iz dzīves...

Nedaudz par sapņiem...

Sen man bija sapnis iegādāties tvaika slotu. Katru reizi, kad reklāmā rādīja to, tā vēlme ar vien lielāka auga. Atturēja vien tās cena, jo vajadzību daudz, bet iespēju...
Pēkšņi 11.11.11. man atnāk īsziņa, ka visām top-shop.lv precēm ir 11% atlaide. Tas bija signāls, braucu pirkt... Tā kā jau iepriekš biju ap šo mantu lodājusi un zināju visu, ko tā spēj un pateicoties savai draudzenei, kura man vēl vairāk iekārdināja ar šo slotu, jo iedeva pamēģināt – kā tas ir. Draudzenes slota bija vecās paaudzes aparāts, tāds pasmags, bet rezultāts man patika, tādēļ nebija ne šaubu, ka tādu slotu gribu sev!
Nu tas tā atkāpei...
Tātad lielās atlaides dienā braucu uz tuvāko top-shop veikalu. Pirmais man pārsteigums bija, ka tā slota ir citādākā iepakojumā nekā tās, ko biju redzējusi. Es ziņkārības dzīta visu gribēju noskaidrot. Kāpēc tā? Pārdevēja man laipni atbildēja, ka tagad pienācis tāds sūtījums un slotas iepakotas tādās brūnās papes kastēs. Labi. Un galu galā es varu to atgriezt mēneša laikā, jo esmu klienšu kartes īpašniece. Redzi ,cik es biju sagatavojusies šim pirkumam, pat iegādājusies klienta karti, to izdarīju, kad pirku ortopēdisko spilvenu...
Prāts man teica, jāpērk, tik sen tu to vēlies...Intuīcija – šaubījās..., jo reiz nejauši dzirdēju sarunu, kur divas dāmas pārrunāja top-shop.lv  preču kvalitāti. Vienai no dāmām meita strādāja tieši šādā veikalā un bija stāstījusi, ka tās preces , kuras nāk kā jauns piedāvājums ir kvalitatīvas, bet nākamās partijas jau ir ar dažādiem defektiem.
Un tā manas šaubas nelika man miera un ja vēl ņem vērā, ka tieši tobrīd bija pilnmēness, tad....jāizdara secinājumi,
bet prāts ņēma virsroku un pirku slotu. Cena bija iespaidīga , ar atlaidi slota maksāja 66.66 Ls. Mistika...

Pārvedusi savu darba rīku mājās , likām kopā. Protams, ka tūlīt metos tai virsū un sāku lielo darbošanos. Pirmais šoks – tās kāts tāds ļodzīgs, nedaudz vairāk uzspiežot, šķiet pārlūzīs. Atkal iekritu šaubās, vai tik nav brāķis!

Zvanīju uz klientu apkalpošanas tālruni – man laipni atbildēja, ka es to slotu noteikti neesmu pareizi salikusi...sarunas beigās sapratu, ka tā tam jābūt un, ka esmu iegādājusies ļoti kvalitatīvu preci. Uh!

Nu tā ar šo kvalitatīvo aparātu iztīrīju visas iespējamās tīrāmas vietas, atsvaidzināju savu persiešu tepiķi – tiešām, nebūs jāved uz ķīmisko tīrītavu, tepiķis atguva mīkstu vilniņu, kas pēc iepriekšējās dārgās, ķīmiskās tīrīšanas bija kļuvusi ne tik mīksta...
Šeit atkāpei...
Pērkot slotu, man blakus stāvēja viena kundze, kura bija atnākusi pakaļ magnētiskajām ceļa saitēm, dzirdot manu sarunu ar pārdevēju, viņa noprasīja, kuru tad slotu es pērkot un , kad izdzirdēja, ka tvaika, tad vicinādama man priekšā rādītāja pirkstu, teica, ka es viņu atcerēšoties, jo tiešām nekam nederīga lieta, viņas veco tepiķi tā nav iztīrījusi un grīdu atstājusi slapju...un tā tagad viņai stāvot kaktā nomesta – zemē izmesta nauda...

Kad nolēmu ar tīrīšanu iepauzēt, meita nolēma padarboties , bet sanāca čušsssss, slota vairs nedeva tvaiku, vien žēlīgi pilēja. Labi, ka vēl nebija 14 dienas pagājušas. Zvanu, kā man rīkoties. Tā pati laipnā pārdevēja man ieteica braukt pie viņas tikai ņemot līdzi slotas vidējo daļu, viņa man samainīs. Tā arī bija, manā klātbūtnē atvēra jaunu iepakojumu, to pašu neoriģinālo, izņēma vidusdaļu un atdeva man...es biju atkal ziņkārīga un jautāju, ko viņi dara ar tām slotām , kuras atgriež. Utilizējot!...
Labi. Sākām darboties ar jauno – veselo slotu, bet šai sanāca vēl īsāks mūžs kā iepriekšējai.
Nu man pietiek. Vedu atpakaļ. Šoreiz pavisam. Veikalā aizpildīju dažas veidlapas un tiku pie naudas. Tikai manu skatu piesaistīja viena interesanta lieta. Veikalā atkal bija slotas oriģinālajā iepakojumā...Mistika!

Pateicoties šim notikumam, tagad esmu tikusi pie gruntīga aparāta, kurš maksā tik pat cik slota , bet ir ar vārdu un ražots Vācijā, nevis Ķīnā.
Mans jaunais palīgs saucās Kärcher SC 1020 tvaika tīrītājs Strādā perfekti, ne mirkli neiezogās šaubas un ar savu lielo ūdens tvertni, ļauj darboties pietiekami ilgi. Viegls pēc svara , rokās nav jātur. Esmu tvaika ierīču piekritēja, nu man ir bez mana mīļotā ātrvārītāja – tvaika katla, arī tvaika tīrītājs – neatņemams palīgs mājas kopšanā bez ķīmijas!
 

Dzīvosim zaļi! 

Jūs nevarat kontrolēt dzīves garumu, bet varat kontrolēt savas dzīves platumu un dziļumu.

Jūs nevarat kontrolēt laika apstākļus, bet varat kontrolēt morālo atmosfēru ap jums.

Jūs nevarat kontrolēt savas sejas apveidu, bet varat kontrolēt tās izteiksmi un to, ko tā vēsta citiem.

Jūs nevarat kontrolēt cita cilvēka iespējas, bet varat nelaist garām un izmantot savējās iespējas.

Jūs nevarat kontrolēt dažu savu draugu lielos ienākumus, bet varat gudri izlietot savus viduvējos.

Jūs nevarat kontrolēt citu cilvēku nepatīkamās kļūdas un ieradumus, bet varat lūkot, lai jums neattīstās ieradumi, kuri varētu būt nepatīkami citiem.

Jūs nevarat kontrolēt grūtus laikus vai lietainas dienas, bet jūs varat jau tagad rezervēt resursus šādām dienām.

Jūs nevarat kontrolēt, cik augstu virs zemes jūsu galva spēj pacelties, bet varat kontrolēt, cik augstas domas ir tajā.

Tad kādēļ uztraukties par lietām, kuras nevar kontrolēt? Nodarbiniet sevi ar to lietu kontroli, kuras atkarīgas tieši no jums!

Neraizējaties par apstākļiem, kurus nevariet mainīt. Koncentrējaties uz attieksmi, kuru varat mainīt!

Nieres cilvēka organismā personificē partnerības problēmu.

Nieres cilvēka organismā personificē partnerības problēmu. Sāpes un slimības nierēs gandrīz vienmēr izpaužas tad, kad partneri ir nonākuši konfliktsituācijās. Un tas nav tikai seksuālais konflikts, bet visbiežāk tāds, kas izraisās visās esības pasaules ikdienas saskarsmēs.

Lai labāk izprastu nieru un partnerības savstarpējo saistību, pievērsīsim uzmanību psihiskajai sfērai. Un, ja problēma tiks atrisināta šajā sfērā, tad tā atrisināsies arī fiziskajā plāksnē. 

Pārdomas un novērojumi mums uzskatāmi liecina, ka mēs paši sevi itin bieži pazīstam vāji vai arī nepazīstam nemaz. Savas iekšējās būtības neierobežotās iespējas mēs projicējam tikai uz savu mazo "es", kaut arī mums ir jāizzina un jāpilnveido tieši šis iekšējais cilvēks. Un, jo agrāk, jo labāk. 

Ceļš pie viņa ved caur apziņas paplašināšanu. Iegūt skaidru apziņu, izprast sevi — tas nav viegls uzdevums. Soli pa solim neapzinātais jānovada līdz apziņai un jāintegrē sevī, līdz tas kļūst par mūsu būtību.

Tādu apskaidrotu cilvēku senatnes filozofi dēvēja par androgēnu. Tas ir cilvēks, kurš, nenogurdināmi sevi pilnveidodams, ir spējis savā dvēselē sakausēt vienā veselumā kā vīrieša, tā arī sievietes īpašības. Nekādā ziņā nedrīkst sajaukt šo cildeno jēdzienu ar bezjēdzīgo hermafrodītu, kas arī vēl ir sastopams uz mūsu planētas.

Iepriekš minētais attiecināms tikai uz psihisko, garīgo sfēru. Turklāt katrs cilvēks saglabā sev raksturīgo dzimuma pazīmi, bet neidentificējas ar to apziņā. Šo parādību spilgti ilustrē bērni, jo viņiem dzimuma atšķirības ir, bet viņi tās neidentificē ar sevi.

Būt vīrietim mūsu izpratnē nozīmē apzināties sevi esam piederīgu pie vīrišķā dzimuma ar visām tam raksturīgajām iezīmēm. Bet mums ir jāzina, ka tad gluži automātiski viss sievišķais, kas arī ir ietverts mūsos, it kā atkāpjas ēnā. Līdzīgi ir arī ar sievišķo elementu. Un, ja mūsos pašos notiks veselīga abu elementu integrācija, tad mūsu dzīve

būs daudz pilnvērtīgāka. 

Par spīti tam, nemitīgais meklēšanas spēks un iekšējā balss liek izdarīt šos meklējumus arī fiziskajā sfērā. Tas taču ir tieši tas, kā pietrūkst mums pašiem. Un sākas sava atspulga medības. Tas atgādina aci, kas redz atspoguļojam

objektu, bet mēs paši bez acs palīdzības nespējam saredzēt neko. Te slēpjas viens no dzīves paradoksiem, kurus mēs pat neapzināmies.

Vīrietis spēj apzināt savas dvēseles plastisko sievišķo elementu tikai ar konkrētas sievietes starpniecību, bet sieviete — tikai ar konkrēta vīrieša starpniecību.

Ceļā uz dzimumu integrāciju gaidāma liela daudzveidība un dažādi pārsteigumi. Gadās, ka vienam partnerim vispārīgās attīstības līmenis ir daudz augstāks nekā otram. Šādā gadījumā par otra partnera mērķi varētu kļūt izaugsme līdz pirmā attīstības līmenim. Bet kas to deva! Mazais "es" itin bieži saceļas un pretojas, reizēm pārcenšoties mazināt partnera nozīmi. Labākajā gadījumā tas gluži vienkārši baidās zaudēt savu pelēcību.

Protams, ir ari spilgti gadījumi, kad satiekas divi cilvēki, kuri atrodas uz vienlīdz augstas apziņas attīstības pakāpes. Tad savstarpējā un individuālā integrācija notiek daudz vieglāk. Tā paver ceļu tālākai pilnveidei, jo tā ir bezgalīga.

Partnera sastapšana ir satikšanās ar neapzinātu mūsu dvēseles aspektu. Reizēm šīs dzīles ir tik dziļas, ka mums bail tajās ieskatīties un mēs bēgam no tā, kas mums lemts šai dzīves skolā, vai arī nomokām sevi, dzenoties tikai pēc ilūzijām.

Mūsu attieksme pret neapzināto vienmēr ir ambivalenta, un mēs no tā baidāmies. Ambivalenta ir arī mūsu attieksme pret partneri. Mēs viņu gan mīlam, gan neieredzam. Gribam viņu te pilnīgi iegūt, saplūst ar viņu, te atbrīvoties no viņa uz visiem laikiem. Viņš mums šķiet reizē gan apbrīnojams, gan atbaidošs. Galējību ir tik daudz, ka tās visas nav iespējams pat nosaukt!

Visās aktīvākās darbībās un visās savstarpējas nesaskaņās mēs vienmēr iedarbojamies uz savu ēnu vai atspulgu. Tāpēc jau pretēji cilvēki savstarpēji tā pievelkas. Fizikas likums par magnēta dažādo polu savstarpējo pievilkšanos ir zināms katram. Tomēr aizvien esam pārsteigti, kad sastopam kopā vienu otram šķietami gluži nepiemērotus cilvēkus. Bet likums ir likums. Jo vairāk viņi sader kopā, jo vairāk viņos pretējību. Ja attīstīsim pacietību, tad daudzās nesaskaņas var kļūt par vienotības tilta balstiem. Un tikai tādā gadījumā mūsu attēls tiks atspoguļots visās tā niansēs.

