Vārds "diabēts" ir aizgūts no grieķu valodas. Darbības vārds "diabēts" nozīmē: izmest, izdalīt, iziet cauri. Sākumā šo slimību dēvēja par cukura slimību ("cukura novājināts urīns", kas burtiski nozīmēja — cukura izkrišana vai caurkrišana). Ja atkal pievērsīsimies simbolikai, tad šī parādība salīdzināma ar izgāšanos mīlas jautājumos.
Diabētiķis no barības nespēj uzņemt cukuru. Tas viņam kā caurbirim "izkrīt" un atkal atražojas urīnā. Ja vārdu "cukurs" aizstāsim ar "mīla", sapratīsim diabētiķa galveno psiholoģisko problēmu. Saldumi tikai aizstāj citu "saldu" vēlmju apmierināšanu, kas dzīvi padara tik pievilcīgu. Aiz diabētiķa vēlmes panašķēties ar saldumiem un reizē viņa nespēja tos asimilēt un uzņemt sevī slēpjas nepilnīgi realizētā paša mīlestība, kurai vēl pievienojas nespēja atvērties cita cilvēka mīlestībai. Diabētiķis ir spiests dzīvot, lietojot saldumu aizstājējus un arī īstenās vēlmes viņam jāaizstāj ar ko citu.
Paaugstināts cukura daudzums asinīs pārskābina visu organismu līdz pat komas stāvoklim. Skābe ir agresijas simbols. Atkal saskaramies ar jau pazīstamo polaritāti. Mīlestība — agresivitāte vai saldais — skābais. Šiem poliem pasaules mitoloģijā atbilst Venēra un Marss.
Sirgstošā miesa māca mums vienkāršu patiesību: tas, kurš nemīl, var kļūt skābs, tātad arī neinteresants. Vai, citiem vārdiem sakot, kas pats neprot pilnasinīgi dzīvot, vairs nebūs uzmanības un mīlestības objekts. Uztvert mīlestību var tikai tas, kurš vēlas un prot to arī dot. Diabētiķis lielāko daļu savas mīlestības atdod kā neasimilētu cukuru urīnā. Viņš alkst pēc mīlas (pēc saldumiem), bet neuzdrošinās savas alkas aktīvi īstenot, jo to neļauj stingrais priekšstats. Viņš atkal un atkal ilgojas pēc aizliegtā, bet cukurs aizvien izkrīt un izkrīt, tādējādi ļaujot organismam saskābt pavisam.
Rast izeju un atveseļoties šai situācijā var vienīgi, izprotot visus mīlestības aspektus, iemācoties mīlēt un iemācoties mīlestību dāvāt citiem.
dziednieks
Guntis Ozoliņš
Diabēts(cukura). Fiziskais bloķējums. Diabēts – tā ir aizkuņģa dziedzera slimība, kurš ir ļoti svarīgs orgāns un veic ļoti daudz funkcijas. Viena no šīm funkcijām – ir insulīna izstrādāšana – hormona, kurš nepieciešams, lai uzturētu asinīs normālu glikozes līmeni. Diabēts parasti sākās, kad aizkuņģa dziedzeris pārstāj izstrādāt nepieciešamo insulīna daudzumu. Dažos gadījumos – piemēram, pie aptaukošanās – diabētu var izsaukt organisma insulīna nepieņemšana.
Emocionālā bloķēšana
Aizkuņģa dziedzeris izvietojies vienā cilvēka ķermeņa enerģētiskajā centrā – Saules pinumā. Jebkuras šī dziedzera funkcijas traucējums ir problēmas pazīme - emocionālajā sfērā. Enerģētiskais centrs, kurā atrodas aizkuņģa dziedzeris, pārvalda emocijas, vēlmes un intelektu. Diabēta slimnieks parasti ir ļoti iespaidojams(ietekmējams), viņam ir daudz vēlmju. Kā likums, viņš kaut ko vēlās ne tikai sev, bet arī priekš visiem saviem tuviniekiem. Viņš grib, lai katrs saņem savu gabaliņu no pīrāga. Bet neskatoties uz to, viņš var izjust skaudību, ja kāds saņems vairāk nekā viņš.
Tas ir ļoti uzticams cilvēks, bet tas, ko viņš sagaida ir nereāli. Viņš cenšas parūpēties par visiem, kas nokļūst viņa redzeslokā un vaino sevi, ja citu dzīve noris ne tā, kā viņš to bija iedomājies. Diabēta slimniekam raksturīga intensīva garīgā darbība, par cik viņš pastāvīgi domā par to, kā realizēt savus plānus. Bet aiz visiem šiem plāniem un vēlmēm slēpjas dziļas skumjas, kuru izsauc neremdināmas slāpes pēc maiguma un mīlestības.
Bērnam diabēts rodas tad, kad viņš nejūt pietiekošu sapratni un uzmanību no vecākiem. Skumjas rada tukšumu viņa dvēselē, bet daba nemīl tukšumu . Lai pievērstu sev uzmanību, viņš saslimst.
Mentālā bloķēšana
Diabēts tev stāsta par to, ka ir pienācis laiks atslābināties un pārtraukt censties kontrolēt pilnīgi visu. Lai viss notiek dabiskā ceļā. Tev nav vairs jātic, ka tava misija ir – darīt laimīgus visus apkārtējos. Tu izrādi mērķtiecību un uzstājību, bet var izrādīties, ka cilvēki, kuru dēļ tu centies, vēlās kaut ko citu un viņiem nav vajadzīga tava labdarība. Sajūti tagadnes saldmi, tā vietā, lai domātu par savas nākotnes vēlmēm. Līdz šai dienai tu ticēji, ka viss ko tu vēlies ir ne tikai priekš tevis, bet ari citiem. Apzinies, ka šīs vēlmes, Pirmām kārtām, ir tavas, un atzīsti visu, ko tev ir izdevies sasniegt. Padomā arī par to, pat ja tev pagātnē nav izdevies realizēt kādu lielu vēlmi, tas tev netraucē novērtēt mazāku vēlmi, kas parādās tagadnē.
Bērnam, kurš slimo ar diabētu, jāpārtrauc ticēt tam, ka ģimene viņu atgrūž un jāpacenšas pastāvīgi ieņemt savu vietu.
Liza Burbo
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru