Veido savu sapņu, vēlmju karti

Mērķa kartes izveidošanai vislabākais laiks tieši Ziemas Saulgriežos.
Vislabākais veids kā izvietot vēlmes kartē ir sekojoši - 

Ceļojumi. Skolotāji	Karjera	Zinības. Gudrība
Bērni	Veselība	Ģimene
Laulības. Mīlestība	Slava. Cilvēki ar kuriem vēlos pastrādāt	Bagātība

Izvēlamies savai Mērķa Kartes pamatni, tas varētu būt kāds stingrāks papīrs A3 formā vai pat lielāks. Izvēlamies bildes un fotogrāfijas no žurnāla, kuras atspoguļo Tavas vēlmes vai stāvokli un ielīmējam kartē, varam arī vēl pierakstīt šō vēlmi, katram gadījumam, lai drošāk. 

Es pati veidoju bilžu kolāžas ar tiem sapņu un vēlmju attēliem, kuri mani uzrunājuši...

Lai uzlādētu Karti, dod saprast Visumam, kad viss kas šeit ir rakstīts, ir nepieciešams ieviest dzīvē, šim nolūkam veicam pavisam vienkāršu vingrinājumu. Atceramies, ko mēs visvairāk mīlam no ēdiena. Atrodam šī ēdiena fotogrāfiju vai arī vienkārši zīmējam. Uzlīmējam uz savas izveidotās Kartes. Nākamajā dienā mēs sevi lutinām ar šo ēdienu un uz kartes uz šīs fotogrāfijas rakstām virsū "Paldies!". Pirmā vēlme ir izpildīta, proces ir palaists.
"Paldies!" rakstām visa gada garumā uz visām vēlmēm kuras nākamajā gadā piepildīsies.

- Mērķa Karti veido decembra mēnesī. Var viņu veidot arī Jaungada vakarā, es parasti viņu veidoju Ziemas Saulgriežos 21.decembrī. Process ir garš, bet ļoti interesants.

Novēlu Tev veiksmi savas Mērķa Kartes radīšanā!

Piebildīšu vēl tikai to, kad karte strādā kā Tavs talismans. Tas ir enerģētiski uzlādēts ar Tavām vēlmēm, savākts viss vienā priekšmetā, un atrodas vienmēr Tavā telpā.

Ziemassvētku noskaņas radītāja - mūzika.

Ziemassvētku gaidīšanas laika neatņemama daļa ir arī dziesmas un mūzika. Korāļu dziedāšanas tradīcija izsenis pazīstama visās kristīgās kultūras zemēs. Angļu carols, franču noels, vācu Weinachtslieder. Pazīstamos svētku korāļus dzied visā pasaulē, tie tulkoti daudzās valodās, un nav svarīgi, no kuras zemes tie nākuši un kādā valodā bijis to oriģināls.
Eiropā korāļi pazīstami jau vairākus tūkstošus gadu un sākotnēji tiem nebija saistības ar kristīgo ticību. Senajā ķeltu kultūrā ar vārdu „korālis” apzīmēja priecīgu, līksmu dziesmu, ko tradicionāli dziedāja kā pavadījumu apļa dejām auglības rituālos un citos pagānu svētkos. Šādus svētkus svinēja arī 22. decembrī - ziemas saulgriežos, kad senie ķelti pulcējās savās svētvietās, lai dziedot, dejojot un līksmojot aizvadītu gada īsāko dienu.
Cīnoties ar pagāniskajām tradīcijām, Baznīca senos godus un ieražas centās aizstāt ar kristiešu svētkiem. Ziemas saulgriežu vietā sāka svinēt Kristus piedzimšanas dienu. Savos dievkalpojumos kristieši labprāt iekļāva arī korāļu vienkāršās melodijas, pagāniskos vārdus aizstājot ar tekstiem no Bībeles. Tamlīdzīga prakse radīja nopietnu satraukumu Baznīcas augstākajā vadībā. 7. gadsimta vidū tika sasaukts koncils, kas aizliedza dziedāt korāļus un iekļaut tos kristīgo dievkalpojumu repertuārā. Tomēr tautas vidū Ziemassvētku korāļi saglabāja savu popularitāti, tautas dziesminieki turpināja tos dziedāt un sacerēt, daudzas no šīm dziesmām folkorizējās.
Korāļu nolieguma gados Baznīcā tika radīti savi Kristus dzimšanai veltīti dziedājumi. Jau 129. gadā pēc Romas bīskapa rīkojuma Ziemassvētku mesā tika iekļauts dziedājums Eņģeļu himna. Par vienu no senākajām Ziemassvētku dziesmām tiek uzskatīta Jesus refulsit omnium, ko 4. gadsimtā sacerēja Sv. Hilarijs no Puatjē. Bet 760. gadā Komass no Jeruzālemes radīja svētku dziedājumu Grieķu pareizticīgo baznīcai. Kaut gan Baznīcas dziesminieki arvien biežāk pievērsās Ziemassvētku tematikai, lielākajai tautas daļai šīs dziesmas palika svešas, jo bija sarakstītas vienkāršiem ļaudīm nesaprotamajā latīņu valodā.
Korāļu dziedāšanu tradīciju Baznīcas dievkalpojumos atjaunoja Sv. Francisks no Asīzes. 1223. gadā viņa vadītajā Ziemassvētku pusnakts mesā Grecio alā Umbrijā, Itālijā, pēc ilgiem aizliegumu gadiem atkal skanēja svētku korāļi. Tas mudināja daudzus tā laika dzejniekus un komponistus sacerēt Ziemassvētku dziesmas. Radās pat jauns mūzikas žanrs - reliģiska satura tautasdziesmas, tā sauktās laudas. Tās bija priecīgas, līksmas, viegli iegaumējamas dziesmas deju ritmā, kas drīz vien iekaroja popularitāti visā Eiropā - Itālijā, Francijā, Spānijā, Vācijā. Laudas tika izmantotas arī viduslaikos populārajās mistēriju izrādēs.
15. gadsimtā, renesanses laika Itālijā, sākās straujš korāļu dziedāšanas tradīcijas uzplaukums, kas izplatījās visā Eiropā. Diemžēl līdz mūsu dienām saglabājušies vien nelieli šā laikmeta dziesmu fragmenti, kas stāsta par Mariju, Jēzus bērnu un Betlēmes ļaudīm. Korāļu izplatību veicināja arī ceļojošie viduslaiku dziedātāji menestreļi. Iedami no ciema uz ciemu, no pilsētas uz pilsētu, viņi visur skandēja šīs priecīgās un jautrās dziesmas. Vēlāk ciemos un pilsētās izveidojās vietējie orķestri. Tos komplektēja no pilsētas sargkareivjiem, kuru uzdevums bija patrulēt mūriem apjozto pilsētu ielas un ceļus, sargāt ļaudis no ugunsnelaimes un naktīs iedziedāt katras jaunas stundas sākumu. Ziemassvētkos orķestru repertuārā tika iekļauti arī korāļi. Savukārt 1454. gadā Johanesa Gūtenberga izgudrotā iespiedmašīna ļāva korāļus pavairot un izplatīt lielā skaitā.
Ar Reformāciju sākās jauns posms korāļu dziedāšanas tradīcijā. Dr. Mārtiņš Luters ir 37 korāļu autors, starp kuriem ir arī pazīstamā Ziemassvētku dziesma Vom Himmel hoch (No Debesīm es atnesu). Luters sarakstījis vēl citas Jēzus dzimšanai veltītas dziesmas. Viena no tām - Nun komm, der Heiden Heiland - ir 4. gadsimtā Milānas Ambrozija sarakstītās himnas tulkojums. Jāteic, ka Luters tikai daļēji uzskatāms par savu korāļu autoru - daiļradē viņš izmantojis gan Psalmu apdares, gan senākas vācu, latīņu un tautasdziesmas. Ilgu laiku uzskatīja, ka arī pazīstamais korālis Away In A Manger (Ne šūpulī greznā) pieder Lutera spalvai, tomēr stilistiski šī dziesma neatbilst citiem Lutera korāļiem un tā nebija pazīstama Lutera laika Vācijā. Komponists Džeims Murejs šās dziesmas tekstu atrada 1885. gadā Filadelfijā izdotajā luterāņu dziesmu grāmatā. Pārpublicējot dziesmu paša izdotajā bērnu dziesmu grāmatā, Murejs pievienoja šādu tekstu: “Lutera šūpļa dziesma (domājot par saviem bērniem, sarakstījis Mārtiņš Luters, lai vācu mātes to dziedātu saviem mazuļiem).” Tomēr šķiet, ka tā būs bijusi paša Mureja izdomāta versija.
