Elpošana.

VALDA SVIRSKA IETEIKTIE ELPOŠANAS VINGRINĀJUMI

•    Elpai jābūt klusai un mierīgai. Jāmēģina elpot tik viegli, lai elpa neliktu kustēties pat diegam, ja tas atrastos pašā degungalā. Ja ir iespējams, tad starp ieelpu un izelpu jāietur neliela pauze, taču, ja tas ir grūti, nedarīt to. Nevajag darīt neko tādu, kas varētu kaitēt elpošanai un organismam. Elpojot domām jābūt ļoti tīrām un labām. Ja ieelpas laikā prātā nāk kādas netīras domas, elpošanas process līdzinās piesārņojuma uzņemšanai, tāpēc tīrības kopšanai ir īpaša loma. 

•    Iztēlojamies, ka ieelpojam nevis ar muti vai nāsīm, bet tieši krūškurvja centrā, vietā, ko jogā sauc par garīgo sirdi jeb sirds čakru, vietā, kurā piedzīvojam pašas nozīmīgākās, vispārcilvēciskās jūtas, kur mīt labestība, piedošana, pateicība un mīlestība. Sajūtam, ka ieelpojam tieši šajā vietā, kas atrodas aptuveni sešu jūsu pirkstu platumā uz leju no kakla pamata bedrītes, bet izelpa līdzīgi kā tvaiks no patvāra ceļas un iziet caur galvas virspusi. 
•    Iedomājamies, ka ieelpojam caur krūškurvi, bet izelpai ļaujam aizslīdēt caur galvas virspusi. 
•    Lēnām un mierīgi elpojam, koncentrējamies uz izelpas mierīgumu. Kādu mirkli vienkārši vērojam elpu. 
•    Turpmākie soļi: 
-    iztēlojamies, ka ieelpa ienāk kā maigi plūstoša upe, tā lēnām piepilda visu iekšējo būtni, sākot ar krūškurvja centru, bet izelpa vēl lēnākā plūdumā aiziet uz augšu un kā viegla dūmaka izkūp caur galvas virspusi; 

-    iedomājamies, ka ieelpojam tīrību; sajūtam, ka mūsu elpa nāk tieši no tīrības, svētuma avota; kad ieelpojam tīrību, tā ienāk un piepilda mūs, bet viss, kas tai pretējs un nav tīrs, aizplūst līdz ar izelpu. 
-    uzmanību koncentrējam uz tīrību, nevis uz visu to, kas jāizelpo; 
-    ieelpojam mieru, rāmumu, izjūtu, ka visapkārt ir miers, rāma jūra, no šā plašuma ieelpojam mieru, līdzsvaru, klusumu sevī. Visu, kas iekšā vārās, – nemieru, uztraukumu, bailes, miers aizraida. Tas aizskalojas prom caur galvas virspusi; 
-    iztēlojamies, ka ieelpojam kosmisko enerģiju, spēku un līdz ar izelpu aizraidām visas bailes no sava ķermeņa; aizraidām slinkumu, kūtrumu un nevarēšanu; 
-    ieelpojam gaišu, tīru, klusu prieku, sajūtot, ka kopā ar izelpu aiziet viss, kas tam pretējs, – melanholija, negācijas, drūmums, skumjas. 
Ja regulāri pāris reižu dienā 5 līdz 10 vai 15 minūtes praktizē šo vingrinājumu, ar laiku elpa noregulējas pati. Var sajust, kā dievišķās īpašības ienes ikdienā jaunas krāsas. 

Dažkārt vingrinājumu laikā vai meditācijas apguvē var šķist, ka elpa tā kā apstājas, bet no šādas sajūtas nevajag baidīties. Tā vienkārši kļūst tik nemanāma, ka šķiet – ir apstājusies. Izjūtot rāmumu, cilvēka ķermenis turpina pašregulāciju.

vakaram veltīšu smaidus

ko saulrietam mirdzot

laika liedagā vākšu

naktij veltīšu mieru 

ko tumšzilai debesij ziedot

pasmelšu saujā

rītam veltīšu prieku

ko saulstariem dīgstot

raudzīšu padebess pļavā

bet dienai? 

dienai es veltīšu sevi

lai pavērtu logu un

izpausties ļautu

neizsakāmam

Valdis Svirskis

Cilvēka ienaidnieki.

Zināšanas, ko sevī slēpj Karlosa Kastaņedas grāmatas 

 4  Zināšanu Cilvēka ienaidnieki.

Kad cilvēks sāk mācīties, viņš vēl nezina, kādi šķēršļi viņu sagaida. Viņa mērķis ir izplūdis. Viņa nodoms- nenotēmēts. Viņš cer uz balvām, kuras nekad nematerializēsies, tāpēc ka viņš neko nezina par mācīšanās grūtībām. Viņš lēni sāk mācīties, tad aizvien straujākiem soļiem. Tas ko viņš uzzina, nekad neizrādās tas, ko viņš savā iztēlē bija iedomājies , tāpēc viņš sāk nobīties. Mācība vienmēr nes to, ko viņš nav gaidījis. Viņa mērķis izrādās, atrodas ārpus kaujas lauka. Tādā veidā viņš saduras ar savu Pirmo  i e n a i d n i e k u-  Bailēm. Ja skolnieks nobijiies no tā klātbūtnes, metīsies prom, tad viņa ienaidnieks darīs galu Zināšanu meklējumiem. Ja cilvēks pat būdams nobijies, tomēr neapstājas, tad pienāks laiks, kad apstāsies viņa 1.Ienaidnieks un cilvēks iegūs pārliecību par sevi. Ja cilvēks vienreiz iznīcinās sevī bailes, tad būs brīvs no tām līdz dzīves galam, jo baiļu vietā viņš iegūs domas skaidrību, kura izgaisina bailes.

Ap to laiku cilvēks jau zina savas vēlmes. Viņš zina kā tās apmierināt. Viņš spēj redzēt jaunos soļus mācībā un asā domas skaidrība atspoguļo visu. Cilvēks jūt, ka priekš viņa nav nekā slēpta, ko viņš nespētu izprast. Šeit viņš sastop savu Otro  i e n a i d n i e k u. Šī domu skaidrība, kas kliedē bailes, arī apžilbina, tā liek cilvēkam nekad nešaubīties par sevi. Ja cilvēks padodas šai savai viltus „varenībai” , tātad viņu uzvarējsi 2. Ienaidnieks un mācībās mīņāsies uz vietas. Viņš var kļūt vai par neuzvaramu Cīnītāju vai Ākstu, taču viņš vairs nekad nemācīsies un neko neiegaumēs.

