otrdiena, 2016. gada 6. decembris



Ziemassvētku kaktusa 

dzimtene ir Dienvidamerika un viņš pieder pie Kaktusu dzimtas (Cactaceae). Atšķirībā no vairuma kaktusu, Ziemassvētku kaktuss aug pietiekoši mitros apstākļos un nav spilgti izteikts sukulents. Viņu lapas ir praktiski reducējušās. Nosaukums „Ziemassvētku kaktuss” ir radies tāpēc, ka augs zied tik reizi gadā – uz ziemas saulgriežiem, decembra un janvāra mēnesī. Augam ir zināmas šķirnes rozā, laša, sarkanā un baltā krāsā.
Kopšana
Kad augs ir noziedējis, tam ir jādod nedēļa atpūsties – jālaista mazāk un jāpattur vēsākā vietā. Šajā periodā vēlamā augam temperatūra ir 12-15 0 C. Augam arī šajā periodā ir jāsaglabā nepieciešamais apgaismojuma daudzums, vis labāk augu ir turēt uz palodzes.
Marta un aprīļa mēnesī augam parādās jauni dzinumi, tad ir nedaudz vairāk jāpalaista un jāpiebaro ar mēslojumu (der kaktusu mēslojums vai kompleksais mēslojums, kurā vairāk kālijs un fosfors  -tik minimālā koncentrācijā). Šajā brīdī ja ir nepieciešamība, var arī augu pārstādīt. Pie tam ir jāatceras, ka augiem, kas zied, ir īpatnība, ka viņi nemīl atrasties lielā podā. Jo savādāk kaktuss tik augs lielāks, bet neziedēs.
Augsnei puķu podā ir jābūt bagātai ar irdenu trūdzemi, vieglai, ūdenscaurlaidīgai un ar drenāžas slāni apakšā.
Vasaras periodā Ziemassvētku kaktusu drīkst novietot ārā, tikai augs jāsargā no karstajiem saules stariem un no vēja.
Rudens periodā – tas ir laiks no augusta beigām līdz oktobra vidum, augam ir jāļauj atpūsties. Augs jānovieto vēsākā vietā, minimāli jālaista, pie tam augam ir jāatrodas gaišā vietā.
Ziemas periodā, kad veidojās jauni ziedpumpuri (5-6 nedēļas), nepieciešams ir apgaismojums 8-9 stundas un 17-20 0 C diennaktī.
Pavairošana
Kaktusa pavairošana ir samērā vienkārša: nolauž garāku vai īsāku auga posmu un uzreiz iestāda podiņā ar sagatavotu augsni. Apsakņot ūdenī nevajag, jo kaktusi paši labi apsakņojās uzreiz augsnē. Vis labāk kaktusu pavairošanu veikt pavasarī, kurš ir tieši augšanas periods.

Lejkanna.lv

Telpaugi Ziemassvētkos

Ziemassvēku kaktusu laiks
Skaistums, kurš mūs arī iepriecina tuvojoties gadu mijai ir šlumbergera (Schlumbergera syn. Zygocactus), ko tautā sauc par Ziemassvētku kaktusu. Tas zied gada tumšākajā laikā no novembra līdz janvārim, kad šo kaktusu dzimtenē Brazīlijā ir karsta tropu vasara.
Šlumbergeras ziedēšanas laiks ir atkarīgs no hibrīda krustojuma vai šķirnes.
Savvaļā tā aug Centrālajā un Dienvidamerikā mitros tropu mežos, galvenokārt Brazīlijā. Tās dabā aug kā epifīti, uz koku stumbriem un zariem (līdzīgi kā orhidejas). Tomēr tās pieder kaktusu dzimtai (Cactaceae), lai arī pēc formas nemaz neatgādina tradicionālos kaktusus.
Populārākās šķirnes
Dabā sastopamas 6 šlumbergeru sugas, turklāt mūsdienās ir jau izveidotas ap 100 šķirņu ar dažādu nokrāsu sarkaniem, oranžsarkaniem, iedzelteniem arī baltiem ziediem. Mūsu mājās uz palodzēm visbiežāk sastopamā ir nošķeltā šlumbergera (Schlumbergera truncata)ar sārti rozā ziediem un S. truncata x S. russelliana hibrīdi (S. x buckleyi). Taču ar katru gadu nāk klāt aizvien jaunas šķirnes.
Augšanas forma šlumbergerām lielākoties ir nokarena, bet jaunākie hibrīdi veido stāvu zarojumu. Lai augs «iznestu» visu savu krāšņumu, tam var piemeklēt labāku eksponēšanās vietu. Nokarenajām formām vairāk piemēroti būs iekaramie trauki, grozi, vai trauki uz augstas kājas, nevis līdzena palodze. Vēl kāda nianse – šlumbergeras viskrāšņāk izskatīsies, ja varēs augt uz visām pusēm vienādi. Novietojums uz palodzes veicinās zaru izliekšanos uz brīvo pusi.
Radinieki ir Lieldienu kaktusi
Pavasarī savukārt zied Ziemassvētku kaktusu radinieki Lieldienu kaktusi (Epiphyllum russellianum var. gaertneri syn.Schlumbergera, Rhipsalidopsis, Hatiora) un Rhipsalidopsis rosea syn. Hatiora, Rhipsalis. Ap Lieldienu laiku tos bagātīgi ziedošus var nopirkt puķuveikalos. To ziedu forma un zaru posmiņi (filokladiji) nedaudz atšķiras no Ziemassvētku kaktusa.



Sargā no saules
Ziemassvētku kaktusi ir pieticīgi, viegli kopjami un savu kopēju priecēs raisot ziedus vienu pēc otra. Rūpīgi kopjot un izdabājot savam mīlulim tas, protams, ziedēs jo košāk un bagātīgāk.
Galvenais – nepārcensties ar laistīšanu, mēslošanu un vasarā pasargāt no tiešiem saules stariem. Labāk to novietot paēnā, jo dabā tas aug pamežos nevis atklātās, apsauļotās vietās.
Ziemā gan šlumbergera būs pateicīga par dienvidu pusi, savukārt pavasarī tā jāpārvieto uz citu – austrumu vai rietumu pusi.
Vasarā kaktusam patiks baudīt svaigu gaisu uz balkona vai terases, tikai jaatceras par noenojumu. Ja varat atļauties kaktusu iznest dārzā, tad augs jāsarga ne tikai no saules, bet arī no gliemežiem.

Audzē siltumā
Šlumbergeras ir izturīgi augi, tās spēj izdzīvot temperatūras robežās no 2 līdz 38 grādiem, bet nevajag lieki eksperimentēt, ierastākais siltums tām ir robežās no 18 līdz 30 grādiem. Rudenī, lai ieriestos ziedpumpuri, nepieciešama zemāka temperatūra – ap 10 – 15 grādiem. Līdz ko ziedpumpuri izveidojušies, kaktusiņu novieto siltākā vietā.
Ja ziemā kaktusiņš netiek traucēts, gaismas tam pietiek un telpa ir pavēsa, tas ierieš ziedpumpurus otrreiz un uzzied uz pavasara pusi. Otrā ziedēšana parasti nav tik bagātīga, bet par to nav jāsatraucas, tas ir normāli.
Kāpēc birst ziedpumpuri?
Rudenī, kad veidojas ziedpumpuri, šlumbergerai jāatrod patstāvīga vieta, to nevajadzētu pārvietot. Līdz ko pumpuriņi noformējušies un plaukst, to var pārlikt citā vietā. Bieži vien no veikala pārnestiem kaktusiem pumpuri var nobirt. Tie ir lieli sirdsēsti kopējam, bet tā diemžēl notiek. Iemesli var būt dažādi, bet jāsaprot, ka ceļā no audzētavas līdz mūsu palodzēm augi pārcieš lielu stresu. Tie var būt dabūjuši pasalt vai ilgi pabijuši tumsā, ilgstoši iekaltēti veikalā, vai tieši otrādi, – pārlaistīti, varbūt arī aplieti ar aukstu ūdeni.
Ja nobirst kāds gala posmiņš vai daži pumpuri, tad tas nav liels zaudējums. Iespējams, ka kaktusiņš ir tik pilns ar pumpuriem, ka tam nepietiek spēka, lai visus izziedinātu. Šādu reakciju sauc par dabīgu ziedu normēšanu.
Laista vienmērīgi
Šiem kaktusiem patiks, ja tos laistīs vairāk nekā ierastos adataiņus. Īpaši vasarā tam nepieciešams vienmērīgs mitrums. Kaktusiņu laista, kad ir izžuvusi augsnes virskārta. Drīzāk pa retam tas arī pacietīs iekaltēšanu, bet pārlieku slapjumu gan nē, īpaši, ja laiks vai telpas temperatūra ir vēsa.
Rudenī, kad telpa ir pavēsa, laista mazāk, bet pavisam sakņu kamolu neiekaltē, jo kā zināms, tad kaktusiņam sāk veidoties ziedpumpuri.
Laistīšanu samazina arī pēc ziedēšanas, tad augs iziet miera periodu līdz jaunajam pavasarim.

Ja mitruma par daudz
Bieži vien kaktusam it kā ne no šā, ne no tā nokrīt vesels zars. Tad jāpārbauda vai nav substrāts par slapju. Šlumbergerām ir vēl kāda īpatnība – kaut arī laistīšana ir pietiekamā, gadās, ka zariņš izskatās apvītis. Normāla kopēja reakcija uz šādu skatu liek laistīt vairāk, jo vītums ir mitruma trūkuma pazīme. Šinī gadījumā jārīkojas pretēji – augs ziņo, ka mitruma par daudz. Noteikti beidziet laistīt, nolejet lieko ūdeni un kādu laiciņu augu nelaistiet vispār. 
Baro ar mēru
Kā jau epifīts, kaktusiņš pārtiek no tā, ko saņem ar nokrišņiem, vai kas nobirst un sadalās turpat pie saknēm kādā koka mizas spraugā. Tāpēc bagātīga mēslošana tam nav nepieciešama. Mēslo līdzīgi kā orhidejas ar vāju komplekso minerālmēslojumu, reizi mēnesī. Miera periodā pēc ziedēšanas nemēslo nemaz.
Pārstāda pavasarī
Labvēlīgs laiks šlumbergeras pārstādīšanai ir aprīlis, maijs. To var pārstādīt arī vasarā, vienīgi rudenī – pumpuru veidošanās laikā to nevajadzētu darīt. Pārstāda tikai nedaudz lielāka podiņā. Substrātu gatavo irdenu, gaisa un ūdenscaurlaidīgu, pH 5,5-6,5. Svarīgi poda apakšā iebērt drenāžas kārtu – keramzītu vai rupju granti. Stāda vai nu tīrā bagātinātas kūdras substratā, kam nedaudz piejaukta smilts, vai arī gatavo augsnes maisījumu no lapu zemes, kas bagātināta ar kūdras substrātu un smilti.
Veido frizūru
Lai kaktusiņš veidotu kuplāku krūmiņu un ieriestu vairāk ziedpumpuru, pavasarī augu galotņo – katram kaktusa zaram norauj gala posmiņus. Labāk ir atraut, stingri pieturot augu, nevis griezt ar grieznēm. Kaktusiņš dzīs jaunus dzinumus un zarosies.
Pavairo ar spraudeņiem
Pats vienkāršākais pavairošanas veids ir ar stumbra spraudeņiem – posmiņiem (filokladijiem). Bieži vien jau pie katra posmiņa pamatnītes ir izveidojušās gaisa saknītes, atliek tik tos saudzīgi atraut, un iestādīt bagātinātā kūdras substrātā, kuram piejaukta smilts, attiecībā 1:1. Vislabāk ņemt spraudenīti ar vairākiem posmiņiem, vismaz diviem, trim. Spraudeņa apakšdaļu ķīļveidīgi apgriež, griezuma vietu apkaisa ar kokogli un apžāvē. Vislabāk to darīt pavasarī vai vasaras sākumā.
 Ingūna Gudrupa



apmierināta sieviete ir apmierināts visums

Viens no vēdisko zināšanu pamatprincipiem skan "apmierināta sieviete ir apmierināts visums". Konsultācijas laikā bieži nākas pārliecināties, ka atnākušie "Visumi" ir salīdzinoši neapmierināti.
Proti, šo dāmu partneriem pietrūkst elementāru zināšanu, kas tad īsti ir jādara, lai "Visums mājās" būtu smaidīgs un apmierināts. Seksuālās baudas tiek uzskatītas par visstiprākajām, salīdzinot ar citām. Tāpēc atceroties, ka cilvēki pārsvarā ir tendēti izpatikt savām baudām ir vērts to darīt pareizi.

Ja vīrietis savu sievieti nav apmierinājis, tas mēdz radīt nevajadzīgus riskus attiecībās, tas mēdz arī norādīt, ka ļoti būtisks attiecību potenciāls ir neizmantots, un tas mēdz arī norādīt, ka cilvēki turpina dzīvot un samierināties ar visādiem kompleksiem seksuālajā jomā.

Kāds tam visam sakars ar astroloģiju. Cilvēka horoskopā ģimenes baudas apzīmē 2. māja. Tās dabiskā saimniece ir Venēra un par seksa kvalitāti horoskopā mēdz norādīt arī 12. māja. Tas nozīmē to, ka vīrietim apgūstot tantru viņš gan sev, gan partnerei būtiski uzlabo šos kartes rādītājus. 2.Māja nozīmē arī ģimenes labklājību, tātad apgūstot salīdzinoši vienkārši un ātri apgūstamas prasmes (vismaz pieklājīga amatiera līmeni) tiek uzlabots arī labklājības potenciāls un kā lai nebūtu, ja vīrietim mājās tagad atrodas „apmierināts Visums”.

