Mācieties dzert ūdeni!

 Kas notiek, ja organismā trūkst ūdens?

 1% - ja jūsu organisms ir pazaudējis šādu daudzumu ūdens – sākas slāpes. Piemēram, ja cilvēka svars 100 kg, var aprēķināt kā ir pazaudēti 0,7 litri ūdens, jo cilvēks sastāv no 70% ūdens.

 2% - samazinās apetīte, iestājas uztraukums un samazinās darbaspējas.

 4% - nelaba dūša, nogurums, galvassāpes un emocionālā nestabilitāte.

 6% - koordinācijas un runas traucējumi.

 10% - traucēta termoregulācija un bojā iet šūnas.

 11% - dzeršana nepalīdz, ir traucēts organisma ķīmiskais balanss. Vajadzīga profesionāla mediķu palīdzība.

 20% - var iestāties nāve.

Zinot savu svaru, katrs var aprēķināt sev - pazaudētā ūdens daudzumu.

Kādu ūdeni vislabāk būtu dzert?

 Tādu ūdeni, kāds ir mūsu šūnās. Iedzertais ūdens kuņģī un zarnās atradīsies līdz tam brīdim, kamēr nekļūs sārmains. Starpšūnu šķidrums ir sārmains, šūnas iekšējais šķidrums ir vairāk skābs un joniem no vairāk sārmaina šķīduma ir jānokļūst uz mazāk sārmainu šķīdumu. Tam ir vajadzīga šūnu enerģija. Lai ūdens kļūtu sārmains, organisms to piesātina ar saviem minerāliem magniju, kalciju, nātriju un kāliju, jo kamēr ūdens ir skābs neviens iedzertā ūdens piliens nevar nokļūt starpšūnu šķidrumā, līdz kļūst sārmains. Starpšūnu šķīdums ir negatīvi lādēts (apmēram -100 Mv). Pozitīvi lādēts ūdens (krāna ūdens +250 Mv) nevar nokļūt šūnā, kamēr tas nekļūst negatīvi lādēts vismaz -50 Mv. Dzīvs ūdens ir kad vienlaicīgi ūdeņraža pH rādītājs ir lielāks par 7,0 un ORP ir ar mīnus zīmi. Kad organismā nokļūst nedzīvs ūdens, organisms to atdzīvina, izmantojot savu skābekli, dot savu elektrisko lādiņu, minerālus un sasilda. Tikai tad ūdens var nokļūt starp šūnām. Piemēram ar sodu var ātri panākt, ka ūdens kļūst sārmains, bet ORP paliks pozitīvs, tāpēc šis ūdens būs nedzīvs. Ir arī svarīgi, lai ūdens nebūtu ciets jo, ja ir daudz kalcija karbonāta un citu neorganisko minerālu, slikti šķist taukskābes. Skābā vidē, kad kalcija karbonāts sajaucas ar taukiem, tas nogulsnējas uz asinsvadu sienām un nierēm, veidojas nierakmeņi. Šūnām nevajag ne cietu ūdeni, ne stipri mineralizētu ūdeni. Vajag mīkstu un maz mineralizētu. Minerāliem jābūt organiskas izcelsmes, bet nevis no iežiem.

    Kas ir strukturēts ūdens?

 Ūdens molekulas apvienojas klāsteros un veido struktūru. Klāsteri ir kā atmiņas šūnas. Uz ūdens struktūru var iedarboties ļoti daudzi faktori.

   Vai būtu vēlams dzert krāna ūdeni?

 Krāna ūdens satur hloru, kas grauj mūsu nervu šūnas un iznīcina labās baktērijas, kā arī paaugstina risku saslimt ar onkoloģiskām slimībām. Hlorētā ūdenī veidojas hloroforms, kas ir kancerogēns. Lai samazinātu hlora daudzumu krāna ūdenī, vajag, lai diennakti ūdens nostāvētos atvērtā traukā, periodiski to maisot, jo hlors ir gāze, kas iztvaiko. Ar ūdens filtriem nevar atbrīvoties no gāzes. Vārot ūdeni, hlors neiznīkst, bet pāriet nešķīstošā savienojumā un tāpat indē organismu.