Ja cilvēks uzvarējis arī šo ienaidnieku, šajā etapā viņš jau zinās, ka varenība, uz kuru viņš tik ilgi tiecies, beidzot pieder viņam. Viņa vēlmes ir likums. Viņš redz visu, kas ap viņu. Taču viņš nu ir uzdūries 
Trešajam  i e n a i d n i e k a m- Varenībai.  Cilvēks šajā stadijā tik tikko spēj pamanīt savu 3. Ienaidnieku, kas viņam tuvojas. Un pēkšņi, pats to nepamanot, viņš zaudē kauju. Viņa ienaidnieks to pārvērtis cietsirdīgā un kaprīzā cilvēkā. Cilvēks, kuru uzvarējis viņa 3.ienaidnieks varenība, nomirst tā arī neuzzinājis, kā patiesībā ar šo varenības sajūtu apieties. Spēks ir tikai nasta viņa liktenī. Šis ienaidnieks katrā ziņā ir sevī jāuzvar. Cilvēkam jānonāk pie sapratnes, ka spēks, kuru viņš it kā pakļāva, patiesībā nekad nav piederējis viņam. Ja viņš spēs ieraudzīt, ka domas skaidrība un spēks bez kontroles pār sevi ir sliktāk, nekā kļūda, tad viņš sapratīs, kā izmantot savu spēku un tādejādi uzvarēs savu 3.ienaidnieku.

Ceturtais  i e n a i d n i e k s- Vecums. Tas uzbrūk gandrīz bez brīdinājuma. Šis ienaidneiks ir pats nežēlīgākais no visiem. Ienaidnieks, kuru viņš nekad nespēs uzvarēt pa īstam, tikai likt tam atkāpties. Tas ir laiks, kad viņš jūt neatlaidīgu vēlmi atpūsties. Ja viņš pilnīgi padodas vēlmei apgulties un aizmirsties, ja viņš sevi ieaijā sevi nogurumā, tad viņš zaudē savu pēdējo kauju un viņa ienaidnieks to nogāzīs- vecu, vārgu būtni. Tad viņa vēlme atkāpties pārvarēs visu viņa domu skaidrību, visu viņa varenību un visas viņa zināšanas. Taču ja cilvēks pārvarēs un iznīcinās savu nogurumu un izdzīvos savu likteni pilnībā, tad viņš var tikt nosaukts par Zināšanu cilvēku, kaut vai tikai uz to mirkli, kad viņš atgrūdīs savu neuzvaramo ienaidnieku. Ar šo vienu mirkli skaidrības, spēka un zināšanu- jau pietiks.

Egregors.

Kas ir egregors ?

Egregoru ideja ir viena no Esoterisma fundamentālajām idejām. Tulkojumā no grieķu valodas vārds „egregors" nozīmē – sargeņģelis.

Jūs zināt, kā pasaulē ir daudz dažādu organizāciju, struktūru un hierarhiju. Eksistē arī daudz reliģiju, ideoloģiju un darbības veidu. Cilvēki, kas piedalās dažādu gan formālo, gan neformālo organizāciju un apvienību darbībā, rāda saistītas ar šo organizāciju un tās darbību domformas, emocijas, tēlus, bet jūs jau zināt kā domas ir materiālas, un līdz ar to visi šie psihiskie izstarojumi nekur nepaliek, tie turpina savu eksistenci enerģētiskā veidā.

Līdzīgo domu rezonanse pievelk līdzīgas domas vienu pie otras, pēc principa kā līdzīgs pievelk līdzīgo, un ar laiku no tādām domām izveidojās stipra psihoenergosistēma,

kura ir spējīga patstāvīgi eksistēt un aktīvi ietekmēt savu radītāju dzīvi.

Savienojoties, kā viens vesels, iespiežoties viena otrā, saplūstot kopā, individuālas dvēseles rada psihisku būtni, jauna tipa psihisko individualitāti. Šai psihiskajai individualitātei ir koncentrēts gribas lādiņš un apziņas ekvivalents. Šī individualitāte ir tā, ko sauc par egregoru.

Tātad egregors ir energoinformatīvais objekts, kurš eksistē mūsu realitātes smalkajos plānos un ir saistīts ar noteiktām idejām, velēšanām un cilvēku tieksmēm.

Mūsdienu cilvēks var būt sasaistīts ar daudziem egregoriem. Tie ir cilvēka profesiju un amatu egregori, reliģiju egregori, medicīnas egregors, hobiju, iecienīto produktu un dzērienu egregori, televīzijas raidījumu, laikrakstu un žurnālu egregori, neformālo apvienību egregori, atsevišķo cilvēku egregori un t.t

Kādi objekti var veidot egregoru ?

Par egregora pamatu var būt kā reālais objekts, tā arī izdomāts objekts vai tēls. Piemēram, Harija Potera egregors reāli eksistē, ir dažāda informācija par šo subjektu un par viņa dzīvi, ir arī Harija Potera prototipi, bet pats šis subjekts ir izdomāts no sākuma līdz beigām.

Egregoru var veidot sekojošie energoinformātīvie veidojumi:

Kā mēs sajūtam savu sasaistību ar egregoriem ?

Kļūstot par kāda egregora ideju izplatītāju, cilvēks kļūst par šā egregora spēka pavadoni, kurš nodrošina egregora ideju realizāciju. Pieslēgšanās pie egregora subjektīvi pārdzīvojās kā līdzdalības sajūta. Līdzdalības līmeni mēdz būt šādi: ģimenes, dzimtas līmenis, neformālo grupu līmenis, profesionālais līmenis, kulturālais līmenis, organizācijas līmenis, valsts līmenis, etniskais līmenis, klasu līmenis, ideoloģiskais līmenis, antropoloģiskais līmenis, kosmoloģiskais līmenis.

Līdzdalība kādā egregorā izskalo personīgā „Es" robežas un ieved cilvēku savdabīgajā „kopīgajā personībā".

Ar egregora palīdzību cilvēks var izmantot citu cilvēku pieredzi, egregors nodrošina cilvēkam egregorisko aizsardzību. Līdzdalība kādā egregorā pati par sevi dod cilvēkam savdabīgo kaifu pašnozīmīguma sajūtas veidā. Dažādas emblēmas, zīmes, simbolika, kura nozīme cilvēka piederību pie kādas organizācijas vai sistēmas, pat piedurknes apsējs ar uzrakstu „Dežurants", dod cilvēkam šo pašnozīmīguma sajūtu un lepnumu par sevi.

