Vārdi, kas domāti problēmu novēršanai!
Sameklējiet saturā attiecīgu problēmas nosaukumu un zem tā uzraksta ir dziesmas numurs un arī dziesmas teksts.
Ieteicams būtu tikai pāris
Varat arī padomāt par kādu citu personu, kuram ir zināma problēma.
Iedarbība būs gan Jums pašam, gan arī Jūsu paziņai.
Šos enerģētiskos procesus vada Dabā esošā sistēma- Garīgā pasaule.
Dziesmas vārdi ir no Latvijas Evanģeliski Luteriskās Baznīcas dziesmu grāmatas.
Agresivitātes novēršanai
234
Tiešām, Dievs ir draudzes gans Tiem, kam sirdis skaidras, šķīstas; Prāts tik velti šaubās mans,
Šauro ceļu staigāt bīstas, It kā nezinātu Dievs, Kur un kā man kāja ies. Šaubās prāts, kad laime briest
Bezdievīgam augļos lētos. Vai kad taisnam Dievs liek ciest, Pārbaudīdams savus svētos.
Gan kļūs redzams pēcgalā, Kas bij’ Dieva padomā. Ko man dotu debess nams, Ja man tur nav Pestītāja?
Kur man Viņš nav atrodams, Nepatīk man zemes māja; Viss bez Viņa tukšs un lieks, Viņu mīlēt vienīgs prieks.
Sirds lai pagurst ciešanās, Mirdamas lai mirst man miesas, Tavās rokās žēlīgās Bērnam netrūks bērna tiesas;
Tavā sirdī tverdamies, Dzīvošu es Tevī, Dievs. Kas ar Tevi nestaigā, Dzīves ceļš tiem iet uz leju;
Tā ir mana līksmība, Ka es, Dievs, ar Tevi eju, Tik uz Tevi cerēdams, Lūgdams, teikdams, slavēdams.
Aizmāršības novēršanai
123
Sirds pamosties, jau saule spīd, no tumsas vaļā raisies, Ar līksmu prātu nāc šo brīd', To Kungu saņemt taisies!
Kas šodien nāvi salauzis, No sava kapa izgājis Par prieku visiem ļaudīm! No grēku kapa piecēlies,
Nu jaunu dzīvi sāci, Uz debess ceļu atgriezies, Pie Jēzus ticīgs nāci! Un lūdzi savam Glābējam,
Lai dod tev, Ko viņš piešķir tam, Kas garā augšāmcēlies. Kungs Jēzu, kas Tu piecēlies Mūs glābt no visām kaitēm,
Ak, atpestī mūs, mīļais Dievs, No stiprām nāves saitēm! Lai garā līdzi staigājam Un debess valsti mantojam,
Ko, pelnījis mums esi.
Alkatības novēršanai
129
Tu zilā debess tur augšā, Tu staltākais kāzu nams
Ak, kaut man radušies spārni, Ko līksmojot augšup skriet Un celties pār kalniem un lejām, Kur mākoņi dusēt iet!
Tad ne kā tagad tik tālu Es debesis skatītu; Zem kājām man atrastos zeme, Pār zvaigznēm es lidotu.
Lai spārnu man arī nava, Tos lūgšanai devis Dievs; Pār zemēm un jūrām tā celsies, Pie Tēva tā augšup ies.
Alkoholisma novēršanai
124
Tev slava, diena jaukā! Ir akmens projām velts, Un dzīvs no kapa laukā Nāk Jēzus, augšāmcelts.
Nav nāvei ilgāk vara To kapā paturēt, Ko Dievs Kungs dzīvu dara, Tam nebūs satrūdēt!
Caur tevi, Lielā diena, Ir līksmis kļuvis prāts, Un nava vairs neviena, Kas šaubās būtu mākts.
Kad mūsu vidū esi, Kas, Jēzu, tad vairs skums? Tu savu Garu dvesi: "Mans miers lai ir ar jums!"
Lai vēsti jauko paužam: "Viņš augšāmcēlies ir!" Un neticību laužam, Kas mūs no Dieva šķir.
Mums nedraud nāves vara, Kaut kapā gulsimies, - To Lielā diena dara: Ar' mēs reiz celsimies!
5
Apjukuma novēršanai
421
Nāc, Jēzu, Tu par palīgu, par labu, drošu vadītāju, Par sargu dzīves grūtībās, par taisna ceļa rādītāju.
Nāc, Jēzu, Tu par palīgu, nāc Jēzu, Tu par sargu dzīves grūtībās, par ceļa rādītāju.
Nāc, Jēzu, Tu par palīgu, par labu, drošu vadītāju,
Apkrāpšanas novēršanai
26
Baltas sniega pārslas klusi lejup slīd; Klusi Dieva zvaigznes Debess tālēs spīd.
Kam šīs klusās pārslas, Kam šīs zvaigznes mirdz? Kāpēc saldas jausmas Krūtīs izjūt sirds?
Jēzus šodien dzimis, To šis vakars teic. Pestītāju mīļo Sirds nu priekā sveic.
Gavilējiet, zvani, Apskaidrots ir viss Gaiša nu ir dzīve, Gaišas debesis!
Aplamības novēršanai
9
Jēzu, Tu nāci pie mums sērst, Sāpes un bēdas priekā vērst, Nasta kam grūta - Tu palīdzi nest,
Visus pie Dieva gribi vest. Sirdis un durvis atveram, Tevi kā draugu sagaidām.
Jēzu, Tu nāci, kā cilvēki nāk, Dzīvi kas mātes klēpī sāk. Mūžības gaismā mums atmirdz Tavs tēls, Ticam:
Tu esi Dieva Dēls. Sirdis un durvis atveram, Tevi kā draugu sagaidām.
Jēzu, Tu nāksi reiz godībā, Pēdējā, lielā Adventā. Ļaunuma vara tad salauzta kļūs, Svētlaime mūsu alga būs.
Sirdis un durvis atveram Tevi kā draugu sagaidām.
Aplaupīšanas novēršanai
503
Mācaities no puķēm laukā, Rūpju slogs tās nemoka, Tomēr Debess Tēvs tās ģērbis Ķēnišķīgā greznumā.
Skataities uz putniem gaisā, Līksmās dziesmās klausaities: Nepazīst tie sēju, pļauju, Bet tos uztur labais Dievs.
Cik daudz vairāk savus bērnus Mīl un sargā Debess Tēvs, Nezūdoties, uzticoties Prieks mums sirdī gavilēs.
Sirds, ak sirds, to neaizmirsti, Mūžam tevi mīl tavs Dievs. Rītā agri, naktī vēlu Slavē To un pateicies.
Apmātības novēršanai
505
Dievs ir šo gadu svētījis Un mūsu klētis pilda, Viņš laukiem augļus piešķīris, Mūs glabā, mielo, silda.
Viņš valda visu pasauli Un apgādā mūs tēvišķi. Gods Viņa augstam vārdam! Lai citiem arī pasniedzam
No tā, ko Dievs mums devis, Tiem mīlestībā palīdzam, Tos aicinām pie sevis! Ko citiem esam devuši,
To mēs uz augļiem likuši, Dievs atdos lielā dienā. Lai upurus uz altāra Mēs šajā dienā nesam,
Šai Dieva svētā pagalmā Lai pateicīgi esam! Tam visu sevi atdodam,
Ar skaidru sirdi kalpojam Ik, katrā mūža dienā!
Apmulsuma novēršanai
507
Pār tēvu zemes ārēm skaistām Mēs darba gaitās staigājam Un aram
Šo zemi, kuru mīlējām: Tai pieder mūsu sirds un prāts, To kopjot, rūpes nenomāc.
Mēs svētas uguns kvēli nesam, Ko sirdī dedzis Dieva Gars, Lai apvienota saime esam, Mūs darbā saucis pavasar’s,
Lai tēvu līstie līdumi Top labas ražas tīrumi.
Aprobežotības novēršanai
435
Dari mani, mīļais Jēzu, It kā saules stariņu, Lai es apkārtnē un mājā Gaiši, gaiši spīdētu!
