Skolotājs.

Saturna Skola, Jupitera Skola

Pēdējos 3 gados, kamēr Saturns bijis Svaru zīmē – tas tiesiski un intelektuāli purinājis visus gaisa stihijai piederošos(pirmkārt Svari, tad Dvīņi un Ūdensvīri). Sava artava tikusi arī Auniem. Nu pienācis „dziļo ūdeņu laiks”... līdz ar Saturna pāriešanu Skorpionā 5tā oktobra naktī. Zīmīgi, ka Debesu raugs Jupiters tikai dienu iepriekš – 4tā oktobra pēcpusdienā(absolūti draņķīgā dienā pēc vispārastroloģiskiem parametriem, bet cilvēku valodā – vienkārši dienā, kad labāk palikt mājās!) kļūst Retrogrāds. Katrs no viņiem „laipni ielūdz” uz SAVU Skolu!

Tiešām zīmīgā laikā dzīvojam, kad zīmes pašas „lec” uz deguna....un rāda ejamo!

Tā uzticība un taisnīgumprasme, kas tika pausta Saturnam esot Svaros nu tiek pārnesta uz nākamo, dziļāko etapu – vai to, ko esi solījis, vari arī izturēt?! Pienākums un atbildība pret sacīto, absolūta nepiekāpība un zināms autoritārisms, jo nekāda svariskā laipošana un kompromiss vairs nav gaidāms! Saturns skaidri un viennozīmīgi prasīs – solīji, tātad pildi! Negribi pildīt – nost no ceļa! Lielie Kosmiskie žagari nāk....jebšu latviskā jaunā tīrislaukoša slota!

Spēcīga emocionāla pieķeršanās līdz galējam indīgumam, arī izmisumam. Un kurš ir teicis, ka tas NAV taisnīgi – izvilkt no Tevis Dvēseli, apvilkt ar sarkano marķieri melnos pleķus tajā un palaist pasaulē tādu. Lai saulē balojas un lietū mazgājas...

Patieso motivāciju meklēšanas laiks. Savukārt šeit labs palīgs būs Retrogrādais Jupiters, vismaz līdz pavasarim. Motivācija uz zināšanu ieguvi, vai vēl labāk – krāšanu! Zināšanas, kā investīcijas – patiesi drošas un vērtīgas!

Saturns strikti diktēs savu kārtību, savu principialitāti un savus noteikumus. It visā. It īpaši zemes horizontālo vērtību plaknē. Garīgā līkne varētu ciest mazāk, jo Saturns Skorpionā tos, kas pabijuši ellē un pēc tam spējuši celties, lai nestu atziņas par tur pavadīto laiku – mēdz dāsni apbalvot. Tiktāl viss skaidrs, tātad priekšā vētīšanas laiks – kurš ir kurš!? Savukārt materiālajā plāksnē sāks kārtoties ekonomika. Savdabīgā veidā, jo vispirms viss līdz šim būvētais tiks nograuts, lai tā vietā ļoti ļoti lēnām sāktu būvēties jaunas ekonomikas pamati. Nav zināms, vai to vairs sauks par Ekonomiku un naudu par naudu....? Tās termini varētu būt tiklab „resursi”, cik „sabiezināta enerģija”. Vai Eiro būs būt? Nē.

Svarīgi, ka Saturns Skorpionā ir ATBILDĪGS par visu, kas notiek apkārt, par to, ko viņš veido! Taču par atslābināšanos nevar būt ne runas – nevienu mirkli. Nav zināms, kā uzvedīsies visas autoritātes, kā nostrādās ambīcijas, jo – ne viss, kas tika nolemts un apstiprināts Svaru laikā, tā arī notiks, jo būtībā pelēkie kardināli šobrīd vienkārši nogaida zem saviem apmetņiem. Ambīciju realizēšanas laiks, kad var izdoties dažādas rūpīgi plānotas neģēlības, viss atkarīgs no aspektiem, kādus šajos 3 gados veidos Saturns. Bet....ir labā ziņa – sods par apzinātu varaskāri būs neizbēgams un ne jau cilvēkiem tiesāt!

Nodokļu politikas pastiprināšanās. Jācer vienīgi, ka tā nepārvērtīsies par smagu, nepanesamu slogu. Tīri Latvijas uzņēmējiem vieglākus laikus solīt būtu pagrūti...taču, ja ideja būs skaidra un nostāja nelokāma – daža „laba” nodokļu politikas koncepcija vienkārši neizturēs spriedzi.

Šobrīd ekonomikā tiešām viss mainās – lielo monstru darbības laiks(un lauks) pamazām izsīkst. Tas attiecināms kā uz mega kompānijām, tā arī uz lielajām valstīm...! Jocīgi? Absolūti nē! Tieši mazās valstis ir tās, kuras nākamajos 3 gados spēs iznest pavisam jaunu ekonomisko, jeb enerģētisko resursu programmas. Apstādinot, piemēram, pārtikas piedevu un citu cilvēka dzīvību iznīcinošo vielu izplatīšanu. Jo lielie to pēc definīcijas vairs nevar. Taču mazajiem ir tiesības atmaskot lielos.... arī tāda spēj būt pasaules kārtība. Kā pirmās tiks „atbrīvotas” un likvidētas pārtikas piedevas E-239 un E-240. vismaz Baltijā noteikti! Kas pie tā piestrādās? Mazie, spēcīgi augošie pārtikas ražošanas uzņēmumi.

Priekšā 3 reāli gadi, kad tas, kas bijis uz sabrukšanas robežas, savu „uzdevumu” arī pilda – tā ir medicīna. Protams, ka bez cīņas savas pozīcijas tā atdot negrasās... jo pasaules varenajiem it nemaz nav izdevīgi, ka farmācija ar visu aptverošo zāļu biznesu pilnībā noies zem ūdens! Medicīna vēl spēcīgāk plosīs masu saziņu līdzekļus ar reklāmām par tās varenību piemēram, pretvēža preperātu radīšanā, taču nespēs vienu – apturēt zemes auglību, ko tā dāsni sniegs ļaudīm visos tās Dievišķajos veidos...

Uz skatuves uznāk 86ais, 87ais, 88ais un 89ais dzimšanas gadi! It visur! Ekonomikā, politikā, cilvēkveselībā, resursu izaugsmē, arhitektūrā. Īstas pērles – paaudze, kurai lemts uzzināt, KĀPĒC? Šī paaudze arī ir tā, kura no jauna „iznesīs” ideju par Desmito tiesu.

astrologs Linda

Saturns Skorpiona zīmē.

Vairums astrologu, pētot Saturna atrašanos horoskopā, tiecas to aplūkot kā neizbēgamu ļaunumu, spriežot pēc tiem ierobežojumiem, kurus Saturns rada. Tāda pieeja  ir pārāk vienpusīga. Viss, kas notiek, tā vai savādāk nes labumu. Kad atceramies, ka likteņa ievirzes, kas atspoguļotas mūsu horoskopā, ir mūsu pašu radītais iepriekšējās dzīvēs, tad sākam saprast, ka Saturns tikai akcentē mūsu horoskopa vājākos punktus, parādot, kuros jautājumos esam vāji un kur varam rīkoties nepareizi. Mums būtu jāsaprot, ka kaut arī planētas mūs mudina rīkoties tā vai savādāk, mēs paši kā savu Es attīstošas būtnes, varam lemt, kas ir labs un kas slikts, un izvēlēties labo. Ja pārāk ļausimies kārdinājumiem, tad Saturns parādīs savu spēku. Saturns neļauj mums pirms laika pamest šo dzīves skolu, līdz neesam apguvuši programmu. Vēl vairāk – Saturns cilvēcei dāvā prāta dziļumu, padarot mūs daudz nopietnākus un spējīgus koncentrēties uz dzīves problēmām. Saturns liek kultivēt attapību, lai labāk tiktu galā ar dzīves grūtībām.