 Krāna ūdens ir enerģētiski piesārņots. Ir pētījumi, ka tas uzkrāj informāciju, jo izejot kaut vai pa mājas ūdensvada caurulēm, savāc no apkārtnes negatīvo enerģiju. Ūdenim izejot garo un līkumaino ceļu pa caurulēm, tas enerģētiski piesārņojas (bieži vien blakus  atrodas arī kanalizācijas  caurules),  tā struktūra tiek izjaukta, jeb tiek pārrautas saites starp molekulām, kas krasi samazina tā spēju iesaistīties vielmaiņas reakcijās. Lielie ūdens molekulu asociāti (klāsteri), savu izmēru dēļ nevar izkļūt cauri šūnu membrānām, tāpēc organisms tērē savu enerģiju, lai ūdeni strukturētu, pie tam ar gadiem šīs spējas samazinās. Vesela organisma šūnās un audos ir tikai strukturēts ūdens. 

  Kāpēc nevajadzētu dzert tikai vārītu ūdeni?

 Vārīts ūdens ir miris ūdens, jo tajā maz skābekļa, bet bez skābekļa nav dzīvības. Ja ieliek zivis uzvārītā un tad atdzesētā ūdenī, tās nobeigsies, jo vārīšanas laikā skābeklis ir iztvaikojis. Daudzi ķīmiski procesi, kas notiek organismā, skābekļa klātbūtnē norisinās daudz efektīgāk. Ūdeni vārot, tā kristāliskais režģis krasi pasliktinās un pēc dienas tas var būt pat veselībai kaitīgs. Novārītajā ūdenī, kalcijs un magnijs nosēžas nogulsnēs, veidojas kaļķis, kuru šūniņas nespēj izmantot.

   Kāpēc nevēlams dzert tikai filtrētu un jo sevišķi destilētu ūdeni? 

  Ūdenī , ko tu dzer, ir svarīgi, lai būtu makro un mikro elementi. Ilgstoši dzerot ūdeni bez mikroelementiem (destilētu vai filtrētu), organismā rodas šo elementu trūkums, kas var izraisīt tādas saslimšanas kā, piemēram, osteoporoze nierakmeņi un citas slimības.

   Vai drīkst ilgstoši lietot minerālūdeņus?

  Ikdienā jālieto maz mineralizēts ūdens, jo minerāli nogulsnējas organismā. Minerālūdeņus jālieto tikai kursu veidā.

   Kāpēc nebūtu vēlams dzert saldinātos gāzētos dzērienus 

 Asinīs mums vienmēr ir sārmaina vide pH 7,3. Šis skaitlis ir ļoti svarīgs. Tā ir viena no svarīgākajām organisma konstantēm. Šim skaitlim  samazinoties par 0,01, cilvēku moka nemiers, satraukums, bezmiegs, depresija un tieksme pēc alkohola, narkotikām, nikotīna. Tam samazinoties vēl vairāk, organisms kļūst par labvēlīgu vidi  parazītiem (sēnītēm, baktērijām ,tārpiem, vīrusiem). Līmenim samazinoties vēl vairāk, parādās tādas saslimšanas kā bronhiālā astma, autoimūna, locītavu slimības, vairogdziedzera saslimšana, vēzis. Tam samazinoties līdz pH 7.0 var iestāties nāve ar diagnozi, piemēram, akūta sirds – asinsvadu nepietiekamība. Pirmā palīdzība parasti reanimācijā ir 1,5 litri sārmaina šķīduma ievadīšana vēnā. Saldajos gāzētajos dzērienos pH ir ap 2,5 un tāpēc mūsu pH  tos dzerot mainīsies uz skābo pusi. Lai neitralizētu skābi un atbrīvotu saistīto skābekli (skābā vidē skābeklis ir sasaistīts un tāpēc mūsu šūnām nav ar ko elpot) mums nepieciešams kalcijs, kālijs, magnijs, nātrijs. Tie ir galvenie skābju – sārmu līdzsvara atjaunošanas minerāli. Un ja asinīs šo mikroelementu nebūs pietiekamā daudzumā, organisms tos paņems no zobiem (veidojas kariess), kauliem (veicina osteoporozi), nagiem un asinsvadiem (ateroskleroze). Smadzenes ap 90% sastāv no ūdens. Šādi dzērieni tur nenonāk, tur nonāk tikai tīrs strukturēts ūdens. Pie tam šiem dzērieniem ir pievienotas krāsvielas un garšas pastiprinātāji, cukurs vai pat mākslīgie saldinātāji. Dzerot to visu, cilvēks atgādina staigājošu filtru.