Kas tad īsti ir jādara, laikam jau no iesākuma jāsaprot, ka nevis 3-10 minūtēs jāapmierina sevi, bet gan pienācīgi jāapmierina „Visums”. Bieži veltot mīlēšanās nodarbei pusstundu un vairāk. Tātad jāsaprot, ka mīlēšanās uzdevums ir pienācīgi apmierināt savu sievieti.
Kā tad to īsti dara? Ieplānojot un radot vajadzīgo vidi. Mūzika, sveces, vīraks- tā teikt istabu šad tad pārvērst par buduāru. Tālākā tehnika - vīrietim sieviete ir daudz jāglāsta, jāskūpsta utt. Pēc tam vienkārši ar roku ir jāizmasē sievietei vāverīte. Ar vāverīti netiek saprasts klitors (jo līdzīgi aisbergam tas ir tikai baudas redzamā daļa, kur lielākā daļa slēpjas zem ūdens. Mīlas rotaļās praktiķi mēdz ieteikt sezama eļļu. Ļoti labi piemērota masāžam.

Tātad ir jāizmasē vāverīte (dziļumā) cik pirksti dabiski sniedzas. Vēlams sākt no viena punkta un izmasēt pa apli (tas uzlabo arī vāverītes veselības stāvokli) . Atgriežoties pie baudām vajag izmasēt arī sievietes g punktu. To viegli atrast, ja sieviete guļ uz muguras un dziļumā pirksts/i vienkārši jāpaliec uz augšu. Ja tas viss tiks maigi un kaut cik prasmīgi darīts sieviete sāk kliegt, viņu pārņem
konvulsijas/ekstāze un kā sākuma rādītājs, ka ekstāze sasniegta ir šķidruma izdalīšanās no vagīnas. Gluži kā pačurāt tikai tas nav urīns. Šo fizioloģisko šķidrumu sauc par amritu (dievu dzērienu). Reizēm konsultāciju laikā nākas dzirdēt viegli skaudīgus jautājumus ‘’vai tiešām to visu ir iespējams reāli piedzīvot ?’’. Tas viss ir iespējams un piedzīvojams, turklāt ir salīdzinoši viegli apgūstams.

Attiecībā uz vīrieti tantra izpaužas, ka sieviete masē vīrieša prostatu. Prostatā mēdz uzkrāties vīrieša neveiksmes un masāža no tām atbrīvo (homoseksuāļu vidū ir daudzi radoši cilvēki, kuru radošumam viens no galvenajiem izskaidrojumiem ir prostatas masāža). Masāža notiek caur dibenu un daudziem cilvēkiem gan vīriešiem, gan sievietēm ir gana daudz aizspriedumu. Protams, pirms šādām aktivitātēm ir jāievēro elementāra higiēna -vīrietim pirms masāžas jāizmazgā dibens (tualetē ar klizmas pūsli), tomēr pašu masāžu ir vēlams veikt bez cimdiem, jo tas izslēdz enerģijas apriti starp vīrieti un sievieti.

Ar laiku vītrietis var iemācīties aizturēt ejakulāciju (pēc kuras nav nekādas vajadzībās 


biežāk kā reizi mēnesī) sasprindzinot muskuļus apakšā starp peni un ānusu. Šādas vīrieša prasmes ļauj mīlas priekus, būtiski paildzināt

/no neta dzīlēm/

vidusjūras dieta

Vidusjūra var lepoties ar diētu, kura paildzina mūžu un samazina sirds slimību risku. Kad tu iemācīsies ievērot šo diētu, tu kļūsi līdzīgs Zevam vai pat skaistajam Apolonam. Katrā valstī, kuru apskalo Vidusjūra, ir sava virtuve, bet tās apvieno kopējās tradīcijas, kas ir veselīgākas nekā citviet Eiropā.
Ko ēd Olimpa iemītnieki?
Vidusjūras pārtikas piramīdas pamatā ir graudaugi, svaigi augļi un dārzeņi, olīveļļa, sieri, jogurts, rieksti un pākšaugi – to visu lieto ikdienā. Katru nedēļu ēd zivi un jūras veltes, mājas putnus, olas un saldumus. Vidusjūras iedzīvotāji retāk ēd sarkano gaļu, toties katru dienu izdzer glāzi vīna.
Augļi, dārzeņi un graudaugi
Tie ir bagāti ar antioksidantiem un vitamīniem, kas palīdz novērst vēzi un sirds saslimšanas, kā arī stiprina imūnsistēmu. Vidusjūras ēdienu lielākā daļa iekļauj sevī sīpolus un ķiplokus. Elpai tas nenāk par labu, bet ir veselīgi asinsspiedienam un imunitātei.
Olīveļļa
Galvenais tauku avots. Tajā ir mononepiesātinātās taukskābes, kuras, atšķirībā no piesātinātiem dzīvnieku izcelsmes taukiem, samazina holesterīna līmeni. Olīveļļa pasargā no sirds slimībām, pazemina asinsspiedienu, nedod attīstīties kuņģa čūlai un palīdz cīņā ar vēzi, pateicoties tajā esošiem antioksidantiem.
Jūras veltes un zivis
Ēd vairākas reizes nedēļā. Tajās ir omega – 3 taukskābes, kas samazina sirds slimību risku un novērš holesterīna pangu veidošanos.
Fetas siers
Fetas sierā ir maz tauku, bet toties ir daudz kalcija, cinka, riboflavīna un B12 vitamīna, kas palīdz stiprināt kaulus, zobus un imūnsistēmu.
Rieksti
Tie satur daudz šķiedrvielu un E vitamīnu, kā arī augu eļļas, kas izvada no organisma slikto holesterīnu. Rieksti ir olbaltumvielu avots.
Sarkanvīns
Tas ir bagāts ar antioksidantiem, tam ir antikoagulanta efekts, kā arī tas novērš holesterīna oksidēšanos asinīs. Jālieto ne vairāk par divām glāzēm dienā.
Kas ir tik īpašs šajā diētā?
Maz sarkanās gaļas
To neēd katru dienu, tāpēc Vidusjūras iedzīvotāji retāk slimo ar sirds-asinsvadu slimībām.
Cep uz grila, nevis uz pannas
Produkti tiek pagatavoti uz grila, oglēm, vai tiek vārīti, izņemot dažas receptes (piemēram, cepti cukīni).
Kā pirmais ēdiens – zupa
Jebkura ēdienreize sākas no vieglas dārzeņu zupas. Šādā veidā samazinās uzņemtā ēdiena daudzums un cilvēkam ir mazāk iespēju pārēsties.
Sirdij noderīgi tauki
40 % kaloriju ir uz augu eļļu rēķina.
Ēd kā Romas iedzīvotāji!
Gaspačo – aukstā zupa no tomātiem, gurķiem, olīveļļas, ķiplokiem un sarkaniem sīpoliem.
Grieķu salāti – salātlapas, tomāti, olīvas, fetas siers, paprika, oregano un olīveļļa.
Marokāņu kuskuss – manna ar svaigiem dārzeņiem, ķiplokiem, ķimenēm un ingveru.
Libānas humuss – saspaidīti auna zirņi ar citronu sulu, olīveļļu, sezamu un ķimenēm.
Tabūle – salāti no bulgura, pētersīļiem, tomātiem, sīpoliem, citronu sulas un olīveļļas.
Grilēts portugāļu lasis – steiks no laša, ierīvēts ar olīveļļu un augiem.
Vidusjūras iedzīvotāji ir veselīgāki ne tikai, pateicoties diētai: viņu dzīves stils ir kā radīts ilgam mūžam un relaksācijai.
Ēdiena uzņemšana viņiem ir vesels process, pie galda saiet visa ģimene, ēdiena pagatavošanai tiek iztērēts daudz laika, katru ēdienu pagatavo ilgi un uzmanīgi, tāpat kā ēd. Garas pusdienas ne tikai ļauj dziļi izjust ēdiena aromātu, bet arī labvēlīgi ietekmē gremošanu, un vairs nav vēlmes uzkost starp ēdienreizēm. Pārsvarā ir svaigi augļi un dārzeņi.
Vidusjūras iedzīvotāji izturas pret dzīvi vienkārši un bez stresa. Viņi arī daudz kustas un pārvietojas kājām.
Kat­ra māj­vie­ta sā­kas ar ie­eju, tā­pēc ir in­te­re­san­ti pa­pē­tīt, ko va­rē­tu no­zī­mēt skait­ļi uz dzī­vok­ļa dur­vīm un ko tie past­ās­ta par at­mo­sfē­ru aiz tām.
Dur­vis var klu­si aiz­vērt, bet var arī aiz­cirst. Tās kal­po kā ro­bež­sie­na ar ār­pa­sau­li, bet tās var arī at­vērt, lai cil­vēks sa­vu iek­šē­jo pa­sau­li pa­rā­dī­tu ci­tiem. Ja dzī­vok­lim ir di­vas dur­vis, tad uz­ska­ta, ka pēc ār­dur­vju no­for­mē­ju­ma var spriest par dzī­vok­ļa īpaš­nie­ka at­tiek­smi pret pa­sau­li, sa­vu­kārt iek­šē­jo dur­vju iz­skats lie­ci­na par mā­jok­lī dzī­vo­jo­šo sav­star­pē­jām at­tie­cī­bām. Lat­vie­šu tau­tas fol­klo­rā var uz­iet da­žā­dus, pat pre­tru­nī­gus ti­cē­ju­mus: ja dur­vis šķī­bas, vi­ri­nās un cēr­tas ar ska­ņu ciet, tad cil­vē­ki ne­dzī­vo har­mo­nis­kās at­tie­cī­bās; ja dur­vis ie­čīk­stas ne­gai­dot, tad būs kā­das ne­pa­tik­ša­nas; kad dur­vis čīk­stot at­ve­ras, ve­ci ļau­dis sa­ka: nā­ve nā­kot; ja dur­vis pa­šas at­ve­ras – ie­nāk mi­ru­šo gars; kad dur­vis sprāgst va­ļā, tad ga­ri stai­gā; kad dur­vis sprāgst va­ļā, tad lai­me nāk cie­mos; dur­vis čīkst zie­mā uz sa­lu, bet va­sa­rā uz sau­su lai­ku.
Ie­spē­jams, tests at­klās kā­das in­te­re­san­tas sa­kri­tī­bas, pie­mē­ram, dzī­vok­ļu nu­mu­ros līdz šim do­mi­nē­jis viens un tas pats skait­lis vai arī ne­kā­di ne­iz­do­das uz il­gu lai­ku ie­sak­ņo­ties mā­jok­lī un tiek mek­lē­tas ar­vien jaun­as un jaun­as mīt­nes vie­tas.
Kā­pēc ša­jā tes­tā ru­nā­jam par dzī­vok­li? Daudz­dzī­vok­ļu na­ma nu­murs at­tie­cas uz vi­siem ie­dzī­vo­tā­jiem, bet dzī­vok­lis, pat ja tiek īrēts, ir pri­vā­ta te­ri­to­ri­ja.
KĀ AP­RĒ­ĶI­NĀT? Sa­skai­ta vi­sus ci­pa­rus dzī­vok­ļa nu­mu­rā līdz vien­ci­pa­ra skait­lim. Pie­mē­ram, 237. dzī­vok­lis – 2+3+7 = 12 = 1+2 = 3. Lūk, ie­gūts dzī­vok­ļa nu­me­ro­lo­ģis­kais kods 3.
Ja dzī­vo­jat pri­vāt­mā­jā, ku­rā nav dzī­vok­ļu nu­me­rā­ci­jas, bet mā­jai ir ti­kai mā­jas­vārds, tad bur­tus var pār­vērst ci­pa­ros (ska­tīt ta­bu­lu zem­āk). Tos sa­skai­ta un re­du­cē līdz vien­ci­pa­ra skait­lim. Pie­mē­ram, mā­jas­vārds ir «Bir­zes»: 3+4+7+5+7+8 = 34 = 3+4 = 7. Māj­vie­tas nu­me­ro­lo­ģis­kais kods ir 7.
1 – A, G, Ļ, T,
2 – Ā, Ģ, M, U
3 – B, H, N, Ū
4 – C, I, Ņ, V
5 – Č, Ī, O, Z
6 – D, J, P, Ž
7 – E, K, R
8 – Ē, Ķ, S
9 – F, L, Š
Nu­me­ro­lo­ģis­kais kods 1
Dzī­vok­lis at­ro­das Sau­les ie­tek­mē, kas sim­bo­li­zē ener­ģi­ju un prie­ku. Te dzī­vo­jo­ša­jiem ro­das ma­zāk šķēr­šļu, lai sa­snieg­tu ra­do­šus pa­nā­ku­mus, at­klā­tu sa­vus ta­lan­tus, kļū­tu pa­ma­nā­mā­ki. Dzī­vok­lī ar vie­ni­nie­ka ie­tek­mi la­bi jū­tas māk­sli­nie­ki, dzej­nie­ki, rakst­nie­ki, vi­si tie, ku­ru ra­do­ša­jā dzī­vē un pro­fe­si­onā­la­jā dar­bī­bā bū­tis­ka no­zī­me ir per­so­nis­ka­jai po­zī­ci­jai, per­so­nī­bai. La­bi jū­tas arī tie, ku­ru mi­si­ja ir at­ai­not ci­tu cil­vē­ku dzī­ves, pie­mē­ram, rakst­nie­ki un žur­nā­lis­ti. Vie­ni­nie­ka ener­ģē­ti­ka pa­līdz šiem cil­vē­kiem ne­aiz­mirst par mū­žī­gām vēr­tī­bām, vien­lai­kus dar­bo­jo­ties ta­gad­nē.
Vie­ni­nieks var uz­likt arī pār­bau­dī­ju­mus. Ja cil­vē­kam ir la­ba sirds, tad viņš ša­jā mā­jok­lī pie­dzī­vos lai­mī­gus brī­žus, ja ne, tad var sa­vies­ties mu­šas, ie­stā­ties ga­rī­gais un ma­te­ri­ālais pa­nī­kums. Ja tam vi­sam pie­vie­no­jas pa­vir­ša at­tiek­sme, tad var pie­dzī­vot pro­blē­mas ar sirds ve­se­lī­bu.
Gais­mek­ļiem ša­jā mā­jok­lī ir no­zī­mī­ga lo­ma, tie pie­sais­ta uz­ma­nī­bu. No­teik­ti va­ja­dzē­tu iz­man­tot spil­gtas krā­sas, vis­la­bāk – sar­ka­no un oran­žo. Dzī­vok­ļa in­ter­jers var iz­rai­sīt aso­ci­āci­jas ar plud­ma­li – sau­li, gais­mu, at­pū­tu un bez­rū­pī­bu, ko ne­no­māc ik­die­nas rū­pes­ti.
Nu­me­ro­lo­ģis­kais kods 2
Šis mā­jok­lis at­ro­das Mē­ness ie­tek­mē, kas sim­bo­li­zē brie­du­mu un in­tu­īci­ju. Dzī­vok­lī pa­tī­ka­mi ju­tī­sies tie, ku­ru pro­fe­si­onā­lā dar­bī­ba sais­tī­ta ar ma­ziem bēr­niem, ēdi­nā­ša­nas no­za­ri, kā arī ūdens­til­pju at­tī­rī­ša­nu. Fol­kmū­zi­ķiem te var dzimt jaun­as ra­do­šas ide­jas.
Ja cil­vē­kam ir la­bi­la ner­vu sis­tē­ma, tad sa­val­dī­bas stip­ri­nā­ša­nai ie­tei­cams iz­vei­dot ri­tu­ālu – pa­plun­čā­ties van­nā zem te­ko­ša ūdens strūk­las un pie­ko­di­nāt, lai ša­jā lai­kā ne­viens no mā­ji­nie­kiem ne­trau­cē.
Dzī­vok­lī īpa­ši iz­ce­ļas spo­gu­ļi un van­nas is­ta­ba. In­ter­je­ra ie­tei­ca­mā krā­su gam­ma – lie­lā­ko­ties gai­ši, pien­bal­ti un krē­mī­gi to­ņi, ko var pa­pil­di­nāt ar sma­ragd­za­ļu no­krā­su.
Nu­me­ro­lo­ģis­kais kods 3
Dzī­vok­lis at­ro­das Mar­sa ie­tek­mē, pa­mo­di­not cil­vē­kā ak­ti­vi­tā­ti un iz­rau­jot vi­ņu no ap­ce­rī­ga stā­vok­ļa. Šeit dzī­vo­jot, lē­mu­mi jā­pie­ņem zi­be­nī­gi, ci­tā­di kāds to iz­da­rīs jū­su vie­tā. Lai­ku pa lai­kam var šķist, ka esat ugun­sdzē­sējs vai glāb­ša­nas die­nes­ta dar­bi­nieks, vai vis­maz at­slēdz­nieks, jo no jums tiek gai­dīts, ka pa­lī­dzē­siet, no­kār­to­siet, no­or­ga­ni­zē­siet, ātr­i at­ri­si­nā­siet si­tu­āci­ju un no­vēr­sī­siet ķi­be­les. Kat­rā zi­ņā ne­vie­nam ne­cel­sies mē­le jums pār­mest, ka bez­rū­pī­gi sē­žat un ne­ko ne­da­rāt. Ja dzī­vē ie­ga­dī­sies kāds rā­māks pe­ri­ods, tad ne­būs il­gi jā­gai­da un vai nu ūdens­vads plī­sīs, vai nāk­sies stei­dza­mi pirkt lie­lā­ku mē­be­li.
Vi­su lai­ku ur­dīs iek­šējs dī­dek­lis da­rīt un rī­ko­ties. Ne­va­jag jau ļau­ties slin­ku­mam un lais­ku­mam, jo tad kā­da kai­te būs klāt kā likts. Tā­dā vei­dā ne­iz­man­to­tā ener­ģi­ja at­gā­di­nās par se­vi.
Ša­jā māj­vie­tā var gri­bē­ties māk­slī­gi iz­rai­sīt kon­flik­tus. La­bāk to ap­zi­nā­ties un se­vi pie­brem­zēt.
Dzī­vok­lī ie­de­ras vi­si sar­ka­nās krā­sas to­ņi. Īpa­ši ēr­ta vie­ti­ņa šķi­tīs (at­vai­no­jiet!) tu­ale­te un ko­ri­dors. Ja gri­bas iz­vai­rī­ties no strī­diem un kon­flik­tiem, tad pa­tvē­rums jā­mek­lē tu­ale­tē.
Nu­me­ro­lo­ģis­kais kods 4
Dzī­vok­lis at­ro­das Mer­ku­ra ie­tek­mē. Pla­nē­tas sim­bols ir kon­tak­ti, tā­pēc la­bi vei­cas tiem, kam lo­ka­na mē­le. Dzī­vok­ļa fons ir lab­vē­līgs do­mā­tā­jiem, cil­vē­kiem, ku­ri «dar­bi­na» prā­tu, šeit past­āvī­gi ska­nēs tele­fons vai kāds ru­nās pa to. Ne­re­ti var pār­ņemt sa­jū­ta, ka esat dis­pe­čers vai iz­zi­ņu die­nes­ta dar­bi­nieks, kurš ne­mi­tī­gi kār­to lie­tas pa tāl­ru­ni. Mā­jok­lī īpa­ši tiks dar­bi­nā­tas vi­sas tās ie­kār­tas un priekš­me­ti, kas sais­tī­ti ar in­for­mā­ci­jas ie­gu­vi.
Dzī­vok­ļa ie­mīt­nie­kus var pār­ņemt spē­ja ide­ja do­ties past­ai­gās vai ce­ļo­ju­mā.
Ja cil­vēks būs pa­tiess, viņš te ju­tī­sies la­bi. Ne­va­jag me­lot un va­zāt aiz de­gu­na ci­tus, jo tā­du pa­šu at­tiek­smi sa­ņem­siet no pā­rē­jiem.
Lab­vē­līgs in­ter­je­ra no­for­mē­jums – zi­li dzel­te­nie, gai­ši zi­lais un pe­lē­kie to­ņi.
Nu­me­ro­lo­ģis­kais kods 5