Anglijā pirmo zināmo korāli sarakstīja Ritsons 1410. gadā. Līdz mūsu dienām nonākuši ap 500 šā laikmeta angļu korāļu, kas glabājas Beliola koledžā Oksfordā. No 1647. līdz 1660. gadam Anglijā pie varas atradās Olivera Kromvela vadītā puritāņu valdība. Puritāņu morāles kodekss nepieļāva svinības un citas līksmības izpausmes. Ļaudīm aizliedza svinēt Ziemassvētkus un dziedāt korāļus, tomēr cilvēki slepeni turpināja atzīmēt Kristus dzimšanas dienu, kaut gan par to viņus varēja apsūdzēt burvestībā, iemest cietumā vai pat sodīt ar nāvi. Tikai karalienes Viktorijas laikā tauta atkal brīvi varēja dziedāt korāļus un svinēt Ziemassvētkus.
Korāļu dziedāšanas tradīciju izplatīšanos citās zemēs veicināja oficiālo baznīcu vajātie protestanti, kas pameta Eiropu, lai tālās zemēs meklētu ticības brīvību un jaunu dzimteni. Šie ļaudis izklīda pa visu pasauli, un līdz ar viņiem uz citiem kontinentiem aizceļoja arī korāļi. Pirmo amerikāņu svētku korāli Jesus is Born 1649. gadā sarakstīja Džons Brebjē.
Tā laika korāļu teksti nebija visai augstas kvalitātes. Izņēmums ir Čārlzs Veslijs, pazīstamā sludinātāja un metodistu baznīcas dibinātāja Džona Veslija brālis. Viņš sarakstījis vairāk nekā 600 dziesmu, taču viena no brīnišķīgākajām ir Ziemassvētku korālis Hark, the Herald Angels Sing (Dzirdiet jauko prieka vēsti), ko daudzi teologi dēvē par “pilnu Evaņģēliju vienā dziesmā”. Mūziku pazīstamajam korālim 1840. gadā - gandrīz 100 gadus pēc tam, kad Veslijs sarakstīja dziesmas vārdus - komponējis F. Mendelsons. Lai gan Mendelsons rakstīja galvenokārt laicīgu mūziku, bet dziļi ticīgā Veslija spalvai pieder tikai reliģiska satura vārsmas, 19. gadsimta vidū ērģelnieks Dr. Viljams Kamings apvienoja Mendelsona priecīgo melodiju ar Veslija dzeju un radīja vienu no populārākajiem svētku korāļiem.
Ziemassvētku tēmai pievērsušies arī daudzi no izcilajiem pagātnes komponistiem, kas savos darbos iekļāvuši korāļu tēmas. Tas dzirdams Johana Sebastiana Baha Ziemassvētku oratorijā (1734) un Georga Fridriha Hendeļa Mesijā (1742). Mazāk pazīstama ir nepabeigtā Fēliksa Mendelsona oratorija Christus (1847). Visjaunākā no klasiskajām Ziemassvētku oratorijām ir Hektora Berlioza L’Enfance du Christ (1854).
18. un 19. gadsimtā pilsētas orķestru vietā izveidojās īpašas Ziemassvētku muzikantu grupas, kas svētku laikā dziedāja un spēlēja korāļus dažādos publiskos sarīkojumos. Šajā laikā veidojušās arī vairākas Ziemassvētku tradīcijas, kas daudzās zemēs ir dzīvas vēl šodien. Viena no tām ir korāļu (dziesmu) dievkalpojumi. Īpašs dziesmu dievkalpojumu veids ir tā sauktie Sveču dievkalpojumi, kad baznīcas tiek izgaismotas tikai ar sveču gaismu, kas rada fantastisku svētku noskaņu. Cita tradīcija ir svētkos doties pa pilsētas ielām, ejot no nama uz namu un dziedot svētku dziesmas.
19. gadsimta vidū svētku korāļu popularitāte pieauga. Tieši šā gadsimta otrajā pusē radītas vairākums no šodien populārajām Ziemassvētku dziesmām. Pazīstamākā no tām ir Klusa nakts, svēta nakts. Tās vārdus 1816. gadā uzrakstīja jauns priesteris Jozefs Mors. Dienu pirms Ziemassvētkiem 1818. gadā salūza Sv. Nikolaja baznīcas ērģeles Oberndorfā Austrijā un Mors lūdza draudzes ērģelnieku Franci Grūberu uzrakstīt pirms diviem gadiem tapušajam dzejolim mūziku. Dziesma ģitāras pavadījumā tika atskaņota tās pašas dienas vakarā Ziemassvētku pusnakts mesā. Klusa nakts tulkota vairāk nekā 180 valodās.
Anglijā pastiprinātu interesi par korāļiem 19. gadsimtā uzjundīja Oksfordas kustība anglikāņu baznīcā, kas akcentēja viduslaiku tradīciju atdzimšanu. Interesi par tautasdziesmām, balādēm un korāļiem veicināja arī romantisma kustība dzejā. 19. gadsimtā tika sacerēti visi populārākie Amerikas Ziemassvētku korāļi. Piemēram, bērnu iemīļotā dziesma Zvaniņš skan uzrakstīta 1857. gadā kādas Bostonas draudzes Pateicības dienas dievkalpojumam, tās mūzikas un vārdu autors ir Džeims Pīrponts. Savukārt korāļa Ak, mazā, klusā Betlēme vārdus 1868. gadā pēc Palestīnas apmeklējuma uzrakstīja Filadelfijas episkopāļu bīskaps Filips Brūks, mūziku Luiss Redners.
20. gadsimtā robeža starp garīgo un laicīgo Ziemassvētku tradīcijās, arī mūzikā, kļuva aizvien nosacītāka. Vienas un tās pašas svētku dziesmas dziedāja gan kristieši, gan nekristieši un lielākā daļa jaunās Ziemassvētku mūzikas vairs nebija reliģiska satura. Tomēr 20. gadsimtā radīta arī virkne brīnišķīgu dziesmu, kas šobrīd kļuvušas par klasiku. Populārākā no tām ir Irvinga Berlina 1942. gadā sacerētā White Christmas (Baltie Ziemassvētki), kas Binga Krosbija oriģinālizpildījumā kļuvusi par vienu no pārdotākajām dziesmām Ziemassvētku mūzikas vēsturē. Bet akadēmiskajā žanrā ievērojamu ieguldījumu svētku tematikā devuši Bendžamins Britens un Džankarlo Menoti, kura Ziemassvētku opera Amāls un nakts viesi savulaik iestudēta arī Latvijas Nacionālajā operā.


