī kristīgajās tradīcijās. Tagad gan šķiet, ka tā izzudusi. Īpaši nozīmīga tā bija pareizticīgajiem, kad katram jaundzimušajam papildus deva kāda svētā vārdu.
Folkloristi uzskata, ka mums vislabāk būtu ievērot jau pārbaudītas vērtības, tos vārdus, kas jau iegājuši tautas apritē un izturējuši laika pārbaudi. Svešu tautu vārdi ar mums svešādu fonētisko skanējumu, vibrācijām un enerģētiku var izrādīties gana neharmoniski dzīves ceļa rādītāji un likteņa virzītāji. Gluži tāpat, kā mūsu pļavās lasītas zāļu tējas būs ar daudz lielāku dziedniecisko efektu, nekā tās, kas lasītas kaut kur Alpu pļavās vai pat gluži citā kontinentā.
Ir vēl dažas interesantas lietas. Novērots, ka vārds var zināmā veidā sekmēt divu vai vairāku cilvēku saderību ģimenē un sadarbību darbā. Veiksmīgāk viens otru saprot un ātrāk atrod kopīgu saskarsmi tie cilvēki, kuru vārdos ir kopēji līdzskaņi. Piemēram - Andris un Sandra. Abiem vārdiem ir kopēji n, d, r, s. Šādam pārim būs daudz lielākas iespējas veidot harmoniskas un ilgstošas attiecības nekā, piemēram, Andrim un Lijai. Tiesa, tas nebūt nenozīmē, ka pēdējo divu jebkāda veida attiecības jau no sākuma lemtas fatālai neveiksmei. Tā nav, jo mēs ikviens savas dzīves gaitā nemitīgi mācāmies, pilnveidojam sevi un garīgi attīstāmies. Arī šāds duets var būt veiksmīgs. Papētiet paši, ar kādu vārdu īpašniekiem jums veidojas labas attiecības visās jomās un ar kuriem ne visai. Varbūt atklāsit ko jaunu un interesantu! Iespējams, ka kopēji patskaņi rada līdzīgas vibrācijas un enerģētiku, paceļ uz vienota, harmoniska viļņa galotnes… Atliek tikai to izmantot.
Vēl mirkli pakavēsimies tikai pie viena burta visai interesanta atšifrējuma. Tas varbūt palīdzēs uzlikt punktu uz i. Teic, ka zēna vārdā labs esot burts r. Tā kā sevi varam pieskaitīt ziemeļniekiem un pieļaut, ka mūsu viedie senči pārzinājuši seno Rūnu rakstības alfabētu, mēģināsim šo burtu atšifrēt. Burtam r atbilst rūna Raido, kuras aizgādnis ir tas pats mūsu Pērkontēvs un tā simbolizē svēto koku Ozolu. Raido - tulkojumā tas ir ratu ritenis, rati, ceļojums, attīstība un progress. Astroloģiski šīs rūnas aizgādnis ir lielais un labais Jupiters, visa labā virzītājs, tālu ceļojumu, izglītības un kultūras aizstāvis. Rūnai Raido atbilst gaisa un uguns stihijas, koši sarkana krāsa. Summējot visu - r burta vibrācijas stimulēs aktivitāti, izaugsmi visās jomās, augstāko spēku protekciju, vēlmi aktīvi pārvietoties gan tuvos, gan tālos ceļos. Tāpēc ir vērts padomāt - vai vārda došana ir tikai laika kavēšanas mirklis un gadījuma nejaušībai pakļauts process vai arī kas vairāk. Kaut kas daudz nopietnāks un fundamentālāks. Ir novērots, ka daudzi, kuru vārdā ir burts r. Šie cilvēki vairumā gadījumu nav nepamanāmi un klusi malā stāvētāji. 
 Īstie jūras vilki visos laikos bijuši nedaudz māņticīgi un uzskatījuši, ka kuģim tā vārda maiņa ir slikta zīme. Tagad ikvienam ir iespēja mainīt gan vārdu, gan uzvārdu - tāpēc lieciet saviem bērniem tādus, lai, pasi saņemot, viņiem nerastos nepārvarama vēlēšanās līdz ar šo dokumentu saņemt arī jaunu, labāku un atbilstīgāku vārdu!
vardi.lv

svētdiena, 2012. gada 15. jūlijs

Latvijas pērle - Tērvete!


                                                    http://www.tervetesparks.lv/new/

 U   z       T   ē   r   v   e   t   i   !



Phallus impudicus.


Zemestauki.

                   Phallus impudicus

                                - nekaunīgais falls.

                    




Ievākt vēlams agri no rīta, pirms rasas, līdz pulksten sešiem. Zemestaukus olas stadijā ieteicams uzreiz sagriezt, lai tie neturpinātu augt. Jānoņem miziņa. Sēnes uzglabā ledusskapī un pagrabā.
Tautas metode zemestauku preparāta pagatavošanā ir šāda:  

sagrieztās sēnes aplej ar degvīnu vai tīru spirtu, īpaši ierīvēšanai (1:1), veidosies izvilkums jeb tinktūra. Burciņu aizvāko un liek glabāties tumšā, vēsā vietā 21 dienu, tad izkāš caur marli un var lietot. Citi iesaka neizkāst, bet turpina peldināt sēni, lietojot uzlējumu.
Var mēģināt sagatavot zemestauku sulu, proti, vēsumā ļauj dabiski iztecēt sēnes sulai. Iegūto gļotaino šķidrumu konservē vai arī tur ledusskapī un lieto.



Zemestauku vērtīgās dziednieciskās īpašības bija zināmas jau pirms 2-3 tūkstošiem gadu Ķīnā. Jau toreiz zemestaukus izmantoja audzēju ārstēšanā. Vēlāk par tiem uzzināja Eiropā - arī kāds Berlīnes ārsts sāka zemestaukus sekmīgi lietot ādas un iekšējo orgānu vēža ārstniecībā.

Zemestauki, vērtīgā sēne, kas līdzinās fallam, aug arī Latvijas mežos, vairāk Kurzemes pusē. Tomēr ne katram sēņotājam ir laimējies to redzēt, jo sēne mīl brikšņus un vientulību.

 Šī sēne neaug saulainā vietā, tā jāmeklē brikšņos,. Ražas laiks ir no jūnija beigām līdz septembra sākumam. Ja ir silts rudens, tās aug pat līdz pirmajām salnām. Augļķermenis ir balts, līdzīgs vistas olai, pildīts ar recekļainu masu. Sēne dažās minūtēs izaug 20 – 30 cm, galā veidojot tumši brūnu cepurīti, kura izplata ļoti nepatīkamu smaku. Tiek pievilinātas mušas, kas ātri vien noēd recekļaino cepurīti, pēc tam izplatot sporas. Sēne ātrās augšanas dēļ (puscentimetrs minūtē) tikusi pat Ginesa rekordu grāmatā. Gan pārtikā, gan medicīnā to izmanto tikai olas stadijā, turklāt tā ēdama arī svaigā veidā.

Zemestauku daudzveidīgā iedarbība uz organismu:
  • Pretvīrusu iedarbība;
  • Stimulē imūnsistēmas darbību;
  • Kavē ļaundabīgo audzēju attīstību (tiek aktivizēti makrofāgi un T citotoksiskie limfocīti, kas atrod un bojā vēža šūnu apvalkus);
  • Vēža profilakse;
  • Sieviešu slimību - miomu, mastopātijas, olnīcu cistu ārstniecība;
  • Sirds - asinsvadu slimību ārstēšana un profilakse;
  • Gremošanas orgānu ārstēšana (gastrīts, kuņģa čūla)
  • Ārīgi - vaļēju brūču un trofisko čūlu ārstniecība.
Zemestauku sastāvā esošie fitoestrogēni uzlabo organisma hormonālo stāvokli. Sēnes preparātus iesaka lietot, ja organisms ir ļoti novājināts, piemēram, smagu slimību, operāciju, ķimijterapijas vai staru terapijas rezultātā.

 

 

 Romas impērijas laikā no zemestaukiem gatavoja īpašu mīlestības dzērienu, kas it kā paaugstināja seksuālo aktivitāti.




svētdiena, 2012. gada 1. jūlijs

Jasmīns

bildē filadelfs ( neīstais jasmīns) smaržo kā meža zemenītes

 Nosaukums „jasmīns” cēlies no persiešu vārda „yasmin”. Tas ir arī persiešu sievietes vārds.
 Vidusjūras reģiona valstīs jasmīna smaržu dēvē par “smaržu karali”. Austrumu valstīs jasmīns tiek uzskatīts par kaislīgas mīlestības simbolu. Jasmīna aromāts palīdzēja Kleopatrai iekarot Marka Antonija sirdi. Leģenda vēsta ka Nīlas valdniece ir pavēlējusi pat sava kuģa buras piesūcināt ar jasmīna eļļu. No tā laika jasmīna ziedu dēvē arī par „karalisko ziedu”. Rožu aromāts izsauc mīlestību, bet jasmīns romantiku. Senos laikos jasmīna ziedu vannu lietoja lai palielinātu juteklību un seksuālās tieksmes.
 Daudzi botāniķi uzskata ka auga pirmsākumi meklējami Indijā – Himalaju ielejas ziemeļu daļā. Citi uzskata ka auga dzimtene ir mūsdienu Irānas teritorija. Laikam jau augs uz Ēģipti bija izvests jau līdz XXI dinastijas valdīšanas laika (aptuveni 1000 gadus pirms mūsu ēras). Ir norādes par to, ka ķīniešu imperators no Sang dinastijas (960-1279) ir baudījis jasmīna aromātu, kas audzis viņa pils dārzā. Leģenda vēsta ka imperatora pils telpu grīdā bija speciāls vietas kur glabāja jasmīna ziedus lai to smaržu imperators varētu baudīt visu diennakti.




No 1000 kg ziedu var iegūt aptuveni 1 litru ēterisko eļļu. Jasmīna eļļa ir vieno no pašām dārgākajām ēteriskajām eļļām. Ziedus ievāc naktī, kad augs visintensīvāk izdala ēteriskās vielas. Vidēji no 1 hektāra ievāc 2700 kg ziedus (vidēji 200 g no viena krūma). Pieredzējis ziedu vācējs dienā var savākt 10-15 tūkstošus ziedu. No viena hektāra var saražot ap 2 litriem eļļas, kas ir ap 12 pilieni tīrs jasmīna ēterisko vielu koncentrāts.  Pārstrādes process jāveic dažu stundu laikā, jo ziedi ļoti ātri bojājas. Tāpēc ir ātri jāveic ziedu transportēšana no plantācijām līdz pārstrādes vietām. Labākās eļļas ražo Francijā, Itālijā, Marokā, Ēģiptē, Ķīnā, Japānā, Turcijā.

  
Uzskata ka jasmīnu tējai piemīt liels garīgs spēks. Tēju pagatavo no tējas koku lapiņām kas aug ļoti tuvu jasmīna audzēm. Līdz ar to tējas lapiņas ir ar jasmīna aromātu. Āzijā ar jasmīna ziediem aromatizē ne tikai tēju bet arī desertus. Zaļo tēju izgudroja Sang dinastija Ķīnā (13. gadsimts). Zaļo tēju bagātināja ar jasmīnu aromātu tējas lapiņas sajaucot ar jasmīna ziediem. To darīja naktī, dažas stundas, kad ziedi izdala maksimālā daudzumā ēterisko eļļu.