Mā­jok­lis at­ro­das Ju­pi­te­ra ie­tek­mē. Ša­jā māj­vie­tā, vis­ti­ca­māk, ar lai­ku tiks iz­vei­do­ta pla­ša pri­vā­ta bib­li­otē­ka. Te var ras­ties vē­lē­ša­nās se­vi vel­tīt kaut kam glo­bā­lam – po­li­ti­kai vai zi­nāt­nei. Cil­vē­ki gri­bēs ap­vie­no­ties ap kā­du ide­ju. Var­būt tā ir ga­rī­ga ap­vie­nī­ba, pie­mē­ram, re­li­ģi­ja. Mā­jok­ļa ie­mīt­nie­ki var sākt prā­tot par acīm ne­re­dza­mo un re­ali­tā­tē ne­sa­taus­tā­mo, bet tik­pat la­bi vi­ņiem sa­kā­ro­sies aiz­braukt uz ār­ze­mēm.
Ne­ļau­jie­ties dus­mām, kaut arī tā vien gri­bē­sies uz­sprāgt par kat­ru nie­ku! Ie­tei­cams pār­bau­dīt ak­nas.
Mā­jok­ļa at­mo­sfē­ru lab­vē­lī­gi ie­tek­mēs pur­pur­krā­sa. Šo dzī­vok­li īpa­ši ro­tās un te la­bi «ju­tī­sies» no tā­lie­nes at­ves­ti priekš­me­ti un bron­zas trau­ki, kā arī te­le­sko­pi un glo­bu­si.
Nu­me­ro­lo­ģis­kais kods 6
Mā­jok­lis at­ro­das Ve­ne­ras ie­tek­mē. Šā dzī­vok­ļa at­mo­sfē­ra mu­di­na at­slā­bi­nā­ties, at­pūs­ties, iz­bau­dīt mī­les­tī­bu un kom­for­tu. Te var rī­kot bal­lī­tes drau­giem ar ko­pī­gu iz­dzie­dā­ša­nos. Mā­jok­ļa saim­nie­ki ir cil­vē­ki, ku­riem pa­tīk uz­ņemt vie­sus, vi­ņi lie­lis­ki ga­ta­vo, un vi­ņiem pie­mīt la­ba gau­me. To vi­su vi­ņi liek lie­tā, ie­kār­to­jot ēr­tu ģi­me­nes lig­zdi­ņu.
Ja mā­jok­lī dzī­vo­jo­šie pēc rak­stu­ra ir skan­dā­lis­ti, tad pat ķil­das un sav­star­pē­jus kaš­ķus vi­ņi spēs no­vest līdz mak­si­mā­li ie­spē­ja­mai kul­mi­nā­ci­jai. Ci­tiem vār­diem sa­kot, iz­ci­li skan­dā­lis­ti. Ja gri­bas iz­skaid­ro­ties, vis­pirms to­mēr va­jag pa­do­māt, vai tie­šām tas jā­da­ra, un jā­pa­mek­lē vai­na se­vī.
Dzī­vok­lī gan­drīz vien­mēr ir ka­ķis vai suns un daudz is­ta­bas augu. Lai­ku pa lai­kam dzī­vok­ļa saim­nie­kiem gri­bas iz­rau­ties pie da­bas. Ir jā­ļau­jas vēl­mei!
In­ter­je­rā do­mi­nē ma­sī­vi un mīk­sti priekš­me­ti, pie­mē­ram, ēr­ti dī­vā­ni un bie­zi te­pi­ķi. No­krā­sas – sil­tie, mie­sas krā­sas to­ņi vai brū­nā krā­sa.
Nu­me­ro­lo­ģis­kais kods 7
Dzī­vok­lis at­ro­das Sa­tur­na ie­tek­mē. Dzī­vo­ša­na ta­jā so­la pār­bau­dī­ju­mus itin vi­sā. Vai nu būs auk­sti vai sma­cī­gi, vai al­la­žiņ pie­trūks da­žu eirī­šu līdz al­gas die­nai... Ne­mi­tī­gi uz­klups ap­stāk­ļi, kas trau­cēs mie­ram un kom­for­tam.
To­ties la­bi ir tas, ka ša­jā mi­tek­lī var dzī­vot kar­je­ras cil­vē­ki, kā arī no­dar­bo­ties ar ko­lek­ci­onē­ša­nu un uz­krā­ju­mu vei­do­ša­nu. Ja cil­vēks te ne­tu­rēs mē­li aiz zo­biem un ne­gri­bēs ana­li­zēt sa­vu dzī­vi un li­kum­sa­ka­rī­bas ta­jā, tad viņš par sa­vām kļū­dām var sa­mak­sāt ar mu­gur­kau­la pro­blē­mām un fi­zis­kas ak­ti­vi­tā­tes ie­ro­be­žo­ju­miem, pie­mē­ram, spon­di­lo­zi, sā­ļu no­gul­snē­ša­nos lo­cī­ta­vās.
Ša­jā dzī­ves­vie­tā ir lab­vē­lī­gi ap­stāk­ļi or­ga­nis­ma at­tī­rī­ša­nas pro­ce­dū­rām, uz­ma­nī­bas kon­cen­trē­ša­nas vin­gri­nā­ju­miem un jo­gas vin­gro­ju­miem.
Ie­tei­ca­mā­kais krā­sas to­nis in­ter­je­rā ir tum­ši zi­lais.
Nu­me­ro­lo­ģis­kais kods 8
Mā­jok­lis at­ro­das Urā­na ie­tek­mē. Tas aso­ci­ējas ar brī­vī­bu, ne­gai­dī­tiem pa­vēr­sie­niem dzī­vē, arī – sav­star­pē­ju iz­pa­lī­dzē­ša­nu. Te drau­giem būs pa­tī­ka­mi sa­nākt ko­pā un kom­pā­ni­jā va­rēs ie­pa­zī­ties cits ar ci­tu. Ja dzī­vok­ļa ie­mīt­nie­kiem kaut kas jā­sāk no jaun­a vai jā­iz­gud­ro kas ne­bi­jis, tad as­tot­nieks to ļo­ti vei­ci­nās. Iz­ci­li veik­smī­ga dzī­ves­vie­ta as­tro­lo­giem, gaiš­re­ģiem, vi­siem, kam pa­tīk ezo­tē­ris­kas un pār­da­bis­kas lie­tas.
Ja mā­jok­lī dzī­vo ma­te­ri­ālis­ti un prag­ma­ti­ķi, tad vi­ņu ie­ce­res var ne­iz­do­ties, plā­ni kā no­bur­ti iz­juks, ner­vi būs beig­ti, un cil­vēks var jus­ties kā ie­kļu­vis ha­osa vir­pu­lī.
Šā­dam dzī­vok­lim lo­gu stik­li vien­mēr jā­tur ide­ālā tī­rī­bā un re­gu­lā­ri jā­pār­bau­da elek­tro­ie­tai­ses – lai tās nav bo­jā­tas.
La­bā­kās krā­su gam­mas in­ter­je­rā – de­bes­zi­la, bet var arī iz­man­tot vi­sas va­ra­vīk­snes krā­sas.
Nu­me­ro­lo­ģis­kais kods 9
Mā­jok­lis at­ro­das Nep­tū­na ie­tek­mē. Dzī­vo­ša­nai sa­rež­ģīts mā­jok­lis, ja vien ne­esat jūr­nieks, naf­ti­nieks, eks­tra­senss, mū­zi­ķis vai ga­rīdz­nieks.
Ja ne­esat ne­viens no ie­priekš uz­skai­tī­ta­jiem, tad de­vīt­nie­ka vib­rā­ci­jas va­rat iz­just ne pā­rāk pa­tī­ka­mās iz­paus­mēs sais­tī­bā ar ūde­ni un ci­tiem šķid­ru­miem. Jā, jā, arī ar al­ko­ho­lu! Ie­spē­jams, tra­ko­ti gri­bē­sies smē­ķēt un past­ip­ri­nā­sies tiek­sme pēc al­ko­ho­lis­ka­jiem dzē­rie­niem. Var pie­dzī­vot bie­žas ķi­be­les ar ūde­ni – vai nu kaut kas ap­plū­dīs, vai sāks pūt. Var nāk­ties ne­mi­tī­gi mek­lēt no­zu­du­šus priekš­me­tus, kas ir glu­ži kā ūde­nī ie­kri­tu­ši, un tie­ši ta­jā mir­klī, kad vis­vai­rāk va­ja­dzī­gi.
Jā­uz­ma­nās no mie­ga pro­blē­mām – ja kā­du lai­ku mo­ka bez­miegs, la­bāk mek­lēt ār­sta pa­lī­dzī­bu. Ne­va­jag ļau­ties ilū­zi­jām, bet sa­gla­bāt skaid­ru sa­prā­tu un re­gu­lā­ri «ie­sviest» se­vi re­ali­tā­tē. Uz­ma­nī­gi jā­apie­tas ar in­dī­gām vie­lām – vi­sā­diem šķī­du­miem, ar ku­riem lais­ta augus vai ku­ros kaut ko ma­ri­nē u.tml.
In­ter­je­rā ie­tei­ca­mie to­ņi ir gai­ši zi­lie, pe­lē­kie un zel­tī­tie (bron­zas).