Raksts pirmoreiznpublicēts žurnālā „Tikšanās” 2003. gada decembrī.
© ErvīnsnJākobsons.

Par vienu no senākajāmnZiemassvētku dziesmām tiek uzskatīta Jesus refulsit omnium, ko 4.ngadsimtā sacerēja Sv. Hilarijs no Puatjē. 

Par vīrusiem - neparastiem

EMOCIJU VĪRUSI

  rada, piemēram, slimīgas bailes, dusmas, greizsirdību, godkāri. Dusmas saārda dzīvi, naids aptumšo prātu, bailes paralizē darbību. Taču šos vīrusus var uzveikt, izprotot emociju mehānismu. Daudzas garīgās prakses un filosofijas mācībās- kā budisms, stoicisms- māca, kā pasargāt sevi, bloķējot emociju kanālus, pa kuriem šie vīrusi izplatās.
Mēs domājam, ka raudam, jo esam skumji, strīdamies, jo esam dusmīgi, un trīcam, jo baidāmies. Taču amerikāņu psihologs Viljams Džeimss šo pārliecību apsvēra kājām gaisā, apgalvojot pretējo: mēs skumstam, jo raudam, dusmojamies, jo strīdamies, un baidāmies, jo trīcam. Viņa vēsts: mēs spējam vadīt savas emocijas, īstenojot ārējās darbības, kas atbilst vēlamajām emocijām- piemēram, smaidot radīt prieku, rāmi elpojot un atslābinot muskuļus- mieru.

NODOMU VĪRUSI

  

 izpaužas kā saraustīta vēlmju maiņa, kas ieslēdz tādā kā apburtajā lokā: cilvēkam rodas vēlme kaut ko īstenot, bet pusceļā dzimst nākamā vēlme, kas arī netiek īstenota- jo rodas cita... Līdz viņš atkal nonāk pie sākotnējās vēlmes, un cikls turpinās no jauna. Visuma kustība atspoguļo viņa iekšējās svārstības un materializējas kā saraustīts, haotisks dzīves plūdums, kas ne pie kā nenoved. Izeja - pārraut šo burvju apli, sasprindzinot gribu un īstenojot sākotnējo ieceri.