Kas attiecās uz egregorisko aizsardzību, tā patiešām strādā, bet tikai tad, jā cilvēks apzināti un sirsnīgi kalpo kādam egregoram, kad viņš translē caur sevi egregora idejas un ir pārņemts ar tām idejām.

Kādu vietu egregori aizņem Visuma hierarhijā ?

Garīgais skolotājs El Morija šādi nodefinē egregoru vietu Visuma hierarhijā:

«...Un kā cilvēkam ir vismazākā daļa – šūna un vislielākā daļa vienots cilvēka organisms, tā arī visumā — ir mazākie enerģētiskie veidojumi – domformas (analogs – šūnas), un ir egregori (analogs — mūsu orgāni); un vel augstāk Visuma hierarhijā stāv Sistēmas (analogs — organisma sistēmas (nervu un t.t.)); un vel augstāk stāv Galaktikas (analogs — regulējošas cilvēka organisma sistēmas); un ir Visums (analogs — vienots cilvēka ķermenis)».

Tātad iznāk, kā egregori, kā enerģētiskie apvienojumi, ir nepieciešamais cilvēces attīstības elements, kā orgāni, kuri ir nepieciešami organisma dzīvībai, šajā gadījuma – cilvēces dzīvībai.

Ir skaidrs, kā jebkura sociālā darbība prasa daudzu cilvēku apvienotas pūles.

Un apvienojoties cilvēki izveido energoinformatīvo izplatījumu. Tā radās egregors, tā tad organisma orgāns. Un tas patiešām ir nepieciešams.

Cilvēks pastavīgi vai epizodiski apmainās ar savam enerģijām ar tiem egregoriem, ar kuriem viņš ir saistīts, papildina tos, un arī saņem enerģētisko atbalstu no tiem. Egregorisks atbalsts var izpausties kā pēkšni atnākusi ideja, nauda un iespēja rīkoties. Ja jūsu attiecības ar kādu no egregoriem nav harmoniskas, tad jūs varat saskarties ar egregorisko pretestību, un tas var izpausties kā neveiksme, iespēju darboties trūkums, nelabvelīgo apstākļu veidošanas tajā jomā, kur jums nav harmonijas.

Ar ko egregori akšķirās viens no otra ?

Kā cilvēki atšķirās viens no otra un nav divu absolūti vienādu cilvēku, tā arī egregori atšķirās ar savu „izskatu" un raksturu. Protams, galvenais ir tas, no kādas kvalitātes domformām ir veidots egregors.

Pēc savas kvalitātes egregori mēdz būt pozitīvie, negatīvie un neitrālie.

Ko nozīmē pozitīvs, negatīvs, neitrāls ?

Pozitīvs – nenozīmē „labs", negatīvs – nenozīmē „slikts", neitrāls – nenozīmē to, par ko saka „ne šis, ne tas". Jēdzieni „labs" un „slikts" attiecās uz katra konkreta cilvēka uztveri un atspoguļo mūsu pasaules dualismu. Pozitivisms ir saistīts ar Visaugstāka Rādītāja Gaismas pusi, Gaismas Hierarhiju, kura darbojas caur mīlestības enerģiju. Pozitivisms ir saistīts ar attīstību caur apziņas ceļu. Negativisms, savukārt, ir saistīts ar Visaugstāka Rādītāja Tumsas pusi, Tumsas Hierarhiju, kura darbojas caur baiļu enerģiju. Negativisms ir saistīts ar attīstību caur ciešanu ceļu. Un neitrālas enerģijas pamatā ir instrumenti, ar kuru palīdzību notiek attīstība gan pa apziņas gan pa ciešanu ceļu.

Kas ir pozitīvais egregors ?

Pozitīvais egregors stimulē cilvēka attīstību caur apziņu. Apziņas ceļš ir vieglāks ceļš pie Radītāja. Šis ir tas ceļš, kad cilvēks vairāk mācās no citu cilvēku kļūdām, nekā no savejām, kad cilvēks paļaujās uz savu intuīciju un spēj atrast Dievu sevī, kad cilvēks nes sevī gaismu, mīlestību un harmoniju. Pozitīvie egregori ir visiem svētajiem cilvēkiem un viņu mācībām, piemēram, Jēzum Kristum un Viņa mācībai, svētajam Franciskam. Pozitīvie egregori ir garīgajām mācībām, piemērām Tradicionālajām Reiki, Garīgajiem Kosmiskaiem Skolotājiem no Gaismas Hierarhijas.

Kas ir negatīvais egregors ?

Negatīvais egregors stimulē cilvēka attīstību caur ciešanām. Ciešanu ceļš ir grūtāks ceļš pie Radītāja. Šis ir tas ceļš, kad cilvēks meklē ceļu pie Rādītāja caur prātu, pieļaujot kļūdas, manoties, izbaudot dažādas kaislības. Negatīvie egregori dod cilvēkam visas iespējas iziet ciešanas. Ciešanas parasti nozīmē - enerģijas trūkums. Ja cilvēks fiziski slimo, tas nozīmē, ka viņam trūkst dzīvības enerģijas. Ja cilvēks dzīvo nabadzībā, tad viņam trūkast naudas enerģijas. Ja sāp dvēsele, tas nozīmē mīlestības, gaismas un harmonijas enerģiju trūkumu. Negatīvie egregori barojās ar cilvēka negatīvajām enerģijām un emocijām un tāpēc viņi ir ieinteresēti, lai cilvēks nepartraukti ražo šīs enerģijas un emocijas. Jebkurš negatīvais egregors ietekmē cilvēka domāšanu, apziņu un zemapziņu tādā veidā, lai radītu viņam ciešanas. Piemēram, ir reliģiskās sistēmas, kuras padara ciešanas par savu piekrītēju dzīves stilu vai par kaut ko tādu, no kā nevar izvairīties. Ir sabiedrības sistēmas, kuras atklāti vai slepeni dara to pašu. Ir cilvēku kaislības, tādas kā alkoholisms, narkomānija, smeķēšana, azartspēles, seksuāla izlaidība un citas.

Ejot pa ciešanu ceļu katram pastāv iespēja degradēties pat līdz zemākajiem apziņas līmeniem. Un tad būs jāsāk visu savu attīstību no jauna. Bet otra iespēja ir uzvarēt savu zemāko „Es" un atgriezties uz apziņas ceļa ar bagātu ciešanu pieredzi, ar nelokāmo gribasspēku, ar gandarījumu par savu uzvaru.

