Mācieties dzert ūdeni!

 Kas notiek, ja organismā trūkst ūdens?

 1% - ja jūsu organisms ir pazaudējis šādu daudzumu ūdens – sākas slāpes. Piemēram, ja cilvēka svars 100 kg, var aprēķināt kā ir pazaudēti 0,7 litri ūdens, jo cilvēks sastāv no 70% ūdens.

 2% - samazinās apetīte, iestājas uztraukums un samazinās darbaspējas.

 4% - nelaba dūša, nogurums, galvassāpes un emocionālā nestabilitāte.

 6% - koordinācijas un runas traucējumi.

 10% - traucēta termoregulācija un bojā iet šūnas.

 11% - dzeršana nepalīdz, ir traucēts organisma ķīmiskais balanss. Vajadzīga profesionāla mediķu palīdzība.

 20% - var iestāties nāve.

Zinot savu svaru, katrs var aprēķināt sev - pazaudētā ūdens daudzumu.

Kādu ūdeni vislabāk būtu dzert?

 Tādu ūdeni, kāds ir mūsu šūnās. Iedzertais ūdens kuņģī un zarnās atradīsies līdz tam brīdim, kamēr nekļūs sārmains. Starpšūnu šķidrums ir sārmains, šūnas iekšējais šķidrums ir vairāk skābs un joniem no vairāk sārmaina šķīduma ir jānokļūst uz mazāk sārmainu šķīdumu. Tam ir vajadzīga šūnu enerģija. Lai ūdens kļūtu sārmains, organisms to piesātina ar saviem minerāliem magniju, kalciju, nātriju un kāliju, jo kamēr ūdens ir skābs neviens iedzertā ūdens piliens nevar nokļūt starpšūnu šķidrumā, līdz kļūst sārmains. Starpšūnu šķīdums ir negatīvi lādēts (apmēram -100 Mv). Pozitīvi lādēts ūdens (krāna ūdens +250 Mv) nevar nokļūt šūnā, kamēr tas nekļūst negatīvi lādēts vismaz -50 Mv. Dzīvs ūdens ir kad vienlaicīgi ūdeņraža pH rādītājs ir lielāks par 7,0 un ORP ir ar mīnus zīmi. Kad organismā nokļūst nedzīvs ūdens, organisms to atdzīvina, izmantojot savu skābekli, dot savu elektrisko lādiņu, minerālus un sasilda. Tikai tad ūdens var nokļūt starp šūnām. Piemēram ar sodu var ātri panākt, ka ūdens kļūst sārmains, bet ORP paliks pozitīvs, tāpēc šis ūdens būs nedzīvs. Ir arī svarīgi, lai ūdens nebūtu ciets jo, ja ir daudz kalcija karbonāta un citu neorganisko minerālu, slikti šķist taukskābes. Skābā vidē, kad kalcija karbonāts sajaucas ar taukiem, tas nogulsnējas uz asinsvadu sienām un nierēm, veidojas nierakmeņi. Šūnām nevajag ne cietu ūdeni, ne stipri mineralizētu ūdeni. Vajag mīkstu un maz mineralizētu. Minerāliem jābūt organiskas izcelsmes, bet nevis no iežiem.

    Kas ir strukturēts ūdens?

 Ūdens molekulas apvienojas klāsteros un veido struktūru. Klāsteri ir kā atmiņas šūnas. Uz ūdens struktūru var iedarboties ļoti daudzi faktori.

   Vai būtu vēlams dzert krāna ūdeni?

 Krāna ūdens satur hloru, kas grauj mūsu nervu šūnas un iznīcina labās baktērijas, kā arī paaugstina risku saslimt ar onkoloģiskām slimībām. Hlorētā ūdenī veidojas hloroforms, kas ir kancerogēns. Lai samazinātu hlora daudzumu krāna ūdenī, vajag, lai diennakti ūdens nostāvētos atvērtā traukā, periodiski to maisot, jo hlors ir gāze, kas iztvaiko. Ar ūdens filtriem nevar atbrīvoties no gāzes. Vārot ūdeni, hlors neiznīkst, bet pāriet nešķīstošā savienojumā un tāpat indē organismu.

 Krāna ūdens ir enerģētiski piesārņots. Ir pētījumi, ka tas uzkrāj informāciju, jo izejot kaut vai pa mājas ūdensvada caurulēm, savāc no apkārtnes negatīvo enerģiju. Ūdenim izejot garo un līkumaino ceļu pa caurulēm, tas enerģētiski piesārņojas (bieži vien blakus  atrodas arī kanalizācijas  caurules),  tā struktūra tiek izjaukta, jeb tiek pārrautas saites starp molekulām, kas krasi samazina tā spēju iesaistīties vielmaiņas reakcijās. Lielie ūdens molekulu asociāti (klāsteri), savu izmēru dēļ nevar izkļūt cauri šūnu membrānām, tāpēc organisms tērē savu enerģiju, lai ūdeni strukturētu, pie tam ar gadiem šīs spējas samazinās. Vesela organisma šūnās un audos ir tikai strukturēts ūdens. 

  Kāpēc nevajadzētu dzert tikai vārītu ūdeni?

 Vārīts ūdens ir miris ūdens, jo tajā maz skābekļa, bet bez skābekļa nav dzīvības. Ja ieliek zivis uzvārītā un tad atdzesētā ūdenī, tās nobeigsies, jo vārīšanas laikā skābeklis ir iztvaikojis. Daudzi ķīmiski procesi, kas notiek organismā, skābekļa klātbūtnē norisinās daudz efektīgāk. Ūdeni vārot, tā kristāliskais režģis krasi pasliktinās un pēc dienas tas var būt pat veselībai kaitīgs. Novārītajā ūdenī, kalcijs un magnijs nosēžas nogulsnēs, veidojas kaļķis, kuru šūniņas nespēj izmantot.

   Kāpēc nevēlams dzert tikai filtrētu un jo sevišķi destilētu ūdeni? 

  Ūdenī , ko tu dzer, ir svarīgi, lai būtu makro un mikro elementi. Ilgstoši dzerot ūdeni bez mikroelementiem (destilētu vai filtrētu), organismā rodas šo elementu trūkums, kas var izraisīt tādas saslimšanas kā, piemēram, osteoporoze nierakmeņi un citas slimības.

   Vai drīkst ilgstoši lietot minerālūdeņus?

  Ikdienā jālieto maz mineralizēts ūdens, jo minerāli nogulsnējas organismā. Minerālūdeņus jālieto tikai kursu veidā.

   Kāpēc nebūtu vēlams dzert saldinātos gāzētos dzērienus 

 Asinīs mums vienmēr ir sārmaina vide pH 7,3. Šis skaitlis ir ļoti svarīgs. Tā ir viena no svarīgākajām organisma konstantēm. Šim skaitlim  samazinoties par 0,01, cilvēku moka nemiers, satraukums, bezmiegs, depresija un tieksme pēc alkohola, narkotikām, nikotīna. Tam samazinoties vēl vairāk, organisms kļūst par labvēlīgu vidi  parazītiem (sēnītēm, baktērijām ,tārpiem, vīrusiem). Līmenim samazinoties vēl vairāk, parādās tādas saslimšanas kā bronhiālā astma, autoimūna, locītavu slimības, vairogdziedzera saslimšana, vēzis. Tam samazinoties līdz pH 7.0 var iestāties nāve ar diagnozi, piemēram, akūta sirds – asinsvadu nepietiekamība. Pirmā palīdzība parasti reanimācijā ir 1,5 litri sārmaina šķīduma ievadīšana vēnā. Saldajos gāzētajos dzērienos pH ir ap 2,5 un tāpēc mūsu pH  tos dzerot mainīsies uz skābo pusi. Lai neitralizētu skābi un atbrīvotu saistīto skābekli (skābā vidē skābeklis ir sasaistīts un tāpēc mūsu šūnām nav ar ko elpot) mums nepieciešams kalcijs, kālijs, magnijs, nātrijs. Tie ir galvenie skābju – sārmu līdzsvara atjaunošanas minerāli. Un ja asinīs šo mikroelementu nebūs pietiekamā daudzumā, organisms tos paņems no zobiem (veidojas kariess), kauliem (veicina osteoporozi), nagiem un asinsvadiem (ateroskleroze). Smadzenes ap 90% sastāv no ūdens. Šādi dzērieni tur nenonāk, tur nonāk tikai tīrs strukturēts ūdens. Pie tam šiem dzērieniem ir pievienotas krāsvielas un garšas pastiprinātāji, cukurs vai pat mākslīgie saldinātāji. Dzerot to visu, cilvēks atgādina staigājošu filtru.

  Kāpēc nav ieteicams dzert sulas, piemēram, no tik populārajām tetrapakām?

 Visbiežāk tās ir ražotas no sulas koncentrāta, atšķaidot to ar ūdeni. Un naivi ir ticēt, ka jūs saņemsiet vitamīnus. Īstenībā saņemsiet citronskābi, saldinātājus, ķīmiskos konservantus, stabilizatorus, sintētiskās krāsvielas utt. Kāpēc mums savs organisms jāizmanto, lai attīrītu sulu no šīm piedevām. Organismam jātērē daudz enerģijas, lai šo ‘’sulu’’ pārveidotu un asimilētu. Dzersim tikai svaigi spiestas sulas.

  Cik daudz ūdeni ir jādzer?

 Speciālisti iesaka 1,5 litri ūdens dienā. Diennaktī nepieciešamā šķidruma daudzumu var aprēķināt pēc formulas: 30 ml reizinot ar savu ķermeņa svaru.  Vienā reizē dzeriet ne vairāk kā pus litru ūdens. Ūdens daudzums, kas jāizdzer ir atkarīgs no mūsu uztura. Ja uzturā lietojam gaļu, zivis, olas, lielu daudzumu saldumu, konservus, tad jālieto ūdeni pēc iespējas vairāk, jo šos produktus pārstrādājot rodas daudz dažādas indes, kuras var izšķīdināt tikai ūdenī un ne kā citādi. Ja uzturā lietojat daudz dārzeņus un augļus,  dzeriet mazāk. 

  Kad jādzer vairāk?

 Protams, jādzer karstā laikā, jo ūdens daudz izdalās ar sviedriem. Jādzer vairāk arī aukstā laikā, jo daudz ūdens iztvaiko elpojot.

Kārtīgi jāpadzeras arī pirms garāka avio ceļojuma. Ja kuņģī dedzina, lietojiet vairāk ūdeni, skābe nebūs tik koncentrēta. Ja jūsu urīns ož pēc ķīmijas, tas nozīmē, ka ir ļoti koncentrēts, dzeriet vairāk ūdeni. Arī nierakmeņu (sakristalizējušos sāļu) viens no cēloņiem ir augsta urīna koncentrācija. Slimojot ar gripu un citām vīrusu izraisītām saslimšanām arī jādzer vairāk, kā arī, ja ir caureja.

  Vai nieres labāk jūtas, kad dzer 1,5 litri ūdens dienā? 

 Nierēm ļoti patīk, kad pie viņām nonāk asinis, kurās ir daudz ūdens. Tām nav jāpiepūlas, lai aizturētu ūdeni organismā, tad arī toksīni tiek vairāk izvadīti no organisma. Ja maz dzerat, organisms atņem ūdeni šūnām un slimību risks pieaug, jo nātrijs liek visām šūnām atdot ūdeni asinīm. Šo signālu arī saņem osmo receptori, kas atrodas galvas smadzenēs hipotalamusā, kur tiek izstrādāts antidiurētiskais hormons ADH, kas liek nierēm aizturēt ūdeni un samazināt urīna izstrādi. Un mums sāk slāpt. Ja ūdeni dzeram pietiekoši, osmoreceptori neizstrādā ADH un nieres strādā ar pilnu slodzi un cilvēkam rodas vēlēšanās urinēt. Lai nieres justos komfortabli, pēc katras urinācijas būtu vēlams padzerties. Diennaktī pieaudzis cilvēks izdala 1,5 litri urīna, tāpēc ir arī jāaizdzer vismaz 1,5 litri ūdens. Dzerot tikai tēju, kompotu, kafiju vai sulu, organisms neizdalīs tik daudz urīna, tāpēc ka tas viss ir ēdiens.

  Kad rodas slāpes?

 Slāpes rodas tad, kad jau organisms ir zaudējis 1% svara. Tas nozīmē, ja sverat 70 kg un jūtat slāpes, ir jau esam zaudēti 700 ml ūdens. Bet vai izdzeram tik daudz? Labākajā gadījumā vienu krūzīti. Rezultātā ciešam no hroniska ūdens trūkuma. Visjūtīgākās pret ūdens trūkumu ir galvas smadzeņu šūnas. Pirmā šķidruma trūkuma pazīme organismā ir nogurums.

  Tēja un kafija nav ūdens!

  Ir kļūdains pieņēmums, ja regulāri lieto tēju un kafiju, dzert var mazāk..īstenībā tas viss ir ēdiens. Pie tam. kafija sekmē ūdens zaudēšanu, bet ne asimilāciju. Dzerot kafiju tiek tērēti organisma svarīgākie mikroelementi: kalcijs, kālijs, nātrijs, magnijs. Tie tiek izmantoti miecskābes neitralizācijai.

  Vai ūdens ir dabisks apetītes mazinātājs?

 Bieži vien ar izsalkuma sajūtu organisms paziņo par ūdens trūkumu. Tā kā organisms sastāv no 70% ūdens, arī ēdot un dzerot šī attiecība būtu jāievēro. Kļūda ir tā, ka esam ieraduši ūdeni aizstāt ar kalorijām bagātiem ēdieniem – sula, tēja, limonāde, kvass, alkohols utt.

  Kāpēc nevajag dzert ēšanas laikā?

 Barībai, kura nonāk kuņģī jābūt samitrinātai tikai ar siekalām, bet ne noslīcinātai ūdenī. Lai ātrāk norītu ēdienu, mūsdienu skrejošais cilvēks aizdzer to ar ūdeni. Tas ir ļoti slikts paradums. Slāpju sajūtas taču nav. Barība netiek pilnībā pārstrādāta ne ar siekalu fermentiem, ne ar kuņģa fermentiem un zarnās sākas rūgšanas un pūšanas procesi, kuru rezultātā izdalās tādas indes kā indols un skatols. Ūdeni ir jādzer 20 minūtes pirms ēšanas un 1,5 – 2 stundas pēc ēšanas.

  Kāpēc dzerot ūdeni ir vairāk tūlītējas enerģijas?

 Ir pētījumi, ja sportists dzer vairāk nekā viņam gribās, viņš krasi paaugstina savu izturību. Kāpēc? Ja galvenais barības uzdevums ir nodrošināt organismu ar enerģiju, tad galvenais tā nesējs ir ūdens, jo visās ķīmiskajās reakcijās, kas notiek organismā, ir nepieciešams ūdens. Ūdens ir tīra enerģija, jo nepiesārņo organismu ar atkritumiem, bet liekais tiek izvadīts ar urīnu. No pārtikas organisms iegūst netiešo enerģiju. Kā tad mūsu šūnas ražo enerģiju. Uz šūnas membrānas atrodas speciāli olbaltumi, kuru struktūrās ir vietas, kur piestiprinās minerāli. Tie brīvi peld apkārt šūnai starpšūnu šķidrumā. Tai momentā, kad minerāls piestiprinās pie olbaltuma molekulas, ūdens plūsma atritina minerāla molekulu, kura sāk vibrēt kopā ar olbaltuma molekulu. Šā procesa rezultātā tiek ražota enerģija. 9 triljoni galvas smadzeņu šūnu visvairāk izmanto tieši hidroenerģiju. Šo enerģiju galvas smadzeņu šūnas izmanto lai sazinātos savā starpā. Kad organismā sāk trūkt ūdens, mēs jūtam slāpes, ūdens no šūnām iet ārā un enerģija netiek ražota. Tāpēc glāze ūdens jau pēc divām minūtēm, mūs atbrīvo no apātijas un noguruma, bet apēdot šokolādes gabaliņu vai maizi, enerģiju mēs saņemsim pēc ilgāka laika. Pārtika nedot  ātru  un tonizējošu iedarbību, bet ūdens gan. Ja ūdens vietā galvas smadzeņu šūnas pārsvarā saņem tikai pārtiku, tas ir ceļš pretī slimībām.

  Kādas slimības apdraud, ja maz lieto ūdeni?

 Aptaukošanās, diabēts, hipertonija, depresija, izkaisītā skleroze, Alcheimera slimība, Parkinsona slimība, audzēji, katarakta. Pietiekamā daudzumā lietots kvalitatīvs ūdens samazina sirdslēkmju un insultu iespējamību, par 41% samazinās risks saslimt ar sirds infarktu (pie noteikuma, kad dienā izdzer 8 glāzes ūdens). Aptaukošanās, depresija, vēzis – tie ir trīs nosaukumi, kurus izdomāja mediķi, būtībā tas hronisks kvalitatīva ūdens deficīts organismā. Ūdens deficīta apstākļos organisms no sākuma samazina savas dažas funkcijas, tad ķeras pie dažu struktūru demontāžas; pie otrā tipa diabēta tiek pārtraukta insulīna izdalīšanās, organismam nav citas alternatīvas, lai atrisinātu šo ūdens trūkumu organismā.

 Ūdens samazina galvassāpes. Biežākais galvassāpju cēlonis ir skābekļa trūkums galvas smadzeņu šūnām, bet ūdens ir skābekļa nesējs. Otrs cēlonis ir skābju palielināšanās organisma iekšienē – tā ir viena no atūdeņošanās pazīmēm. Dzerot ūdeni skābes tiek atšķaidītas, neitralizētas un evakuētas.

  Kāpēc jābūt piesardzīgiem lietojot ūdens filtrus?

 Sadzīvē visbiežāk izmanto filtrus ar sorbentu – aktīvo ogli. Bet ir svarīgi nepārtraukt to lietošanu. Ja, piemēram mēnesi nelieto, savairojas mikroorganismi un rezultātā šādi filtri vēl vairāk piesārņo ūdeni. Faktiski ja nelieto, to darbības laiks beidzas ātrāk nekā tiek reklamēts.

  Kāpēc veselīgs ir atkausēts ūdens?

 Tāpēc, ka tā struktūra ir analoga šūnu ūdens struktūrai. Tāds ūdens samazina holesterīna līmeni asinīs, aizkavē novecošanās procesu, aizkavē ūdens zudumu no šūnām. 

  Kā iegūt šādu ūdeni?

 Ja jums ir tikai pieejams krāna ūdens, var izmantot šādu recepti - krāna ūdeni ielej traukā, ieliek saldētavā. Atkausējot sasalušo ūdeni, kaitīgie piemaisījumi nostāsies ūdens apakšā un iespējams arī virspusē. Tie arī jānoņem. Atkausētais ūdens jādzer uzreiz. Tas zaudēs efektivitāti, ilgstoši uzglabājot. Lai sasniegtu ārstniecisko efektu, jādzer 2 – 4 glāzes dienā, nesildot, maziem malkiem. Pirmo glāzi jādzer jau no rīta tukšā dūšā vienu stundu pirms ēšanas. Tā turpinot katru dienu, jau pēc mēneša pamanīsiet efektu.

  Nedrīkst dzert karstu ūdeni.

 Kategoriski nedrīkst dzert ūdeni, kura temperatūra ir virs 40⁰ C. Ja jūs dzerat 60⁰ C karstu ūdeni, viena mirklī iznīcināt barības vada un kuņģa šūnas, kuras ražo sālsskābi. Tējas temperatūrai jābūt tādai, lai tajā iegremdētais pirksts nav strauji jārauj ārā. Tāpēc ka to neievēro, liela daļa cilvēku cieš no gastrīta ar samazinātu kuņģa sulas sekrēciju. Ja nenotiek sekrēcija, nenotiek gremošana. 

   Ūdens fizikāli ķīmiskās īpašības.

  pH raksturo ūdeņraža enerģiju un tā aktivitāti ( ūdens skābums vai sārmainība ), jo ‘’skābāku’’ ūdeni dzeram, jo ātrāk nevecojam un vairāk slimojam. Atcerēsimies, pH gāzētiem saldinātiem dzērieniem ir 3,0, krāna ūdenim – pH ir 5,0 – 6,0, gāzētajam minerālūdenim pH ir 5,5, bet veselās  asinīs pH ir 7,34.

 Oksidēšanās reducēšanās potenciāls (ORP) raksturo cik ātri organismā norit oksidācijas procesi, līdzīgi kā dabā rūsa saēd metālu. ORP parāda elektronu skaitu un enerģētisko ūdens potenciālu, jo šis rādītājs ir augstāks, jo ātrāk norit novecošanās procesi un dzīvībai svarīgie orgāni nepilnīgi veic savas funkcijas. Pārveidojot šādu ūdeni, mēs tērējam savu potenciālo enerģiju (katram cilvēkam šūpulī ielikts noteikts daudzums šīs enerģijas). Ūdens ar šādu ORP atņem elektronus šūnām un audiem, tādējādi tos bojājot. ORP var izmērīt ar ovometru. Krāna ūdenim šis skaitlis ir ap +200 līdz +300 Mv (mikrovolti). Piemēram, mātes pienā ORP ir (mīnus) -70 Mv, augļa ūdenī, kur attīstās bērns ir (mīnus) -170 Mv. Gāzētiem saldinātiem dzērieniem +400 Mv un vairāk. Ir dažas vietas pasaulē, kur dabā sastopams negatīvi lādēts ūdens līdz pat  -700 Mv. Tās ir vietas, kur cilvēki nepazīst mūsdienu populārākās slimības un kur ir daudz vairāk ilgdzīvotāju. Tā ir Okinavas sala Japānā, Hunzas apkaime Karakoruma kalnos Pakistānas ziemeļos un Vikabambija Ekvadorā (Vilcabamba Ecuador). Cilvēka šūnām nav nekādu ūdens sūkņu. Ūdens apmaiņa notiek, balstoties uz potenciālu starpību šūnas iekšpusē un starpšūnu šķidrumā. Jo ORP būs mazāks, jo apmaiņa labāk notiks un mazāk tiks tērēta šūnu membrānas enerģija, jeb šūnu dzīvības enerģija, šā skaitļa samazināšanai. Šūnas neslimo. Šūnas mirst, tad kad tām ir izbeigusies enerģija.

 Ūdens virsmas spraigums ir ūdens molekulu sasaistes stiprums, jeb vienkāršāk sakot, ūdens ir biezāks vai šķidrāks. Jo šis rādītājs ir lielāks, jo grūtāk noris barības vielu un toksīnu kustība caur šūnas membrānu un starpšūnu šķidrumā. Krāna ūdenim tas ir 73 dini. Mūsu organismā tas ir 43 dini, bet pievienojot ūdenim Alka-Mine, samazinās līdz 34- 53 dini Tātad organisms netērē enerģiju, lai to samazinātu. Siltam ūdenim šis rādītājs ir mazāks, tāpēc tas labāk remdē slāpes, jo ātrāk nokļūst līdz šūnai. Bet, piemēram, alkohols uzsūcas jau  kuņģī, jo tā virsmas spraigums ir zemāks nekā starpšūnu šķidrumam.

  Par ūdens struktūru.

 Nopietnus pētījumus par ūdeni ir veikuši japāņu zinātnieki un ir secinājuši - dabā ūdens molekulas kārtojas simetriskā rakstā, kas atgādina sniegpārsliņas. Tāds ūdens ir dzīvs, taču negatīvu emociju enerģija, griezīgi trokšņi, ķīmiski savienojumi šo molekulu ornamentu izjauc un pārvērš haosā, Augu šūnās vienmēr ir strukturēts ūdens, tāds arī ir gan atkusuša sniega, gan ledus un avota ūdens. Mājās pārnests avota ūdens savu struktūru nemaina vismaz divas nedēļas. Ūdens kristālisko režģi atjauno klasiskā mūzika (piemēram, Vivaldi, Bahs), lūgšana un ar mīlestību izteikti  vārdi. Lai strukturētu krāna ūdeni cilvēks tērē daudz enerģijas un laika.

  Kāds ūdens jālieto?

 Ja jūsu dzīvesvieta nav Okinavas sala, Hunzas apkaime vai Vikabambija, bet Latvija, nevajadzētu uzreiz krist pesimismā. Protams, ar ne tik izciliem parametriem, arī pie mums tomēr, šur tur ir pieejams samērā labs ūdens. Jāmeklē, jāveic mērījumi un jāuzlabo parametri. Vislabāk būtu lietot avota vai akas ūdeni, bet ir svarīga arī apkārtnes ekoloģiskā situācija. Katru dienu būtu jāizdzer 1-1,5 litri tīra, dzīva, bioloģiski aktīva, mīksta, pareizi strukturēta ūdens. Piemēram, japāņu Okinavas salas ilgdzīvotāju noslēpums ir koraļļu ūdens Alka-Mine (Coral–Mine), kas satur ap 70 mikro un makro elementu jonu formā. Dzerot šādu ūdeni tiek neitralizēti kaitīgie piemaisījumi (hlors u.c.), mūsu iekšējā vide kļūst sārmaināka ( tas nepatīk kaitīgiem mikrobiem, sēnēm, parazītiem ). Šādam ūdenim ir pazemināts virsmas spraigums, kas atvieglo iekļūšanu šūnās, uzlabojot barības vielu apriti un atkritumvielu izvadīšanu. Ķīmiķi teiks, ka sārmainu ūdeni iegūt ir ļoti vienkārši – pievieno sodu un gatavs. Tā tas arī ir. Tikai šis ūdens būs ļoti ciets, un nekāda iekļūšana šūnās nenotiks. Lai būtu vienlaicīgi sārmains un mīksts (man zināms) – Alka-Mine, Microhydrin, HydraCel un ūdens ORP samazināšanai speciāla ierīce «AkvaYav».