Dari tā kā baltu ziedu Manu mazo sirsniņu, Lai kā putniņš dziedāt spētu Tevim savu dziesmiņu!
Tev es savas bērna dienas, Dārgais Jēzu, gribu dot, Jo Tu vienīgais, kas vari Prieku nest un aplaimot.
Aprunāšanas novēršanai
145
Tev slava, Tēvam Radītājam, Par miesu un par dvēseli. Tev slava, visa Valdītājam, Kas visu Tu man piešķīri!
Pat lielās bēdās, trūkumā Tu žēlodams man tuvumā. Tev slava, Dēlam Pestītājam, Kas krusta nāvi izcietis,
Tev slava, manam Žēlotājam! Tu manu vainu dziedējis, No grēkiem mani pestījis, Par īpašumu atpircis.
Tev slava, Garam Svētītājam, Kas man ir ceļu rādījis! Tev slava, svēta Darītājam, Tu manu sirdi gaismojis!
Ko labu spēju, domāju, To Tavā gaismā ieguvu.
Apsēstības novēršanai
10
Jūs, pasaul’s vārti, celieties! Un siržu durvis, verieties! Tas goda Kungs ir klātu.
Viņš Ķēniņš visiem ķēniņiem, Nes mieru visiem cilvēkiem Ar žēlastības prātu.
Sveiciet, teiciet, sirdi modiet, godu dodiet Radītājam, Visa laba Darītājam! Nāk Dieva Dēls lēnprātīgi,
Viņš noliek kroni zemīgi Un meklē grēcinieku. Viņš sola visiem glābšanu, Viņš gādā vājiem palīgu
Un noskumušiem prieku. Sveiciet, teiciet, Sirdi modiet, godu dodiet Pestītājam, Savam mīļam Žēlotājam!
No gara snaudas celieties, Jūs, cietās sirdis verieties! Tas Kungs pie jums grib mājot!
Tam savus grēkus atzīstiet, To pazemīgi pielūdziet, Starp ticīgajiem stājiet! Sveiciet, teiciet,
Sirdi modiet, godu dodiet Svētam Garam,Mīļam svētu Darītājam! Jūs, pasaul’s vārti, celieties!
Un siržu durvis, verieties! Pats Kungs pie jums grib mājot! Tam savas sirdis sataisiet
Un ziedus ceļā pakaisiet! Tam goda drēbes klājot! Sveiciet, teiciet, Sirdi modiet, godu dodiet
Radītājam, Pestītājam, Svētītājam!
Apvārdošanas novēršanai
13
Rīta zvaigzne, nakts kad zūd, Prieks, ko visa zeme jūt, Nāc, man sirdī piemājo, Skaidro to un apgaismo.
Tavas gaismas godība Sauli atstāj pakrēslā. Lai ir tūkstoš saules lec, Pārspēj tās Tavs gaišums svēts.
Tikai Tava saulīte Mieru liet var dvēselē, Debestēva atspīdums, Zvaigzne vienīgā Tu mums.
Mīļais brāli, draugs un Dievs, Lūdzam nāc, ko kavējies, Sirdi pārvērt pilnīgi Sev par jaunu mājokli.
Ārprātīgas rīcības novēršanai
8
Ieprieciniet, ieprieciniet Manus ļaudis, saka Dievs, Ieprieciniet, cik vien spējiet Tos, kas noraudājušies!
Sakiet, lai tie priecājas, Jo pie tiem Dievs piestājas, Viņu vaidi ir pagalam, Karš ir prom no viņu malām.
Tuksnesī sauc balss ar spēku: Atgriezieties, cilvēki, Atstājiet jel veco grēku, Dievs pie mums nāk žēlīgi!
Dievam ceļu līdzenu Sataisiet ar steigšanu, Gravas, lejas pilnas dariet, Kalnus zemus, cik vien variet.
Kas tam Kungam patikt šķietas, Tam būs klajam, taisnam būt, Skaidram, tīram visās lietās, Kas grib Viņa valstī kļūt.
Ko tas Kungs ir runājis, To Viņš arī piepildīs, Drīz To redzēs visa miesa, Āmen, tas ir tiešām tiesa!
Atriebības novēršanai
11
Kā būs man Tevi saņemt, Ak Kungs, pilns godības? Tu nāci grēkus atņemt, Kad grēc'nieks nopūšas.
Ak, māci pats un rādi, Kā gribi godājams, Un mūsu priekšā stādi, Kā Tavs gods izteicams.
Tev Ciāna daudz zaru Uz ceļa kaisīja; Ar dziesmām nākt es varu
Pie Tevis, Glābēja. Lai sirds, kas atjaunota, Teic Tevi priecīgi, Lai tā ir mana rota Tev kalpot ticīgi!
Es grēkos biju dzimis, Tu mani pestījis; Es pazušanā grimis,
Tu mani izglābis Un iecel lielā godā, Dod mantas bagātas, Kas, izglābs mani sodā Un kas ir mūžīgas.
Nekāda cita griba Nav Tevi spiedusi Kā svēta mīlestība Nākt uz šo pasauli, Lai viņu visās mokās Un lielā ciešanā
Tu ņemtu savās rokās Un savā patvarā. Ne ienaidnieka vara, Ne viltus nebiedēs. Tas Kungs, kas varens karā,
Tos ātri satriekt spēs. Nāc, nāc, Tu debess Spožums,
Nāc, Saule mūžīgā, Nāc, savu ļaužu Drošums, Mūs ievest godībā!
Augstprātības novēršanai
15
Nu, Kristus draudze, līksmojies, Jauns baznīcgads ir iesācies!
Nu Dieva namos sludina: Mans Kungs, mans Glābējs tuvumā!
Lai vārti, sirdis atveras, Pats goda Ķēniņš tuvojas:
Viņš nāk un mīļi aicina Tos gaidītājus ceļmalā.
Lai Viņam pakaļ staigājam Ar svētkiem un ar svētdienām,
Kur citur sirdij patiktos? Kurš cits mums dzīvus vārdus dos?
Tā Tava draudze priecājas, Ka jauns gads atkal iesākas,
Un mūsu dziesma skandina: "Mans Kungs, mans Glābējs, tuvumā."
Augu slimību novēršanai
16
Nu līksmi nodreb sirdis Tev, Dieva bērnu pulks, Kad gaišā priekā dzirdi: Nāk Dieva gribas tulks.
Nāk zvaigžņu mirdzumā, Viņš nāk, lai glābtu tevi, Lai ziedotu pats sevi, To saņem ticībā!
Tad dosim mājas vietu Šim viesim dievišķam, Lai visās lietu lietās Mēs spētu patikt Tam!
Tam ceļu greznojiet Ar zaļiem egļu zariem, Un paši nāciet arī, To Kungu sveiciniet!
Un sirds, kas pazemīga, Tā Dieva mieru gūs, Kas lepna, augstprātīga, Tai bojā jāiet būs.
Kam miers ir dvēselē, Kas dara, Dievs ko rāda Un labus darbus strādā, To Jēzus apmeklē.
Dievs, manā sirdī taisi Pats savu mājokli, No grēka mani raisi Un šķīstī dvēseli!
Pie Tevis piekļaujos, Lai kurp Tu mani vestu Lai kādu nastu nestu, Ar Tevi izglābšos!
Auto aizdzīšanas novēršanai
6
Ārā vakars. Ziemas lauks Atmirdz zvaigznēs brīnumjauks. Sirds to zina atmirdzam Viņam mazam Nācējam.
Zvani torņos gavilē, Prieks plūst bēdu dvēselē. Zvanus zinām atskanam Viņam mazam Nācējam.
Ko Tev, Bērniņ, zeme dos, Ko te svētais iemantos? Kokus krustam audzinām, Ērkšķus pinam vainagam.
Zini, redzi visu Tu: Ģetzemani, Golgatu, Tomēr glābt un pestīt nāc. Slavēts Tavs un Tēva prāts!
Azartspēlēšanu novēršanai
309
Cik liels ir mūsu Dievs! Tā slava Nav izteicama mūžībā: Viņš liels ir debess tronī savā Un liels pat zemes niecībā!
Tavs gods, Kungs, visur skan arvienu, Tavs spožums varens nakt’ un dienu!
Mums Dieva Jērs, ko Tu, Kungs, devi, Liek redzēt Tavu godību. Ar kokļu skaņām teicam
Tevi, Ar saldu smaržu vīraku Tev’ pielūgt nākam pateicībā: Jel pieņem, Kungs, mūs žēlastībā!
Mums, mirstīgiem, Tu saule tieci! Kā bērnus tēvs mūs mīlēdams, Klāj galdu mums un mielot lieci,
Mums stipru pili uzceldams. Nāc apmeklēt mūs, grēciniekus, Pats dodies baudīt, nesdams priekus!
Ak, Kungs, uz Tavām debess mājām Lai mūsu balsis paceļas! Sirds asaras Tev krīt pie kājām
Kā rīta rasa mīlīgas, Mums sirdīs altār’s Tavam godam, Tev lūdzot, dziedot slavu dodam!
Balamutes novēršanai
17
Nu vārtus veriet, atdariet, Nāk goda Ķēniņš, sagaidiet! Viņš Kungs par visiem ķēniņiem,
Viņš glābējs grēkos grimušiem; Viņš dāvā mieru, dzīvību, Viņš vājo dara spēcīgu!
Lai Dievam Tēvam gods Kā Radītājam dots! Nāk Viņa Dēls par palīgu, Viņš visiem saka taisnību;
Tam svētums rota greznākā, Un žēlastība dārgākā. Skan Pestītāja laipnā balss: Nu visām jūsu bēdām gals!
Lai Dievam Tēvam gods Un Viņa Dēlam dots! Tā tauta, zeme svētīta, Kas Pestītāja sargāta,
Tur visas sirdis laimīgas, Kas ticībā Tam atvērtas – Tur Dieva gaisma pāri slīd, Tur Viņš kā prieka saule spīd!
Lai Dievam Tēvam gods Un Svētam Garam dots! Nu goda vārtus atveriet, Nu siržu durvis atdariet –
Viņš parādās mums spožumā, Lai saņemam To lūgšanā – Tad arī Ķēniņš nāks pie mums,
Būs mūsu pils un patvērums! Lai Dievam Tēvam gods Trīs vienīgajam dots!
Bezkaunīgās rīcības novēršanai
19
Tev pretim izejam, Tu valdnieks cēls, Un dziesmās sveicinām, Vis svētā Dēls, Kas mūsu vidū nāc,
Kā cilvēks dzīvot sāc. Nes mieru pasaulei Un dvēselei. Plūst silta prieka šalts,
Kur parādies, Viss vēršas tīrs un balts, Kur iegriezies. Sirds durvīm atvērtām, Jel garām neej tām, kad pretim izejam
Tev, glābējam. Kur zilas tāles māj, Gan ilgas trauc, Bet ēnas ceļā stāj, Grēks soļus jauc.
Vien Tu mums glābējs svēts, No Tēva novēlēts. Tev pretim izejam Un pielūdzam.
Bezcerības novēršanai
24
Tu, svētā nakts, uz krēslas maigām rokām Mums visiem dārgu debess viesi nes
No tālumiem caur zvaigžņu segas krokām, No aiz mūžiem, no citas pasaules,
No tālumiem caur zvaigžņu segas krokām, No aiz mūžiem, no citas pasaules.
Kopš gadu tūkstošiem tu gaismā zvīļo, Lai pāri laikiem katris ceļu rod
Uz Betlēmi, sveikt Jēzus bērnu mīļo, Ko gaišā priekā debesis mums dod,
Uz Betlēmi, sveikt Jēzus bērnu mīļo, Ko gaišā priekā debesis mums dod.
Ak, svētā nakts, kā sirds bij iztvīkusi Pēc miera augstāka kā mūsu prāts!
Nu dreb tā, saldā laimē noreibusi, -Mums zemes bērniem, Glābējs dāvināts.
Nu dreb tā, saldā laimē noreibusi, - Mums zemes bērniem, Glābējs dāvināts.
Blēdības novēršanai
26
Baltas sniega pārslas klusi lejup slīd; Klusi Dieva zvaigznes Debess tālēs spīd.
Kam šīs klusās pārslas, Kam šīs zvaigznes mirdz? Kāpēc saldas jausmas Krūtīs izjūt sirds?
Jēzus šodien dzimis, To šis vakars teic. Pestītāju mīļo Sirds nu priekā sveic.
Gavilējiet, zvani, Apskaidrots ir viss Gaiša nu ir dzīve, Gaišas debesis!
Bravūrības novēršanai
13
Rīta zvaigzne, nakts kad zūd, Prieks, ko visa zeme jūt, Nāc, man sirdī piemājo, Skaidro to un apgaismo.
Tavas gaismas godība Sauli atstāj pakrēslā. Lai ir tūkstoš saules lec, Pārspēj tās Tavs gaišums svēts.
Tikai Tava saulīte Mieru liet var dvēselē, Debestēva atspīdums, Zvaigzne vienīgā Tu mums.
Mīļais brāli, draugs un Dievs, Lūdzam nāc, ko kavējies, Sirdi pārvērt pilnīgi Sev par jaunu mājokli.
Buršanās novēršanai
345
Pie Tēva dārgās krūts Es atdusos; Kad bēdu pērkons dūc, Es nebīstos. Uz klints ir celts mans nams
Nav vētrām sagraujams. Dievs ir mans gans un sargs, Mans gans un sargs! No Tēva godības Man dots viens stars:
Šīs miesas brīnišķās Un možais gars! Tie dod man liecību Par Dievu spēcīgu. Dievs ir mans gans un sargs,
Mans gans un sargs! Un dvēsele, kas prot Pat Dievu just, Tā, kalniem sagrūstot, Ar nevar zust!
Un sirds un gaišais prāts, Tiem sprausts tak mērķis kāds! Dievs ir mans gans un sargs, Mans gans un sargs!
Tā šaurās robežās Es liels un drošs, Jo mērķis paceļas Man cēls un spožs.
Uz klints ir celts mans nams
Cietsirdības novēršanai
347
Tu, kas mani radījusi Savam vaigam līdzīgu, Tu, kas mani pestījusi, Grēka vainā kritušu,
Mīlestība mūžīgā, Tavs es esmu ticībā. Tu, kas mani meklējusi, Pirms es gaismā nācis vēl,
Tu, kas mani pieņēmusi, Kad Tev manis bija žēl, Mīlestība vadi mūs, Sirds tad Tavu mieru gūs.
Mīlestība gādājusi Savos vārdos dzīvību, Mīlestība sūtījusi Sava Gara palīgu,
Nododos Tev sirsnīgi, Piederu Tev mūžīgi. Mīlestība, kas Tu vari Glābt mūs stundā pēdējā,
Savējiem kas ceļu dari, Ka tie ieiet godībā, Mīlestība, Svētais Dievs, Tev es gribu nodoties.
Dīkdienības novēršanai
5
Dus egles zarā ietvēries Kluss sveces mirdzums maigs Jauž sirds: iet tuvu garām Dievs, Mums pievērsts Viņa vaigs.
Gar tavām durvīm kad Viņš ies, Tās plaši atvērt steidz, Lūdz savā namā iegriezties, To siltā priekā sveic.
Un tumsas smagumu, kas spiež, Pie Viņa kājām liec, Lai gaismas ceļos tevi griež Lai pats tu gaismā tiec.
Draiskulības novēršanai
423
Manā tumšā sirdī nāci, Gaišais miera stars! Nāc kā birztaliņas saule Vai kā pavasar's!
Kungs, es negribētu mūžam Būt no Tevis šķirts, Un lai sāpju stundās Tavu Gaismu sajūt sirds!
Ļauj, ak, Kungs, lai rokas lieku Klusā lūgšanā: Ved no tumšām lejām mani Saules spožumā!
Dusmu novēršanai
30
Eņģeļus mēs dzirdējām, spožu gaismu redzējām, Prieka vēsts mums skanēja, Sirdis līksmas darīja:
Gloria, In excelsis Deo, Gloria, In excelsis Deo. Mīļie gani, sakiet mums, Kas šis prieka noslēpums?
Kalni tālu atbalso dziesmu līksmo, vareno: Gloria, In excelsis Deo, Gloria, In excelsis Deo.
Nāciet, redziet Betlēmē, Kūtī, lopu silītē Bērniņš dus visskaistākais, Visu ļaužu Pestītājs.
Gloria, In excelsis Deo, Gloria, In excelsis Deo. Ceļos krītot pielūgsim, Viņu sirdīs ieslēgsim;
Debess Tēva dāvana zemei nu ir nodota. Gloria, In excelsis Deo, Gloria, In excelsis Deo.
Dzēlību novēršanai
104
Es zinu, dzīvo Glābējs mans, Es priecīgs Viņš mans labais Gans; Viņš dzīvo, dzīvo mirušais,
Viņš dzīvo Valdnieks mūžīgais. Viņš dzīvo, mani mīlēdams, Viņš dzīvo, mani svētīdams;
Viņš veldzi manai dvēs’lei dod, Pie Viņa sirds man mieru rod. Viņš dzīvo, dāvā dzīvību,
Ar Viņu nāvi pārspēšu; Es priecīgs - Viņš mans labais Gans, Viņš dzīvo, dzīvo Glābējs mans.
Dzīvnieku kodumu novēršanai
383
Man pakaļ, visi kristieši! Tā Kristus sauc ar spēku. Ak, aizliedziet šo pasauli Un nīstiet veco grēku!
Nu krustu labprāt uzņemiet Un manās pēdās staigājiet! Es esmu gaišums tumsībā, Un mani ceļi svēti;
Kas nāk pie manis ticībā, Tas nemaldīsies lēti. Es esmu ceļš, kas parāda, Kā svēti jums ir jāstaigā.
Lūk, mana sirds ir zemīga Un izverd mīlestību, Un mana mute pildīta Ar saldu lēnprātību,
Un viss mans spēks un gars, un prāts Ir allaž Dievam dāvināts. Es rādu jums, kas labs, kas ļauns,
No kā būs bēgt un bīties, Un ka ar to, kas grēks un kauns, Nekad jums nebūs pīties.
Es jūsu stiprums, jūsu pils, Kas dvēseles jums nepievils. Kas dzīvību sev pataupīs, To zaudēs iznīcībā,
Kas manis dēļ
Tam nebūs manā priekā kļūt. Tad lai mēs savam Glābējam Ar labu, drošu prātu
Bez bailēm pakaļ staigājam – Viņš bēdās mums ir klātu! Kas necīnās, tas nenesīs Reiz goda kroni debesīs.
Dzivnieku slimību novēršanai
17
Nu vārtus veriet, atdariet, Nāk goda Ķēniņš, sagaidiet! Viņš Kungs par visiem ķēniņiem,
Viņš glābējs grēkos grimušiem; Viņš dāvā mieru, dzīvību, Viņš vājo dara spēcīgu!
Lai Dievam Tēvam gods Kā Radītājam dots! Nāk Viņa Dēls par palīgu, Viņš visiem saka taisnību;
Tam svētums rota greznākā, Un žēlastība dārgākā. Skan Pestītāja laipnā balss: Nu visām jūsu bēdām gals!
Lai Dievam Tēvam gods Un Viņa Dēlam dots! Tā tauta, zeme svētīta, Kas Pestītāja sargāta,
Tur visas sirdis laimīgas, Kas ticībā Tam atvērtas – Tur Dieva gaisma pāri slīd, Tur Viņš kā prieka saule spīd!
Lai Dievam Tēvam gods Un Svētam Garam dots! Nu goda vārtus atveriet, Nu siržu durvis atdariet –
Viņš parādās mums spožumā, Lai saņemam To lūgšanā – Tad arī Ķēniņš nāks pie mums,
Būs mūsu pils un patvērums! Lai Dievam Tēvam gods Trīs vienīgajam dots!
Egoisma novēršanai
14
Nāc, Tu latvju Pestītājs, Ko mums Dievs ir dāvinājis, Bērns no šķīstas jaunavas, Par ko visi brīnījās.
Ne no vīra as'nīm nākt, Bet tas Svētais Gars pats māk Tādu augli gaismā celt, Likt no jaunav's miesām zelt.
Marija top apēnota, Sievām augsti teicama; Jo tur Dieva gods atspīd, Kur tas Dieva Dēls pats mīt.
Viņš no debess nolaižas, Cilvēks top un zemojas; Kur Dievs grib, tur tam tik iet, Par mums savas as'nis liet.
Viņš no Tēva nācis šurp, Pēc pie Tēva gājis turp; Ellē braucis, pēc tas pats Dieva krēslā sēdināts.
Viņam pieder Tēva gods; Viņam Tēva spēks ir dots, Kas mūs vājus spēcina, Nākt ikvienam palīgā.
Viņa silīt’ spoži spīd, Gaišums naktī bij to brīd'; Viņš vēl tagad uzņem mūs, Spīdēs tam, kas ticīgs būs.
Dievam Tēvam mūžīgs gods, Tas pats Viņa Dēlam dots; Svētam Garam arīdzan Sakām slāv' un pateikšan'.
Ēku slimību novēršanai
21
Slavēts Dievs visaugstākais! Pie mums atnāk Pestītājs. Nu ir Dievs to sūtījis, Ko Viņš sen bij solījis.
Ko jau tēvi kāroja, Pravieši ko tulkoja, Jēzum nākot, tas ir viss,Paldies Dievam, noticis.
Nāc, nāc, Jēzu, slavējams, Slavas dziesmām sagaidāms! Pats sev ceļu laipnīgi Manā sirdī sataisi.
Mīti, goda Kēniņ', še, Visus grēkus izdeldē, Kādus vien Tu atrodi, Taisnību mums iedodi.
Ābrahāma atvase, Izraēla cerība Patiess cilvēks, Patiess Dievs Pie mums nu ir apmeties.
Kad uz tiesu pēdīgi, Goda Ķēniņ, atnāksi, Tad pie Tevis palikšu, Tavā pulkā stāvēšu.
Garlaicības novēršanai
198
To mīlestības spēku sveicu, Ko Dievs man Jēzū dāvājis, Es necienīgu sevi teicu, Ka mani tā Viņš mīlējis.
Uz sevi domāt grēks man būtu, Šo mīlestīb vien lai jūtu. Cik mīļi mani turi vērā, Cik ļoti manis ilgojies!
Kaut izdotos man tādā mērā Pie Tevis cieši pieglausties! Tu, Kungs, pie sevis mani sējis,
Tu man', es Tevi izredzējis. Sirds jūt, Tu esi mana rota, Tev vienam es šeit dzīvoju.
Šī dzīvība lai Tev vien dota, Ko pasaulē es mantotu? Pie Tevis mieru atradīšu, Tu mani velc, es paklausīšu.
Tavs vārds, ak, Jēzu, lai jel pilda Pavisam manu dvēseli, Lai Tava mīlestība silda, Ka varu atstāt pasauli,
Un vārdos, darbos, visās lietās Lai Tev vien manī būtu vietas! Vis svētam Jēzus vārdam godu,
Tam mīlestības avotam, Ar visiem debess svētiem dodu; Pie Viņa visi atspirgstam.
Lai saliekam šai vārdā rokas, Lai Viņa priekšā ceļi lokās!
Ienīdēja domas novēršanai
115
Kristus augšāmcēlies, Kapa akmens vēlies, Par to mums būs priecāties, Ka Viņš spēcīgs uzcēlies! Slavējam Dievu!
Nāvi Viņš ir mācis, Dzīvs no kapa nācis, Gaismā vedis dzīvību Mūžam neiznīcīgu! Slavējam Dievu!
Kristu mēs nu sveicam, Viņa vārdu teicam, Dieva draudze priecājies, Ka Viņš spēkā uzcēlies! Slavējam Dievu!
(
Iespaidošanas novēršanai
128
Tu, kam visa vara, Kas tik augsts un svēts, Brīvs no zemes svara, Slavai izredzēts, -
Tevi eņģ’ļu bari
Gan uz īsu brīdi Biji kaunā liekts, Tagad gaismā spīdi, Nāves neaizsniegts.
Nebeidzamā slavā Vērsts Tavs upurzied, - Līdzīga Tev nava, Kas mums roku sniedz.
Mūs, kas zemes spaidā, Vienus neatstāj, Savā saules smaidā Draugiem pretim māj.
Mīlestības rosmē Liec mums pastāvēt, - Liecinieka drosmē Nāvi uzvarēt.
Jau no debesmājām Skan mums vēstījums: Tur kur Pestītājam, Vieta arī jums!
Jo aiz zemes vaida, Acij neredzams, Jaunā dzīvē gaida Īstais Tēva nams
Ietiepības novēršanai
324
Kungs, Tavas asins svētība Tik vien mans gods un greznība, Ar ko priekš, Dieva stāvēšu, Kad debesīs es ieiešu.
Tu nevainīgais Dieva Jērs, Kam uzlikts mūsu soda mērs, Par ļaužu grēkiem cietis Tu, Lai grēciniekus izglābtu!
Kad mani vaicās debesīs, Vai esmu es to pelnījis, Tad sacīšu: man Pestītājs Bij’ visa laba darītājs!
Īgnuma novēršanai
423
Manā tumšā sirdī nāci, Gaišais miera stars! Nāc kā birztaliņas saule Vai kā pavasar's!
Kungs, es negribētu mūžam Būt no Tevis šķirts, Un lai sāpju stundās Tavu Gaismu sajūt sirds!
Ļauj, ak, Kungs, lai rokas lieku Klusā lūgšanā: Ved no tumšām lejām mani Saules spožumā!
Izlutināšanas novēršanai
245
Kungs, vēli manu dzīves ceļu Pie Tavas rokas nostaigāt. Ļauj, lai no Tavas akas smeļu,
Liec Tavu gaismu sirdī krāt. Liec Tevi meklēt, Tevi atrast, Dod Tavu tuvumu man jaust.
Dod Tavu Tēva prātu saprast Un Tavu svēto gribu paust.
Kā zilām puķēm mūža pļavā Tu manām dienām uzplaukt liec, Bet tikai saules gaismā Tavā
Var krāšņi atvērties ik zieds. Un tāpēc - darbā aicinājis -Pats drosmi dod to piepildīt,
Lai, Tavas vagas galā stājis, To spētu, Kungs, līdz galam dzīt!
Dod spēku, Kungs, un pacietību, Ja nākas maldīties un ciest, Bet – ciešot pildīt Tavu gribu,
Un pieri - krusta rokās spiest... Kungs, vēli mūža ceļu manu Pie Tavas rokas nostaigāt;
Lai visur jūtu savu Ganu, Lai pats Tu būtu visur klāt!
Izmisuma novēršanai
123
Sirds pamosties, jau saule spīd, no tumsas vaļā raisies, Ar līksmu prātu nāc šo brīd', To Kungu saņemt taisies!
Kas šodien nāvi salauzis, No sava kapa izgājis Par prieku visiem ļaudīm! No grēku kapa piecēlies,
Nu jaunu dzīvi sāci, Uz debess ceļu atgriezies, Pie Jēzus ticīgs nāci! Un lūdzi savam Glābējam,
Lai dod tev, Ko viņš piešķir tam, Kas garā augšāmcēlies. Kungs Jēzu, kas Tu piecēlies Mūs glābt no visām kaitēm,
Ak, atpestī mūs, mīļais Dievs, No stiprām nāves saitēm! Lai garā līdzi staigājam Un debess valsti mantojam,
Ko, pelnījis mums esi.
Izsalkuma novēršanai
125
Viņš dzīvo, debess vārti veras Caur Viņa grūto ciešanu Viņš dzīvo, Kas pie Viņa tveras, Tiem vaļā ceļš uz dzīvību.
Viņš dzīvo, Grēcinieku labā Sniedz ārsta roku dvēselei, Viņš dzīvo, mirdams krusta stabā,
Tā sveiciens mieru sirdī lej. Viņš katru Magdalēnu vēro, Kas uzticīgi meklē to,
Ar katru Pēteri viņš sēro, Kas pārkāpumus nožēlo. Viņš dzīvo, viņa sānu rētas Vēl katra Toma ilgas redz,
Vēl katru, kas to piesauc bēdas, Viņš paceļ, saviem spārniem sedz.
Izšķērdēšanas novēršanai
345
Pie Tēva dārgās krūts Es atdusos; Kad bēdu pērkons dūc, Es nebīstos. Uz klints ir celts mans nams,
Nav vētrām sagraujams. Dievs ir mans gans un sargs, Mans gans un sargs!
No Tēva godības Man dots viens stars: Šīs miesas brīnišķās Un možais gars! Tie dod man liecību
Par Dievu spēcīgu. Dievs ir mans gans un sargs, Mans gans un sargs!
Un dvēsele, kas prot Pat Dievu just, Tā, kalniem sagrūstot, Ar nevar zust! Un sirds un gaišais prāts,
Tiem sprausts tak mērķis kāds! Dievs ir mans gans un sargs, Mans gans un sargs!
Tā šaurās robežās Es liels un drošs, Jo mērķis paceļas Man cēls un spožs.
Uz klints ir celts mans nams
Kaitniecības novēršanai
7
Kāpēc sirds tā gavilē, Acīm spožums pāri slīd Pestītājs nāk pasaulē, Viņa gaišums pretī spīd.
Kāpēc sirds tā gavilē, Viegli piedot, žēlot, glaust? Pestītājs nāk pasaulē, Mīlestības gaisma aust.
Kāpēc sirds tā gavilē, Skan kā svētā rīta zvans? Pestītājs nāk pasaulē, Dieva Dēls un Labais Gans.
Karstgalvības novēršanai
15
Nu, Kristus draudze, līksmojies, Jauns baznīcgads ir iesācies! Nu Dieva namos sludina:
Mans Kungs, mans Glābējs tuvumā! Lai vārti, sirdis atveras, Pats goda Ķēniņš tuvojas:
Viņš nāk un mīļi aicina Tos gaidītājus ceļmalā. Lai Viņam pakaļ staigājam Ar svētkiem un ar svētdienām,
Kur citur sirdij patiktos? Kurš cits mums dzīvus vārdus dos? Tā Tava draudze priecājas, Ka jauns gads atkal iesākas,
Un mūsu dziesma skandina: „Mans Kungs, mans Glābējs, tuvumā.”
Kliegšanas novēršanai
19
Tev pretim izejam, Tu valdnieks cēls, Un dziesmās sveicinām, Vis svētā Dēls, Kas mūsu vidū nāc,
Kā cilvēks dzīvot sāc. Nes mieru pasaulei Un dvēselei. Plūst silta prieka šalts,
Kur parādies, Viss vēršas tīrs un balts, Kur iegriezies. Sirds durvīm atvērtām, Jel garām neej tām, kad pretim izejam
Tev, glābējam. Kur zilas tāles māj, Gan ilgas trauc, Bet ēnas ceļā stāj, Grēks soļus jauc.
Vien Tu mums glābējs svēts, No Tēva novēlēts. Tev pretim izejam Un pielūdzam.
Krāpšanas novēršanai
10
Jūs, pasaul’s vārti, celieties! Un siržu durvis, verieties! Tas goda Kungs ir klātu. Viņš Ķēniņš visiem ķēniņiem,
Nes mieru visiem cilvēkiem Ar žēlastības prātu. Sveiciet, teiciet, sirdi modiet, godu dodiet
Radītājam, Visa laba Darītājam! Nāk Dieva Dēls lēnprātīgi, Viņš noliek kroni zemīgi Un meklē grēcinieku.
Viņš sola visiem glābšanu, Viņš gādā vājiem palīgu Un noskumušiem prieku. Sveiciet, teiciet,
Sirdi modiet, godu dodiet Pestītājam, Savam mīļam Žēlotājam! No gara snaudas celieties,
Jūs, cietās sirdis verieties! Tas Kungs pie jums grib mājot! Tam savus grēkus atzīstiet, To pazemīgi pielūdziet,
Starp ticīgajiem stājiet! Sveiciet, teiciet, Sirdi modiet, godu dodiet Svētam Garam, Mīļam svētu Darītājam!