  Kāpēc nav ieteicams dzert sulas, piemēram, no tik populārajām tetrapakām?

 Visbiežāk tās ir ražotas no sulas koncentrāta, atšķaidot to ar ūdeni. Un naivi ir ticēt, ka jūs saņemsiet vitamīnus. Īstenībā saņemsiet citronskābi, saldinātājus, ķīmiskos konservantus, stabilizatorus, sintētiskās krāsvielas utt. Kāpēc mums savs organisms jāizmanto, lai attīrītu sulu no šīm piedevām. Organismam jātērē daudz enerģijas, lai šo ‘’sulu’’ pārveidotu un asimilētu. Dzersim tikai svaigi spiestas sulas.

  Cik daudz ūdeni ir jādzer?

 Speciālisti iesaka 1,5 litri ūdens dienā. Diennaktī nepieciešamā šķidruma daudzumu var aprēķināt pēc formulas: 30 ml reizinot ar savu ķermeņa svaru.  Vienā reizē dzeriet ne vairāk kā pus litru ūdens. Ūdens daudzums, kas jāizdzer ir atkarīgs no mūsu uztura. Ja uzturā lietojam gaļu, zivis, olas, lielu daudzumu saldumu, konservus, tad jālieto ūdeni pēc iespējas vairāk, jo šos produktus pārstrādājot rodas daudz dažādas indes, kuras var izšķīdināt tikai ūdenī un ne kā citādi. Ja uzturā lietojat daudz dārzeņus un augļus,  dzeriet mazāk. 

  Kad jādzer vairāk?

 Protams, jādzer karstā laikā, jo ūdens daudz izdalās ar sviedriem. Jādzer vairāk arī aukstā laikā, jo daudz ūdens iztvaiko elpojot.

Kārtīgi jāpadzeras arī pirms garāka avio ceļojuma. Ja kuņģī dedzina, lietojiet vairāk ūdeni, skābe nebūs tik koncentrēta. Ja jūsu urīns ož pēc ķīmijas, tas nozīmē, ka ir ļoti koncentrēts, dzeriet vairāk ūdeni. Arī nierakmeņu (sakristalizējušos sāļu) viens no cēloņiem ir augsta urīna koncentrācija. Slimojot ar gripu un citām vīrusu izraisītām saslimšanām arī jādzer vairāk, kā arī, ja ir caureja.

  Vai nieres labāk jūtas, kad dzer 1,5 litri ūdens dienā? 

 Nierēm ļoti patīk, kad pie viņām nonāk asinis, kurās ir daudz ūdens. Tām nav jāpiepūlas, lai aizturētu ūdeni organismā, tad arī toksīni tiek vairāk izvadīti no organisma. Ja maz dzerat, organisms atņem ūdeni šūnām un slimību risks pieaug, jo nātrijs liek visām šūnām atdot ūdeni asinīm. Šo signālu arī saņem osmo receptori, kas atrodas galvas smadzenēs hipotalamusā, kur tiek izstrādāts antidiurētiskais hormons ADH, kas liek nierēm aizturēt ūdeni un samazināt urīna izstrādi. Un mums sāk slāpt. Ja ūdeni dzeram pietiekoši, osmoreceptori neizstrādā ADH un nieres strādā ar pilnu slodzi un cilvēkam rodas vēlēšanās urinēt. Lai nieres justos komfortabli, pēc katras urinācijas būtu vēlams padzerties. Diennaktī pieaudzis cilvēks izdala 1,5 litri urīna, tāpēc ir arī jāaizdzer vismaz 1,5 litri ūdens. Dzerot tikai tēju, kompotu, kafiju vai sulu, organisms neizdalīs tik daudz urīna, tāpēc ka tas viss ir ēdiens.