  Ir svarīgi dzert ūdeni no rīta.

 Nakts laikā mūsu organisms zaudē 200-400ml ūdens uz to orgānu rēķina, kuri naktī atpūšas. Tie ir zarnu trakta sistēmas orgāni - aizkuņģa dziedzeris, žultspūslis. Turpretī dzīvībai svarīgie orgānos sirdī, galvas smadzenēs ūdens rezerves tiek saglabātas. No rīta tūlīt pēc pamošanās iedzerot divas glāzes silta ūdens, mēs ne tikai atmodinām un izskalojam zarnu traktu, bet arī uzpildām ar ūdeni gremošanas sulas izdalīšanās orgānus. Arī siekalu dziedzerus piepildām ar ūdeni. Tāpēc brokastīs ieēstais ēdiens tiek daudz labāk sagremots.   

  Mācieties dzert ūdeni!

 Dienu sāc ar divām glāzēm silta ūdens, vari droši pievienot svaigu citrona sulu vai arī medus karotīti (uzlabo zarnu peristaltiku, aizcietējumu profilaksei). Ejot uz darbu neaizmirstiet paņemt līdzi ūdens pudeli un periodiski dienas laikā padzerieties. Iespējams sākumā nāksies sevi piespiest to darīt, taču ar laiku to jau darīsiet brīvprātīgi. Latvijā, salīdzinājumā, ar citām valstīm, ūdens ir pieejams it visur un vienmēr. Cieniet ūdeni, turiet to tīrā traukā, dzeriet no skaistām glāzēm, dariet to ar baudu, nav nekas dārgāks par ūdeni Ja nav ūdens, nav arī dzīvības. Pietiekamā daudzumā lietojot kvalitatīvu ūdeni, soli pa solim iegūsiet lielisku veselību. Pieradiniet bērnus dzert ūdeni! 

 

Cik gards ir ūdens!

Dzīvot!

Šeit un tagad!

Daži veidi, lai iemācītos dzīvot šeit un tagad. Der jebkas, kas palīdz tev sajust mirkli. 

Elpošana.

 Pievērst uzmanību elpai - tas ir viens no veidiem, kā mēģināt atslēgt prātu. Vienkārši apsēdies koncentrējoties uz to, kā tu ieelpo un izelpo – pāris minūtes dienā. Tas ir labs veids, kā atnākt atpakaļ pie sevis. 

 Deju nodarbības 

 Ideāls veids, kā sajust savu ķermeni, izbaudīt jaunas kustības, sajust muskuļus līdz pēdējai šķiedriņai. 

Izbaudi ēdienu – tā smaržu, garšu, izskatu… 

Ēd lēnām, ar baudu, pievērs uzmanību tikai tam, ko dari.  Sākumā tu sapratīsi, ka tas nemaz nav tik viegli – gribēsies domāt par darāmajiem darbiem, lasīt avīzi, zvanīt pa telefonu…

Mēģini pagatavot vakariņas, pievēršoties tikai ēst gatavošanas procesam 

 ēdiena krāsai, faktūrām, tam, kā tu griez sīpolus, tam, kā mazgā dārzeņus… Sākumā tas neizdosies, jo gribēsies visu darīt automātiski – kā pierasts, domām klīstot nezin kur!   

Ja adi, šuj vai nodarbojies ar cita veida rokdarbiem, 

mēģini kādu brīdi tam pievērsties pilnībā – izbaudi un izjūti adīšanas kustības, dzijas faktūru, krāsu, mīkstumu…  

Esi pilnībā kopā ar bērniem 

 kaut piecpadsmit minūtes. Atmet domas par darbu, atmet vainas sajūtu par to, ka tās ir tikai piecpadsmit minūtes – vienkārši mēģini tās pilnībā veltīt bērna jautājumiem, kopā būšanai. Tu būsi pārsteigta, kad redzēsi – bērnam pietiek kaut vai ar piecpadsmit minūtēm, ja tu tās velti viņam ar nedalītu uzmanību. 

Esot kopā ar vīrieti, mēģini būt kopā ar vīrieti pilnībā, mēģini izbaudīt to „šeit un tagad” sajūtu. 

 Pati zini – nav viegli novērst domas, reizēm pat lieliska seksa laikā prātā nāk domas par to, ka laiks nokrāsot griestus… Kur nu vēl saruna – tā ir augstākā „šeit un tagad” pilotāža: spēt būt sarunā par visiem 100%. Mēģini. Mācies. Tu būsi pārsteigta par sajūtu intensitāti. Un pēc tam mazāk piedzīvot vairs negribēsies. 

materiāls no

žurnāls „Stella”

Smejies vesels!

Katra diena, kurā neesi smējies, ir pazaudēta diena.  

 

 Čarlijs Čaplins

Reiz kādās psihoterapijas nodarbībās tika izvērtēta prieka un kauna sajūtu ietekme uz cilvēka garīgo un fizisko veselību, mieru, harmoniju. Pasniedzēja klātesošajiem lūdza atcerēties un pastāstīt par kādu gadījumu no dzīves, kad bijis kauns par saviem smiekliem (arī iekšējiem), turklāt no šīs sajūtas nav bijis iespējams līdz šim atbrīvoties. Labu brīdi visi iegrimām pārdomās – izrādījās, ka šāda emociju kombinācija nav bieži sastopama, bet katrs tomēr kaut ko atcerējāmies. Es atcerējos, ka bērnībā ilgi smējos par kaimiņmājas puiku, kurš, gribēdams pārrāpties pāri drāšu žogam pie manis, aizķērās aiz tā ar bikšu gumiju un netiku ne uz priekšu, ne atpakaļ. Viņš skaļi bļāva, spirinājās, bet es tik stāvēju un smējos. Vēlāk tiku kaunināta, ka neesmu saukusi palīgā kādu no pieaugušajiem – zēnam bija pamatīgi saskrāpēta mugura. Savukārt grupas biedrs N ilgi nevarēja saņemties sākt runāt – iekšā bija, ārā nenāca. Nosarka, bālēja..., tad, acis uz leju nolaidis, teica: ”Es visu dzīvi mocos ar pārmetumu un kauna sajūtu, ka smējos tad, kad mans vectēvs 95 gados nomira smejoties par labu anekdoti.” Mana un pārējo grupas biedru attieksmi bija līdzīga – spontāni visi gribējām smieties, bet tad ātri aprāvāmies, nokaunējāmies un gaidījām, ko teiks pasniedzēja: ”Tā ir skaista nāve – nomirt tādos gados, turklāt smieklos...” Viņa stāstīja daudz ko, arī par attieksmi pret nāvi, bērēm. Pēc nodarbībām Noteica, ka jūtas atvieglots – kauna sajūta esot pazudusi.

Ko smiekli dara ar mums, vai vienmēr tie ir derīgi, vai vajag smaidīt tad, kad negribas un, vai mākslīgi veidots smaids ir labs?



Smieklu terapija ir atzīta par alternatīvo metodi, kā bez ķīmiskiem medikamentiem un procedūras aizmirst vai mazināt savu veselību problēmu izpausmi. Smieklu terapija ir viens no psihoterapijas virzieniem, kas izveidojās 60 gados ASV, taču smiekli kā terapijas metode sāpju noņemšanai pielietota jau 13 gadsimtā. Pirmo reizi humoru kā ļoti efektīvu līdzekli slimības apkarošanā aprakstīja Normans Causins 1964. gadā, kad viņš, pārciezdams muguras saistaudu sairšanu un neciešamas sāpes, nolēma izmēģināt smieklu terapiju profilaksei. Izrādījās, ka kārtīgi izsmejoties 15 minūtes no vietas, viņš sev var nodrošināt 2 stundu miegu, turklāt bezmuguras sāpēm.