Kurš ceļš Jums vairāk patīk ? Abiem ir vienādas tiesības pastāvēt.

Kas ir kombinēts egregors ?

Lielam daudzumam egregoru, ko ir veidojis cilvēks ir gan pozitīvā, gan negatīvā daļa. Tie ir cilvēku sabiedrības sistēmu egregori, visi tie egregori, kuros cilvēki ir ielikuši gan pozitīvās, gan negatīvās emocijas un domas.

Kas ir neitrālais egregors ?

Eksistē arī egregori, kuri nav ne pozitīvie, ne negatīvie, tie ir saistīti ar dvēseles mācībām fiziskajā plānā, tie ir instrumenti. Tie darbojas kā enerģijas sadalītāji, atkarībā no cilvēka karmas izpildes, piemērām Naudas egregors, Varas egregors, Slavas egregors, Seksa egregors, Ģimenes egregors. Var iebilst, kā tik daudz ļaunuma ir darīts uz Zemes naudas dēļ, varas dēļ, slavas dēļ. Kā var apgalvot, kā šīs enerģijas ir neitrālas ? Jā, patiešām, naudas, slavas un varas dēļ, bet ļaunumu dara cilvēks, nevis pati nauda, vara vai slava. Šīm enerģijām, kā tādam, nepiemīt labums vai ļaunums. Tāpāt kā nazim, ar kuru var nogriezt maizi, vai nogriezt galvu.

Kā var atbrīvoties no negatīvo egregoru ietekmes ?

Lai būtu pasargātam no negatīvo egregoru ietekmes, pirmkārt ir jāsakārto sevi. Ir jāatstāj ciešanu ceļš un ir jāiet gaismas un apziņas ceļu. Ir jāatbrīvo sevi no tām negatīvajām enerģijām, kuras kā magnēts pievelk pie sevis līdzīgas enerģijas un dod iespēju negatīvajām egregoram piesaistīt jūs. Un šo enerģiju pamatā ir visa veida bailes. Bailes sevī ir jātransformē gaismā, mīlestībā un harmonijā.

Gaisma ir zināšana. Negatīvos egregorus pamatā baro maz zinoši, neizglītoti cilvēki. Jo vairāk cilvēks ir informēts, jo vairāk viņš tiecās uz gaismu, jo vairāk viņam ir spēka un brīvas gribas.

Mīlestība ir radoša pamatenerģija, no Radītāja mīlestības iziet visas citas radošās enerģijas. Un tāpēc ir jāielaiž šo mīlestību sevī. Vienkāršāk sakot ir jāmīl sevi. Un tikai tad mēs varēsim dāvināt savu mīlestību citiem. Visbiežāk sastopamā cilvēku kļūda ir sevis nemīlēšana un sevis noliegšana. Pastāv apgrieztās domāšanas stereotips, ka sevis mīlēšana ir egoisms, un ir sākumā jāmīl citus un jāpalīdz citiem pat nedomājot par sevi. Un tad mums būs laba slava, cieņa un gods. Tās ir ilūzijas. Padomājiet, vai jūs varat iedot citiem to, kā jums pašiem nav ? Vai jūs varat iedot saviem tuvajiem un mīļajiem mīlestību, ja jūs nemīlat sevi ? Rūpes par citiem nav tas pats, kas ir mīlestība. Jo rūpēties par saviem tuvajiem mēs varam kā ar mīlestību, tā arī bez mīlestības.

Harmonija ir iekšējais miers un spēja pieņemt pasauli tādu kāda tā ir, bez nosodījuma, bez bailēm, bez dusmam un naida. Un ceļš uz harmoniju iet caur gaismu un mīlestību, caur savas apziņas attīstību.

Pie jebkura egregora, arī pie negatīva egregora (tas nozīmē – pie jebkuras organizācijas, struktūras, idejas, cilvēka) ir jāattiecas ar cieņu.

Kā var cienīt tumsu ? Cienīt – tas nozīmē atzīt arī tumsas tiesības uz eksistenci.

Ir jāatceras, ka visur, pat tur kur nu nekādas iespējas nav ieraudzīt kaut ko gaišo un pozitīvo, pat tur ir Visaugstākā Radītāja enerģijas, ka tumsa un tumšie cilvēki arī ir Visaugstākā Radītāja daļa.

Viss ir ar Visaugstāko Radītāju radīts un viss atgriežas pie Viņa, tikai viens iet apziņas ceļu, un cits iet ciešanu ceļu.

Tātad ir jāpieņem pasauli tādu kāda tā ir, visur ir jāievēro mērenību un veselo saprātu. Sevi var atdalīt no tumsas tikai nesot sevī gaismu, harmoniju un mīlestību.

Un ir jāattīsta savu apziņu.

Ko nozīmē „attīstīt apziņu" ?

Ir ļoti daudz cilvēku, kuru domāšana ir ierobežota ar kādu no egregoriskiem līdzdalības līmeņiem. Piemērām ir daudz cilvēku, kuri savā domāšanā ir ierobežoti ar savas tautas, valsts, vai reliģijas rāmjiem.

Augstāk par egregorisko līdzdalības līmeni stāv antropoloģiska līdzdalība, kurai atbilst planētāra apziņa. Cilvēks ar tādu apziņu ir brīvs no etniskās, sociālās un rases svešuma un operē ar tādām kategorijām kā Pasaule, Cilvēce, Planēta Zeme atšķirībā no tā cilvēka, kura domāšana ir ierobežota ar tautisko, vai valstisko līdzdalības līmeni. Un tas nenozīmē, ka paaugstinot savu apziņas līmeni mums ir jāatsākās no savas tautas vai kultūras, tieši otrādi, ir jāatstāj visu to kas ir pozitīvs no iepriekšējiem līmeņiem un papildus iegūt kaut ko vēl.

Nākamais apziņas līmenis ir kosmiskais līmenis. Kad cilvēks apzinās sevi kā kosmisko garīgo būtni, kura iemiesojās simtiem un tūkstošiem reižu uz dažādām planētām, kad viņš apzinās savu kosmisko uzdevumu, kura pildīšanas dēļ viņš ir atnācis uz šo planētu, tad viņam jau ir kosmiska apziņa.

Un vēl augstākais apziņas līmenis ir ontoloģiskais līmenis. Ja cilvēka apziņa atrodas šajā līmenī, tad viņš jau identificē sevi ar tīro esamību, viņš sajūt savu vienotību ar visu un ar visiem kas ir apkārt un ar Visaugstāko Rādītāju. Tas jau ir pusdievības līmenis.

Bet visus šos augstākos apziņas līmeņus var sasniegt tikai pēc egregoriskas apziņas līmeņa iziešanas un vienu pēc otra. Pārlēkt pāri kādam no šiem līmeņiem neizdosies. Nav tik svarīgi, kādā līmenī jūs šobrīd esat, galvenais ir lai jūs uzsākat savas apziņas attīstību, un turpinat to darīt nepartraukti. Šajā procesā nepastāv konkurences un sacensības, katram ir savs ātrums un intensitāte. Cilvēks ar attīstītu apziņu spēj laist caur sevi daudz jaudīgākas energoinformatīvās plūsmas. Tas attiecās kā uz zināšanam tā arī uz materiālo labklājību, uz fizisko un garīgo veselību un uz visam citam pārpilnības enerģijām. 

Attīramies!

“Jebkuras attīrīšanās pamatā ir domas, jo katra orgāna un šūnas sākotne ir mūsu galvā. Negatīvi domājot, mēs piesārņojam ķermeni, ļaunais gūst pārsvaru pār labo, rodas enerģētiskais pārrāvums, un mēs saslimstam,” saka dziednieks. Tas nozīmē, ka attīrīties jāsāk ar domām, psihoemocionālo stāvokli. Slimību pamatā ir netīrs organisms, ko mēs aizķēpājam, aizsprostojam, saduļķojam ar nepareizu, ķimikālijām piesātinātu uzturu, regulāru pārēšanos, alkoholu, smēķēšanu, medikamentiem, stresu, negatīvām domām. Steigas, nevienmērīgā ritma kaleidoskops rada brīnišķīgu vidi mikrobiem, kas vairojas kā traki un iekārtojas visos mūsu ķermeņa logos, durvīs, istabās, bēniņos un kaktos. Dziednieks uzsver, ka mūsdienu lielā nelaime ir liekais svars un nepareiza vielmaiņa, kas sākumā tikai traucē dzīvot, bet vēlāk izraisa nopietnas saslimšanas. 

Ikdienā organisms pats atbrīvojas no atkritumiem un indēm – caur ādu, svīstot, ar urīnu un izkārnījumiem, caur degunu un plaušām. Ja mēs uzņemam nesabalansētu uzturu, nepievēršot uzmanību tam, cik daudz sārmainu, cik skābu produktu lietojam, dzeram nekvalitatīvu krāna ūdeni, mums nav fizisku aktivitāšu, mēs neveicam fiziskus un elpošanas vingrinājumus, mēs novājinām svarīgos orgānus un ķermeni kopumā, kuram ar laiku vairs nav spēka cīnīties ar slimībām. Dziednieks brīdina: “Pienāk brīdis, kad aknas, nieres un resnā zarna, kas ir galvenie izvadorgāni, zaudē dabiskās pašattīrīšanās spējas un toksiskas vielas piesārņo šūnas, muskuļus un audus, tāpēc rodas sāpes muskuļos un locītavās, izsitumi, temperatūra un citas izpausmes. Gadās, ka cilvēkam ir nenoteiktas sāpes, nogurums, temperatūra, bet iemeslu ārsti nevar atrast. Cēlonis var būt pasliktināta nieru darbība un urēmija.” 

Attīrīšanās nav nekas jaunmodīgs cilvēcei. “Tūkstošiem gadu pasaules tautas zina gavēšanas nozīmi – cilvēka ķermeņa un gara attīrīšanu. Gavējot cilvēks izvada no organisma toksiskās vielas, līdz ar to organisms atgūst dabisko līdzsvaru, orgānu darbība un vielmaiņa sakārtojas, iekaisuma procesi samazinās, jo izvadās indes, kas sakrājušās nepareizas vielmaiņas dēļ,” Elmārs Orlejs skaidro. Attīrīšanos tradicionāli veic rudenī pirms Ziemassvētkiem un pavasarī pirms Lieldienām. 

Lai sāktu attīrīšanos, ir jāveic priekšdarbi – jānobriest procesam psiholoģiski, apziņas līmenī, jāapzinās, kāpēc to vajag, ko es ar to gribu panākt, pēc tam var izvēlēties laiku, kad sākt attīrīšanos, tās ilgumu un metodi. “Attīrīšanās programma ir rūpīgi jāizpilda, citādi nav jēgas pat sākt,” uzsver Orlejs. “Gavēņa laikā jāatsakās no dzīvnieku valsts produktiem, vēlams lietot sārmaino uzturu – graudaugus, dārzeņus, augļus, sēklas. Galvenais – atteikties no gaļas produktiem, kas visvairāk piesārņo ķermeni.” 
Saku: neticu veģetāriešu filozofijai, atteikties no gaļas tagad vienkārši ir modē. Cilvēks ir visēdājs, kas pirms tūkstošiem gadu medījis mamutu un, gar pirkstiem tekot siltiem taukiem, ugunskura gaismā plosījis gaļu nost no kauliem. Elmārs Orlejs skaidro: “Ledus laikmetā, kad apstākļi bija skarbi, cilvēki medīja dzīvniekus, lai apģērbtos un paēstu. Tomēr cilvēkiem ar atšķirīgām asins grupām garšo dažādi produkti. To nosaka ģenētiskā informācija par to, kā tūkstošiem gadu veidojusies cilvēku virtuve. Senos laikos bija cilvēku grupas, kas vāca augus, un bija mednieki. Tas ir iemesls, kāpēc joprojām daļai cilvēku garšo graudi, bet daļa nevar dzīvot bez gaļas. Bieži pie manis nāk mammas un sūdzas, ka bērns neēd gaļu. Manā ģimenē ir līdzīgi, arī es pats tikpat kā neēdu gaļu.” 