Mūža beigās abi partneri kļūst par vienu veselumu vai vismaz vairāk apskaidroti. Šajos gadījumos viņi vai nu apzināti, vai neapzināti ir spējuši integrēt savu apziņu.

Parasti sarežģījumi partneriem rodas tad, kad viņiem nav kopīgu interešu, mērķu un cementējošu mīlestības elementu un, kad abi partneri pārāk atšķirīgi izmanto savu partnerību. Turklāt situācijas var būt daždažādas. Viens partneris

pastiprināti pilnīgo sevi un savu projekciju, bet otrs iestrēdz nevērībā pret to. Dažkārt iestājas atsvešinātības brīži, kas meklējošā dvēselē rada izmisumu. Sastopama arī patērētāja attieksme pret partneri. Mums jāsaprot — kamēr mīlestība grib būt vienpersoniska un egoistiska, kamēr tā ir virzīta uz ārējiem objektiem un izpausmēm, tā mērķi nesasniegs. Vislielākā un visvērtīgākā mūsu bagātība ir tikai tā, ko mēs paši īstenosim sevī. Un tikai tā ir neatņemama.

Mūsu organismā ir vieninieku jeb nepāra orgāni (sirds, kuņģis, aknas, liesa, aizkuņģa dziedzeris) un pāra (plaušas, olnīcas, sēklinieki un nieres). Pāra orgāni tieši atbilst kontakta un partnerības tematam. Plaušas personificē saskarsmi un komunikāciju, bet olnīcas un sēklinieki reprezentē seksualitāti. Nieres atbilst partnerībai kā sirsnīgai, ciešai, ģimeniskai tuvībai. Šīs trīs jomas personificē arī trīs sengrieķu jēdzienus par mīlestību. Philia — draudzība; Eros — seksualitāte; Agape — pakāpeniska divu iepriekš minēto jēdzienu (draudzības un seksualitātes) integrēšana

vienotā psihiskā, garīgā veselumā — androginātā.

Visas vielas, kas nokļūst organismā, pamazām nonāk asinīs. Nieru galvenais uzdevums ir asins filtrācija, t.i., prasme noteikt organisma normālai funkcionēšanai nepieciešamos un pieļaujamos elementus, kā arī no ķermeņa izvadīt pārstrādātās un indīgās vielas. Lai organisms varētu normāli izpildīt šo sarežģīto un smalko uzdevumu, pati daba tam ir devusi veselu kompleksu fizisko un psihisko palīglīdzekļu.

Pirmais filtrācijas cikls darbojas pēc mehāniskā filtra vai sieta principa — šajā filtrā tiek aizturētas noteikta lieluma daļiņas. Šī filtra poru lielums ir tieši tāds, lai spētu aizturēt pašas mazākās olbaltumvielu molekulas. Otrs nozīmīgs un sarežģīts filtrācijas cikls bāzējas uz osmozes un spiediena attiecībām. Osmoze ir šķidruma spiediena izlīdzināšana un tā koncentrācijas pakāpes uzturēšana. Šo spiedienu izlīdzinot, nierēm organismā jāaiztur dzīvībai nepieciešamie sāļi un mikroelementi, no kā savukārt ir atkarīgs skābes un sārma pakāpes līdzsvars asinīs. Nekompetents cilvēks neizpratīs, cik svarīga nozīme dzīvības procesos ir šim līdzsvaram, kas veicina visu mūsu organisma sistēmu normālu funkcionēšanu. Visi bioķīmiskie procesi, dzīvības enerģijas izstrādāšana, olbaltumvielu sintēze un daudz kas cits ir atkarīgs no šā līdzsvara stabilitātes. Ar šo skābes un sārma balansa palīdzību asinis turas tieši vidū starp iņ un jaņ.

Pēc analoģijas likuma, visu var attiecināt arī uz partnerību. Tāpat kā nieres rūpējas par to, lai skābe (jaņ — vīrišķais elements) un sārms (iņ — sievišķais elemets) būtu noteiktā līdzsvarā, tā arī partneriem vienā otrā ar "filtrācijas" pieredzi jāatrod tas rezultējošais spēks, kas veicinātu kopīgu eksistēšanu un virzītu uz vienotību. Pats bīstamākais malds partnerībā ir uzskats, ka savstarpējiem konfliktiem nav nekā kopīga "ar mani". Tie, kas tā domā, riskē palikt tikai savā projekcijā, neiepazinuši nepieciešamību un derīgumu, kuru reflektē šie atspulgi, lai palīdzētu pilnīgoties.

Ja tamlīdzīgi maldi sablīvējas, t.i, kļūst pastāvīgi, tad nieres sāk reaģēt uz to un neaiztur dzīvībai svarīgos elementus. Ar to arī ir izskaidrojami nefrīti* un glomerulonefrīti. Tādējādi nieru slimība norāda, ka mēs savas partnerības sfērā

neesam spējuši nojaust svarīgu problēmu esamību. Gluži tāpat kā nierēm piemīt spēja atšķirt no ārpuses iekļuvušos citas dabas elementus, arī cilvēka apziņai vajag iepazīt sevi partnerībā, ja tā vispār vēlas evolucionēt.

Daudzveidīgi ikdienas dzīves piemēri ļauj mums pārliecināties, kāds sakars ir nierēm ar saskarsmi un partnerību. Tas attiecināms uz ieradumiem, kas iesakņojušies lielajā vairumā cilvēku, īpaša nozīme ir, piemēram, dzeršanai. Un nekāda brīnuma jau te nav, jo tieši šķidrums stimulē šo orgānu darbību. Arī psiholoģiski saskarsmes iespēja kļūst vēl drošāka, kad tiek saskandinātas glāzes. Tāpat arī pāreja no "jūs" uz daudz tuvāko "tu" visbiežāk ir saistīta ar šķidruma iedzeršanas rituālu. Brāļošanās tiek "apslacīta". Cilvēcisku kontaktu nodibināšana mūsu ikdienas dzīvē, gan tautas svētkos, gan kārtējā jubilejā vēl joprojām ir grūti iedomājama bez kopīgas iedzeršanas.

Ar iedzeršanu visur it kā tiek iegūta drosme savstarpēji tuvoties. Un cik nedraudzīgi šie kompanjoni uzlūko to, kurš nedzer vai dzer ļoti maz! Iedzeršanas gadījumos par labākajām parasti atzīst tās sīvākās un stiprākās dziras, kas stiprina un pārslogo nieres.

Bet tādu dzērienu lietošanai bieži seko arī smēķēšana, kas vēl vairāk palielina saskarsmes iespēju.

Tas, kurš daudz dzer, izjūt savdabīgu nepieciešamību pēc partnera, bet "grādīgie" dzērieni galvā it visu sagroza un rada necienīgu izvēli, kas dzīvi sarežģī vēl vairāk. Un samaksa par šo vieglprātību var izpausties kā fiziskās, tā

psihiskās ciešanās. Bet arī tad, cilvēk, viss vēl nav zaudēts! Apstājies, apdomā, sasprindzini gribasspēku un ar cieņu ej "per aspera ad astra!" ("Caur ērkšķiem uz zvaigznēm!") Tikai pilnīgošanās ceļš kopā ar partneri, pašu saprāta un sirds stiprināts, izvedīs pie tām. Bet ceļa vektors lai ir līdzsvars, mērenība un Zelta Vidusceļš it visā.

Nierakmeņi

Nierakmeņi veidojas, kristalizējoties dažādiem organismā pārpārēm esošiem elementiem — urīnskābei, fosfātam vai kalcija oksalātam. Pastiprināta šķidruma lietošana izlīdzina akmeņu veidošanās bīstamību, jo pazemina elementu koncentrāciju un pastiprina to šķīšanu. Izveidojies akmens var nosprostot normālu filtrācijas šķīduma plūsmu un tādējādi radīt sāpju lēkmi — kolikas. Tas ir neapzināts organisma mēģinājums ar peristaltiku novirzīt bloķējošo akmeni uz urīnpūsli. Šīs sāpes ir līdzīgas dzemdību sāpēm vai arī stiprām zobu sāpēm. Tās vieš lielu nemieru un vēlēšanos

kustēties. Ja ķermeņa kustības ir nepietiekamas, lai izvadītu akmeni, tad ārsts liek slimniekam vēl arī palēkāt.

 Ārsta galvenā terapeitiskā iedarbība pamatojas uz relaksāciju, siltuma un šķidruma pievadīšanu nieru apvidum.

Nierakmeņi veidojas no elementiem, kuri noteikti būtu jāizvada no organisma, jo tie jau ir nolietojušies, novecojuši un neko vērtīgu organismam vairs nespēj dot. Labi sacementējušies, tie kā aizsprosts iegulst no nierēm prom plūstošā pārstrādātā šķidruma ceļā. Šāda stāvokļa rašanos veicina cilvēka tendence iesprūst sen pagājušās, pārdzīvotās maznozīmīgās problēmās un dzīves situācijās. Tieši tas ir bloķēšanās cēlonis un rada tādu kā korķi. Ārsta uzstājība ir pareiza — tikai lēciens spēj atkal ievadīt vajadzīgajā gultnē un atbrīvot cilvēku no nevajadzīgās nastas.

Statistika rāda, ka ar nierakmeņu slimību visbiežāk sirgst vīrieši. Psihologi to izskaidro tādējādi, ka harmonijas un partnerības problēmas vīriešiem ir daudz grūtāk atrisināmas nekā sievietēm. Pati Daba sievietes ir pietuvinājusi šim risinājumam. Bet daudzas sievietes soda sevi ar savu ķildīgumu — tām akmeņi izveidojas žultspūslī.

Ārsta lietotos terapijas pasākumus nierakmeņu koliku gadījumā var attiecināt arī uz harmonijas problēmas risināšanu partnerībā. Lietotais siltums ir pielīdzināms visur ieplūstošai un visu sasildošai mīlestībai: sašaurināto asinsvadu, limfvadu utt. relaksācija jāuzlūko par brīdinājumu, ka ir pienācis pēdējais laiks sirsnīgai atklātībai pret savu partneri. Un, visbeidzot, šķidruma lietošana, kas izraisa kustību un visu izlīdzina, ir kā neatliekama pašpilnveide. Par šķērsli nevar būt ne vecums, ne dienesta stāvoklis, ne reliģiskie uzskati, ne tautība.

Mākslīgā niere

Kulmināciju nieru slimnieks sasniedz tad, kad nieru darbība apsīkst galīgi. Tad visas funkcijas, kas ir saistītas ar asiņu attīrīšanu no piesārņojumiem, uzņemas mūsu gadsimta izgudrojums — mākslīgā niere. Lieliski strādājošā mašīna kļūst par slimnieka partneri. Acīmredzot daudzi šā cilvēka dzīves gadi ir pagājuši mākslīgā partnerības spēlē. Iespējams, ka partneris nav licies uzmanības cienīgs vai arī ir dominējusi pārāk liela vēlēšanās būt "brīvam" un neatkarīgam no viņa. Nu cilvēks ir spiests mākslīgajā nierē rast to vienīgo "ideālo" partneri. Šis "uzticamais" partneris no metāla un plastmasas neziņo par savam interesēm un vajadzībām.

Ne retāk kā trīs reizes nedēļā ar to jātiekas klīnikā. Bet, ja līdzekļi ļauj šo partneri iegādāties, tad tas katru nakti var gulēt blakus.

Lai cik tas skumji, tikai šai situācijā cilvēks visbeidzot sāk saprast, ka viņam tik ilgi nebūs lieliska dzīves partnera, kamēr pats nekļūs pilnīgots! Un vai gan tas ir saprātīgi — domājošai būtnei nonākt līdz tādam stāvoklim?

 dziednieks

Guntis Ozoliņš

Cilvēks ir atbildīgs gan par savām slimībām, gan izveseļošanos. Veselība ir mūsu pašu rokās gluži tāpat, kā domas un emocijas.

Sirdsslimības bieži vien rodas kā nepietiekamas mīlestības un nedrošības sekas, kā arī no emocionālas noslēgtības. Nav divu domu, ka cilvēku, kurš uzskata, ka viņš nav mīlestības cienīgs, netic tai vai arī pats sev aizliedz izpaust pret cilvēkiem mīlestību, agrāk vai vēlāk skars ar sirds-asinsvadu slimības.

Novērots,  ka artrīts lielākoties piemeklē tos cilvēkus, kuri nespēj pateikt nē, ja radusies situācija to prasa.

Hipertonija itin bieži attīstās no vēlēšanās uzņemties pārāk lielu slodzi strādāt bez atpūtas, centieniem par katru cenu attaisnot apkārtējo ļaužu cerības .Šādas rīcības rezultātā pamazām tiek izstumtas personiskās dziļākās jūtas un vajadzības.

Problēmas ar nierēm var izraisīt nosodījums, vilšanās, neveiksmes dzīvē, kriticisms. Šiem cilvēkiem nepārtraukti šķiet, ka visi viņus cenšas piemānīt, apiet, nosodīt. Šāda veida sajūtas un emocijas izprovocē neveselīgus, ķīmiskus procesus organismā.