Katru dienu dzirdam, ka stress ir galvenais vaininieks visās mūsu nebūšanās – reizēm šķiet, ka tā ir gadsimta slimība, kura skar vai ikkatru no mums. ”Es visu laiku esmu stresā...; pēc stresainas darba dienas...; izbaudīju tādu stresu, sēžot sastrēgumā...;” dzirdam katru dienu, un šķiet, ka paši ar to lepojamies. Stresu nodzenam ar kašķi ģimenē, ātri braucot ar auto, lecot ar gumijām, sēžot bāros vai spēļu zālēs – attaisnojam savu rīcību, bet nezinam, ka smiekli ir labs antistresa līdzeklis – arī visekonomiskākais un visvienkāršāk pielietojamais. Smejoties labi atslābst muskuļi, tiek veicināta un uzlabota asinsrite un samazinās stresa hormonu (epinefrīns un kortizols) izdalīšanās. Smiešanās un prieka sajūta veicina vispārēju pašsajūtas uzlabošanos. Priecājoties paātrinās sirdsdarbība, ķermeņa temperatūra kļūst siltāka, parādās labsajūta. Oskars Peipiņš (dziednieks, vada smieklu terapijas grupas gan Latvijā, gan ārpus)) saka, ka smieklu terapijas uzdevums ir atbrīvot cilvēku no negatīviem blokiem, kurus viņš pats sev apkārt uzcēlis, un ārstēt cilvēku holistiski (kopumā). Smieklu laikā cilvēka organismā vairojas endorfīni- prieka un laimes hormoni, notiek visu iekšējo orgānu masāža. Savukārt Ināra Roja (Rīgas 1.slimnīcas neiroloģe, ārste hipnoterapeite, seksoloģe) smieklu terapiju izmanto savā ārstnieciskā terapijā – kognitīvajā hipnogrammā. Šajā terapijā cilvēks, kam ir depresija, seksuālās veselības problēmas, galvassāpes vai miega traucējumi, sastopas ar kādu smieklīgu vai parodoksālu savas vai citu cilvēku dzīves situāciju, kura izraisa smieklus. Galvas smadzenēs smieklu brīdī parādās vielas, kas uzlabo cilvēka veselību, garastāvokli un dzīves ilgumu. Sastopami gadījumi, kad cilvēkam ar ļaundabīgo audzēju sākuma stadijā var apturēt šo procesu, izmantojot smieklu terapiju. I. Rojas praksē ir gadījumi, kad smieklu terapija palīdzējusi psihogēnas neauglības ārstēšanā.

Smieklu spēku pierādījis arī Indijas medicīnas doktors Madans Kataria, kurš ir Smiešanās jogas pamatlicējs. 1990. gadā M. Kataria Mumbajā (Bombeja) stādāja vietējās slimnīcas reģistratūrā un rakstīja rakstus medicīniskajiem žurnāliem. Skolas laikā viņš sāka interesēties par zinātniskiem pierādījumiem, kā smiekli labvelīgi ietekme gan garīgo, gan fizisko cilvēka veselību. Viņa studijas un pētījumi tīri medicīniski pierādīja, ka smejoties veselība un dzīves kvalitāte uzlabojas. Smiešanās jogas noslēpums ir tāds, ka sirsnīgi smejoties, cilvēka ķermenis tiek pildīts ar pārsteidzoši spēcīgu dabisku reakciju. Tās blakus efekts – asinis un citi galvenie orgāni tiek piepildīti ar skābekli, tie ir pilni ar enerģiju, stresa līmenis krītas par 75%, uzlabojas noskaņojums un samazinās sāpju sajūta, palielinās pāšpārliecinātība, komunicēšanās spējas un radošums, pastiprinās imunitāte, uzlabojas gremošanas sistēma un seksuālās spējas, ko ikdienā novājina stress.

Smiešanās ietekmē arī cilvēka hormonālo sistēmu – smejoties veidojas C vitamīns un stiprinās imūnsistēma. Pētnieki ir atklājuši, ka smiešanās rezultātā palielinās antivielu daudzums (piem., imonoglobīns A) tieši deguna gļotādā un elpceļos, tāpēc tas pasargā no dažādiem vīrusiem, baktērijām un mikroorganismiem. Tāpat pētnieki apgalvo, ka smiešanās mums imūnsistēmai ir ļoti nozīmīga, lai izvairītos no tādām slimībam kā Aids un vēzis.

Lai pazeminātu asinsspiedienu, palīdz smiešanās. Kāpēc tā? Iemesls, kāpēc cilvēkiem ir paaugstināts asinsspiediens ir iedzimtība, tuklums, bet visbiežāk – stress. Ir pierādīts, ka apmēram pēc 10 minūšu ilgas izsmiešanās asinsspiediens nokrītas par 10 – 20 vienībām. Savu problēmu tikai ar smiešanos neaizdzīsi, bet tā var kļūt par tādu kā asinsspiediena kontrolēšanas veidu.

Smejoties palielinās to hormonu daudzums (endorfīni), kuri ir dabisks sāpju mazinātājs, tādēļ smiešanās atvieglo dzīvi tiem, kam ir sāpes mugurā, spazmas muskuļos, artrīts.

1 minūte smiešanās slodzes ziņā ir tas pats, kas 10 minūtes nodarboties ar airēšanas sportu. Smiešanās stimulē asinsriti un sirdsdarbību, gluži tāpat kā jebkurš aerobikas vingrojums. Īpaši piemērota smiešanās ir cilvēkiem, kuriem ir mazkustīgs dzīves veids.

Izpētīts, ka pieaugušie skaļi smejas aptuveni 6 minūtes dienā. 40 gadus senā pagātnē šis laiks bija 3 reizes ilgāks. Pieaugušie smejas vidēji 15 reizes dienā, kamēr bērni – 400 reizes!

Ja diena padevusies pagalam draņķīga un garastāvoklis drūms – saņemieties un tīri automātiski paņemiet starp zobiem smailu zīmuli tā, lai lūpu kaktiņi izstieptos. Tā kādu brīdi pavērojiet, kā mainās izjūtas. Ir pierādīts, ka mākslīgi veidota smaida izteiksme spēj izraisīt iepriekš minētos rezultātus. Igors Kudrjavcevs (Rīgas Stradiņa universitātes Integratīvās medicīnas laboratorijas vadītājs ) stāsta, ka pietiek no rīta uz ieelpu pacelt lūpu kaktiņus uz augšu, uz izelpu nolaist ierastā stāvoklī. Pēc 10 ieelpām un izelpām labs garastāvoklis un prieka sajūta nodrošināta! Vingrinajumu var veikt, kad vien ienak prātā. Cilvēks savas dzīves laikā nodarbina visus savus ķermeņa muskuļus, bet sejas muskuļiem slodzes allaž ir par maz. Smiešanās ir vislabākais sejas muskuļu vingrojums. Oļegs Kotovičs ( fotogrāfs) stāsta, ka ļoti viegli ir fotogrāfēt tos cilvēkus, kuri ir izkopuši un trennējuši sejas muskuļus, arī ķermeņa kustības, un caur to spējuši atbrīvoties no domas un saspringuma, ka viņus tūlīt fotogrāfēs (modeles, aktieri, cilvēki, kuriem bieži jāstājas auditorijas priekšā). Ja parastu cilvēku fotogrāfējot no 100 kadriem tikai 10 iznāk labi, tad trennētos cilvēkus var atspoguļot fotogrāfijās īpaši tās nešķirojot – visas ir labas un skaistas.

Smiešanās liek izskatīties jaunākam, un kurš gan tāds nevēlas būt? Kad cilvēks smejas, seja kļūst sarkana, tai pieplūst asinis, kuras sejas ādu lieliski baro.

Smieklu terapijas nodarbības. Parasti smieklu terapijas nodarbības notiek grupās. Katram dalībniekam jāatceras kāds smieklīgs gadījums no paša vai citu cilvēku dzīves (var arī to izdomāt). Sēžot aplī tas jāizstāsta. Terapijas laikā izmanto vairākas metodes, lai paskatītos uz pacienta problēmām no cita aspekta. Piemēram, metodes ”karstais krēsls” laikā pacients un ārsts vai dziednieks apmainās vietām, liekot pacientam pašam skaidrot savu slimību, tās smagumu un izpausmes. Būtiski ir saprast – ja es nevaru mainīt šo situāciju, tad jāmaina mana attieksme pret to.

Metode ”nervi kastītē” lieliski palīdz kontrolēt stresa situāciju, un brīdī, kad ķermenis sāk uztraukties, pateikt sev – tagad es visas savas rūpes ielieku šajā kastītē, lai tā man netraucē. Kaste var būt iedomāta, vai tikpat labi reāla. Reiz kāda vecāka kundze, kurai bija regulāras domstarpības ar jau pieaugušo dēlu, nolēma šo metodi izmantot. Šim nolūkam viņa izvēlējās senlaicīgu, tukšu konfekšu buņdžu, ņēma talkā domformas par dēlu – attieksmi, vēlmi mācīt, pārmetumus..., un krāva visu tur iekšā. Tad buņdžu nolika nost no acīm. Iesākumā nekas nemainījās, bet tad kādā jaukā dienā viņa atskārta, ka ir labāk, ja nemaisās dēlam pa kājām, neregulē viņu, neko nepārmet. Attiecības ar dēlu uzlabojās, turklāt sieviete ieguva daudz brīva laika, kuru ieprieks atņēma strīdi un sliktā pašsajūta pēc tiem. Viņa sāka iet sabiedrībā un iepazinās ar sev piemērotu vīrieti. Pēc laika vīrietis piedāvāja pārnākt dzīvot pie viņa. Jaunā dzīve un ar to saistītās iespējas darīja sievieti laimīgu. Bija tikai viena problēma – ko darīt ar buņdžiņu? Ar šo jautājumu viņa devās pie tā cilvēka, kurš šo tehniku viņai iemācīja -atstājiet to visu, kur tas ir, vai tad jums to vajag? Nē, atbildēja sieviete, tikai buņdžiņas žēl. Tad gan abas kārtīgi izsmējās – manta paliek manta! Nav zināms, vai sieviete saprata, ka pati izmainījusi savu dzīvi un attieksmi pret sevi, dēlu, bet rezultāts bija lielisks.

