Aspazija

Tu – mēness,

Es – vilnis, -

Mums mīlas gulta bij ezerā,

Mēs līgojām vienā sudrabā,

Bij meldri – vergi, kas priekšā lokas,

Un vītols svētījot izstiepa rokas.

Tad maigo mēnesi mākoņi māca –

Un vilnis raudot pār krastu šļāca.

Un tālāk dzīti radības lokā,

Mēs apkampāmies kā zari kokā,

Un visur mēs sakusām vienībā

Kā divi pilieni kristālā.

Aspazija

Johanna Emīlija Lizete Rozenberga, vēlāk Elza Pliekšāne 

 (dzimusi 1865. gada 16.martā, mirusi 1943. gada 5. novembrī)

plašāk pazīstama kā Aspazija, bija latviešu literāte un politiķe.

Medus dienas, vīna naktis

   Medus dienas,

Vīna naktis:

Saules medus,

Mēness vīna.  

                  Saule kvēloja

       Acu skatos,

       Mēness lēja

       Vīnu mums matos!

                  Dienas bij Pāna,

       Sarkanas dienas!

       Bakhus valdīja

       Zilajās naktīs!

   Visu augu dienu

Skanēja auri:

Satīri pūta

Sudraba tauri,

   Noreiba meži,

Locījās zari,

Visas zaļas lapas

Sadzērās vīna.

   Dārzos rozes

Zaudēja prātu:

Klēpjiem svieda

Smaržas pār žogu!

   Saule apgāza

Tukšotos traukus,

Mēness nometa

Izdzertos ragus, -

      Dzira, kas palika,

      Ak, tā nav salda:

Skumju vīni

Pie atmiņu galda - 

Aspazija