otrdiena, 2012. gada 18. septembris

Vienmēr vajag būt noreibušam!




Tā ir visa gudrība! Lai nejustu drausmīgo Laika nastu, kas liec jūsu plecus lejup un spiež jūs pie zemes.

Vajag reibt no dzejas, no mīlestības - kā paši gribat!


Bet - jānoreibst!

Un, ja kādreiz uz greznas pils kāpnēm, grāvmalas zaļajā zālē,

jūsu istabas krēslainajā vientulībā jūs mostaties un reibums jau ir zudis vai pamazām zūd,


- vaicājiet vējam vai vilnim, vai zvaigznei, vai putnam, vai pulkstenim, vaicājiet visam, kas cieš, vaicājiet, cik ir pulkstens;


un vējš un vilnis un zvaigzne un putns un pulkstens atbildēs jums:

"Ir stunda, kad jānoreibst! Lai netaptu par cietējiem, Laika vergiem, noreibstiet bez mitēšanās! No vīna, no dzejas, no mīlestības, no tikuma - kā jums labāk tīk."


Šarls Bodlērs 
 

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru