Nieres ir kā akumulators – katra mūsu kustība rada locītavās nelielus elektromagnētiskos impulsus, un tie visi sakrājas nierēs, uzlādējot kā bateriju. Šo enerģiju nepieciešams izkustināt pa visu ķermeni, un to var izdarīt, berzējot muguru.

Nostājamies taisni, muguru var būt mazliet noapaļota. Uzliekam plaukstas uz muguras nieru rajonā un enerģiski rīvējam uz augšu un leju, kamēr šī muguras daļa kļūst silta.   

Kas ir trauksme un no kurienes viņa rodas?

Trauksme- tas ir drošības sajūtas zudums. Drošības sajūta- tā ir cilvēka pamatvajadzība, kas veidojas( vai neveidojas) agrā bērnībā un ietekmē visas cilvēka darbības sfēras,  dzīves garumā.

Agrā bērnībā ir  ļoti svarīgi, ka mazuļa  dzīvē ir drošībā, un viņam nekādas briesmas nedraud, viņš var augt un pilnveidoties.

Kas notiek tad,  ja bērnam netiek nodrošināta šī drošības sajūta, ja viņam tā iekšēji neveidojas?

Ja vecāki ar savu uzvedību veido savā bērnā uzstādījumus, ka viņš būs nodrošināts ar drošības sajūtu tikai tad, ja viņš izpildīs noteiktas darbības, ko vecāki viņam likuši darīt. Ja viņš neizpildīs šīs noteiktās darbības, tad šī drošības sajūta no vecākiem viņam netiks sniegta.

Agrā bērnība šāda vecāku uzvedība noved bērnu pie paaugstināta trauksmes līmeņa. Parādot sevi kādā darbībā, viņš pastāvīgi skatīsies atpakaļ un sev apkārt, lai redzētu sev nozīmīgu cilvēku reakciju un meklēs viņu acīs atbalstu savas rīcības pareizumam. Pusaudža vecumā viņam būs tieksme ‘’rakņāties’’ sevī , šaubītos par to, ko vēlās uzsākt darīt. Tāpēc apkārtējie redzes nepārliecinātu, satrauktu pusaudzi.

 Un tad jau esot pieaugušam, šim cilvēkam nebūs nekādas spējas uzņemt iniciatīvu, bet viņš spēs lieliski izpildīt citu cilvēku norādījumus, būs ārkārtīgi atkarīgs no apkārtējo cilvēku atzinības un ļoti pārdzīvos jebkuru kritiku no citiem cilvēkiem. Ja šis cilvēks tomēr nodarbosies ar to, kas viņam sniedz gandarījumu, viņš tik un tā nespēs pilnībā izbaudīt to , jo viņu mocīs spēcīga vainas sajūta pret nozīmīgam vai autoritatīvām personām. Šai vainas sajūtai vēl līdzi sekos spēcīga emocionāla spriedze un pastiprināta trauksme. Uzmācīgas domas par to vai jebkurš , pat maznozīmīgs darbs ir izdarīts pareizi. Šis cilvēks dzīvo ieslēgtā trauksmes aplī un patstāvīgā spriedzē. Šī sajūta viņam atņem enerģiju, prieku, dažreiz pat vēlēšanos dzīvot. Viņš dzīvo patstāvīgās sava prāta mocībās. Rodas asa neapmierinātība ar sevi gan esot sievas( vīra) lomā, vecāku vai darbinieka lomā. Ar gadiem, ja netiek atrasts trauksmes iemesls( sakne) šī sajūta nekur nepazūd, viņa var uz kādu laiku atkāpties, piemēram, ar zāļu palīdzību, bet pēc tam atgriežas vēl ar lielāku spēku un intensitāti. Šeit var izdarīt secinājumu par to, kas tad ir trauksmes iemesls. Trauksmes iemesls-tas ir spontāna, nemotivēta iekšējo baiļu sajūta, ar augstu intensitāti, kura parādās pieaugušam un iemesls tai ir -nepietiekamas drošības sajūtas izveidošana starp vecākiem un bērnu ,agrā bērnībā.

Bērnam veidojas tāds domāšanas veids:’’ Es esmu drošībā tikmēr, kamēr saņemu apkārtējo atzinību-uzslavu’’. Šāds domāšanas veids veido bērna personību par atkarīgu no citiem un ar augstu trauksmes sajūtu. Kaut kādā pakāpe tādu personību varētu arī saukt par infantilu, jo viņa patstāvīgi tiecas saņemt  apstiprinājumu savai drošībai apkārtējo atzinības veidā. Ja šī atzinība netiek saņemta, trauksme pieņemas spēkā un tās iemeslu cilvēkam ir grūti apzināties, jo trauksmes sakne tiek iespiesta dziļi zemapziņā

Ir cilvēka psiholoģiskais rakstura tips, kuram ir dominējošs tēlains domāšanas veids. Kuriem ir ļoti svarīgi veidot emocionālo saikni, pirmkārt jau ar vecākiem. Viņiem ir ļoti nepieciešama vecāku uzmanība. Priekš viņiem pats svarīgākais ,psiholoģiskajam komfortam ir emocionāla saikne ar mammu un tēti. Kad viņi jūt, ka tiek mīlēti, viņi jūtās drošībā. Tad nav ne trauksmes, ne baiļu.