Traucējumi imūnsistēmas darbībā, kam kā sekas mēdz būt saaukstēšanās slimības, ir sava veida signāls, ar kuru organisms cenšas cilvēkam pateikt „Apstājies ! Nesteidzies tik ļoti !”

Pēc psihoterapeitu domām, problēmas ar kuņģi, aizcietējumi piemeklē visus tos, kuri ir ieciklējušies pagātnē un nevēlas uzņemties atbildību par tagadni. Kuņģis ļoti jūtīgi reaģē uz visām mūsu problēmām, bailēm, naidu, agresiju un skaudību. Ilgstošs uzbudinājums, kāds mēdz būt stresa situācijā, spēj izprovocēt gastrītu.

 Aizcietējumi savukārt liecina ka cilvēks pārāk daudz uzkrājis sevī priekšstatus un pārdzīvojumus, no kuriem nespēj vai arī nevēlas atbrīvoties.

Grēmas, pārāk liels kuņģa sulas daudzums ir saistīts ar agresiju.

Infekciju kaitēm iedarbināšanas mehānisms ir uzbudinātība, ātras dusmas, naids, niknums, īgnums.

Dažas receptes

Divas receptes pret radikulītu

 Ņem 50 g bārbeles  mizas vai saknes ( var nopirkt aptiekā), aplej 200ml spirta, periodiski sakratot, 10 - 12 dienas  nostādina tumšā vietā, izkāš, lieto pa 30 pilieniem trīs reizes dienā.
 Pusotras glāzes svaigi spiestas rutku sulas sajauc ar glāzi medu, pusglāzi  degvīna un ēdamkaroti sāls  Maisījumu rūpīgi sakrata un ierīvē sāpošajās vietās. Šo  līdzekli var lietot arī iekšķīgi - - pa  50 g  pēc labas pirts.

Pret uzmācīgu klepu.

Palīdz grauzdēts cukurs. Smalko cukuru uzber uz pannas un karsē, līdz izveidojas tumšas lodītes. Tās jāsūkā kā konfektes. Var rīkoties arī šādi – ēdamkaroti cukura tur uz uguns, līdz tas kļūst tumši brūns. Tad to iemaisa krūzītē ar karstu pienu un lēnām izgaršojot malko.

Pret augstu ķermeņa temperatūru.

Lai saaukstēšanās gadījumā pazeminātu temperatūru, kaklam aizmugurē jāuzliek sarīvēta mārutku  komprese.

Pret sliktu elpu. 

Ja siltās elpas cēlonis ir metabolisma traucējumi, katru dienu lieto pa tējkarotei rīvētu citronu miziņu. Pēc 2 – 3 nedēļām sliktā elpa izzudīs.

Jaunības recepte.

Protams, šo recepti nevar uzskatīt par panaceju un simtprocentīgas jaunības eleksīru. Taču novārījums ne tikai tīra asinsvadus no taukiem un citiem nogulsnējumiem un padara tos elastīgākus, bet arī atbrīvo no galvas reiboņiem, uzlabo vielmaiņas procesus.

Ņem 100 g ārstniecības kumelīšu, tikpat daudz parastās asinszāles, dzeltenās kaķpēdiņas un bērzu pumpuru. Visu samaļ un ieliek traukā ar vāku. Vakarā ēdamkaroti maisījuma aplej ar puslitra verdoša ūdens, 20 minūtes nostādina, tad izkāš (tikai caur audumu vai marli) biezumus izspiež. Glāzē uzlējuma izšķīdina tējkaroti medus un izdzer pirms gulētiešanas.
No rīta atlikušo šķidrumu uzsilda ūdens peldē, pieliek tējkaroti medus un izdzer tukšā dūšā 15 – 20 minūtes pirms brokastīm.
Līdzīgi procedūru atkārto katru dienu, līdz sagatavotās drogas maisījums izlietots. Ārstēšanās kursu drīkst atkārtot tikai pēc 5 gadiem.

Linsēklas pret aizmāršību.

Vai esat ievērojuši, ka pēdējā laikā arvien biežāk mēdzat šo to aizmirst? Mājās ilgi meklējat kādu lietu, darbā- dokumentu, jo nekādi nespējat atcerēties, kur to nolikāt. Tas, protams, ne tikai kaitina, bet arī raisa bažas, ka tāda aizmāršība labi nebeigsies. Ko darīt ? Viena no iespējām – ieklausīties tautas dziednieka ieteikumos.

Divas ēdamkarotes linsēklu samaļ pulverī, aplej ar puslitru verdoša ūdens, 5 minūtes vāra emaljētā traukā, pēc tam noceļ no uguns un nenoņemot vāciņu (lai neveidotos plēvīte)atdzesē. Ja plēvīte tomēr izveidojusies, to nevajag izmest, jo kopā ar to tiks izmesta lineļļa, kas ir ļoti vērtīga sklerozes profilaksei un ārstēšanai. Atdziestot biezumi nosēdīsies (vēlāk tos var droši izmest, jo atkārtoti nav izmantojami ). Viss novārījums jāizdzer vienā reizē noteikti vēl silts un obligāti tukšā dūšā – 20 – 30 minūtes pirms brokastīm. Kurss – viens mēnesis. 
Pēc 3 – 4 nedēļām būs jūtams vieglums vēderā, pāries sāpes paribē, uzlabosies sejas ādas krāsa, garastāvoklis un arī atmiņa, jo lini regulē bioķīmiskos maiņas procesus organismā. Recepti droši var izmantot gan veci cilvēki, gan novājināti bērni.

Es esmu pats.

Pārsvarā ezoterisko ceļu cilvēks izvēlas tādos dzīves brīžos, kad citu ceļu vairs neredz, kad visas durvis pēc palīdzības aizvērtas un nav pat loga, pa kuru varētu iekāpt.
Sākumā tādi vārdi kā pazemība, vienkāršība, līdzjūtība, lūgšanas, Visums, eņģeļi, reinkarnācija, karma viņā izraisa pretestību, taču ar katru dienu, katru jauno mācību, izlasīto grāmatu, dzirdēto vārdu arvien vairāk pārņem sajūta, ka grūtībās izvēlētais ceļš ir pareizais. Uz neatgriešanos prom aiziet dusmas, lepnība, skaudība, greizsirdība, citu un sevis vainošana,  kritizēšana, dodot vietu mieram un harmonijai. Pa pēdām ātros soļos seko veiksme, mīlestība un veselība. Un tad kādu dienu, liekot roku uz sirds, cilvēks var teikt: „Tas ir tā vērts, es esmu pats!”
Manuprāt, savā dziļākajā būtībā jebkurš psiholoģiski vesels cilvēks vēlas būt vienkāršs (pareizajā nozīmē – tāds, kāds arī ikviens ir pats ar sevi), godīgs, atklāts, ar tīrām domām un veselu ķermeni.
Šāds cilvēks viegli atzīst, ka kaut ko nesaprot vai nezina, bet neļauj manipulēt ar sevi, saviem darbiem un jūtām. Viņš izturas pret visiem apkārtējiem kā pret līdzvērtīgiem, nevienu neuztverot ne augstāk, ne zemāk par sevi. Viņš ir gatavs stāties pretī jebkādiem šķēršļiem un droši, bez apmulsuma, bet ar pārliecību pārvarēt jebkādas grūtības.
Viņš atsakās no naida, skaudības, dusmām, kaprīzēm, bailēm un augstprātīga lepnuma un ar savu klātbūtni dod piemēru citiem, kā arī vēlas, lai pārējie dzīvotu pilnasinīgi un augstvērtīgi, taču neiejaucas, neuzbāžas, netraucē ar padomiem, ja tie netiek prasīti. Arī palīdzību viņš tāpat vien nepiedāvā, bet spēj ātri un pareizi pieņemt lēmumu un rīkoties, ja rodas attiecīga situācija, kad momentāna rīcība ir nepieciešama.
Šādi orientēts cilvēks palīdzēs citiem ar prieku un zināšanām, kuras dos iespēju palīdzēt pašiem sev. Viņš neuzspiež savu viedokli, neizvirza savu dzīves uztveri kā vienīgo un pareizo spriedumu, ir gatavs savu viedokli mainīt, ja kāds cits spēj pamatot, ka viņa redzējums ir pilnvērtīgāks un noderīgāks, taču pārsvarā viņš savu mugurkaulu tur taisnu, un nekas to nespēj saliekt.
Iedvesmot, iedrošināt citus jau ar savu piemēru vien – šī spēja ar laiku kļūst par cilvēka dzīves stilu. Citi par viņu saka: „Viņš izstaro dzīvi”, bet viņš droši vien domā: „Es esmu pats.”
                                                                                                          

                                                                                                                                           Ieva Ramane

 Materiāls publicēts LA 2012. gada Ezoteriskajā gada grāmatā

Astoņpadsmit garīgās attīstības likumi

Kad cilvēks uzmanību pievērš dzīves garīgajam aspektam, viņš sajūtas atbildīgs, piederošs, līdzjūtīgs un vēlas rūpēties par visu cilvēci. Garīgums uztur un sargā dzīvību. Tas jūs dara stiprus un nelokāmus. Garīgums neievēro šķiru, ticību, reliģiju un tautu šaurās robežas un piešķir jums apziņu, ka dzīvība eksistē visur. Un tikai ar šīs apziņas palīdzību, ar šo apziņas garīgo pacēlumu mēs varam izbeigt karus un atjaunot cieņu pret cilvēka tiesībām visā pasaulē.

Kā lai to sasniedz? Kādi ir galvenie garīgās attīstības principi?

PĀRLIECĪBA.
Pirmais solis pa garīgās attīstības ceļu – būt drošam pašam par sevi. Bez pārliecības neko nevar panākt.Šaubas – lūk, kas traucē pārliecībai.Tiklīdz jūs novērsīsiet visas negatīvās domas, jūs sapratīsiet, ka pozitīvais jau noticis. Kad pazūd šaubas, uzreiz rodas pārliecība. Tādēļ, lai pārliecība nestu augļus, jums sākumā jāpieņem šaubas. Ja pavērosiet šaubas, tad sapratīsiet, ka tās vienmēr attiecas uz kaut ko pozitīvu.

Par negatīvo jūs nekad nešaubāties. To jums vajadzētu zināt no savas pieredzes: jūs šaubāties par kāda godīgumu, bet nekad nešaubāties par negodīgumu. Jūs šaubāties par citu cilvēku labajiem nodomiem, bet nekad nešaubāties par sliktajām īpašībām. Ja kāds saka: „Es tevi ļoti mīlu!”, jūs sakāt: „Tiešām?”. Taču, ja jums saka: „Es tevi ienīstu!”, jūs nekad nepārjautājat: „Tu tiešām esi par to pārliecināts?”

Jums jāsaprot, ka jūsu šaubas – tā ir nedrošība par kaut ko labu un pārliecība par kaut ko negatīvu. Atcerieties: ja jums ir šaubas, tad runa ir par kaut ko pozitīvu. Šādā kontekstā šaubas jums ļauj iet tālāk. Es jums nelieku atteikties no šaubām. Jo vairāk jūs spējat, jo vairāk ir šaubu!Ļaujieties tām par visiem simts procentiem. Šaubas jums palīdzēs. Tiklīdz jūs uzveiksiet šaubu slieksni, jūs sagaida strauji panākumi.

IZBEIDZIET NOSODĪT SEVI UN CITUS.
Nākamais solis – izbeigt nosodīt sevi un citus cilvēkus. Garīgais ceļojums – tas ir ceļojums pie Sevis. Kad nosodāt Sevi, jūs nevēlaties Sev tuvoties. Jums tas neliekas interesanti. Bez šīs apzinīgās tuvošanās Sev, garīgajam avotam, jūs automātiski aiziesiet pa materiālo ceļu. Prieks, ko iegūsiet no materiālās pasaules objektiem, ātri apniks. Prieks, ko saņemsiet no garīguma, jūs spārnos.Jūs atradīsiet sevī negatīvas īpašības, bet nevajag sevi par to nosodīt. Mums apkārt ir daudz nosodījumu, tie samazina cilvēku apziņu visā pasaulē.

SLAVĒJIET SEVI UN CITUS.
Trešais likums – sevi un citus jāslavē. Uzslavēt citus – tas ir nākamais solis pēc tam, kad iemācīsieties citus nenosodīt.Uzslava sasilda dvēseli, bet garīgums spārno mūs, citus un visu apkārtni. Kad jūs uzslavējat sevi vai kādu citu, iekšēji izveidojas prieka pilna telpa. Ja paši sevi nevarat uzslavēt, jums nevajag uzslavu no citiem.Mēs bieži domājam, ka sevi uzslavēt ir egoistiski, bet patiesībā ego nekad sevi neliela. Drīzāk tas cer uz uzslavas saņemšanu no citiem. Saprotiet, ka jebkura uzslava tā vai citādi nāk no Dievišķā. Ja jūs, piemēram, sakāt, ka jums ir skaistas acis, – kas tās radīja? Jebkura uzslava nāk no Dievišķā, no Radītāja.