Jūs, pasaul’s vārti, celieties! Un siržu durvis, verieties! Pats Kungs pie jums grib mājot! Tam savas sirdis sataisiet
Un ziedus ceļā pakaisiet! Tam goda drēbes klājot! Sveiciet, teiciet, Sirdi modiet, godu dodiet
Radītājam, Pestītājam, Svētītājam!
Kūdīšanas novēršanai
325
Cik brīnišķi, mans Dievs, Tu mani vadi! Dus Tavās rokās mani mūža gadi. Kad noskumst prāts,
Tu mani mierini: Tik brīnišķi! Cik brīnišķi, mans Dievs, Tu mani vadi!
Kad satumst nakts, man zvaigžņu gaismu rādi, Kad kāja slīd, man roku satveri:
Tik brīnišķi! Cik brīnišķi, mans Dievs, Tu mani vadi!
Kad gaisīs domas, aptumšosies skati, Man roku sniedz un mājās pārvedi: Tik brīnišķi!
Ķildošanās novēršanai
401
Ved mani, Dievs, un manas gaitas svētī, Lai manas dzīves uzdevums nav velts; Kā ceļinieks, kur taisu savu telti,
Lai mani apgaismo Tavs zvaigžņu zelts. Kā ceļinieks, kur taisu savu telti, Lai mani apgaismo Tavs zvaigžņu zelts.
Ved mani, Dievs, tik Tavos taisnos ceļos, Dod laimi, kura citiem neliek ciest!
Sniedz roku man, ja grimstu maldos dziļos, Un visu ļaunu liec par labu griezt.
Sniedz roku man, ja grimstu maldos dziļos, Un visu ļaunu liec par labu griezt.
Uz Tava altāra Tev slavu lieku, Ka mani, putekli, Tu gaismā cel. Liec strādāt, Kungs, dod žēlastības laiku,
Lai mana tēvu zeme jaukāk zeļ! Liec strādāt, Kungs, dod žēlastības laiku, Lai mana tēvu zeme jaukāk zeļ!
Lāsta novēršanai
156
Kaut dziesmā izdziedāt to spētu, Ko gaišā priekā glabā sirds, Un slavēt Dieva vārdu svētu,
Kam neskaitāmas saules mirdz, Un mūžība kam dus pie kājām, Kas nemirstību piešķiŗ vājam!
Drūp klintis laika vējos spīvos, Gaist mūži, audzes nāk un zūd, Bet Tavos gaismas dārzos dzīvos,
Kas Tevī vienots, neizzūd. Es sevī Tavu dvašu jūtu Un pateicības dziesmu sūtu.
Lai skan tā, Tēvs, lai skan Tev vienam, No kā viss nāk, pie kā viss steidz!
Tu skaitu noteic manām dienām: Vai dzīvot sauc, vai gaitu beidz.
Jo mūžos vienots es ar Tevi, Kas garu nemirstīgu devi.
Lepnuma novēršanai
543
Augšā aiz zvaigznēm tu gaismā reiz kļūsi, Ko šeitan cerēji, sasniegts tur būs. Ko tu še cietis, ko strādājis grūti,
Bagāti tas tev tur atmaksāts kļūs, Bagāti tas tev tur atmaksāts kļūs. Augšā aiz zvaigznēm, tur vilšanās nava,
Gaišs tur un skaidris, un atklāts ir viss! Ko gaida kristīgais cerībā savā, Mūžībā jauki to Dievs piepildīs,
Mūžībā jauki to Dievs piepildīs! Augšā aiz zvaigznēm pēc grūtajiem kariem Mūžīgā mierā sirds dusēt reiz ies.
Laimībā svētā ar ziedošiem zariem Tevi, kas cīnījies, pušķos tur Dievs, Tevi, kas cīnījies, pušķos tur Dievs!
Augšā aiz zvaigznēm, tur tiksies reiz mīļi Tie, kas šeit pasaulē šķīrušies būs: Dvēsele skatīsies dvēselē dziļi,
Mūžīgā skaidrībā mieru tie gūs, Mūžīgā skaidrībā mieru tie gūs!
Liekulības novēršanai
545
Kā tas būs, Kā tas būs, Dvēsele kad gaismā kļūs, Tur, kur Jēzus rokās svētās Sadzīs mūsu maldu rētas,
Bērns pie Tēva mieru gūs? Tā tas būs, Tā tas būs: Bēdas gaisīs, as'ras žūs;
Sveiks ar nevīstošu prieku Apžēlotu grēcinieku Debespulks, kas gaida mūs!
Atpestīts! Atpestīts! Jēzus rokās tīrs un glīts! Viss, ko šeit es as'rām sējis,
Tur būs gaismā uzziedējis, Kad pēc nakts mums ausīs rīts.
Lielīšanās novēršanai
567
Nu gribam aprakt mirušo, To segt ar zemi svētīto, Bet stāvot drošā ticībā, Ka nāves vara salauzta.
No zemes cēlies tas paties’, Par zemi atkal vērtīsies. Kad Dievs sauks dienā pastarā, Tad celsies jaunā godībā.
Nu zemes dzīve noslēdzas, Līdz lielā augšāmcelšanās It visus atkal savienos Un debess priekā apskaidros.
Un noslaucīs Dievs asaras, Kas bēdās, bailēs raudātas, Un ieies cilvēks līksmībā Šeit mūžam nenojaušamā.
Mēs tevi Dievam pavēlam Un gribam sirdīm ticīgām Vēl laikā, ko mums devis Dievs, To labo cīņu cīnīties.
Lai, Jēzu, Tava miršana Mūs nāves stundā stiprina, Nāc, māci dzīvot cienīgi, Ka varam nomirt svētīgi.
Mantkārības novēršanai
564
Mirušo sirdis aicina mūs šodien Apdomāt dzīvi, atcerēties nāvi, Rādīt, kā satek dzīves pavedieni Tumšajos kapos.
Asarām sētais uzziedēs reiz koši, Kad Dieva priekšā steigsim priekā droši.
Nebūs vairs nāves, aizgājušos mīļos Dvēsele skatīs!
Mantrausības novēršanai
578
Vainags irst, Vainags irst, Manu dienu vainags irst. Sirds, kas dzīvē nogurusi, Dieva mierā iemieg klusi,
Tad, kad dienu vainags irst. Mani sauc, Mani sauc, Tālās balsis mani sauc. Es jau eju, es jau nāku,
Ticot rimti ceļu sāku Tad, kad tālas balsis sauc. Jēzu, nāc, Jēzu, nāc, Jēzu, pats man pretī nāc:
Ved caur nakti tumšu, baigu, Līdz es redzu Dieva vaigu, Jēzu, pats man līdzi nāc! Vainags irst, Vainags irst,
Šeit mans dienu vainags irst. Bet es skatu jaunu rītu, Tēva namu apsolītu, Šeit kad dienu vainags irst.
Māņticības novēršanai
580
Pāri kapu kokiem slaidiem Ceļas spožais saules stars, Mādams, lai no zemes vaidiem Vaļā raisās brīvais gars.
Tumša, tumša dzīves mīkla Tam, ko zemes krēsla sedz; Likten’s ļauns to tura tīklā, Kas tik ikdienību redz.
Bet kas laiku laikiem pāri Dieva gaismā paceļas, Tie nav atstāti un bāri
Kristus mīlestības spēku Kas vien savā sirdī jūt, Gan tas sava mūža ēku Pratīs celt, ka nevar grūt.
Kas ir Kristū Dieva draugi, Ko tiem dzīve ņems vai dos? Dziļām saknēm ir šie augi: Kas gan viņus izsakņos?
Pāri kapu kokiem slaidiem Lai tad augšup lido skats, Ka no visiem zemes vaidiem Dievs mūs velk pie sevis pats.