  Kad rodas slāpes?

 Slāpes rodas tad, kad jau organisms ir zaudējis 1% svara. Tas nozīmē, ja sverat 70 kg un jūtat slāpes, ir jau esam zaudēti 700 ml ūdens. Bet vai izdzeram tik daudz? Labākajā gadījumā vienu krūzīti. Rezultātā ciešam no hroniska ūdens trūkuma. Visjūtīgākās pret ūdens trūkumu ir galvas smadzeņu šūnas. Pirmā šķidruma trūkuma pazīme organismā ir nogurums.

  Tēja un kafija nav ūdens!

  Ir kļūdains pieņēmums, ja regulāri lieto tēju un kafiju, dzert var mazāk..īstenībā tas viss ir ēdiens. Pie tam. kafija sekmē ūdens zaudēšanu, bet ne asimilāciju. Dzerot kafiju tiek tērēti organisma svarīgākie mikroelementi: kalcijs, kālijs, nātrijs, magnijs. Tie tiek izmantoti miecskābes neitralizācijai.

  Vai ūdens ir dabisks apetītes mazinātājs?

 Bieži vien ar izsalkuma sajūtu organisms paziņo par ūdens trūkumu. Tā kā organisms sastāv no 70% ūdens, arī ēdot un dzerot šī attiecība būtu jāievēro. Kļūda ir tā, ka esam ieraduši ūdeni aizstāt ar kalorijām bagātiem ēdieniem – sula, tēja, limonāde, kvass, alkohols utt.

  Kāpēc nevajag dzert ēšanas laikā?

 Barībai, kura nonāk kuņģī jābūt samitrinātai tikai ar siekalām, bet ne noslīcinātai ūdenī. Lai ātrāk norītu ēdienu, mūsdienu skrejošais cilvēks aizdzer to ar ūdeni. Tas ir ļoti slikts paradums. Slāpju sajūtas taču nav. Barība netiek pilnībā pārstrādāta ne ar siekalu fermentiem, ne ar kuņģa fermentiem un zarnās sākas rūgšanas un pūšanas procesi, kuru rezultātā izdalās tādas indes kā indols un skatols. Ūdeni ir jādzer 20 minūtes pirms ēšanas un 1,5 – 2 stundas pēc ēšanas.

  Kāpēc dzerot ūdeni ir vairāk tūlītējas enerģijas?

 Ir pētījumi, ja sportists dzer vairāk nekā viņam gribās, viņš krasi paaugstina savu izturību. Kāpēc? Ja galvenais barības uzdevums ir nodrošināt organismu ar enerģiju, tad galvenais tā nesējs ir ūdens, jo visās ķīmiskajās reakcijās, kas notiek organismā, ir nepieciešams ūdens. Ūdens ir tīra enerģija, jo nepiesārņo organismu ar atkritumiem, bet liekais tiek izvadīts ar urīnu. No pārtikas organisms iegūst netiešo enerģiju. Kā tad mūsu šūnas ražo enerģiju. Uz šūnas membrānas atrodas speciāli olbaltumi, kuru struktūrās ir vietas, kur piestiprinās minerāli. Tie brīvi peld apkārt šūnai starpšūnu šķidrumā. Tai momentā, kad minerāls piestiprinās pie olbaltuma molekulas, ūdens plūsma atritina minerāla molekulu, kura sāk vibrēt kopā ar olbaltuma molekulu. Šā procesa rezultātā tiek ražota enerģija. 9 triljoni galvas smadzeņu šūnu visvairāk izmanto tieši hidroenerģiju. Šo enerģiju galvas smadzeņu šūnas izmanto lai sazinātos savā starpā. Kad organismā sāk trūkt ūdens, mēs jūtam slāpes, ūdens no šūnām iet ārā un enerģija netiek ražota. Tāpēc glāze ūdens jau pēc divām minūtēm, mūs atbrīvo no apātijas un noguruma, bet apēdot šokolādes gabaliņu vai maizi, enerģiju mēs saņemsim pēc ilgāka laika. Pārtika nedot  ātru  un tonizējošu iedarbību, bet ūdens gan. Ja ūdens vietā galvas smadzeņu šūnas pārsvarā saņem tikai pārtiku, tas ir ceļš pretī slimībām.

  Kādas slimības apdraud, ja maz lieto ūdeni?

 Aptaukošanās, diabēts, hipertonija, depresija, izkaisītā skleroze, Alcheimera slimība, Parkinsona slimība, audzēji, katarakta. Pietiekamā daudzumā lietots kvalitatīvs ūdens samazina sirdslēkmju un insultu iespējamību, par 41% samazinās risks saslimt ar sirds infarktu (pie noteikuma, kad dienā izdzer 8 glāzes ūdens). Aptaukošanās, depresija, vēzis – tie ir trīs nosaukumi, kurus izdomāja mediķi, būtībā tas hronisks kvalitatīva ūdens deficīts organismā. Ūdens deficīta apstākļos organisms no sākuma samazina savas dažas funkcijas, tad ķeras pie dažu struktūru demontāžas; pie otrā tipa diabēta tiek pārtraukta insulīna izdalīšanās, organismam nav citas alternatīvas, lai atrisinātu šo ūdens trūkumu organismā.

 Ūdens samazina galvassāpes. Biežākais galvassāpju cēlonis ir skābekļa trūkums galvas smadzeņu šūnām, bet ūdens ir skābekļa nesējs. Otrs cēlonis ir skābju palielināšanās organisma iekšienē – tā ir viena no atūdeņošanās pazīmēm. Dzerot ūdeni skābes tiek atšķaidītas, neitralizētas un evakuētas.

  Kāpēc jābūt piesardzīgiem lietojot ūdens filtrus?

 Sadzīvē visbiežāk izmanto filtrus ar sorbentu – aktīvo ogli. Bet ir svarīgi nepārtraukt to lietošanu. Ja, piemēram mēnesi nelieto, savairojas mikroorganismi un rezultātā šādi filtri vēl vairāk piesārņo ūdeni. Faktiski ja nelieto, to darbības laiks beidzas ātrāk nekā tiek reklamēts.

  Kāpēc veselīgs ir atkausēts ūdens?

 Tāpēc, ka tā struktūra ir analoga šūnu ūdens struktūrai. Tāds ūdens samazina holesterīna līmeni asinīs, aizkavē novecošanās procesu, aizkavē ūdens zudumu no šūnām. 

  Kā iegūt šādu ūdeni?

 Ja jums ir tikai pieejams krāna ūdens, var izmantot šādu recepti - krāna ūdeni ielej traukā, ieliek saldētavā. Atkausējot sasalušo ūdeni, kaitīgie piemaisījumi nostāsies ūdens apakšā un iespējams arī virspusē. Tie arī jānoņem. Atkausētais ūdens jādzer uzreiz. Tas zaudēs efektivitāti, ilgstoši uzglabājot. Lai sasniegtu ārstniecisko efektu, jādzer 2 – 4 glāzes dienā, nesildot, maziem malkiem. Pirmo glāzi jādzer jau no rīta tukšā dūšā vienu stundu pirms ēšanas. Tā turpinot katru dienu, jau pēc mēneša pamanīsiet efektu.

  Nedrīkst dzert karstu ūdeni.

 Kategoriski nedrīkst dzert ūdeni, kura temperatūra ir virs 40⁰ C. Ja jūs dzerat 60⁰ C karstu ūdeni, viena mirklī iznīcināt barības vada un kuņģa šūnas, kuras ražo sālsskābi. Tējas temperatūrai jābūt tādai, lai tajā iegremdētais pirksts nav strauji jārauj ārā. Tāpēc ka to neievēro, liela daļa cilvēku cieš no gastrīta ar samazinātu kuņģa sulas sekrēciju. Ja nenotiek sekrēcija, nenotiek gremošana. 