Ar elpošanu var ietekmēt veselību un izmanīt apziņu.

                


 Ar elpošanu var ietekmēt veselību un izmanīt apziņu. „Domāšanas procesu izpausme fiziskajā ķermenī var realizēties, pateicoties enerģijas cirkulācijai. Elpot nozīmē darbināt dzīvības procesus. Ja palēninām un mācāmies padarīt savu elpošanu apzinātāku, tad iespaidojam arī to, kā funkcionē prāts. Ar apzinātāku un nosvērtāku elpu mēs spējam padarīt prāta procesus, domu viļņus rāmākus un klusākus. Ar elpošanas aizturi, un pauzēm bremzējam prāta haotisko aktivitāti, panākot, ka domu procesi teju norimst vai apstājas vispār. Šādā veidā nomierinās prāts, emocijas, un ķermenis spēj uzņemt vairāk enerģijas. Viss vienkārši. Jā, mēs visi elpojam, taču vairākums no mums neprot to darīt pareizi,” 
 „Ja to spētu, atbrīvotos no daudzām slimībām un varētu mest izaicinājumu pat nāvei. Kad ieelpojam kosmisko enerģiju, lai attīrītos un aktivizētu savu dzīvi, mēs sastopamies ar prānu, kad izelpojam to, kas mūsos ir netīrs, - ar apanu. Ieelpojam prānu, uzvaram slimības, izelpojot apanu, izlabojam orgānu darbību un sakārtojam organismu. 

Mācību par kontrolētu un sistemātisku elpu dēvē par prānajāmu, un neilgi pirms mūsu ēras to kā klasiskās – Radža vai Aštanga – jogas sistēmas elementu min izcilais jogs Patandžali.” „Prānajāmu jeb mācību par elpu izmanto apziņas pilnveidošanai, ķermeņa harmonizēšanai, bet visupirms – garīgajai izaugsmei,” 

 „Prānajāmā izmanto pārsvarā sistemātisku elpošanu, 

mēģinot palēnināt elpu, pagarinot pauzes un padarot ieelpas 

un izelpas aizvien lielākas un nemanāmākas, tādējādi panākot 

dzīvības spēka enerģijas kontroli, līdz ar to – arī 

harmonizēšanu un nomierināšanu. Parasti elpojot mums 

darbojas abas nāsis. 

Jogi uzskata: ja pareizi elpojam pārmaiņu caur vienu un otru 

nāsi, pavisam raiti varam atbrīvoties no prāta nemiera, raizēm, 

depresijas un daudz kā cita traucējoša mūsu organismam.”

Šrī Činmoja moto: „Izelpo pagātnes putekļus, ieelpo nākotnes aromātu!” Indiešu skolotājs raksta: „Normālas elpošanas laikā, kad darbojas abas nāsis, dzīvības enerģija pārvietojas uz augšu un leju pa mugurkaulu. Garīgas personības to labi jūt un apzinās, parasti cilvēki to tā neizjūt. Prāna iet augšup, lai sasniegtu izpratni un lejup, lai notiktu transformācija. Ejot augšup un izejot caur visaugstāko, pēdējo čakru (galvas virspusē), prāna saskaras ar Augstāko realitāti un ir kā saikne starp Debesīm un zemi. Virzoties lejup, tā mums palīdz stingri turēties pie matērijas, pie fiziskās pasaules. Elpojot pārmaiņus caur vienu un otru nāsi, mēs elpā ieliekam sakoncentrētāku enerģiju, lai tā mūs attīrītu un dievišķi aktivizētu. Vairākums cilvēku minūtē normālu ieelpo 12-15 reizes, bet cilvēki, kuri praktizē elpošanu caur vienu un otru nāsi, izpildot 3-4 ieelpas minūtē. Nemirstības simbols ir bruņurupucis. Tieši tāpēc tas dzīvo simtiem gadu, turpretī mēs – tikai piecdesmit, sešdesmit vai septiņdesmit.”