Ieva Ramane

 

Rādhanātha Svāmī

Mūsu dzīves mērķis ir attīrīt mūsu sirdi.

 

Pazemība ir praktiska zināšanu pielietošana.

 

 Kad viltus ego izskausts, tad materiālā daba ir uzvarēta !

 

 

Ik dienu!

1. Auksta duša katru rītu! Ja tas ir par aukstu, tad sāksim ar remdenu. Auksts ūdens uzlabo asins cirkulāciju caur visam ķermenim. Tu kļūsi izturīgāks pret aukstumu, tātad mazākas izredzes saaukstēties. Un pietam tas nāk par labu gan matiem gan ādai, aukstais ūdens aizver poras un padara ādu elastīgāku.

2. Glāze ūdens katru rītu. Apmēram pusstundu pirms brokastīm, tas palīdzēs pamosties Tavam organismam un sagatavot vēderu ēdienam.

3. Pastaigas pēc iespējas biežāk. Sāc ar garāku pastaigu kopā ar suni vai vienkārši atsakies no lifta izmantošanas, ja Tev jānokļūst tik dažus stāvus augstāk.

4. Labs un salds miegs. Šķiet pat nav nepieciešams izskaidrot cik svarīgs ir labs miegs. Tas ir viens no svarīgākajiem veselības rādītājiem - gan fiziski gan psiholoģiski.

5. Dabīgi dzērieni. Dzer dabīgus dzērienus, kā ūdens, zaļā tēja un svaigi spiestas sulas. Veikalā iegādājamās dzērieni un sulas parasti ir pārpilni ar cukuru un konservantiem un nesatur vērtīgas uzturvielas.

6. Izstaipies! Ir svarīgi izstaipīties ikdienas gaitās, Tas uztur pozitīvu katru dienu un pamodina tavus muskuļus, sagatavojot tos asins pieplūdumam. Kā arī ir atklāts ka tas palielina garīgo līdzsvaru.

7. Regulāra roku mazgāšana. Visas dienas garumā mēs pieskaramies daudz lietām, cilvēkiem un dzīvniekiem. Roku mazgāšana ir pavisam vienkāršs veids kā sevi pasargāt no infekcijām, sākot ar tik vienkāršām kā iesnas un beidzot ar tādām kā gripa.

8. Sāļās un taukainās uzkodas prom no ēdienkartes. Tās ir kaloriju pārpilnas kā arī konservantiem, sāli un taukiem un satur ļoti maz vērtīgās uzturvielas. Skatoties TV izvēlies augļus vai neapstrādātus riekstus.

9. Nesteidzīgas maltītes. Kad Tev ir pusdienu pārtraukums atrodi laiku mājīgam restorānam un pasūti kādu labi sagatavotu silto ēdienu (ne ātro uzkodu protams). Pirmām kārtām Tu atpūtīsies un ieturēsi labu maltīti, otrkārt ēst lēni un mierīgi ir veselīgi, Tavs vēders un ķermenis tad absorbē vairāk uzturvielu.

10. Atpūta. Nepaliec dusmīgs un nervozs par sīkumiem. Neesi pārlieku nopietns. Smaidi, mīli apkārtējos un vienmēr saskati dzīves gaišo pusi - Tava garīgā veselība ir tikpat svarīga ka fiziskā.

 

 

Bērzu sulas.

Kad ir īstais laiks sākt tecināt bērzu sulas?

Bērzu sulas iegūšanas laiks katru gadu, atkarībā no laika apstākļiem, nedaudz atšķiras. Gaisa temperatūras svārstības ietekmē arī sulas tecēšanas ātrumu – laikam kļūstot vēsākam, sula tecēs mazāk. Ja gaisa temperatūra nokritīs zem 0 grādiem, sulas bērzā sasals, un tecēšana tiks pilnībā pārtraukta. Tā atkal atjaunosies, gaisa temperatūrai paaugstinoties. Dzidrākas bērzu sulas iegūsim sulu tecināšanas sākumā. Tad tajās būs arī mazāks olbaltumvielu daudzums, un tās būs labākas uzglabāšanai.

Vai sulu tecināšanai derēs jebkurš bērzs?

Sulīgāki būs tie bērzi, kuri aug saulainā vietā, kā arī – atkarībā no bērza vecuma. No viena cērtamā vecuma bērza (jau «pieaudzis» koks) pavasarī var iegūt līdz pat 200 litriem sulas (aptuveni 20-30 litrus diennaktī). Bērza urbšanai un sulas tecināšanas procesa uzraudzīšanai piemērotāki būs lauki un ciemati, taču, lai iegūtu tīru, veselīgu un kvalitatīvu bērzu sulu, bērzam nav obligāti jāaug civilizācijas neskartākajās vietās. Bērzā darbojas dabīgi aizsargfiltri, ar kuru palīdzību tas sevī uzņem tikai vērtīgas un vajadzīgas vielas, savukārt visi nevajadzīgie sārņi caur bērza «organismu» tiek filtrēti.
Ja vien bērzs neaug pašā ceļa malā vai industriālās zonās, kur augsni tiešā veidā apdraud ūdenī šķīstošas ķīmiskas vielas, kuras bērzs dabīgā procesā nevar izfiltrēt pats, bažām par to, ka pilsētās augušo bērzu sulas ir kaitīgas, nav pamata. Tiesa gan, pilsētvidē augoši koki lielu daļu savas enerģijas patērē «organisma» tīrīšanas procesā, kā arī tiem no zemes dzīlēm tiek piegādāts mazāk vērtīgo dabas uzturvielu, tāpēc no pilsētas bērziem sulas tecēs mazāk. Ja vien iespējams, tad, protams, urbšanai labāk ir izvēlēties tādu bērzu, kas aug kādā nomaļā vietā, zaļo zonu tuvumā.

Ko par sulas tecināšanu saka pats bērzs?

Sulas tecināšana kokam nav tik kaitīga, un tas nenokalst, ja stingri ievēro tecināšanas noteikumus. Tie galvenokārt attiecas uz sulas tecināšanas pārtraukšanu – kokā ieurbtais caurums pēc tecināšanas nekavējoties jānoslēdz ar piemērota izmēra koka aizbāzni (tapu). Ideālā variantā tapa jānoziež ar tīru mālu.

Kad jāpārtrauc sulas tecināšana?

Sulas tecēšanas laiks ilgst aptuveni mēnesi. Kad sulas tecēšana sāk apsīkt un sula kļūst duļķaina, tecināšana jāpārtrauc. Nereti bērzu sulas kļūst duļķainas jau agrāk – tādā gadījumā jāpievērš uzmanība tecināšanas tapiņai. Bērzs, kā jau dzīvs organisms, reaģē uz «brūci», veidojot recinošas vielas, kuras mēdz aizsprostot tapiņu un apgrūtināt sulas brīvu tecēšanu. Šīs vielas, nokļūstot sulā, rada tajā duļķes.

Bērzu sulu labvēlīgā ietekme uz mūsu veselību

Bērza sulas lieliski attīra organismu, uzlabo vielmaiņu un baro ķermeņa šūnas ar organiskajām skābēm. To sastāvā esošās minerālvielas un citas aktīvās vielas stimulē dažādu sārņu, sāļu un nogulšņu izvadīšanu no organisma – urīnu dzenošais efekts un organismu attīrošā iedarbība bērzu sulām ir lielāka nekā ūdenim. Bērzu sulas tīra nieres un locītavas no sāļu nogulsnējumiem, bet asinis – no liekajām vielām. Organiskās skābes, kas ir bērzu sulās, mūsu organismā reaģē ar neorganiskajām skābēm, kuras veidojas no cukura, sāls, gaļas un bīdelētiem (smalkajiem) miltiem, kā arī – ar neorganisko kaļķi, kas sakrājies uz asinsvadu sieniņām. Bērzu sulas iesaka dzert, lai uzlabotu imunitāti, atvieglotu podagras, reimatisma un radikulīta radītās sāpes, kā arī paātrinātu brūču dzīšanu. Tās palīdz pret artrītu, nieru slimībām, insultu, infarktu un urīnpūšļa slimībām.