   Ūdens fizikāli ķīmiskās īpašības.

  pH raksturo ūdeņraža enerģiju un tā aktivitāti ( ūdens skābums vai sārmainība ), jo ‘’skābāku’’ ūdeni dzeram, jo ātrāk nevecojam un vairāk slimojam. Atcerēsimies, pH gāzētiem saldinātiem dzērieniem ir 3,0, krāna ūdenim – pH ir 5,0 – 6,0, gāzētajam minerālūdenim pH ir 5,5, bet veselās  asinīs pH ir 7,34.

 Oksidēšanās reducēšanās potenciāls (ORP) raksturo cik ātri organismā norit oksidācijas procesi, līdzīgi kā dabā rūsa saēd metālu. ORP parāda elektronu skaitu un enerģētisko ūdens potenciālu, jo šis rādītājs ir augstāks, jo ātrāk norit novecošanās procesi un dzīvībai svarīgie orgāni nepilnīgi veic savas funkcijas. Pārveidojot šādu ūdeni, mēs tērējam savu potenciālo enerģiju (katram cilvēkam šūpulī ielikts noteikts daudzums šīs enerģijas). Ūdens ar šādu ORP atņem elektronus šūnām un audiem, tādējādi tos bojājot. ORP var izmērīt ar ovometru. Krāna ūdenim šis skaitlis ir ap +200 līdz +300 Mv (mikrovolti). Piemēram, mātes pienā ORP ir (mīnus) -70 Mv, augļa ūdenī, kur attīstās bērns ir (mīnus) -170 Mv. Gāzētiem saldinātiem dzērieniem +400 Mv un vairāk. Ir dažas vietas pasaulē, kur dabā sastopams negatīvi lādēts ūdens līdz pat  -700 Mv. Tās ir vietas, kur cilvēki nepazīst mūsdienu populārākās slimības un kur ir daudz vairāk ilgdzīvotāju. Tā ir Okinavas sala Japānā, Hunzas apkaime Karakoruma kalnos Pakistānas ziemeļos un Vikabambija Ekvadorā (Vilcabamba Ecuador). Cilvēka šūnām nav nekādu ūdens sūkņu. Ūdens apmaiņa notiek, balstoties uz potenciālu starpību šūnas iekšpusē un starpšūnu šķidrumā. Jo ORP būs mazāks, jo apmaiņa labāk notiks un mazāk tiks tērēta šūnu membrānas enerģija, jeb šūnu dzīvības enerģija, šā skaitļa samazināšanai. Šūnas neslimo. Šūnas mirst, tad kad tām ir izbeigusies enerģija.

 Ūdens virsmas spraigums ir ūdens molekulu sasaistes stiprums, jeb vienkāršāk sakot, ūdens ir biezāks vai šķidrāks. Jo šis rādītājs ir lielāks, jo grūtāk noris barības vielu un toksīnu kustība caur šūnas membrānu un starpšūnu šķidrumā. Krāna ūdenim tas ir 73 dini. Mūsu organismā tas ir 43 dini, bet pievienojot ūdenim Alka-Mine, samazinās līdz 34- 53 dini Tātad organisms netērē enerģiju, lai to samazinātu. Siltam ūdenim šis rādītājs ir mazāks, tāpēc tas labāk remdē slāpes, jo ātrāk nokļūst līdz šūnai. Bet, piemēram, alkohols uzsūcas jau  kuņģī, jo tā virsmas spraigums ir zemāks nekā starpšūnu šķidrumam.

  Par ūdens struktūru.

 Nopietnus pētījumus par ūdeni ir veikuši japāņu zinātnieki un ir secinājuši - dabā ūdens molekulas kārtojas simetriskā rakstā, kas atgādina sniegpārsliņas. Tāds ūdens ir dzīvs, taču negatīvu emociju enerģija, griezīgi trokšņi, ķīmiski savienojumi šo molekulu ornamentu izjauc un pārvērš haosā, Augu šūnās vienmēr ir strukturēts ūdens, tāds arī ir gan atkusuša sniega, gan ledus un avota ūdens. Mājās pārnests avota ūdens savu struktūru nemaina vismaz divas nedēļas. Ūdens kristālisko režģi atjauno klasiskā mūzika (piemēram, Vivaldi, Bahs), lūgšana un ar mīlestību izteikti  vārdi. Lai strukturētu krāna ūdeni cilvēks tērē daudz enerģijas un laika.