Pirmās trīs dienas var sāpēt un reibt galva, jo indīgās vielas sāk izdalīties no organisma, pēc tam diskomforts samazinās, un beigās sajūta esot dievīga. 
Orleja attīrīšanās programma paredzēta desmit dienām. Uzturā var lietot graudaugus – prosu, griķus, miežu putraimus, kā arī destilētu ūdeni. Biezputru vāra verdošā ūdenī bez piedevām. Nedrīkst izmantot pat sāli. Putru var ēst, cik vien vēlas, paralēli jāizdzer viens litrs attīrošo tēju dienā. Obligāti jāizdzer pusotrs litrs kvalitatīva avota ūdens. Ieteicams lietot jūras aļģu preparātu Spirulina, ko var nopirkt aptiekās. Lielveikalos pieejami arī jūras aļģu salāti. Attīrīšanās laikā var dzert svaigi spiestas augļu vai dārzeņu sulas no sārmainiem produktiem, kas nerada zarnu uzpūšanos. 
Katru otro vakaru vēlams tīrīt resno zarnu, izdarot klizmu. Šim nolūkam pagatavo kumelīšu novārījumu, vienu ēdamkaroti ziedu aplejot ar pusotru litru verdoša ūdens. Uzlējumu pavāra piecas minūtes, nokāš un atdzesē līdz 36 grādu temperatūrai. Otrs klizmas veids: pusotram litram novārīta, atdzesēta ūdens pievieno 1–2 ēdamkarotes olīveļļas un viena citrona sulu. Pusotrs litrs klizmas pakāpeniski jāielej taisnajā zarnā un jāciešas iespējami ilgāk, 15–30 minūtes. Kad vairs nevar izturēt, jādiedz uz tualeti. 
Pēc attīrīšanās pakāpeniski jāatgriežas normālā ēšanas režīmā, sākot ar dārzeņu salātiem, zupām un sautējumiem, ko vāra ūdenī. Jāēd zaļumi, putraimi, augļi, biezpiens, rudzu maize ar dabisko ieraugu, jādzer sulas un kefīrs. 
Pēc attīrīšanās kūres uzlabojas gan fiziskā, gan garīgā pašsajūta. Tāpēc dziedniekam grūti saprast, ka ir cilvēki, kas to nenovērtē. “Pie manis atnāk paciente un sūkstās: man nav naudas, par ko nopirkt zāles, nevaru atnākt pie jums, neko nevaru, jo man jāpērk kažoks un jāceļ villa jūras krastā. Jājautā, kas ir svarīgāka – dvēseles māja vai tā, kurā nebūs, kam dzīvot? Es redzu, ka tas cilvēks pūst un trūd no iekšpuses, orgāni nestrādā, kā nākas. Tas uzreiz redzams pēc sejas ādas, nemaz dziļāk nav jāpēta. Nu, ko tur var darīt: ja cilvēks uzskata, ka ķermenis nav svarīgs, dzīvojiet, kā vēlaties!” 

Ja cilvēks ir saskābis, viņā savairojas mikroorganismi, un viņš saslimst. Skābu vidi vairo arī ļauni nodomi, negatīvas domas un slikti darbi, stress un steiga.

Esam saskābuši
Ja mēs dzīvojam miskastē, nekas labs tur nevar būt, tas nu ir skaidrs. Atkritumi ir jādabū laukā, lai ko tas maksātu. Kur paliek apetītlīgās kotletītes, rozā pudiņš ar putukrējumu, šmorētā vistiņa, frī papildporcija un speķa pīrādziņi? Mūsu ķermenis ir viena liela, vairākās maiņās strādājoša pārstrādes fabrika. Bet reizēm mūsu centīgajiem strādniekiem – orgāniem – jāļauj atpūsties, iesaka dziednieks.
Galvenie orgāni, kas strādā kā zvēri, lai ar to visu tiktu galā, ir aknas – žultsvadu sistēma kā asinis attīrošs filtrs, nieres – šķidruma un sāļu pārpalikuma izvadītāja – un centrālā atkritumu savācēja un kanalizācijas caurule – resnā zarna. Patiesībā gan barības pārstrāde sākas jau mutes dobumā. Elmārs Orlejs ieteic katru kumosu cītīgi sakošļāt, jo siekalas veic fermentāciju, un pretēji ieradumam šķidrums ēdienam nav jāuzdzer, jo tas veicina rūgšanas un pūšanas procesus.
Mūsu mazajiem kaimiņiem – mikrobiem – vislabāk patīk resnā zarna. “Baktērijas, sēnītes, parazīti – tur viss mudž!” izsaucas dziednieks. Labās baktērijas sašķeļ indīgās vielas, neļaujot tām sakrāties, nonākt asinīs un nogalināt mūs. Tomēr zarnā mājvietu ir radušas arī sliktās baktērijas, kas nelielā daudzumā mūs netraucē, bet lielākā koncentrācijā izraisa slimības. Ja resno zarnu pārpilda neizvadītās atkritumvielas, tās saturs sāk rūgt un trūdēt. Tā ir īstā vieta nelūgtajiem apakšīrniekiem, kas tāpat kā ikviens organisms dabā cenšas savairoties līdz bezgalībai, gūstot uzvaru evolūcijas cīņā.
“Mikroorganismi pār mums gūst uzvaru, jo esam saskābuši,” stāsta Elmārs Orlejs. “Joga apgalvo: esmu tas, ko ēdu. Tā ir taisnība. Mēs ēdam pārsvarā skābus produktus, kas tik ļoti patīk visādiem mošķīšiem, bet kaitē mums vitāli svarīgiem orgāniem un sistēmām. Dienā ir jāapēd 80% sārmaino un 20% skābo produktu. Ko darām mēs? Liels karbonādes gabals, cepeškrāsnī nobrūnināti kartupeļi, mazdrusciņ salāti un kompots vai saldais pa virsu. Kāda ir tradicionālā latviešu ēdienkarte? Pīrādziņi, smalkmaizītes, bagātīgi gaļas ēdieni. Tās ir šausmas!”
Dziednieks nopietni iesaka izvairīties jaukt produktus, kuros ir olbaltumvielas, ar produktiem, kuros ir ogļhidrāti, kā arī sekot līdzi, cik sārmaino un skābo produktu tiek patērēts uzturā. Sārmainie produkti ir dārzeņi, ogas, augļi, graudi, arī diedzētie, pākšaugi, garšaugi. Pie skābiem produktiem pieder visi gaļas produkti, zivis, olas, piena produkti, maize, baltie milti un to izstrādājumi, cukurs, medus. Starp citu, ar mizu vārīti kartupeļi ir sārmaini, bez mizas – skābi. No rīta ir jāēd sārmaina barība, piemēram, auzu pārslu tume ar banāniem vai svaigām ogām. Pusdienās ieteicama olbaltumiem bagātīga maltīte – zivs ar dārzeņiem u. tml., vakariņās var baudīt ogļhidrātus dažādu augļu veidā.
Ja cilvēks ir saskābis, viņā savairojas mikroorganismi, un viņš saslimst. Skābu vidi vairo arī ļauni nodomi, negatīvas domas un slikti darbi, stress un steiga. Mikroorganismi tikmēr nesēž dīkā – tie kļūst par komplicētiem veidojumiem – mikrozīmiem (mikro – mazs, zyma – būtne) un pilnvērtīgām dzīvības formām – sēnītēm. Skābā vidē aug un attīstās miljoniem sēnīšu, tostarp candida. Par mikroskopisko sēnīšu savairošanos liecina sāpes, infekcijas, orgānu darbības traucējumi, sāpes zarnās, aizcietējumi, caureja, hemoroīdi, plaušu slimības, astma, saaukstēšanās slimības, gripa, ādas slimības, tostarp sausa āda, nieze, pūtītes, strutaini izsitumi, augoņi, vilkēde, kāju un roku pirkstu sēnīte, piena sēnīte, locītavu un muskuļu sāpes, reiboņi, čūlas, prostatas dziedzera slimības, ginekoloģiskas slimības, menstruālā cikla traucējumi, cistas un audzēji, hormonālā līdzsvara traucējumi, nieru slimības, skleroze, artrīts, nervozitāte, bezmiegs, nogurums, apātija.
Ko darīt? “Vispirms jānoskaidro, cik skābi esam, veicot siekalu, urīna vai asins analīzi. pH līmenim ideālā gadījumā jābūt no 7,35 līdz 7,45 pēc skalas no 1 līdz 14. pH līmeni līdzsvarot palīdz sārmaini produkti, pārtikas soda, organisma attīrīšana, diēta, veģetārisms, ūdens procedūras, fiziskas nodarbības, pareiza, dziļa, dinamiska elpošana, pozitīva domāšana un meditācija,” pārliecināts Elmārs Orlejs.

Baisā Candida
Gribu uzzināt kaut ko vairāk par briesmīgo sēni ar skanīgo nosaukumu Candida. Vai tā tik tiešām ir liels ļaundaris? Elmārs Orlejs apstiprina: “Kamēr imūnsistēma būs aizņemta cīņā ar Candidu, tā nevarēs stāties pretī citiem iebrucējiem: herpes vīrusam, ļaundabīgajiem audzējiem, alerģijām un citām kaitēm. Lai uzlabotu imūnsistēmu, ir jāuzvar Candida.”
Šī sēne aug zarnās un, ja organisms ir novājināts, viegli iekaro gremošanas orgānus. Tas jāņem vērā pēc antibiotiku lietošanas, kad nepieciešams prebiotiku kurss, kas zarnās atjauno labvēlīgu mikrofloru. Virzoties tālāk, Candida pārklāj deguna gļotādu un mēles virsmu. Sēne uzturas asinīs un tādējādi tiek transportēta pa visu organismu, iekļūstot visos orgānos, nervu sistēmā un mugurkaulā. Naidnieku pulki vairojas strauji un izplatās pa visu organismu.
Savairojušās sīkbūtnes izraisa nogurumu, miegainību, galvassāpes, nespēju koncentrēties, depresiju, ādas niezi un izsitumus. Candida ir vainīga pat pie savītušas, sagurušas un trauslas ādas, nepatīkamas elpas, slikta ādas un matu aromāta, aizdusas un urīna nesaturēšanas. Sarakstu var turpināt ar gluži vai visām iespējamajām diskomforta pazīmēm.
Dziednieks saka, ka Candida mielojas ar liellopu, cūkas un putna gaļu, cukuru, bulciņām, limonādi, kafiju un alkoholu. Tai negaršo jūras kāposti, garšaugi, sēklas, greipfrūti, kivi, granātābols, citroni, upeņu sula. Elmārs Orlejs iesaka izmantot gī sviestu, no kā varot pagatavot neitrālu ēdienu. Lai radītu asinīs sārmainu vidi, ir jālieto probiotiskās – labvēlīgās – baktērijas, kas pievienotas kefīram un skābpiena produktiem.

Iemīlam aknas un nieres
Turpinot veikt ģenerālo tīrīšanu organismā, dziednieks sarauc pieri un saka: ilgu gadu darba pieredzē pārliecinājies, cik svarīgi un pārāk maz novērtēti orgāni ir aknas un nieres. Ja tās signalizē: esam pārslogotas, netīras, nogurušas, obligāti jāveic to pamatīga attīrīšana. Elmārs Orlejs uzsver, ka nevar veikt uz savu galvu lielo tīrīšanu, pirms tam jākonsultējas ar ārstu, bet mazus spodrības darbiņus – katrā laikā bez ierobežojumiem. “Aknas ir otra sirds. Kad sirds apstājas, aknas vēl piecas minūtes turpina darboties. Tās ir liels filtrs, cauri kuram iziet viss, ko apēdam un iedzeram. Par vāju aknu darbību liecina dzelteni acu āboli, tumšs, nespodrs urīns, tumši pigmenti uz sejas un rokām, pinnes, nātrene, akne, hormonālas problēmas,” viņš stāsta.
Pirms aknu lielās tīrīšanas noteikti ir jāpārbauda, vai žultspūslī nav lielu akmeņu. Ja akmeņi ir puscentimetru lieli un lielāki, attīrīšanu nedrīkst veikt. Taču attiecībā uz mazāku akmentiņu izvadīšanu rezultāti ir apbrīnojami. “Pēc procedūras cilvēki man ir rādījuši burciņu ar 20–30 maziem akmentiņiem, kas iztīrījušies. Viņi jūtas pavisam citādāk, sāpes ir izgaisušas, un uz operāciju nav jāiet,” dziednieks mierina.
Tātad – kā notiek aknu ģenerāltīrīšana? Trīs dienas pirms procedūras nedrīkst neko ēst, jādzer svaigi spiesta ābolu sula – cik vēlas. Pirmās un otrās dienas vakarā jāveic klizma. Trešās dienas vakarā precīzi pulksten 19:00 jāsāk procedūra. Iepriekš pie gultas jānoliek 300 ml uzkarsētas olīveļļas, 300 ml citrona sulas un tīra ēdamkarote. Jāapguļas uz labā sāna, pie aknu rajona jāpiestiprina silts termofors vai elektriskais sildītājs. 19:00 jāiedzer divas ēdamkarotes olīveļļas, uzdzerot vienu ēdamkaroti citrona sulas. Dozēto devu atkārto ik pēc 15 minūtēm, līdz izdzerta visa olīveļļa. Beigās izdzer visu atlikušo citrona sulu. Pēc divām stundām taisa klizmu un vēro, kas iztīrās. Tie var būt mazi akmentiņi, sacietējumi, gļotas – žults izdalījumi. No rīta vēlreiz uztaisa klizmu. Nākamās trīs dienas jāievēro diēta – jāēd maigi, veģetāri ēdieni un jādzer zāļu tējas. Ārstniecisko augu tējas labi kalpos arī aknu ikdienas attīrīšanas procedūrām, derēs pieneņu sakņu, piena dadzīša, artišoka un bārbeles tējas. Aknas labi attīra arī minerālūdens Essentuki.
Otrs ļoti svarīgs orgāns ķermeņa attīrīšanā ir nieres, tas ir ļoti aizņemts orgāns, kam jāveic daudz un dažādas funkcijas, tās filtrē asinis, savāc sāļu pārpalikumus, sūta uz urīnpūsli ūdeni ar toksiskām vielām. Nierēm ir svarīga loma vielmaiņas procesos, virsnieru dziedzeri izdala adrenalīnu. Dziednieks uzskata, ka nierēm vajag vismaz pusotru litru kvalitatīva ūdens dienā. Mazās, sliktās būtnes no nierēm aizbiedē ingvera saknes pulveris, pienenes saknes, rūgtās vērmeles, brūkleņu lapas, krūkļa un ozola miza, kalmes saknes, krustnagliņu pulveris. Visu gatavo vienādās porcijās, vienu ēdamkaroti maisījuma aplej ar 250 ml verdoša ūdens, ļauj pusstundu ievilkties. Dzēriens jālieto trīs reizes dienā pirms ēdienreizēm pa pusglāzei.