Šiem bērniem bērnība ir raksturīgas bailes no tumsas un tāpēc vecāki viņiem ļauj gulēt bieži sev blakus, vienā gultā, līdz 6-8 gadu vecumam. Ir pilnīgi acīmredzams, ka šāda gadījuma rezultātā , bērnam var būt grūtības adaptēties starp saviem vienaudžiem. Izaugot , šie bērni negribot turpinās savu bērnības scenāriju: meklēs un pieprasīs mīlestību no autoritatīvam sejām, lai nodrošinātu sevi ar drošības sajūtu un ar to pašu samazinot trauksmes sajūtu.

Var arī būt pretējs scenārijs: viņi var sākt rūpēties, gādāt un dominēt pār savu partneri tā it kā tas būtu viņu bērns, nevis partneris. Tas ir sava veida paņēmiens parādīt citiem kā ‘’ ir jādara, lai man būtu labi...bet jums nesanāks to izdarīt tik labi kā es to daru...’’

Pie šāda dzīves scenārija varianta par attiecību pamatu kļūs vainas sajūta kā manipulācija ar partneri. Tas arī kādā veidā samazina trauksmes sajūtu, bet nesniedz gandarījumu no dzīves. Ir tādi vecāki, kas augsta līmeņa trauksmē izrāda hiperūpes bērnu audzināšanā, un pie tam izplatot savu trauksmes sajūtu un pārlieko rūpēšanos ne tikai uz saviem bērniem, bet arī citu bērniem (piemēram, auklītes vai audzinātājas).Un ļoti bieži gan savu dzīvi gan bērna dzīvi vilšanās un asarās no saplēstām cerībām.

Vecāki bieži neapzināti nodod saviem bērniem savu dzīves scenāriju un dzīves filozofiju, kura gala rezultātā kļūst par bērna pamatu viņu dzīves uztverei, sapratnei. Trauksmainie vecāki nodod savu trauksmi saviem bērniem pat tādā gadījumā, ja apkārtējā vide pat nepieprasa paaugstinātu uzmanību izdzīvošanai. Trauksmainā mammu un vecmammu devīze-‘’Ak, lai tikai nekas slikts nenotiktu!’’ dara savu nepateicīgo darbu. No bērna izaug nelaimīgs un nespējīgs sevi pilnvērtīgi realizēt sabiedrībā cilvēks.

Pamēģināsim pāraut šo trauksmes apli palīdzot saviem bērniem pilnveidot viņu iedzimtos talantus. Lai tie izaugtu par laimīgiem cilvēkiem, nevis baiļu un trauksmes pilniem kamoliem!

Iluta Repule

  

Bailes no kritikas

Kāpēc ļoti daudziem cilvēkiem ir bailes no situācijas, kurās viņi tiks vērtēti,  piemēram , uzstājoties plašākās publikas priekšā vai vienkārši sarunā izsakot savu viedokli par kādu noteikumu tēmu?

Vai tev ir pazīstama šī sajūta, kad vārdi iestrēgst kaklā un tādā veidā pārvēršas sāpīgā kamolā? Kad tavu ķermeni pārņem kā ar elektrības strāvu no domas vien, ka tev tagad būs kaut jāsaka plašākas publikas priekšā? Asinis iesitas tavos vaigos, tu jūti kā viņi deg un tev ir tikai viena doma-zeme atveries. Es gribu pazust no šejienes vai arī savādāk es aiz bailēm nomiršu.

Un tā, ir cilvēki, kam ir raksturīgi dalīt visu balts un melns. Šie cilvēki visu savā dzīve dala pēc kvalitātes pazīmēm, tādā veidā arī uzņemot visu sev apkārtējo vidi, visu, kas viņu aptver. Un pat katram sīkumam viņš pievērš īpašu vērību, dalot to-labais un sliktais. Tāds ir šo cilvēku domāšana mehānisms, viņu  analītiskais prāts. Viņš arī pats savu rīcību iedala ‘’labajā’’ un ‘’sliktajā’’. Bez jebkāda vidusceļa un projicē šo savas domāšanas veida īpatnību arī uz citiem cilvēkiem, domājot, ka arī citi tieši tāpat domā un vērtē apkārtējo pasauli. 

Tieši tāpēc šiem cilvēkiem nonākot situācija, kad viņi varētu būt vērtēti, viņi paši apšauba savu vērtību. Viņi sāk domāt kā viņu apkārtējie cilvēki novērtēs: labi vai slikti, citas domas pat viņam nav. Pati doma par to, ka kāds varētu slikti domāt par viņu, par viņa darba vai teiktā kvalitāti, iedzen šo cilvēku ārkārtīgā stresā.

Pie kāda atbildīga darba veikšanas šis cilvēks pats sāk sevi baidīt, ka tad ja viņam neizdosies apmierināt citu cilvēku cerības, tā būs viņa lielāka dzīves katastrofa: ’’Bet ja nu viņi mani novērtēs sliktāk, nekā es pats par sevi domāju? Man par to būs tāds kauns! Es tam nekad pāri netikšu! Tas ietekmes manu labo vārdu! Mani pārstās cienīt!’’