VERBĀLIE VĪRUSI 

Vārdi- gan runāti, gan rakstīti- ir izteikta doma, mūsu rīcības tēli spēcīgi programmē mūs. Verbālos vīrusus izplata slikti vārdi: tenkas, rupjības, aizskaroši izteikumi par citiem. Pie tiem pieder arī komunikācijas vīrusi, kas cilvēkam liek noslēgties sevī un padara viņu neciešamu saskarsmē- pedantisku, piekasīgu, sarkastisku, īgnu. Tie saēd attiecības, izšķir cilvēkus, gremdē biznesu. Sevi no tiem var pasargāt, ievērojot elementārus garīgās higiēnas principus: nerunājot sliktu, netenkojot, netiesājot. Ja runā par kādu, iztēlojies, ka viņš stāv tev līdzās.

MOTIVĀCIJAS VĪRUSI 

apslāpē mūsu radošo dzīvi. Nav motivācijas- nav darbības- nav panākumu. Šo vīrusu skartie, arī cilvēki ar lieliskām dotībām, negūst panākumus, jo trūkst motivācijas vai tā mirgo: te parādās, te pazūd. Viņi nespēj izvirzīt mērķus, sirgst ar pasivitāti, cinismu, viņu sapņi ir neskaidri un gaistoši. Vīrusi var darboties arī pretēji- pastiprinot egoistisku, graujošu rīcību, radot slimīgu entuziasmu- melno harismu.  Lai tie tevi neskartu, vizualizē skaidru savas dzīves mērķi- tas dos tev spēku, stabilitāti un mieru.

PIEĶERŠANĀS VĪRUSS 

var izpausties attieksmē gan pret lietām, gan cilvēkiem, gan arī priekšstatiem un idejām. Tas izdzēš robežas starp sentimentu un fetišismu, starp tuvību un gūstu, ticību un aizspriedumiem, aizrautību un apsēstību. Pieķeršanās galējā forma ir atkarība- gan fiziska, gan emocionāla. Mums vienmēr vajadzētu paturēt prātā: lietas ir tikai lietas. Ja tām pārlieku pieķeramies, tās nosūc mūsu dzīvības enerģiju.

Vizualizācija, lai atbrīvotos no pieķeršanās:

Iztēlojies, ka tu izdali visas savas lietas citiem- gan draugiem un tuviniekiem, gan nelabvēļiem un ienaidniekiem, ja tev tādi ir. Sāc ar mazāk vērtīgajām, līdz nonāc pie dārgākajām un visbeidzot- pie pašas dārgākās. Noskaidro, kāpēc tev tā nozīmē tik daudz? Ko tu piedēvē šai lietai? Ko tajā personificē? Vai tie nav tīri maldi? Kad esi ticis galā ar lietām, pārej pie emocionālās pieķeršanās cilvēkiem- iztēlē ar mīlestību atver durvis un ļauj viņiem brīvi iet. Notici: tie, kuri tevi mīl, pie tevis vienmēr atgriezīsies. Tāpat atbrīvojies no priekšstatiem un idejām.

KOLEKTĪVIE VĪRUSI 

Ezotērikā tos dēvē arī par egregoriem. Tie spēj ietekmēt milzīgu cilvēku grupu domāšanu un rīcību. Daži šo vīrusu darbības piemēri ir fašisms, noteiktu elku un ideju pielūgsme. Tos visnaskāk izplata īpaši šim mērķim radīta propaganda, bet nereti to dara pat mākslā- dēmoniska glezniecība, literatūra un mūzika.

PRIEKŠSTATU VĪRUSI 

 veicina dažādu maldu rašanos, liekot mums savā rīcībā pamatoties nevis uz faktiem, bet uz mūsu subjektīvajiem spriedumiem par tiem. Mūsu priekšstati par sevi, citiem un pasauli ir mūsu domtēli. Mēs izturamies tā, it kā šie domtēli precīzi atainotu īstenību, taču tā nebūt nav- pasaule ir miljardiem reižu sarežģītāka nekā mūsu priekšstati par to! Mēs varam, paši to neapzinoties, dzīvot savu (vai citu) domtēlu hipnozē  un aplami programmēt sevi. Ja uzskati sevi par neveiksminieku- tad arī būsi. Ja žēlosies, ka mūžam trūkst naudas-tā būs. Taču Visums spēj tevi dāsni nodrošināt ar visu, kas tev vajadzīgs- ja vien izraujies no savu priekšstatu hipnozes un notici tam.

PAŠVĒRTĒJUMA VĪRUSI 

Adekvāts pašvērtējums saistās ar harmoniju, apmierinātību un laimes izjūtu. Vīruss to var padarīt pārmēru zemu un likt cilvēkam piedzīvot vilšanās, neveiksmes un mokošo sajūtu, ka viņš nav tāds, kādam viņam- pēc paša vai citu priekšstatiem- vajadzētu būt. Taču tas var arī likt sevi novērtēt neadekvāti augstu un sēt lepnību un nicinājumu pret citiem.

UZTVERES VĪRUSI 

Vairākums domā, ka redzēt nozīmē ticēt. Mazākums- ka ticēt nozīmē redzēt. Un taisnība ir pēdējiem: to, ko mēs redzam, vislielākajā mērā ietekmē mūsu individuālā uztvere. Mums ir katram savs uztveres tunelis, un liela daļa cilvēku visu dzīvi skatās pasaulē kā caur kokteiļa salmiņu, pat neapjaušot, cik milzīga, neapjausta realitātes teritorija paliek ārpus šī niecīgā uztveres lauka. Uztveres vīrusi sašaurina uz izkropļo jeb halucinē īstenību- proti, liek cilvēkiem piedēvēt citiem to, kas neatbilst īstenībai.

ATMIŅAS VĪRUSI 

 liek izirt uzkrātajai informācijai un izkropļo atmiņu ainu, paspilgtinot negatīvās atmiņas, bet liekot izbalot gaišajām un pozitīvajām. Cilvēks kļūst aizmāršīgs, izklaidīgs un haotisks. Viņu sāk vajāt neveiksmes, viss labais izplūst caur pirkstiem kā smiltis.

Tev noteikti rodas jautājums kā tad uzveikt šos vīrusus? Lai pasargātu sevi no šo vīrusu infekcijām, tev nebūt nav jānocietinās no pasaules, bet gluži pretēji- jāatslābinās un jāatver tai sirds. Jo daudzinātais princips "veselā miesā vesels gars" patiesībā darbojas tieši pretēji: vesels gars- jeb šajā gadījumā apziņa- dara veselu miesu.  Vesela apziņa ir brīva no jebkādām bailēm. Un tu tādu iegūsi, ja, pirmkārt, garīgi attīstīsies un, otrkārt, iemācīsies uzturēt un vadīt sava ķermeņa smalko enerģiju.  Ceļu, kā to panākt, ir ļoti daudz: meditācija, vizualizācija, īpaši vingrinājumi, rituāli, afirmācijas, lūgšanas, mantras. Atrodi starp tiem sev tuvāko.

Mēs ik dienu iegūstam enerģiju no gaisa, ūdens un uztura. Taču mēs to varam smelt no gaismas- ja zinām tās likumus, no dabas- ja ar visu būtību izjūtam sevi kā tās daļu, un no mīlestības- ja uz to tiecamies. Visumā nav spēcīgāka enerģijas avota par mīlestību.

Apziņas tīrībai un spēkam- vienkārši garīgās higiēnas principi, kurus vēlams ievingrināt, līdz tie kļūst par dabisku ieradumu.

Ikdienas trīs vaļi: 

Taisna mugura, smaids un tīras, labas domas - kas pašsaprotami iemiesosies labos vārdos un rīcībā. 

Izturies pret citiem ar mīlestību- tā tu iekļausies kopējā mīlestības laukā, kas sniegs tev spēcīgu enerģiju.

Kontaktējies ar tīriem un gaišiem cilvēkiem, pēc iespējas ierobežojot saskarsmi ar nepatīkamiem. Lasi labu literatūru, skaties izcilas filmas, klausies mūziku, kas harmonizē.

Veido savu vērtību sistēmu, savu ētisko kredo, ko ievēro vienmēr un visur.

vēl lasi šeit:
http://www.apollo.lv/portal/life/articles/52128