Mēbeļu negatīvā starojuma novēršanai
89
Liec galvu krusta priekšā! Tā zīme svētākā, Jo Jēzus krustu nesa Bez vaida Golgatā.
Un ja tev dzīves ceļā Ir nasta nesama, Tad nesi to kā Jēzus, Bez naida, rūgtuma!
Liec galvu krusta priekšā! Tā zīme svētākā. Tik daudz mums piedots tika Pie krusta Golgatā!
Un ja tev dzīves ceļā Kāds pāri darīja, Tad piedod arī viņam, Kā Jēzus piedeva!
Liec galvu krusta priekšā! Tā zīme svētākā, Jo Jēzus mūsu grēkus Ir dzēsis Golgatā;
Un ja tev dzīves ceļā Pat zustu cerība, Tad zini: arī tevi Viņš mirstot pestīja.
Liec galvu krusta priekšā! Tā zīme svētākā. Pie krusta Jēzus mira Bez vainas Golgatā;
Un ja tev dzīves ceļā Reiz sāpēs jāsalūzt, Stiep rokas pretim krustam: Tavs glābējs Jēzus būs!
Melošanas novēršanai
9
Jēzu, Tu nāci pie mums sērst, Sāpes un bēdas priekā vērst, Nasta kam grūta - Tu palīdzi nest,
Visus pie Dieva gribi vest. Sirdis un durvis atveram, Tevi kā draugu sagaidām.
Jēzu, Tu nāci, kā cilvēki nāk, Dzīvi kas mātes klēpī sāk. Mūžības gaismā mums atmirdz Tavs tēls, Ticam:
Tu esi Dieva Dēls. Sirdis un durvis atveram, Tevi kā draugu sagaidām.
Jēzu, Tu nāksi reiz godībā, Pēdējā, lielā Adventā. Ļaunuma vara tad salauzta kļūs,
Svētlaime mūsu alga būs. Sirdis un durvis atveram Tevi kā draugu sagaidām.
Minerālu slimību novēršanai
22
Šis ir tas gaidu pilnais laiks, Kad mūžībai ir pievērsts vaigs. Pie Tevis domas kavējas, Lai Tevī Dievs mums atklājas:
Nāc, Jēzu Krist'! Kad Tu kā Draugs mums piestāsies, Tad mīlestība atklāsies Un zudīs viss, kas bija ļauns;
Ar Tevi ausīs rīts mums jauns: Nāc, Jēzu Krist'! Tu Dieva sūtīts Pestītājs, Tu vienotājs un sargātājs,
Tu gaismas stars, kas tumsu dzēs, Cik ļoti Tevi gaidām mēs: Nāc, Jēzu Krist'
Naida novēršanai
165
Mans Dievs, cik neizteicams Tu, Cik bezgalīgi cēls! Pat tumšā naktī atmirdz vēl Tavs svētais gaismas tēls!
No mūžības uz mūžību Steidz gadi, spārniem skrien, Bet eņģ’ļu pulki debesīs Tev slavu dzied arvien.
Es bijībā tik paceļu Uz Tevi acis, Dievs, Un klusi teicu lūgšanu: Ar mani pacieties!
Par ziedu sevi nododu, Jel piemini to, Tēvs, Jo mīlestība esi Tu Un Tavi bērni mēs.
Kāds prieks tas būs un līksmība Reiz īstās mājās kļūt Un Tavā priekšā ceļos slīgt, Pie Tevis mūžam būt!
Narkotikas lietošanas novēršanai
209
Lai man paliek, Kungs, no Tevis Tavu vārdu dāvana, Jo no visām, ko Tu devis, Šī tā visu dārgākā!
Ja Tavs vārds vairs nestāv cieņā, Uz ko tad vēl cerēt būs? Tad pat gaiša, spoža diena Mums par tumšu nakti kļūs.
Allelūja! Dod man spēku Tavus vārdus godināt! Palīdzi man dzīves ēku Uz šīs klints, Kungs, dibināt!
Un kā Tevī klusu garu Klausījās reiz Marija, Dod man arī, ka es daru Tā, kā viņa darīja.
Negoda novēršanai
231
Senlaikos dibināta, Uz stipra pamata Stāv Kristus svētā draudze, To Viņš pats svētīja.
No debesīm Viņš nāca, Tai sevi atdeva. No grēkiem atpestīta, To Kungu slavē tā.
No neskaitāmām tautām, Un tomēr vienota, Tā svētā Gara spēkā ir Dieva radīta.
Tā Kristus svētā vārdā Ir viena ticībā Un paliek mīlestībā Arvienu vienota.
Tā daudzreiz nicināta Un smieta, vajāta; Tā ilgodamās raugās Pēc miera laikmeta.
Kungs Kristus viņu cēlis Ir svētā glītumā Un viņai apsolījis Tās daļu mūžībā.
Negodīgas rīcības novēršanai
208
Dievs, savu vārdu uzturi, Tiem pretī stājies, satrieci Kad Kristu, Tavu Dēlu, liedz, Pēc Viņa goda krēsla sniedz.
Kungs Jēzu Krist', Tu Dieva Dēls, Tu Kungs pār visiem kungiem cēls! Šeit Tava draudze, kas ir klāt,
Grib Tevi slavēt, godināt. Svēts Gars, Tu mūsu Patvērums, Dod vienā prātā palikt mums!
Nāc bēdās Tu mūs stiprināt Un debess prieku dāvināt !Lai Tavā zemē neviešas Nekādas svešas mācības,
Ka Tevi skaidri atzīstam, Pēc Taviem vārdiem dzīvojam! Lai visi mācās atzīties,
Tu dzīvs, Kungs, esi, mūsu Dievs, Un savu draudzi aizstāvi, Kas tic uz Tevi vienīgi.
Neizdarīgas rīcības novēršanai
237
Turi to, kas tev ir dots, Savas draudzes mantas sargā! Būsi svētīgs, aplaimots, Drošs pat briesmu laikā bargā,
Ja to svētu turēsi, Ko no tēviem mantoji. Turi savu ticību, Kas pie krusta iekarota!
Tā tev piešķiŗ taisnību; Viņa lai ir tava rota, Kurā vienreiz stāvēsi, Kad pie Dieva nonāksi.
Turi mīlestību ar, Kas tev Dieva vārdos sniegta! Tā dod debess gaišumu, Viņa nav nevienam liegta.
Tajā mūsu dzīvība, Dieva bērna pilnība! Turi savu cerību, Kas tev rāda Tēva mājas!
Smelt tur jauku spirgtumu, Ja tev ceļā nogurst kājas! Kaut viss grimst un projām slīd, Cerība kā zvaigzne spīd.
Turi draudzes svētumu, Cīnies, ja tev grib to laupīt! Kas grib mantot dzīvību, Nedrīkst cīņā sevi taupīt.
Lai še zūd un mainās viss, Vainags mirdz tev debesīs!
Nejūtīguma novēršanai
239
Viļņiem un vējiem spītējot, Stāv draudzes varenā ēka. Nespēj to plūdi aizskalot, Vētrām to sagraut nav spēka,
Dievs pats ja svētī, pasargā Pasaules troksnī, nemierā, Negaisiem brāžoties pāri. Mūžīgs ir Dievs,
Viņš nemājo Namos, kas rokām ir celti. Torņgaliem pāri jaužam To Augstāk par zvaigžņoto telti.
Tomēr Viņš dziļi zemojās, Cilvēka sirdij tuvojās, Svētnīcu savu tur cēla. Kungs, draudzes sargs un stiprais balsts,
Tev slavas upuri nesam. Robežas nezin Tava valsts, Tomēr Tev dārgi mēs esam. Lai Tava vārda gaismota
Mirdz mūsu siržu svētnīca Tev vien par slavu un godu.
Nekārtības novēršanai
257
Dievs, Tevi slavējam Un Tava vārda godam Par to, ko saņēmām, Nu pateicību dodam:
No strautiem mūžīgiem Mums ļāvi ņemt un smelt, Pār zemes putekļiem Uz Tevi acis celt.
Ne brīdi neatstāj, Tēvs, savus bērnus vētrā, Lai ceļus sprauž un māj Tik Tava roka svētā.
Un dienas, prom kas slīd, Kā ūdens upēs steidz, Tavs vaigs lai pār mums spīd, Tavs vārds lai mieru teic.
Nekārtīguma novēršanai
286
Dod mums jaunu dzīvi, Dievs, Jaunus priekus, jaunas sāpes: Labam līdzi līksmoties Un pēc skaidrības tvīkt slāpēs.
Laimes saule aust un riet, Gars uz mūžu mūžiem iet. Jaunu sirdi, šķīstītu Izlūdzamies,
Tēvs, no Tevis, Tādu, kādu biji Tu Vienreiz savam bērnam devis: Ticēt, cerēt, svēti just,
Mīlēt, mīlēt nepiekust! Jaunu skatu, Tētīt, dod, Acis, Tevis meklētājas: Te lai Tavas pēdas rod
Un tur augšā mūža mājas, Un, kad debess atvērsies, Tevi lai tās skata, Dievs!
Nelaimes novēršanai
256
Dievs ir jūtams klātu, Viņu pielūgt sākam, Pazemīgi kopā nākam. Dievs ir mūsu vidū:
Dvēseli un miesu Dodam Tev par svētu tiesu. Tu, vien Tu, būsi nu Mūžam mūsu daļa, Godājams bez gala!
Gars, kas visu valda, Kas ir visās vietās, Rada, vada visas lietas, Bezgalīgs kā jūra, Brīnišķīgs arvienu!
Tevī glābjos katru dienu. Kad Tu mans, tad man gan’: Pats lai visai zūdu, Tevi vien lai jūtu!
Tu, kas pati gaisma, Nāc, ar gaismu dzirdi Arī manu tumšo sirdi! It kā skaistās puķes Aug un plaukst it klusi,
Kad tām saule spīdējusi; Tā, mans Dievs, lai ar es Tavā gaismā tieku, Tev vien valdīt lieku.
Liec man kļūt kā bērnam, Tev vien paklausīgam, Mierīgam un pazemīgam. Dod man šķīstu sirdi, Ka ar skaidru garu
Tavu vaigu skatīt varu. Augšup vien lai sirds skrien! Lai kā ērglis gaisos Gaismai pretim taisos!
Nemācīšanās novēršanai
27
Debespulks dzied apstarots: Jaundzimušam Kungam gods! Zemes bērniem miers un prieks:
Dievam atgūts grēcinieks! Līksmi dziediet līdz, jūs ļaudis, To, ko Debespulks mums paudis:
Lai dzird zemē, pazemē: Kristus dzimis Betlēmē! Debespulks dzied apstarots: Jaundzimušam Kungam gods!
Tu, kas esi svēto prieks, Kristu, Mūžīgs Valdinieks! Mīļi Tevi lūdzamies: Mūsu mājās apmeties!
Tur, kur mita ļaunums baigs, Nu mirdz Dieva Bērna vaigs. Pie mums atnāk Dieva Dēls Jēzus, saukts Imanuēls.
Debespulks dzied apstarots: Jaundzimušam Kungam gods! Miera Ķēniņ, esi sveikts! Tautas Tevi teiktin teiks!
Gaišs un laimīgs dzīves rīts Nu ir ļaudīm iezvanīts. Debess Bērna svētās rokas Izdzēš rūgtas raizes, mokas.
Vaidu pils nu brūk un grimst. Zemes bērns no jauna dzimst. Debespulks dzied apstarots: Jaundzimušam Kungam gods!
Nemiera novēršanai
64
Ak, celies, topi gaismota, Tu Dieva draudze svētā! Tavs Kungs nāk tevi aprauga, Tam esi saderēta!
Nu gaisma aust, Un laiks ir paust Tā Kunga godu tautām, Vēl dziļai tumsai ļautām. Vēl zemi apklāj tumsība
Un krēsla apsedz ļaudis, Bet Tavas gaismas spožumā Tie jaunu vēsti paudīs. Jau brīdis klāt Pie Dieva stāt.
Nevienam nebūs kavēt, Būs Viņa godu slavēt! Visapkārt acis paceli, Lūk, tumsība jau beidzas:
No nāves ēnas pagāni Jau ilgodamies steidzas, Pie Tevis nāk, Ar prieku sāk Pēc Dieva gaismas dzīties
Un Dieva vaigu bīties! Tad, celies, topi gaismota, Tu mīļā Dieva draudze! Un atver vārtus līksmīga,
Tas Kungs tev bērnus audzē, Ko valodās Vis dažādās Viņš sauc no zemes malām, No tālām jūras salām.
Ak, celies, topi modrīga , No grēku miega raisies! Tas Kungs nāk savā valstībā, To godāt, pielūgt taisies!
Lai ticībā un dedzībā Tam kalpo, kas tavs drošums, Tavs Pestītājs, tavs spožums!
Nenoteiktības novēršanai
61
Mēs savus skatus augšup raidām, No kurienes mums palīgs nāk, Un jaunu spēku no Tā gaidām,
Kas visu svētīt, vadīt māk. Viņš dzīvību vēl visur rāda Un to ar mīlestību sedz;
Uz gaismas kalniem visus vada Un katra bēdas, rūpes redz. Mums visiem ceļš šai, jaunā gadā
Pa kalniem un pa lejām ies; Bet nebūs atstāts tas, nedz badā, Kas pie tā Kunga turēsies.
Kā draugs Viņš katram ceļu rādīs, Lai redzētu, kur briesmas draud; Uz zaļām ganībām tos vadīs,
Kas, trūkumā un bēdās raud. Gan daudzreiz māks mūs grēku vara Un gurdenos pie zemes lieks,
Tad smelsim mēs no Dieva Gara - Tas ļauno spēku projām trieks. Tā Kunga vārds, no mazām dienām
Mums visiem skaidri sludināts, Būs cīņā zobens ass ikvienam; Kas lietos to, taps stiprināts.
Kad ienaidnieki draudzi skaldīs, Un pati elle važas kals, Kad ļaužu starpā ienaids valdīs,
Un visur skanēs naida balss. Tad vienprātīgi visi būsim, Lai mīlestība vieno mūs.
Tad vien mēs briesmās stipri kļūsim, Ja sirdī Kristus uguns būs. Nu Dieva vārdā gadu sāksim,
Mums sirdī miers un gaišs ir skats. Kā bērni droši pie Tā nāksim, Bez kura nenokrīt ne mats,
Un lūgsim: “Kungs, mūs visus vadi, Tā izejot, kā ieejot; Tad svētīgi būs mūža gadi, Dievs goda kroni varēs dot.”
Nenovīdības novēršanai
67
Daudz košu zvaigžņu mirgo mums, Kvēl viņu staros debesjums; Par visām viena košāk mirdz,
Lai viņai pieder tava sirds! Reiz katra zvaigzne tumsā krīt, Kas var tās visas saskaitīt?
Bet viena aizvien košāk kvēl, Tā mūžu mūžos staros vēl! Tā gaišā Kristus zvaigzne, draugs,
Tās mirdzums brīnišķīgs un jauks. Nāc šodien viņas gaismā, nāc, Un gaismas ceļu staigāt sāc!
Nepatīkamas rīcības novēršanai
69
Dievs, dedzi zvaigzni spožu, Kad tumsa ceļu jauc, Ka ejam gaitu drošu, un mērķi redzēt ļauts.
Lai zvaigzne turpu vada, Kurp aizvest gribi mūs, Tavs Gars, Kungs Dievs, lai rāda, kur Jēzu atrast būs.
Vai rokām tukšām nāksim pie Jēzus šūp'ļa klāt? Ja zelta nav, tad sāksim Tam sirdis dāvināt.
Vai tikai mirres, vīraks Spēj Jēzu priecināt? Ir prieka Viņam vairāk, Ja grēcinieks nāk klāt.
Tā sirds, kas Jēzum dota, Kaut melna grēkos tā, Ir Jēzum mīļa rota, Par visu dārgākā.
Tai Viņš ir upurējis Pat savas asinis, No grēkiem atpestījis, Tai vaļā debesis.