Un jo tuvāk šī notikuma stunda tuvojas, jo šis cilvēks sāk uztraukties aizvien vairāk un vairāk. Šī trauksme sāk atspoguļoties arī uz viņa fiziskās veselības. Kādu var aiz uztraukuma piemeklēt caureja, kādam sāk sāpēt vēders...šīs ķermeņa funkcijas ir pašas svarīgākās šim cilvēkam, kad viņš ieiet stresa stāvoklī.

Dienā, kad jānotiek šim svarīgajam notikumam-darba intervijai, eksāmenam, pirmajam randiņam, šie cilvēki sāk jau no paša rīta skraidīt uz tualeti. Kuņģis burbuļo, lēkā te augšā te lejā. Pašiem emocionālākajiem var piemeklēt nelaba dūša, pat līdz vemšanai.

Zinot šīs savas īpatnības, cilvēks sāk gatavoties jau iepriekš situācijai: neko nedzert, neēst..bet caurejai ar to nav nekāda sakara, jo šinī situācija tas ir psihosomatiski simptomi.

Un tad šis notikums ir klāt. Cilvēks ir aci pret aci ar savu inkvizitoru, kas viņu tūlīt sāks kritizēt un vērtēt. Šādas ciešanas ir smagas šā cilvēka psihei un tāpēc viņš mentāli iestrēgst. Sajūta, kad viņa ķermenis ir it kā bloķēts, mēle nekustīga un tikai šis smagās domas pa galvu vien riņķo: ’’Viņi skatās uz mani, viņi gaida no manis atbilde, bet man prāts ir tukšs. Visas manas domas ir pazudušas. Viss ir izlidojis no galvas! Es taču tik labi zināju, ko atbildēt. Atkārtoju neskaitāmas reizes... bet tagad es neko vairs neatceros!’’’

Zem šāda stresa, šim cilvēkam atmiņa atslēdzas, it kā iziet no uztveršanas zonas- viņš nevar atcerēties neko. 

Tas neapšaubāmi ir katastrofa priekš šā cilvēka, jo viņš taču skaidri zina, ka viņam ir tik lieliska atmiņa. Tikai tad, kad tā ir vajadzīga, tā atslēdzas.

Kā šīs bailes izpaužas fiziski ķermenī.

Ir arī bieži gadījumi, kad zem šāda stresa šie cilvēki cieš no aizcietējumiem. Viņi dzer tablešu tabletēm, bet kā rezultāta nav tā nav.

Tas notiek parasti tad, kad priekša esoša situācija ir piemēram -eksāmeni.

Viņš sāk domāt: ‘’Ak Dievs! Vairs tikai mēnesis palicis, bet es vēl neesmu visu grāmatu no galvas iemācījies vai arī kādu darbu neesmu uzrakstījis līdz pilnībai, perfekti. Un ja nu viņiem nepatiks? Bet ja nu palikšu par izsmieklu?’’

Un viņš savāc visus savus pēdējos spēkus, viņa zarnu trakts pārvērsās par tādu kā skopuli, kas ar grūtībām atlaiž to, ko ir sevī savācis. Zarnu trakts tiks ‘’slēgts’’ tik ilgi, kamēr viņa īpašnieks, kas izceļas ar perfekcionismu, neizpildīs savu uzdevumu, to, kas viņam sagādājis stresu. T.i., nenovedīs visu līdz galam, lai beidzot varētu atslābināties. Starp citu, ne tikai kuņģis un zarnu trakts tik spēcīgi reaģē uz stresa situācijām, bet arī kakls un mute

Ari var ciest pie hroniska stresa. Tādos gadījumos šim cilvēkam var veidoties īslaicīga vai ilgstoša valodas raustīšana, vai arī sausa mute, kamols kaklā, sajūta it kā mēle būtu paralizēta, nejūtīgas lūpas. Pēc šāda iekšējā pārdzīvojuma šī cilvēka seja var iegūt pelēku nokrāsu un pats viņš var justies kā izspiests citrons-pilnīgi bez spēka. Ir vajadzīgas dienas, lai atjaunotu spēkus, kuņģa darbību un normālu izskatu, apetīti.

Ko tad darīt tādā situācijā?

 Pirmais ir jānomierinās. Vienkāršs paņēmiens kā to izdarīt ir iedomāties, ka jums uz pleciem ir uzlikts smags, slapjš kažoks. Nemēģiniet sevi piespiest neko atcerēties, jums tāpat neizdosies. Ir jāpārslēdz sava uzmanība uz kādu citu jautājumu. Jāiziet ārā no šī mentālā iestrēguma. 

Tāpēc, ka tu pats sevi  neapzināti nepieņem, tāpēc tu baidies, ka arī citi cilvēki tevi nepieņems. Tu savas domas projicē uz citiem cilvēkiem. Pamēģini apzināti skatīties cilvēkiem acīs un novērst acu skatienu tikai tad, kad tavs sarunu biedrs pirmais to izdara. Protams, nevajag pilnīgi hipnotiski skatīties otram cilvēkam virsū, vienkārši neuzkrītoši skaties cilvēkiem acīs, kad ej uz darbu/skolu vai vienkārši pastaigājies pa lauku un jau pēc nedēļas tu spēsi skatīties pašam prezidentam acīs. No šejienes arī šīs bailes. Tas ir normāli. Ir jāatļauj sev baidīties, vienkārši apzinoties pieņem šīs bailes bez jebkādas pretošanās. Tikai tad tu spēsi ieraudzīt, ka tajās bailēs nav nekā nopietna un kad tu tam spēsi tikt pāri, tās aizies. Uzreiz tas, protams, nenotiks, tu esi pārāk ilgi ar šim bailēm dzīvojis, brīnumtabletites nav,  tikai darbībā ir iespējams gūt rezultātus.

Noslēpums kā būt pārliecinātam par sevi slēpjas tanī, ka ir jāatsakās no šīs vēlmēs būt pārliecinātam par sevi un ļaut sev vienkārši būt tam, kas tu esi.

Ko nozīmē kļūdīties?

 Nekādu kļūdu īstenībā neeksistē! Pagātni vairs izlabot nevar, tāpēc, ka tās vairs nav. Sekas, kas radušās no šīm pagātnes kļūdām, tās pastāv .Bet tad, kad mēs paši maināmies, mainās mūsu sajūtas, mainās mūsu attieksme, notiek izmaiņas tagadnē. Ja tu kaut uz īsu brīdi ar domām atgriezīsies savā pagātnē, tu  atcerēsies kā tu uztraucies par kādu savu dzīves notikumu, un tas tev likās tik svarīgs, bet tagad par to tev nāk smiekli.         

Tur, kur kaut ko var labot-jālabo, jālabo apvainojumu, skaudība, greizsirdība un citas degradējošas sajūtas. Tur , kur nekas nav vairs labojams, nav vērts pat atskatīties. Kļūda mums ir tikai viena- mēs nezinām paši sevi. Mēs neizprotam savas iekšējās vēlēšanās, savas iekšējās sajūtas. Mēs bēgam no tām, bloķējam ar sabiedrība uzliktajiem stereotipiem vai no bērnības saņemtajām pārliecībām par to, kas ir labi un kas ir slikti. Neko nevar sajust un izprast bez sapratnes un izjūtas tā paša pretējās puses. Piemēram, salds-rūgts, auksts-karsts, tumsa-gaisma, mīlestība-naids.

Mums visiem ir viens testaments no pagātnes-iepazīt pašiem sevi. Iepazīt to, kas ir paslēpts mūsu zemapziņā. Iepazīt sevi mēs varam tikai attiecībā ar citiem cilvēkiem. Jūs neesiet pievērsuši uzmanību tam, ka katrs cilvēks, ko jūs savā dzīvē satiekat ir patiesībā jūsu  paša rakstura īpašību atspulgs, to īpašību, kuras uztrauc tieši jūs pašu. 

Piemēram, tu satiec cilvēku savā ceļā un tavu uzmanību viņa personībā pievērš tieši tās rakstura iezīmes, kuras ir raksturīgas   tev pašam. Tikai tās otram cilvēkam ir izteiktas daudz spēcīgāk nekā tev pašam. No sākuma tu vari neapzināties šīs īpašības, tevi var tās  tracinināt tu vari dusmoties. Ja tu to dziļi sevī vari apzināties, tad tu vari sevi izmainīt. Kaut ko sevi korektēt. Tādā veidā tavs psihiskais(iekšējā pasaule) tev no sākuma sniedz stundas sevis iepazīšanā. 

Otra puse ir tā, ka tev var arī patikt kādas no satiktā cilvēka rakstura īpašībām. Tās pašas īpašības arī piemīt tev. Mēs izbaudām patiku pret sevi pašu caur citiem.

Kad mēs nezinām, ko darīt, ar ko nodarboties, kad bizness neiet veiksmīgi, ne ģimenē , ne ar bērniem attiecības ir harmonijā, mēs uzdodam sev jautājumu :’’Kā būt? Ko darīt?’’Bet tā arī pareizu atbildi neiegūstam. Ne draudzene, ne kāds guru nevar mums iedot pareizo atbildi. Katrs redz problēmu caur sevi. Caur pašam  savu pieredzi. Tas, kas ir derīgs putniņam, ir nāvējošs zivtiņai. Viena recepte priekš visiem nestrādā.

Mēs mēģinām atvērt savu iekšējo pasauli. Lai to izdarītu ir jāapzinās savi iekšējie tŗūkumi. Kas ir tas, kas patiesībā mums pietrūkst? Vai tā ir jauna mašīna vai tā ir tieksme pēc komforta? Vai tā ir jauna kleita vai tieksme pēc uzmanības? Tad, kad mēs izprotam savu vēlēšanos galveno pamatu-nodomu, tad mēs varam iemācīties bez jebkādiem guru atrast atbildes uz sev svarīgiem jautājumiem. 

Iluta Repule

domas spēks

Tehnoloģija, ko piedāvā pozitīvās domāšanas treniņu vadītāji.