„Mēģiniet ievērot, vai jūs lielākoties elpojat caur kreiso vai labo nāsi,” lūdz atcerēties Šrī Činmojs. „Tie kuri ieelpo caur kreiso nāsi, atkārtojiet vārdu Mēness, un tie, kas elpo caur labo, - Saule. Ja vēlaties izmainīt likteni, tad ir kāds ļoti nozīmīgs un iedarbīgs paņēmiens, kā to izdarīt. Dienā vai naktī, kad pamanāt, ka darbojas jūsu kreisā nāss, mēģiniet dažas minūtes koncentrēties vai meditēt uz Mēnesi. Jūs saņemsiet Mēness īpašības: mieru, rāmumu un liegu svētlaimi. Kad pamanāt, ka darbojas labā nāss, koncentrējieties uz Sauli. Jūs saņemsiet saules īpašības: dinamismu un dievišķu spēku. Taču, izmantojot šo spēku nepareizi, tas kļūst par agresiju, un, nepareizi izmantojot mieru un svētlaimi, mums uzbrūk kūtrums, miegainība un dīkdienība. Ja jūtaties miegaini un negribas neko darīt, pavērojiet, un jūs ieraudzīsiet, ka darbojas tieši kreisā nāss. Bet, kad esat pilns enerģijas, kad gribat kaut ko darīt, darbojas labā nāss. Izpildot nopietnas fiziskas aktivitātes, abas nāsis darbojas vienādi, jo šajā brīdī darbojas sušumna, galvenā enerģijas strāva. Kad darbojas abas nāsis, jūsos vienlaikus darbojas dievišķs miers un dievišķs spēks. Bet dziļas meditācijas laikā par elpu vairs nav jādomā. Nav jādomā par to, vai elpojat ar labo vai kreiso nāsi, vai darbojas abas. Tas nav vajadzīgs. Šajā laikā par jums apzināti rūpējas virsdvēsele, un tā gādā par elpošanu.


PIECU VEIDU ELPA

Dzīvības elpu jeb dzīvības enerģiju sauc par prānu. Tā nav materiāla, taču bez tās nevarētu noritēt dzīvība. Tas ir pieci veidi.
1.Pirmā ir mūsu dzīvības enerģija. Tā ir visur, kur ir dzīvība.
2.Otro dēvē par apanu. Tā piedalās izvadīšanas un vairošanās procesā.
3. Trešā ir samana, kas atrodas nabas apvidū un nodrošina gremošanu un asimilāciju.
4.Ceturtā ir vjana, un tā atrodas garīgās sirds centrā jeb lotosā, ap kuru ir simtu viens smalks garīgais nervs, un katram ir septiņdesmit divi tūkstoši atzarojumu, un pa visiem šiem nerviem pārvietojas vjana.
5. Piektais prānas veids ir udana. Tā atrodas mugurkaula lejasdaļā un ir ļoti svarīga. Ja nāves brīdī udana no mugurkaula vidusdaļas ceļas augšup, cilvēks nokļūst kādā no augstākajām pasaulēm; ja tā slīd lejup – kādā no zemākajām. Indieši uzskata, ka katra vieta ķermenī pārstāv kādu no debesu pasaulēm, tāpēc, kad Indijā kāds mirst, viņa tuvinieki vienmēr mēģina novērot, no kurienes iziet viņa pēdējā dzīvības elpa. Ja tā atstāj ķermeni zemāk par nabas apvidu, cilvēkam jādodas uz zemākajām pasaulēm, kur to sagaida smagas ciešanas. Ja tā iziet no ķermeņa augstāk par nabas apvidu, gars nokļūst kādā no augstākajām pasaulēm, kur var baudīt visaugstāko svētlaimi.

ELPOŠANAS VINGRINĀJUMI

Elpai jābūt klusai un mierīgai. Jāmēģina elpot tik viegli, lai elpa neliktu kustēties pat diegam, ja tas atrastos pašā degungalā. Ja ir iespējams, tad starp ieelpu un izelpu jāietur neliela pauze, taču, ja tas ir grūti, nedarīt to. Nevajag darīt neko tādu, kas varētu kaitēt elpošanai un organismam. Elpojot domām jābūt ļoti tīrām un labām. Ja ieelpas laikā prātā nāk kādas netīras domas, elpošanas process līdzinās piesārņojuma uzņemšanai, tāpēc tīrības kopšanai ir īpaša loma.
**Iztēlojamies, ka ieelpojam nevis ar muti vai nāsīm, bet tieši krūškurvja centru, vietā, ko jogi sauc par garīgo sirdi jeb sirds čakru, vietā, kur piedzīvojam pašas nozīmīgākās, pārcilvēciskākās jūtas, kur mīt labestība, piedošana, pateicība un mīlestība. Sajūtam, ka ieelpojam tieši šajā vietā, kas atrodas aptuveni sešu jūsu pirkstu platumā uz leju no kakla pamata bedrītes, bet izelpa līdzīgi kā tvaiks no patvāra ceļas un iziet caur galvas virspusi.
**Iedomājamies, ka ieelpojam caur krūškurvi, bet izelpai ļaujam izslīdēt caur galvas virspusi.
**Lēnām un mierīgi elpojam, koncentrējamies uz izelpas mierīgumu. Kādu mirkli vienkārši vērojam elpu.
Turpmākie soļi:
**iztēlojamies, ka ieelpa ienāk kā maigi plūstoša upe, tā lēnām piepilda visu iekšējo būtni, sākot ar krūškurvja centru, bet izelpa vēl lēnākā plūduma aiziet uz augšu un kā viegla dūmaka izkūp caur galvas virspusi;
**iedomājamies, ka ieelpojam tīrību; sajūtam, ka mūsu elpa nāk tieši no tīrības, svētuma avota; kad ieelpojam tīrību, tā ienāk un piepilda mūs, bet viss, kas tai pretējs un nav tīrs, aizplūst līdz ar izelpu.
**uzmanību koncentrējam uz tīrību, nevis uz visu to, kas jāizelpo;
**ieelpojam mieru, rāmumu, izjūtu, ka visapkārt ir miers, rāma jūra, no šā plašuma ieelpojam mieru, līdzsvaru, klusumu sevī.
Visu, kas iekšā vārās, nemieru, uztraukumu, bailes, miers aizraida. Tas aizskalojas prom caur galvas virspusi;
**iztēlojamies, ka ieelpojam kosmisko enerģiju, spēku un līdz ar izelpu aizraidām visas bailes no sava ķermeņa; aizraidām slinkumu, kūtrumu un nevarēšanu;
**ieelpojam gaišu, tīru, klusu prieku, sajūtot, ka kopā ar izelpu aiziet viss, kas tam pretējs, - 
melanholiju, negācijas, drūmumu, skumjas.

Ja regulāri pāris reižu dienā 5 līdz 10 minūtes praktizē šo vingrinājumu, ar laiku elpa noregulējas pati. Var sajust, kā dievišķās īpašības ienes ikdienā jaunas krāsas.
Dažkārt vingrinājumu laikā vai meditācijas apguvē var šķist, ka elpa tā kā apstājas, bet no šādas sajūtas nevajag baidīties. Tā vienkārši kļūst tik nemanāma, ka šķiet – ir apstājusies. Izjūtot rāmumu, cilvēka ķermenis turpina pašregulāciju.