Uzslavas piedāvāšanas akts paplašina apziņu. Jūsos kaut kas paplašinās. Nosodījums apziņu sašaurina. No tā mirkļa, kad jūs sapratīsiet, ka garīga potenciāla augšana – tā ir apziņas, prāta paplašināšanās, – jums vairs negribēsies atgriezties pie nosodīšanas. Piedāvājiet patiesu uzslavu citiem un novērojiet, kā jūs paši jutīsieties.

PATIESUMS, ĪSTUMS.
Ceturtais likums – visur esiet patiesi. Nemāniet sevi un nemelojiet citiem. Pa garīguma ceļu jūs neejat citu dēļ. Garīgi meklējumi bez patiesības ir veltīgi. Tas neko nedos. Taču, ja tas notiek patiesi, rodas miers, laime un prieks, cik vien to iespējams piedzīvot šajā pasaulē.

ATBILDĪBA.
Piektais garīgās attīstības likums – atbildība. Garīgais ceļš – tā nav bēgšana no atbildības, bet gan tās uzņemšanās.Jo vairāk atbildības jūs uzņematies savā dzīvē, jo vairāk jūs attīstāties. Ja jūs sūdzaties par grūtībām, to skaits tikai pieaugs. Cilvēki kļūdās, uzskatot, ka eksistence pēc garīgiem likumiem ir izvairīšanās no smaga darba. Pavisam pretēji – ejot pa garīgo ceļu, jārīkojas enerģiski un efektīvi!

NETURIETIES PIE PAGĀTNES.
Sestais garīgās attīstības likums – tā ir spēja atlaist pagātni. Lūkojieties uz pagātni kā uz sapni. Tā jūs spēsiet atgriezties tagadnē. Jūs sapratīsiet, ka nav nepieciešamas pūles, lai dzīvotu tagadnē. Tajā mirklī, kad atlaidīsiet pagātni, jūsu prāts pats atgriezīsies tagadnē.Tagadnē gars ir viegli aizdedzināms un pietiek vienas dzirksteles, lai uzliesmotu gara lāpa. Kad jūs pieķeraties pagātnei, jūsu lāpa apaug ar sodrējiem. Dzīvojiet tagadnē un neļaujiet pagātnes pelniem to pārklāt.

PIEŅEMŠANA.
Jums jāprot radīt ap sevi harmonisku atmosfēru. Jūs varat domāt, ka apkārtne veido jūs, taču patiesībā jūs veidojat savu vidi. Jums jāsaprot: ir tas, kas ir. Pastāvošā pieņemšanai ir divi aspekti.Pirmais – pieņemt šo mirkli kā neizbēgamu. Notika tā kā notika. Ja jūs vēlaties, lai viss būtu citādi, situācija var mainīties tikai nākamajā mirklī. Tikai tad, kad jūs pieņemat to, kas ir, rodas miers, un jūs patiešām varat kaut ko mainīt.Otrais: pieņemt citus cilvēkus tādus, kādi tie ir, – lai kā viņi uzvestos, jums jāsaprot, ka tas ir vislabākais variants, kādu viņi šobrīd jums var piedāvāt. Analizējiet. Meklējiet viņu rīcībai izskaidrojumus. Un vienlaicīgi uzņemieties atbildību par savu rīcību. Šajā gadījumā pieņemšana kļūst dinamiska, bet jūsu apkārtne – harmoniska.

APZIŅA PAR NĀVES NEIZBĒGAMĪBU.
Garīgās attīstības astotais likums – tā ir apziņa par nāves neizbēgamību, sapratne, ka mēs visi kādreiz nomirsim. Tā kā mūsos mīt kaut kas slepens, kas nemirst, mēs varbūt varam pilnībā neapzināties nāves faktu.Apziņa par nāves neizbēgamību var mūs atgriezt tagadnē. Tā var aizvest aiz niecīgu kārdinājumu robežām, kuras mūs šķir no tagadnes. Kad rodas sapratne, ka jūs kaut kad mirsiet, nākotne vairs nešķiet kā glābiņš.

DZĪVES NEPASTĀVĪBA.
Viss, kas šajā mirklī eksistē, ir pārejošs, situācija ir pārejoša, tāpat apstākļi, emocijas un cilvēki jūsu apkārtnē. Izpratne par to, ka nekas nav mūžīgs, palielina jūsu garīgo potenciālu. Jūs varat rīkoties ar lielāku enerģiju, entuziasmu un spēku. Mēs domājam, ka, atzīstot visu kā pārejošu, mēs samazināsim entuziasmu un novedīsim sevi apātijā. Tā nav. Pareiza nepastāvības izpratne garu tikai spārno un jūs jūtaties pacilāti. Jums ir entuziasms un aktivitāte.

PAĻĀVĪBA.
Desmitais attīstības likums – paļaujieties uz Augstāko un Bezgalīgo Gudrību, kura radīja visu eksistējošo, sākot no kosmiskās sistēmas līdz gēnu mijiedarbībai, atomiem un molekulām. Vienkāršas elektronu kombinācijas kaut ko padara par ziedu, kaut ko – par akmeni, kaut ko – par zeltu, kaut ko – par oglēm. Jums visā jāsaskata kopīgs sākums, kopīgas gudrības izpausme, pasaules vienotība. Saprotiet, ka tas viss ir dzīvs. Mēs par kosmosu nedomājam kā par dzīvu radību. Mēs visur redzam tikai matēriju: mūsu acīs atspoguļojas tikai materiāli objekti. Mēs zinām, ka kosmosā ir maģija, bet bieži uz to skatāmies kā uz kaut ko mirušu. Tīrā apziņa, prāta pamats, kuras daļa esat jūs un jebkurš cits cilvēks, – tā ir dzīva.Sapratne, pieņemšana un paļaušanās uz Augstāko Gudrību, kura šajā pasaulē visu rada un sargā, – tāds ir desmitais garīgās attīstības likums.

DZĪVES NEDALĀMĪBA.
Kad cilvēka prāts nonāk stresa vai sasprindzinājuma stāvoklī, tas novērtē, nosoda, šis patīk, tas nepatīk – prāts novelk robežas. Un tādā veidā pats sevi it kā izslēdz no dzīves straumes. Šo izslēgšanos no eksistences straumes mēs saucam par atdalīšanos, taču tā ir tikai šķietama atdalīšanās.Atdalīšanās no eksistences nav iespējama. Ja apļa segmentu izņem, tas vairs nav aplis. Jums jāsaprot, ka jūs esat eksistences daļa, izpausmes daļa Augstākajai Gudrībai, kas savieno spēkus, kuri veido pasaules telpu un visu. Tas ir vienpadsmitais attīstības likums.