Ja ticēt pozitīvas psiholoģijas  veidotājiem un tiem, kas apsola, ka jebkuru vēlēšanos ir iespējams izpildīt ar domu spēku, tad tieša nosacīta tehnoloģija un tikai ar kuras palīdzību ir iespējams vēlēšanās piepildīšana. Tā sastāv no trīs pamat etapiem.

1. Formulējums-Šinī etapā tev ir tieši jānoformulē sava vēlēšanas. Tajā nedrīkst būt neviena noliedzoša forma. Nav pieļaujama tādu vārdu daļiņu lietošana kā ‘’ne’’ un nē’’.

Treneri to paskaidro to ar, ka Visums nepieņem noliedzošu formu un tāpēc visām vēlēšanām ir jābūt veidotām uz pozitīvas nots.

2.Vizualizācija- Tad tev piedāvā iedomāties ainu ar savu vēlēšanos vai vēl labāk, iztēloties, ka tava vēlēšanas ir jau piepildījusies.

Šinī etapā daudziem rodas grūtības, jo ne visiem ir spējas iztēloties ainu ar vēlamo, bet tas nekas. Ari par to ir padomāts. Tu vari uzzīmēt savu vēlēšanos. Sarakstīt sarakstu ,ko tu vēlies, vai izveidot savu karti, uz kuras tiek salīmēti attēli ar gribēto.

3. Pēdējais etaps ir- vēlēšanu atlaist. Vienkārši ir jāaizmirst par viņas eksistēšanu. Un tad pēc trenera apgalvojuma viņa aizlidos uz Kosmosu vai Visumu, kas viņu noteikti izpildīs. Un piepildīties tā var pēc minūtes, pēc mēneša, pēc gada vai vairākiem, bet tas nav tik svarīgi, svarīgi ir tas, ka viņa noteikti piepildīsies ar domu spēku.

Daži treneri piedāvā vēl citus veidus. Domās samazināt savu vēlēšanos. Ielikt to gaisa balonā un tad palaist debesīs. Vai arī darboties tikai sakarā ar Fen Šui norādījumiem vai kādām citām ‘’zinātnēm’’.

Ja pēc kāda laika skolniekiem parādās pretenzija, ka tomēr tik ļoti gribētais nav iegūt, tad treneriem vienmēr ir tiešā un neapstrīdama atbilde, vai kā minimums divas

-Vēl nav pienācis laiks. Jūs vēl neesiet gatavs saņemt, to ko jums Visums ir sagatavojis.

-Jūs esiet nepareizi izpildījis visus tehnikas norādījumus. Ja jūs vēl par to vēlēšanos domājiet, tad neesiet viņu līdz galam atlaidis.

Jā, grūti tādiem argumentiem strīdēties pretim. Un tomēr ticība šāda veida treniņiem sāk ar vien vairāk sarukt.

Ne visi cilvēki tomēr tic, ka ar domu spēku ir iespējams saņemt visu. Kas tad ir šie cilvēki, kas apmeklē šāda veida treniņus vai lasa literatūru par to.

Kas tic, ka vēlēšanos var izpildīt ar domu spēku.

No sistēmās psiholoģijas viedokļa, cilvēkiem, kas tam tic piemīt  tēlains domāšanas veids. Viņi dzīvo savā iedomu pasaulē. Viņiem patīk fantazēt, iedomājoties, ka savus sapņus varētu piepildīt reālajā pasaulē. Ja šī domāšanas veida cilvēki ir varējuši sevi realizēt dzīvē, tad viņiem piemīt spēja just līdzi citiem, ir iecietīgi. Pārdzīvo citu sāpi kā paši savējo. Gan fizisko, gan emocionālo.

 Viņiem ir augsts intelekts. Labi attīstīta redzes atmiņa, kas viņiem palīdz ātri apgūt jauno informāciju.

 Bet ļoti bieži šiem cilvēkiem izpaužas tāda īpašība kā prāta slinkums. Un tāpēc tā vietā, lai iedziļinātos jaunajā informācijā, mēģinot to izprast, izzināt kā tas patiešām darbojas, viņi vienkārši tic. Tic uz vārda. Un tad vēl tā tieksme patstāvīgi izjust emociju maiņu, vēlme satikt savu īsto un vienīgo(pat tad, ja viņiem nav pat svarīgi iemīlēšanās objekts. Viņiem ir svarīgi izjust šis sajūtas. Iemīlēšanās sajūta pirmajā vietā, objekts otrajā vietā),kopumā ar prāta slinkumu, noved šos cilvēkus pie šāda veida treniņiem, kas apsola cilvēkus iemācīt ar domu spēku piepildīt vēlēšanās.

Saņemot kolosālu baudu, iekšējo piepildījumu no sapņošanas un vizualizēšanas vien, kā viņu vēlēšanās varētu piepildīt, viņi raksta pateicības atsauksmes, pat vēl nesaņēmuši vēlamo.

Tēlainās domāšanas cilvēkiem vēlēšanās parasti ir diezgan līdzīgas. Viņiem visi sapņo par debešķīgu laimi, mīlestību, par satikšanos ar savu liktenīgo.

Vai ir kāds no visa tā labums?