Ar ko aizpildīt tukšumu
Augu tējas, protams, ir ļoti noderīgas, bet kā ar vitamīniem un citiem uztura bagātinātājiem? Elmārs Orlejs nopūšas: pārtika veikalu plauktos izskatās apetītlīga, bet tukša, tās uzturvērtība ir zema. Toties mums, lai justos labi, vajag daudz: 60 minerālvielas, 16 vitamīnus, 12 aminoskābes un proteīnu saturošas olbaltumvielas, kā arī trīs taukskābes. Dziednieks iesaka uztura bagātinātājus, bet tikai un vienīgi no augiem. Nekādu sintētiku!
Varam izvēlēties zivju eļļu, lineļļu, naktssveces eļļu. Orlejs iesaka arī Noni sulu no augļiem, ko dažādu slimību ārstēšanai izmanto polinēzieši. Lielisks palīgs imunitātei ir koloidālais sudrabs. Tas tiek uzskatīts par dabisku antibiotiku, kas iznīcina vairāk nekā 650 mikroorganismu. No zaļajiem augiem iegūst hlorofilu, ko var lietot gan iekšķīgi, gan ārīgi. Tas dziedē čūlas, kolītus, pankreatītu, žultspūšļa iekaisumus un ir antiseptisks līdzeklis, kas nierēm un urīnpūslim palīdz atbrīvoties no urīnskābes, sekmīgi ārstē mazasinību. Ārīgi tas dziedē apdegumus, brūces, atrofiskās čūlas, izgulējumus, novērš iekaisumus, iznīcina sliktās baktērijas.
Kā sakārtot pH līmeni? Elmārs Orlejs iesaka lietot aerobo skābekli vai 2% ūdeņraža pārskābi, pievienojot trīs pilienus 2% ūdeņraža pārskābes 250–300 ml ūdens, var arī lietot 10–15 Oxybuild pilienus uz 150–200 ml ūdens. Viņš paskaidro, ka sliktie mikroorganismi ir anaerobi – tie aug un attīstās bezskābekļa vidē, bet samazinās apskābekļotā organismā.
Liekot aiz auss dziednieka viedos ieteikumus un prātīgi apejoties ar savu garu un miesu, bez pārspīlējuma ir iespējams sasniegt 100 gadu vecumu – nevis kā dārzenim un prātu izkūkojušam večukam, bet gan kā spriganam, dzīves procesos ieinteresētam indivīdam. Zinātnieki vispār uzskata, ka cilvēka dzīves ilguma ģenētiskais potenciāls ir 120–140 gadu!

dziednieks Elmārs Orlejs

 žurnāls „Patiesā Dzīve”

ELMĀRA ORLEJA VESELĪBAS FORMULA:

•    attīri organismu; 

•    ēd 80% sārmainu, 20% skābu produktu; 

•    lieto dabiskas pārtikas piedevas; 

•    dzer kvalitatīvu ūdeni; 

•    skrien, peldi, brauc ar velosipēdu, skrituļslidām, vingro; 

•    elpo pareizi – tas nodrošinās skābekļa uzņemšanu un enerģijas plūsmu pa kanāliem; 

•    apmeklē pirti, veic ūdens procedūras; 

•    labi izgulies un pastaigājies pa mežu, gar jūru; 

•    atrodi laiku relaksācijai meditējot; 

•    domā pozitīvi, sajūti radošo un mīlestības enerģiju, kas piepilda dzīvi ar laimes un prieka izjūtu.

interesanti...

Tīri trauki norāda uz sievietes apziņas tīrību. Kad sieviete mazgā traukus mājās, viņa mazgā savu sirdi no savtīgām vēlmēm. Tas ir pats labākais veids kā panākt laimi ģimenes dzīvē. Mūsdienu ģimenē neviens negrib mazgāt traukus. Tas nozīmē, ka prevalē savtīgums. Diez vai var cerēt uz laimi tādā atmosfērā…

Uz nakti nenomazgāti traukiir līdzvērtīgi vaļā atstātāmieejas durvīm dzīvesvietā. Laime un bagātība aizies no tādas ģimenes. Laba saimniece nekad nepacietīs netīrus traukus, pat ēdiena gatavošanas laikā . Tas ir viņas veids, kā parūpēties par savas ģimens labklājību.

 Traukiem ir īpaša pievilkšanās spēja. Tīri trauki pievelk mājā labus ciemiņus, netīri – sliktus. Tā var viegli noteikt, ir vērts vai nav konkrētajā mājā uzkavēties ilgāk. Ja trauki nav mazgāti, labāk iet prom no tādas mājas līdz saulrietam.

 Tautas ticējums vēsta, - svešā mājā mazgājot traukus no šīs mājas izmazgā visu labticību.

Tāpēc labāk neļaut ciemiņiem  mazgāt traukus.