  Kāds ūdens jālieto?

 Ja jūsu dzīvesvieta nav Okinavas sala, Hunzas apkaime vai Vikabambija, bet Latvija, nevajadzētu uzreiz krist pesimismā. Protams, ar ne tik izciliem parametriem, arī pie mums tomēr, šur tur ir pieejams samērā labs ūdens. Jāmeklē, jāveic mērījumi un jāuzlabo parametri. Vislabāk būtu lietot avota vai akas ūdeni, bet ir svarīga arī apkārtnes ekoloģiskā situācija. Katru dienu būtu jāizdzer 1-1,5 litri tīra, dzīva, bioloģiski aktīva, mīksta, pareizi strukturēta ūdens. Piemēram, japāņu Okinavas salas ilgdzīvotāju noslēpums ir koraļļu ūdens Alka-Mine (Coral–Mine), kas satur ap 70 mikro un makro elementu jonu formā. Dzerot šādu ūdeni tiek neitralizēti kaitīgie piemaisījumi (hlors u.c.), mūsu iekšējā vide kļūst sārmaināka ( tas nepatīk kaitīgiem mikrobiem, sēnēm, parazītiem ). Šādam ūdenim ir pazemināts virsmas spraigums, kas atvieglo iekļūšanu šūnās, uzlabojot barības vielu apriti un atkritumvielu izvadīšanu. Ķīmiķi teiks, ka sārmainu ūdeni iegūt ir ļoti vienkārši – pievieno sodu un gatavs. Tā tas arī ir. Tikai šis ūdens būs ļoti ciets, un nekāda iekļūšana šūnās nenotiks. Lai būtu vienlaicīgi sārmains un mīksts (man zināms) – Alka-Mine, Microhydrin, HydraCel un ūdens ORP samazināšanai speciāla ierīce «AkvaYav».

  Ir svarīgi dzert ūdeni no rīta.

 Nakts laikā mūsu organisms zaudē 200-400ml ūdens uz to orgānu rēķina, kuri naktī atpūšas. Tie ir zarnu trakta sistēmas orgāni - aizkuņģa dziedzeris, žultspūslis. Turpretī dzīvībai svarīgie orgānos sirdī, galvas smadzenēs ūdens rezerves tiek saglabātas. No rīta tūlīt pēc pamošanās iedzerot divas glāzes silta ūdens, mēs ne tikai atmodinām un izskalojam zarnu traktu, bet arī uzpildām ar ūdeni gremošanas sulas izdalīšanās orgānus. Arī siekalu dziedzerus piepildām ar ūdeni. Tāpēc brokastīs ieēstais ēdiens tiek daudz labāk sagremots.   

  Mācieties dzert ūdeni!

 Dienu sāc ar divām glāzēm silta ūdens, vari droši pievienot svaigu citrona sulu vai arī medus karotīti (uzlabo zarnu peristaltiku, aizcietējumu profilaksei). Ejot uz darbu neaizmirstiet paņemt līdzi ūdens pudeli un periodiski dienas laikā padzerieties. Iespējams sākumā nāksies sevi piespiest to darīt, taču ar laiku to jau darīsiet brīvprātīgi. Latvijā, salīdzinājumā, ar citām valstīm, ūdens ir pieejams it visur un vienmēr. Cieniet ūdeni, turiet to tīrā traukā, dzeriet no skaistām glāzēm, dariet to ar baudu, nav nekas dārgāks par ūdeni Ja nav ūdens, nav arī dzīvības. Pietiekamā daudzumā lietojot kvalitatīvu ūdeni, soli pa solim iegūsiet lielisku veselību. Pieradiniet bērnus dzert ūdeni! 

 

Cik gards ir ūdens!