JŪSU DABA – MĪLESTĪBA UN MIERS.
Kad jūs aptverat pasaules telpas nedalāmību, jums nav jānopūlas, lai iemīlētu citus. Mīlestība jau ir jūsu dabā. Jūs esat mīlestība. Nav nekā, izņemot mīlestību.Saprotiet, ka mīlestība – tā nav darbība, kuru jūs veicat, nav morāls pienākums, kas jums jāpilda. Saprotiet, ka jūs dzīvojat mīlestībā un viss pārējais arī dzīvo mīlestībā.

Ziniet, ka arī miers ir jūsu daba. Jebkurā mirklī, jebkurā vietā jūs varat apsēsties un vienkārši visu atlaist, zinot, ka jūsos mīt tīrība, tīra telpa, bezgalīga un dziļa. Šī iekšējā telpa esat jūs. Kad jūs to jūtat, jūs nonākat kontaktā ar savu garīgo potenciālu.

„Es nāku no miera. Es esmu miers. Es atgriezīšos mierā. Miers – tā ir mana daba un mans mērķis. Es esmu miers, esmu telpa, esmu mīlestība.” Apziņa, ka jūsu daba ir miers un mīlestība, – tas ir divpadsmitais attīstības likums.

LĪDZSVARS.
Trīspadsmitais garīgās attīstības likums – atrasties līdzsvarā starp aktivitāti un atpūtu, starp apkārtējās pasaules baudīšanu un pagriešanos pašam pret Sevi, starp runāšanu un klusēšanu. Ja jūs visu dzīvi sargājat klusumu, ne reizi neizrunājot ne vārda, tas neapliecina, ka jūs dzīvojat garīgu dzīvi. Jums dotas runas dāvanas. Jums doti talanti un spējas. Pareizi izmantojiet visu, kas jums piešķirts, līdzsvarojiet to ar meditāciju un savas apziņas padziļināšanu.

PAŠAPZIŅA.
Pašapziņa – tas ir nākamais garīgās attīstības likums. Sāciet ar sava ķermeņa sajūtu apzināšanos, ar ādu, kas zem apģērba, muskuļiem un nerviem, kas zem ādas, pēc tam arī kauliem. Nekļūstiet pavirši pret dzīvi kā dzīvnieki, kuri tikai ēd, dzer un guļ. Vērojiet katru sajūtu. Te ļoti svarīgs apziņas asums.Apzinoties savu ķermeni, jūs tuvosieties gara izpratnei.

OBJEKTIVITĀTE UN BRIEDUMS.
Skaidra apziņa rodas ar briedumu jeb, citiem vārdiem, ar objektivitāti. Briedums un objektivitāte rodas vienlaicīgi. Jūs nevarat būt nobriedis, ja jūs neesat objektīvs. Objektivitāte bieži tiek saprasta kā kūtrs, truls prāta stāvoklis vai slikts garastāvoklis. Reizēm objektivitātei pieraksta atsvešinātības un vienaldzības nokrāsu. Tas nav pareizi. Būdami objektīvi, jūs rīkojaties apzinīgi, jūs satiekaties pats ar Sevi.Briedums nav drudžains. Briedumam piemīt karaliska pašcieņa, brīvība, sapratne, noslēpums. Šis ir piecpadsmitais garīgās attīstības likums – objektivitātes pārākums un dzīves briedums.

SKAISTUMA IZPRATNE.
Sešpadsmitais garīgās attīstības likums – pasaules skaistuma, katra cilvēka skaistuma, sava iekšējā skaistuma izpratne, apziņa, ka skaistums – tā ir garīga īpašība. Prāts dzenas pakaļ skaistumam, novērtē skaisto, taču pastāv atšķirība starp skaistuma izpratni un vēlēšanos to iegūt.Cenšoties iegūt skaisto, mēs zaudējam objektivitāti.

Ziniet, ka tikai garīgumam piemīt skaistums. Lai kur jūs redzētu skaistumu, tam ir garīgs sākums. Ja kaut kas ir skaists, tas tāpēc, ka tam skaista dvēsele. Miris ķermenis nav skaists. Attiecinādami skaistumu uz garīgām, nevis materiālām vērtībām, mēs nostājamies uz ilga garīgās attīstības ceļa.

GODĀŠANA UN CIENĪŠANA.
Skaistuma izpratne noved pie godāšanas. Jūs godājat skaistumu, jūs to dievināt. Visu pasaules lietu kā Radītāja atspoguļojuma godāšana un dievināšana – tas ir vēl viens garīgās attīstības likums.

Godājiet visu pasaulē. Godāšana – tas ir kas vairāk nekā emocionāla atbalss, tas ir noskaņojums. Tāds noskaņojums liecina par līdzsvarotu dzīves izpratni.Kad prāts zina, kas ir gan cieņa, gan mīlestība, tad sākas godāšana. Godāšanā prāts par simts procentiem dzīvo tagadnē, un rodas dievbijīgas trīsas. Jūs nevarat kaut ko nemīlēt, vienlaicīgi zinot, ka tas ir svēts, un jūs nevarat just mīlestību un neuzskatīt to par svētu. Svētas trīsas ved uz apziņas modrību. Pēc tam rodas saprašana.

DZĪVE IR MŪŽĪGA.
Nākamais un pēdējais garīgās attīstības likums – saprast, ka dzīve ir mūžīga. Tas nonāk pilnīgā pretrunā ar to, ka dzīve nav pastāvīga, ka pasaulē viss ir mirstīgs.Bet tagad mēs sakām, ka dzīve ir mūžīga un ar to nekas nevar notikt. Patiesība vienmēr ir pretrunīga.

Šri Šri Ravi Šankars

Uzplaukums dzīvē sākas ar virtuvi.

      Mājās tieši virtuve ir tā vieta, no kuras dzīve sākt plaukt un zelt. Šeit vienmēr jābūt dažādu produktu rezervei! Lai liktu dzīvei plaukt un zelt, vajadzētu biežāk izcept kaut ko pēc pašu receptēm. Svaigi ceptu pīrāgu smarža apvieno ģimeni.

      Katru dienu ēdiet un dzeriet no skaistiem traukiem, tā jūs sevi noskaņosit uz gaidāmo dzīves uzplaukumu. Centieties pirkt labus un skaistus traukus, tie priecēs acis un uzlabos noskaņojumu. Ļoti bieži izmeklēti skaisti trauki ļauj nepamanīt pieticīgu maltīti. Labi trauki, ja ar tiem apietas saudzīgi, kalpo ilgi, tos nodod mantojumā. Par tases skaistumu jūs priecāsities vēl vairāk, ja zināsit, ka tā kādreiz piederējusi jūsu vecmāmiņai.

K.Niši