Cilvēks , kas izpilda visāda veida rituālus, kas seko visiem pozitīvās domāšanas  tehnikas norādījumiem tik tiešām liekās ne daudz laimīgāki, bet šis efekts rodas ne pavisam tāpēc, ka viņi ir iemācījušies ar domu spēku piepildīt visas savas vēlēšanās, bet gan tāpēc, ka tā ir jauna, aizraujoša un interesanta spēle priekš viņiem, kas ir pilna ar pašām krāsainākajām cerībām.

Sākot nodarboties ar šāda veida tehnikām, ko tik spilgti propagandē pozitīvā psiholoģija, šie cilvēki izjūt emocionālu pacēlumu pirmajā laikā, pie tam viņi cenšas kontrolēt katru savu domu, emociju. Ka tik kaut ko sliktu nepadomāt, ka tik kaut kas negatīvs nepavīdētu viņu runā/domās. Viņi saņem baudu tikai no paša procesa vien.

Bet nesaprotot visu savu sajūtu emociju iemeslu, turot sevi visu laiku kontrolē emocionālais kāpums strauji krītas. Negatīvās emocijas nekur nepaliek, tās krājas viņos iekšā līdz  vairs nav vietas, kur viņām palikt un tad uzsprāgst parādot sevi jebkādos no somatiskiem simptomiem.(asaras, bēdas, trauksme, nemiers, bezmiegs, pārpūle)

Šiem psiholoģiskā tipa cilvēkiem piemīt augsta emocionālā amplitūda. Viņi ir spējīgi izjust gan eiforiju, priecāties par dabas krāšņumu, par saules stariem, par skaistām gleznām un tik pat viegli viņi  var iekrist otrā emociju amplitūdā .Labi, ja tās ir tikai vieglas skumjas, jo viņi var arī ieslīgt dziļā grūtsirdībā, kas viņus nospiež un ieslēdz tajā. Bēdas, kas neļauj pilnībā baudīt dzīvi un piešķir mokošu neapmierinātības sajutu, ka sapņi tā arī tikai palika sapņi.

Un ne jau tikai šī domāšanas veida cilvēkiem ir raksturīgi ar prāta slinkumu dabūt visu ko vēlās. Mums visiem ir raksturīgi dabūt kaut ko , nepieliekot tam nekādas īpašas pūles.

Un tad arī tā pasaka par zelta zivtiņu nospēlēja nopietnu lomu šinī visā radot vēl bērnībā cerību par to, ka brīnumi notiek. Kāds tam pārstāj ticēt jau pusaudža gados kāds tam ticam esot jau pieaugušam.

Bet kā tad ir patiesībā? Kā piepildās mūsu vēlēšanās?

Mūs visus vieno četras kopīgas vēlēšanas.

Ēst

Gulēt

Elpot

Dzert

Dzivnieciskā līmeņa  vēlēšanās ir -tieksme pēc slavas, bagātības, statusa.

Pati augstākā vēlēšanas ir -tieksme pēc zināšanām, sevis izzināšanas.

Cilvēki bieži vēlās to, kas viņiem nemaz nav vajadzīgs. Viņi neizprot savas vēlēšanās patieso Nodomu. Dēļ kā viņam tā vēlēšanas ir vajadzīga. Meitene vēlās iemācīties tik pat skaisti dejot kā viņas draudzene, jo tad kad viņa dejos tāpat, viņa varēs iegūt jebkuru puisi.

Šis vēlēšanās nodoms ir ne pati dejošana, bet satikt savi otro pusīti. Mēs bieži izdomājam visādus apkārt ceļus, lai tikai saņemtu kāroto, neiedziļinoties pašā būtība vai tas mums ir tiešām vajadzīgs. No sākuma gribās Audi, pēc kāda laika tas apnīk, un tad jau gribās mersedesu. Patstāvīga vēlme gribēt kaut ko vairāk un vairāk, bet iekšējais tukšums ar to tāpat netiek piepildīts.

Vēlēšanās anatomija

Domas ir mūsu vēlmju auglis. Tāpēc cilvēks domā par to, ko viņš vēlētos savā dzīvē t.i. viņa doma seko  viņa vēlēšanai. Tāpēc viņš nedomā par to, ko nevēlās. Viņš nekad nedomā par dienu, kad mirs, viņš  doma, ka  ir mūžīgs, jo viņš tā grib dzīvot. Cilvēks vienmēr doma par vēlamo, par to, kā to varētu piepildīt.

Bet mūsu prātam ir īpaša nozīme, tas ir spējīgs palielināt mūsu vēlēšanos. Nedot sev iegrimt pašā  vēlmē , bet pārvaldīt to. Ja mums ir dota kāda vēlēšanas tad ari ir dots instruments tās  izpildei .Ja šī vēlēšanas ir radusies dabīga veida, no mūsu dabas dotiem  talantiem, tad izpilde ir garantēta. Ja vēlēšanas ir radusies savu egoistisko vēlmju  apmierināšanai tad tā  nedos nekādu baudījumu, pat ja tiks izpildīta.