Dzersim svaigas – cik vien lien!

Svaigās bērzu sulās organismam vērtīgo vielu ir vairāk nekā raudzētās, tāpēc bērzu sulas, kamēr vien tas iespējams, vajadzētu izvēlēties lietot svaigā veidā. Lielākā bērzu sulu vērtība ir tajā esošās minerālvielas. Bērzu sulas satur arī nelielu daudzumu vitamīnu un citas bioloģiski aktīvas vielas: brīvās aminoskābes, fermentus, fitoncīdus, ēteriskās eļļas, fitohormonus, organismam vērtīgos cukurus – fruktozi un glikozi, kā arī ābolskābi un olbaltumvielas. Šīs vielas bērzu sulā gan ir nelielā koncentrācijā, tāpēc ar sulām vien gluži nepietiks, lai nodrošinātu organismu ar visām vajadzīgajām uzturvielām, taču, lietojot tās kā papildu līdzekli, organisma funkcijas un aizsargspējas tiks būtiski uzlabotas un stiprinātas. Sulu laikā bērzu sulas ieteicams lietot katru dienu – vismaz pa divām glāzēm!

Bērzu sulu pareiza uzglabāšana.

Svaigu bērzu sulu ir grūti uzglabāt ilgāk par vienu dienu – tajā var attīstīties baktērijas, kuras noārda cukurus, brīvās aminoskābes, fermentus un citas bioloģiski aktīvas vielas. Tāpēc sulu, kuru nevarēsiet izdzert svaigā veidā, būs nepieciešams sagatavot ilgākai glabāšanai.
Atspirdzinošu ietekmi atstāj tāda sula, kas satur ogļskābo gāzi. Ogļskābā gāze turklāt pasargā sulu no etiķskābes baktēriju veidošanās, kas sulā mēdz radīt nevēlamas duļķes un gļotas. Lai tās neveidotos, bērzu sulai jāsatur 5 g ogļskābās gāzes (CO2) 1 litrā sulas. Vienā litrā dabīgās bērzu sulas ir apmēram 5 g cukura. Lai saražotu tajā vajadzīgo daudzumu ogļskābās gāzes, sulā jāizšķīdina vēl aptuveni 5 g cukura uz 1 litru sulas. Ja kopējais cukura daudzums sulā ir 1% uz litru, tad tā ir pilnīgi pietiekami, lai saražotu uzglabāšanai vajadzīgo daudzumu ogļskābās gāzes.
Sulas rūgšanu var ierosināt arī ar tādām vielām un materiāliem, kuri satur rauga sēnītes, piemēram, ar rozīnēm, jaunajiem upeņu dzinumiem, rupjmaizi un rudzu miltiem. Labu sulas rūgšanu nodrošina arī vīna rauga tīrkultūras pievienošana sulai. Sulas garšas uzlabošanai mēdz izmantot citronu, citronskābi, krustnagliņas un citas garšvielas. Taču pārmērīga garšvielu klātbūtne sulā nomāc tās dabisko garšu. Novērojumi rāda, ka šāda sula arī sliktāk uzglabājas.

Bērzu sulas receptes

dzirkstošu un vērtīgajām vielām joprojām bagātu bērzu sulu sagatavošanai, lai uzglabātu

1.25 l bērzu sulas, 300 g cukura, 1-2 citroni, 100 g rozīņu.
Tīrā traukā salej izkāstas bērzu sulas, pieliek cukuru, nomazgātas rozīnes, šķēlēs sagrieztus citronus (bez sēklām), samaisa un salej burkās. Aizvākotas burkas novieto istabas temperatūrā (18 grādu) uz 3-5 dienām, lai sulas nedaudz ieskābst. Tad tās novieto nedaudz vēsākā vietā (5-10 grādu temperatūrā). Jo zemākā temperatūrā uzglabā, jo sula ir labāka un rūgšana notiek lēnāk. 5 grādu temperatūrā sula ierūgst aptuveni 14-20 dienu laikā.
2.30 l bērzu sulas, 100 g rudzu miltu, 150 g cukura.
Bērzu sulai pievieno rudzu miltu mīklu (iepriekš nelielā daudzumā viendabīgi sajauktu rudzu miltu un bērzu sulas masu), cukuru un ļauj rūgt 18 grādu temperatūrā, pēc tam pārvieto vēsākā vietā (5-10 grādu temperatūrā).
3. 20 l bērzu sulas, 200 g rupjmaizes, 4 jauno upeņu dzinumi, 100 g cukura.
Bērzu sulai pieliek apgrauzdētu (pacietu, pakaltušu) rupjmaizi, upeņu jaunos dzinumus, cukuru un 3 dienas ļauj lēni parūgt 15 grādu temperatūrā. Tad sulu pilda burkās vai pudelēs, uz katru pudeli pieliekot pustējkaroti cukura. Traukus ar sulu aizvāko un novieto ledusskapī vai pagrabā (būtiski – 4 grādu temperatūrā). Sekojot senajām metodēm, pudeles var ierakt arī zemē.
4. Svaigas bērzu sulas pilda pudelēs, katrā pudelē ieber 1 tējkaroti cukura, ieliek šķēlīti citrona, 5 noskalotas rozīnes un naža galu citronskābes. Pudeles aiztaisa, ļauj 3-4 dienas pastāvēt istabas temperatūrā (18 grādos). Tad pārvieto vēsākā vietā (4-10 grādos).
5. Dzirkstošais bērzu sulas vīns
40 l bērzu sulas, 200 g cukura, 1 l savairota vīna rauga tīrkultūras (ierauga).
Svaigai bērzu sulai pievieno cukuru, savairotu vīna rauga tīrkultūru (ieraugu).
Tīrkultūru sagatavo jau laikus: vīna rauga sēnītes pārlej ar 4 l līdz 90 grādu temperatūrai uzkarsētas un pēc tam līdz 20 grādu temperatūrai atdzesētas bērzu sulas. Trauku pārsedz ar marli un ļauj 6-10 stundas stāvēt siltā vietā (20 grādu temperatūrā).
Pēc ierauga pievienošanas bērzu sulai to pilda traukos – stikla balonos, burkās vai pudelēs, ko cieši noslēdz. Lai rūgstot pudelēm neizspiestu korķus, tos nosien ar auklu.
Pildītos traukus 3-4 dienas patur istabas temperatūrā (18 grādos), tad pārvieto pagrabā vai ierok zemē.
Pēc 20 dienām sula jau būs gatava dzeršanai. Šāda sula ir ar patīkami atspridzinošu, skābenu garšu un dzirkstoša.
Ievēro! Raudzēšanai sagatavoto bērzu sulu uzglabāšanas temperatūrai ir liela nozīme. Ja sulas uzglabāsiet +16 grādos un augstākā temperatūrā, tad tā ātri pārskābs, un tai būs asa garša.

Mārtiņš Rītiņš gatavo ar bērzu sulām

Bērzu sulas karamelizēti bumbieri ar bērzu sulu sīrupu.

 www.mammadaba.lv 

Palutini sevi...

1 banānu saspaidi ar dakšiņu, pievieno 2 ēd.karotes krējuma, 1 ēd.karoti kartupeļu cietes un 1 tējkaroti olīveļļas. Visu cītīgi samaisi un masku uzklāj uz sejas, neaizskarot acu zonu. Paguli ar šo masku 20 minūtes. Nomazgā ar siltu ūdeni. Uzklāj uz sejas barojošu krēmu.

Jau tālā senatnē cilvēki prata no koku mizām, augu ziediem, lapām un augļiem pagatavot kosmētikas līdzekļus. Šī pieredze pārgāja no paaudzes uz paaudzi. Sievietes jau no seniem laikiem prasmīgi izmanto augus sejas balināšanai, roku ādas mīkstināšanai, matu kopšanai. Atšķirībā no sintētiskiem līdzekļiem, dabas produktiem nav kaitīgas iedarbības, tie labvēlīgie iedarbojas uz organismu. 

Kāpēc sejas maskas  vajadzīgas?

Ir sievietes, kura uzskata, ka sejas maskām nav īpašas nozīmes. Kopš seniem laikiem vecumam atbilstošu masku lietošanai ir piegriezta liela vērība. Pareizi izpildītai šai procedūrai vienmēr ir pozitīvi rezultāti. Maskas var būt dažādas, to galvenais uzdevums – aktivizēt asinsriti ādā un uzlabot tās barošanu. Daudzas maskas ir arī ārstnieciskas: sašaurina poras, mazina apsārtumu un iekaisumu, balina un attīra ādu. Masku labvēlīgās iedarbības pamatā ir bioloģiski aktīvās vielas – vitamīni, fitoncīdi utt., kas pastiprina vielmaiņu ādas šūnās. Augļu un dārzeņu maskās esošie vitamīni un minerālvielas tonizē, mīkstina un atjauno ādu, palīdz likvidēt sejas nogurumu un uzlabot izskatu. Maskas un to kursi dod pozitīvus rezultātus – mazinās ādas jūtīgums, audi kļūst elastīgāki. Āda maskas vislabāk uzsūc pēc masāžas, siltām kompresēm. 

Kas ir kas?

Kosmētiskās maskas jeb sejas maskas ir salikti kosmētiski sastāvi, kas ir paredzēti noteiktu funkciju veikšanai, lai risinātu dažādas ādas problēmas. Sejas maskas iedalās ķīmiskajās un dabīgajās maskās. Ķīmiskās sejas maskas ir rūpnieciski ražotas, to sastāvā ir dažādas ķīmiskas vielas un tām ir ilgs derīguma termiņš.

Dabīgās sejas maskas ir veidotas tieši pirms lietošanas no dabīgām, mājās pieejamām izejvielām, tās nesatur stabilizētājus un konservantus, tāpēc to glabāšanas laiks nepārsniedz 2 stundas. Dabīgajām sejas maskām jāizmanto tikai tādi pārtikas produkti, par kuru izcelsmi jūs esat pilnībā pārliecināti, jo liekot uz sejas veikalā pirktus augļus vai dārzeņu, kas piesātināti ar ķimikālijām, jūs iegūsiet vairāk sliktuma, nekā labuma. Masku gatavošanā nav ieteicams izmantot metāla priekšmetus, jo saskarsmē ar metālu un gaisu dabīgās izejvielas zaudē savas vērtīgās īpašības.

Sejas masku veidi

Atsvaidzinošas – noņem sejas nogurumu, uzlabo asinsriti un piedod sejai veselīgu izskatu. Līdz ar to šādas maskas arī mitrina un tonizē sejas ādu;

barojošas – šīs maskas piegādā sejas ādai nepieciešamās vielas, ja āda ir vāji apasiņota, tādēļ bāla un ļengana. Bez barības vielām šīs maskas arī mitrina ādu, piegādā vitamīnus un mīkstina ādu;

mīkstinošas – tās atslābina savilktu sejas ādu, padara to zīdainu, mīkstina ādas sacietējumus un baro;

hidratējošas (mitrinošas) – šo masku uzdevums ir piegādāt mitrumu sausai, ļenganai ādai, lai nodrošinātu ādas šūnās normālus vielmaiņu procesus un normālu ādas tonusu. Ādu mitrina arī atsvaidzinošās un daudzas barojošās maskas, taču hidratējošām maskām galvenais uzdevums ir piegādāt ādas audiem ūdeni. To nodrošina specifisks masku sastāvs;

vitaminizētas – pievada ādai nepieciešamos vitamīnus, jo tie ir nepieciešami ādas normālai funkcionēšanai, īpaši A,B grupas, E, F,H, K un P vitamīni;

tonizējošas – šīs maskas ir nepieciešamas ļenganai, grumbainai ādai, lai tā atkal atgūtu elastību. Tonizējošās maskas reizē ir mazliet savelkošas un atsvaidzinošas;

savelkošas – savelk paplašinātas ādas poras, tīra un nomierina sakairinātu ādu;

sausējošas – mazina ādas taukošanos;

balinošas – lieto vasaras raibumu un pigmenta plankumu samazināšanai;

tīrošas – atver ādas poras un izraisa ādas lobīšanos (eksfoliāciju). Tās lieto, lai atbrīvotos no melnajiem punktiem, ādas sacietējumiem un zemādas sastrutojumiem;

ārstnieciskas – šīs maskas ir domātas konkrētu ādas kaišu ārstēšanai. 

Sejas maskas lietošana

Pirms... Maskas jālieto uz labi attīrītas ādas, tāpēc pirms maskas uzlikšanas seju sasilda ar siltu frotē dvieli, jo tad maska labāk uzsūcas. Pēc tam atglaud matus, notīri seju ar pieniņu. Vēl pirms maskas uzlikšanas vari uzlikt pīlinga krēmu (skrubi), kas palīdzēs attīrīt ādu no atmirušām šūnām. Tādā veidā maskā ietvertie vitamīni un minerālvielas labāk piekļūs ādai.

Kur? Masku klāj uz sejas un dekoltē zonas, neapklājot lūpu un acu zonu. Ap acīm uzklāj acu krēmu vai speciālu masku acu plakstiņu kopšanai. Acīm var uzlikt arī vates plāksnītes - tonika,  kumelīšu vai melnās tējas kompreses.

Kad? Masku liec kad tev ir pietiekami daudz laika, nekur nav jāskrien un neesi satraukta, - vislabāk brīdī kad vari pabūt viena un relaksēties, domājot par kaut ko jauku un nomierinošu. Arī laiks, kurā lietojam maskas, ir ļoti svarīgs. Speciālisti ir pārliecināti, ka uz mūsu ādas maskas labāk iedarbojas, ja tās tiek lietotas agrā vakara stundā — ap 18.00.

Kurā vietā? Masku uz sejas labāk uzklāt, ejot vannā, jo siltumā poras labāk atveras un spēj labāk uzņem maskā esošās minerālvielas un vitamīnus. Papildus var izmantot mūzikas terapiju vai aromterapiju. Atslābināšanās ir ļoti svarīga, jo cilvēkam atslābinoties, atbrīvojas arī sejas āda un poras, tādejādi tās viegli spēj uzņemt vielas, kas atrodas maskā un tās iedarbība ir nesalīdzināmi lielāka, nekā, ja pēc maskas uzklāšanas, turpina veikt savus ikdienas darbus.

Kā? To dara, sākot no zoda virzienā uz deniņiem, tad no augšlūpas vidus uz ausi, no deguna pamatnes pa degunu uz leju uz auss augšdaļu, un no pieres vidus uz deniņiem. Pēc maskas uzklāšanas seja jāapsedz ar siltu, mitru dvieli, jāatguļas un jāatslābinās.

Cik ilgi? Masku parasti tur 15-20 minūtes, ja vien konkrētajai maskai nav norādīts cits turēšanas ilgums.

Cik bieži? Cik daudz un cik bieži likt sejas maskas – tas atkarīgs no tā, kādiem nolūkiem maska paredzēta. Katrā ziņā pietiks ar pāries reizēm nedēļā. Lai panāktu tīrošo masku efektivitāti, tās jālieto vismaz 2-3 reizes nedēļā.

Pēc... Masku noņem ar siltā ūdenī samitrinātiem speciāliem sūklīšiem, kas nopērkami veikalā vai arī ar vates piciņu, kas samērcēta tonikā. Pēc tam uzliec uz sejas ādas atbilstošu dienas vai nakts krēmu. Normālai vai sausai sejas ādai masku var noņemt ar zāļu uzlējumiem, tējas uzlējumu, pienu, mežrozīšu augļu novārījumu vai ar aukstu sālsūdeni.

Iedarbība uz ādu

Tiem, kuri vēlas svaigu sejas krāsu, jāpaņem kāds auglis, jāsagriež tas gabaliņos un jāliek uz sejas. Jāpatur 15 – 20 minūtes. Lūk, kādu efektu iespējams panākt:

Banāni – mitrina, izlīdzina un mīkstina.
Zemenes, vīnogas un avenes - mitrina un baro.
Citrons- ļoti labi balina ādu un sašaurina poras (citronu sulai vienmēr pievieno kāda cita augļa sulu).
Upenes - sašaurina poras un baro.
Olas baltums – sausina ādu, sašaurina poras.
Olas dzeltenums – lieto attīrošajās maskās, tam ir ārstējoša iedarbība uz sausu ādu.
Auzu pārslas – labi attīra ādu, baro sausu, bet taukainu padara elastīgāku un gludāku.
Medus – balzams ādai, attīra un baro to, padara mīkstu un samtainu, piemīt antiseptiskas īpašības.
Piens – balina.
Gurķis – noņem iekaisumus, mitrina, atsvaidzina un balina ādu.
Aprikozes – nomierina sejas ādu.
Baklažāni un kabači – mitrina sausu, iekaisušu ādu.
Brūklenes un mellenes – sašaurina poras un atveseļo seju.
Persiks – mīkstina, izlīdzina ādu.
Avenes – mitrina sejas ādu.