No sākuma mūsos bija neliela vēlme par kaut ko, tad mēs  pieliekam  pie tas vajadzīgas pūles, lai sasniegtu vēlamo domājot par to vairāk un vairāk. Sasaistot šo vēlēšanos ar visādiem iemesliem, ar pašu rezultātu, kas varētu būt nākotne .Pievienojot atkal nākamo domu pie vēlēšanas , maza vēlēšanas izauga par lielāku. No tā izriet, ka vēlēšanas ir pats cilvēka pamats, bet doma ir dota tas apkalpei.

Mēs neņemam to, ko mums dzīve piedāvā. Mēs ieslēdzam savu pasaules uztveri kaut kādos rāmjos un sev nevajadzīga traukšana pēc lietam, kas mums nav vajadzīgas. Tad, kad mēs realizējam sevi, darām to, kas mums patīk- mēs saņemam apmierinājumu, prieku no sevis realizācijas. Sliktas dzīves/likteņa nav. Ļaunums nepastāv. To mēs esam izdomājusi pasi .Kad mēs nesaņemam savu brīvo izvēli ,dzīvojam stereotipos, nepareizas pārliecības, bailes par nākotni, nerealizējam savus sapņus- mēs ciešam.

Tāpēc ir jāmāk pārbaudīt savas vēlēšanās. Katra dzīva dabas radība jūt, kas viņai nāk par ļaunu, bet kas viņai dos labumu. Tā arī mums ir jārūpējas par to, lai mūsu vēlēšanās būtu vērstas uz pareizo mērķi.

Tāpēc ir jāmāk pārbaudīt savas vēlēšanās. Katra dzīva dabas radība jūt, kas viņai nāk par ļaunu, bet kas viņai dos labumu. Tā arī mums ir jārūpējas par to, lai mūsu vēlēšanās būtu vērstas uz pareizo mērķi.

Iluta Repule

Stila stundas.

1. Какие сапоги - такая и жизнь.

2. Бог дал нам вкус, чтоб мы могли экономить

3. Брюки могут быть либо идеальные, либо никакие вообще. Идеальные брюки удлиняют ноги и уменьшают бедра.

4. Как только девушка становится на каблуки - у нее тут же случается счастье в личной жизни. Это закон.

5. Мужчина может подвести, зеркало- никогда. У вас должно быть зеркало, в котором вы себя видите в полный рост.

6. В нашей стране все еще имеется возможность пользоваться услугами индивидуального заказа, который на самом деле и есть настоящий люкс.

7. Не стоит надевать круглые очки на круглое лицо и квадратные- на квадратное. Острые же черты лица хорошо оформляются скругленными формами оправы.

8. Женщина без сумки - крайне подозрительная личность. Базовый арсенал: клатч для вечера (ориентир - Bottega Venetta), небольшая сумка на цепочке (эталон - Chanel 2.55), дневная деловая сумка с двумя ручками.

9. Постоянный уход за собой - это не излишество, а одна из форм вежливости к себе.

10. Универсальные туфли - телесные лодочки и черные шпильки. Не ищите "путь к себе, к успеху, гармонии" и прочей ерунде. Возьмите деньги, отложенные на черный день и купите себе новые туфли. Очень вероятно, что этот день так никогда и не настанет.

11. Хотите хорошо получиться на фото- постарайтесь сделать так, чтобы глаза ничего не выражали. Представляйте перед собой белую стену, чтоб получить нужный расфокусированный взгляд.

12. Элегантность - это гармония и мера. Лучше "недо-" чем "пере-".

13. Можно долго учить девушку женственности, но чулки сделают это мгновенно.

14. Шик должен быть естественным, иначе это не шик, а потуги.

А потуги это то, над чем смеются.

15. Для того, чтобы вскружить голову мужчине, достаточно одеть юбку-карандаш, опасные шпильки и чулки со стрелкой, выровненной сзади.

16. Основная задача моды - подчеркнуть индивидуальность.

Эвелинa Хромченко

велина Хромченко: «Я умею превращать лягушек в принцесс!»

Подробнее: http://ladies.academ.org/articles/mnenie…

Ladies.academ.org

велина Хромченко: «Я умею превращать лягушек в принцесс!»

Подробнее: http://ladies.academ.org/articles/mnenie…

Ladies.academ.org

Эвелина Хромченко: «Я умею превращать лягушек в принцесс!» 

Подробнее: http://ladies.academ.org/articles/mnenie…

Ladies.academ.org

Эвелина Хромченко: «Я умею превращать лягушек в принцесс!» 

Подробнее: http://ladies.academ.org/articles/mnenie…

Ladies.academ.org

Эвелина Хромченко: «Я умею превращать лягушек в принцесс!» 

Подробнее: http://ladies.academ.org/articles/mnenie…

Ladies.academ.org

«Считайте, что новые сапоги — это лекарство. А на лекарствах не экономят»

«Женщина не может расцвести на пустом месте. Должен найтись садовник»

«Красное платье — это крик, бордовое платье — это точка зрения, черное платье — это жизненная позиция»

«Видимо, пока женщина не достигает определенного возраста, грабли — это необходимый аксессуар ее гардероба»

«Счастливые женщины больших сумок не носят»

«Вкус — это мускул, который можно тренировать»

«Каблук придает женщине некоторую неустойчивость, а значит, непременно найдется мужчина, который захочет ее поддержать»

Vingrini acis!

Viens no redzes pasliktināšanās iemesliem – kāds no acu muskuļiem ir vai nu par daudz atslābis, vai arī sasprindzis. Šādu kaitējumu bieži vien izraisa ilgstoša skatīšanās no nemainīga attāluma noteiktā objektā – datora monitorā vai grāmatā. Katram pa spēkam vienkārša pašmasāža, kas acu ābolos palīdz atjaunot harmoniju.

Dara tā:

Turot uz noteikta punkta vienu pirkstu (kuru ērtāk), ar to veic apļveida kustības – nevis braukājot pa ādas virspusi, bet viegli bīdot zemādas audu slānīti.

Masē abas acis vienlaikus – 9, 18 vai 27 reizes vienā

 virzienā, pēc tam pretējā.

1. punkts – uzacu sākumā.

2. punkts – acu iekšējie kaktiņi.

3. punkts – uz kaula tieši zem acu zīlītēm (lai to precīzāk 

atrastu, vēlams paskatīties spogulī).

4. punkts – acu ārējie kaktiņi.

5. punkts – virspus vietas, kur beidzas uzacis.

6. punkts – virs uzacu lokiem, pretī acu zīlītēm.

Pēc tam, masējoši paklapējot ar pirkstu spilventiņiem, iziet 

šo loku pretējā virzienā (no 6. līdz 1. punktam), atkal 

atkārtojot katru darbību 9, 18 vai 27 reizes.

Šī masāža aizņem 5 līdz 10 minūtes. Pēc pirmās reizes iedarbība varbūt vēl nav jūtama, taču pēc nākamajām acis noteikti būs pateicīgas. Īpaši, ja pietiks pacietības procedūru veikt vismaz 30 dienas.

Visi šie punkti saistīti ar noteiktiem enerģētiskajiem meridiāniem – tos masējot, labums tiek ne vien acīm, bet arī citiem orgāniem un fizioloģiskajām norisēm organismā. Tā, piemēram, aktivizējot 1. un 3. punktu, tiek veicināta ķermeņa detoksikācija.

Ļaujot atpūsties ausīm, harmonizējam nieru enerģiju, tātad kāpinām radošumu.

Organismam nenākas tērēt enerģiju skaņas apstrādei - attālinām izsīkumu.

Kvalitatīvāks kļūst miegs. Lai arī cilvēks saka - aizmiegu un televizoru nedzirdu, bet matveida šūnas ausīs taču uztver trokšņus un smadzenes strādā, tātad atpūta ir nepilnvērtīga.

Miera terapiju izmanto arī kuņģa čūlas, gastrīta, gremošanas trakta slimību ārstēšanai. Klusums, miers un miegs atveseļo nervu sistēmu, līdz ar to atkopjas arī gremošanas trakts.

Ar tā palīdzību iespējams tikt klāt dziļākai sevis un dzīves jēgas izpratnei.

Pieņemiet komplimentus!

Daudzi cilvēki grib kļūt bagāti, taču pilnīgi nepieņem komplimentus. Komplimenti ir dāvana, kura mums nes uzplaukumu. Saņemot komplimentu, smaidiet un sakiet “paldies”. Taču vēl labāk būtu uz komplimentu atbildēt ar komplimentu. Šajā gadījumā cilvēks, kurš būs jums izteicis komplimentu, jutīsies tā, it kā būtu saņēmis dāvanu. Ar pateicību pieņemiet visu, ko dzīve jums sūta, un dāsni dalieties ar citiem cilvēkiem. Lai šis process rit nepārtraukti.
Priecājieties par to, ka katru rītu varat pamosties un nodzīvot jaunu dienu. Esiet laimīgi, ka esat dzīvi, veseli, jums ir draugi, jums piemīt spēja radīt un just esības prieku. Tiecieties pēc augstākajām zināšanām un izbaudiet savu pārmaiņu procesu!

                                                                                                L.Heija “Izdziedē sevi pats”

Asni visam jaunajam.

Priecājies par mazumiņu – tie ir pirmie asni visam jaunajam!

Tiecoties pēc labklājības, mēs noteikti sasniedzam to līmeni, kāds atbilst mūsu priekšstatiem par to, ko esam pelnījuši. Sāciet apzināties savu labklājību visur un visā un noteikti par to priecājieties. Ejot garām nezināmiem restorāniem, bagātām mājām, dārgām mašīnām, vitrīnām ar izmeklētiem apģērbiem un skaļi sakiet: “Tas domāts man! Man tas patīk!” Gūstiet baudu, skatoties uz lieliskām villām, bankām, grezniem veikaliem, jahtām. Apzinieties to visu kā daļu no JŪSU pārticības. 
Šādi jūs paplašināsiet savu apziņu, pieņemot vai ietverot tajā visu to, ko jūs gribētu kā sev piederošu. Ieraugot bagāti ģērbtus cilvēkus, jums būtu jādomā: “Vai nav brīnišķīgi, ka viņi ir tik bagāti? Ikvienam no mums visa kā ir pietiekami!”
Mēs taču nedzenamies pēc svešiem labumiem, bet gribam iegūt tikai to, kam vajadzētu piederēt mums.

                                                                                                         L.Heija “Izdziedē sevi pats”