Saturns ir pati tālākā no redzamajām planētām, tāpēc to uzskata par robežu starp redzamo un neradzamo, par sargu, kurš laidīs tālāk vai nelaidīs. Tas ir sargs, kas var arī neko neielaist no tālākiem kosmiskajiem plašumiem. Senatnē to dēvēja par Sliekšņa Sargu: tas notur mūs ierastajās robežās, tai pašā laikā saglabājot mūsu eksistenci, neļaujot mums izšķīst.

Visizplatītākais Saturna tēls: ļauns večuks, kurš apskauž jauniešus, neieredz dzīvi, jo pašam nav izdevies to nodzīvot pietiekami labi. Viņš iebilst pret izmaiņām, nemāk pielāgoties jauniem apstākļiem, konservatīvs domāšanā. Jūtot savu nevarību, viņš izlādē savu bezzobaino niknumu uz jauniešiem. Nelaimīgs pats un tādus vēlas padarīt citus. Bezsirdis, kurš izsmej cēlsirdību. Noguris no dzīves, viņš domā, ka tā nevar sniegt baudījumu.

Saturna princips atbild par formas, struktūras veidošanu, par ritmiskumu, kārtības ieviešanu, koncentrācijas spēju, saglabāšanu, bremzēšanu un kristalizāciju. Pozitīvs Saturns ir pats uzmanīgākais un neatlaidīgākais. Savā izpausmē stabils, mērķtiecīgs, analizējošs, sistemātisks, celtnieka īpašības, takta izjūta, diplomātisks, taisnīgs, ekonomisks, konservatīvs, izturīgs un disciplinēts. Negatīvās Saturna īpašības- traucējumi, egoisms, lēnīgums, bailīgums, ierobežojošs, materiālisms, melanholija, pesimisms, alkatīgs, noslēgts, aizdomīgs, cietsirdīgs un cinisks.

Saturns visu laikus ir apdomājis un nekas nepaslīd garām viņa aukstajam un aprēķinošam prātam.

Saturns apgrūtina, bremzē ārējo dzīves izpausmi, lai novirzītu enerģiju iekšpusē. Šo ideju vislabāk atspoguļo kristalizācijas procesos: lai no kopējā rastos veselais, no šķīduma izkristu kristāli, nepieciešama enerģija. Šī enerģija ieiet dziļumā, kur palēnām sāk strukturizēties un parādīties kristāli. Saturns pazemina temperatūru.

Saturns parasti ir saistīts ar tādiem stāvokļiem kā nomākts garastāvoklis, depresija, bezspēks, vispārējs enerģijas izsīkums, samazina kaislības. Saturns visu enerģiju vērš uz iekšu, lai radītu iekšējās pieredzes kristālus un dziļo jēgu. Tāpēc Saturnu saista ar tikumību un garīgo dzīvi.

Satruns saistīts ar sklerotizācijas procesiem organismā, tātad visur, kur kaut kas sacietē un kļūst trausls ir vainīgs Saturns un svins. Tāpat Saturns ir saistīts ar noārdīšanās procesiem, tas palīdz cīnīties ar audzējiem, 

iznīcinot tos vai ierobežojot to attīstību.

Saturns savu spēku visvairāk izpauž astrālajā ķermenī. Tieši no Saturna ir atkarīgs, cik pareizā attiecībā pret cilvēka fizisko ķermeņi būs astrālais ķermenis. Ja, piemēram, cilvēks nevar normāli gulēt, viņa astrālais ķermenis nevar pareizā veidā izdalīties no ēteriskā un fiziskā ķermeņa. Ja pamostoties astrālais ķermenis nevar pareizi ieiet atpakaļ ētermiesā un fiziskā ķermenī, tas ir saistāms ar miega traucējumiem, ar to, ka miegs nav nesis cerēto atpūtu. Tāpat viss, kas saistīts ar astrālmiesas nepareizo sasaistīšanos ar fizisko ķermeni, ir Saturna darbība. Tas, kādā Zodiaka zīmē atrodas Saturns un kādos aspektos tas ir ar pārējām planētām, norāda uz to, cik harmoniski vai neharmoniski Saturns (astrālmiesa) sasaistās ar fiziskā ķermeņa atsevišķām vietām un kopumā ar visu ķermeni. Saturns cilvēka kartē norāda, cik pareizi vai mazāk pareizi cilvēks ar astrālo ķermeni rīkojas savā fiziskajā ķermenī. Jo veiksmīgāk cilvēks māk izmantot astrālo ķermeni fiziskajā ķermenī, jo mazāk cilvēks slimo.

Pārspīlētas intelektualizācijas gadījumos Saturna impulss mūs padara par neirotiķiem. Tāpēc nav ieteicama bērnu pārāk ātrā intelektualizācija, katram procesam ir savs laiks. Cilvēku nervozitāte ir saistīta ar to, ka viņa astrālais ķermenis nepareizi ir sasaistījies ar fizisko ķermeni. Tā ir mūsu laika pamatproblēma. Lai atbrīvotos no nervozitātes, cilvēkam jātiecas pareizas domāšanas. Ja cilvēks paliek savos abstraktajos priekštatos, viņš kļūst arvien nervozāks. Nervozitāte mūsu laikā būtu jāatpazīst kā Saturna darbība.

Saturns norāda cik viegli vai grūti cilvēks spēj pārvaldīt savu astrālo ķermeni. Saturns vairāk saistīts ar astrālā ķermeņa augšējo daļu.

Saturns, ir universuma atmiņas glabātājs. Dotajā laikā cilvēks ir atbrīvots no Saturna iespaida uz zemapziņu, kas cilvēkam iedeva personisko atmiņu un tā radīja iespēju iegūt personisko brīvību. Ja tas nenotiktu, tad mēs nebūtu brīvi, bet būtu saistīti ar universuma atmiņu un varētu pieslēgties visām universuma zināšanām kā savām.

Saturns pārvalda zobus, kaulus, locītavas,saites, ādu, dzirdi, liesu, žults pūsli

Saturna pataloģiskās izpausmes- auksts, sauss, hronisks, saīsinošs, kristalizējošs, sasaistošs, ierobežojošs, centrbēdzes, traucējošs.

Saturna slimības saistītas ar dažādām nepietiekamībām, vājumiem – sirds, nieres un ttl.  Spēka izsīkumiem, pārlieku tievumu, kurlumu, sāļu nogulsnēm, visas slimības, kuras saistītas ar kustību traucējumiem. Saturna pārvaldībā ir visas hroniskās slimības. Ar Saturnu saista visas slimības kuras saistītas ar sablīvējumiem, sacietējumiem, sastingumiem.

No nedēļas dienām Saturns pārvalda sestdienu.

Saturns Skorpionā rada spēcīgu emocionālo vājumu, neskatoties uz agresivitāti un dzēlīgumu. Atbildīgums un praktiskums finansiālajās lietās davā labu mērķtiecīgumu un neatlaidību. Pastiprināta interese par visu noslēpumaino un aizliegto. Dažiem parādās vēlme pēc diktatoriskas varas. Arī greizsirdību var būt grūtības apvaldīt. Liels aizdomīgums.

Šis laika periods, kamēr Saturns atradīsies Skorpiona zīmē (5.10. 2012.-18. 09. 2015.), dāvās cilvēkiem attapību visgrūtākajās situācijās, drosmi pieņemt lēmumus. Būsim neatlaidīgi, lai īstenotu savus mērķus. Šajā laikā nāks lieliski inženieriskie risinājumi visdažādākās cilvēku darbības jomās. Finansiāli veiksmīgāki kļūs laulātie un tie, kuri veidos sadarbību ar citiem vai apvienosies. Būs vēlmes izveidot banku alianses, kuras pakļausies vienam vadības punktam vai darbosies pēc vienādiem noteikumiem un shēmām.

Saturns Skorpionā visvairāk interesējas par likumiem, ar kuru palīdzību ir iespējams kontrolēt citus cilvēkus. Parādīsies liela vēlme radīt tādus likumus, kas ļautu atsevišķiem cilvēkiem tos izmantot savās interesēs. Citi skaļi teiks, ka tas ir valsts un sabiedrības interesēs. Līdz ar to juridiskajā un tieslietu sistēmā ir paredzamas lielas izmaiņas, kā arī atsevišķos jautājumos normatīvi kļūs arvien stingrāki. Īpaši pieprasītas šajā laika periodā būs profesijas, kuras saistītas ar varu un kontroli.

Cilvēkos var parādīties cietsirdība un vēlme sasniegt savu, nerēķinoties ar upuriem. Būs valstis, kuras tiks vaļā no saviem diktatoriem, bet diemžēl tas var prasīt daudz cilvēku upuru.

Ar jaunu sparu izstrādās noteikumus, lai ierobežotu prostitūciju, kā arī pievērsīs uzmanību arī citiem cilvēku tirdzniecības jautājumiem, kurā iespējamas galējības – gan tirdzniecības uzplaukums, gan tās ierobežošana.

Šai laika periodā diez vai uzlabosies aizdevumu politika, drīzāk izstrādās arvien jaunus noteikumus, kas samazinās iespēju aizņemties naudu, un veidus kā kontrolēt iedzīvotāju finanses un to plūsmu, toties arvien lielāku uzmanību pievērsīs tiem likumiem, kā atgūt naudu no cilvēkiem, kuri kavē maksājumus vai vispār nespēj samaksāt un atdot parādus. Pastiprināsies tendence cilvēkus padarīt par aizdevuma vergiem.

Kamēr Saturns atradīsies Skorpiona zīmē, jutīgākās vietas organismā būs dzimumsistēma, iespējama venērisko slimību aktīva izplatīšanās, menstruālā cikla traucējumi, traucējumi urīnpūslī, nierēs var veidoties akmeņi un smiltis, hemoroīdi.  Stresa situācijas var izraisīt aizcietējumus. Kamēr Saturns atradīsies Skorpiona zīmē, jāsargājas no nosalšanas un aukstuma.

Edijs Spāre

Nevis vadītāja prasmes, bet pārliecības!

Prasme sniegt atgriezenisko saiti, prasme deleģēt, prasme attīstīt, kontrolēt un motivēt. Nav tā, ka, kļūstot par vadītāju, tas viss pielīp pats no sevis, tas ir jāapgūst, taču, lielākoties ar īsto motivāciju un treniņu, daudzas no vadītāja prasmēm var attīstīt. Nelaime tā, ka bieži vien ne jau konkrētu prasmju trūkums ir galvenais šķērslis, lai kļūtu par labu un efektīvu vadītāju. Nereti problēma sakņojas mūsu kļūdainajos pieņēmumos pašiem par sevi, darbu un to, kādam vadītājam jābūt.

Šeit par dažiem pieņēmumiem, ar ko nācies saskarties, konsultējot jaunus un dažreiz arī ne tik jaunus vadītājus.

Viens no slazdiem, kur iekrīt vairums jauno vadītāju ir cenšanās pārlieku daudz darbu izdarīt pašam, nedeleģējot tos padotajiem, tādā veidā, pirmkārt, darbinieki netiek pietiekami attīstīti, bieži zaudē motivāciju, kā arī daudzi no stratēģiski svarīgākiem darbiem paliek nedarīti, jo vadītājs, „līdz ausīm ieracies” ikdienas operācijās.

Kas tad ir kļūdainās pārliecības, kas liek vadītājam nodarboties armikromenedžmentu?

“Ja es visu neizdaru pats, tad es nestrādāju pietiekami labi.”Lielākoties, darbojoties speciālista, darbinieka līmenī, darba uzdevumi ir pietiekami skaidri un rezultāts bieži vien pat fiziski izmērāms. Taču, kļūstot par vadītāju un uzņemoties atbildību jau par darba organizēšanu kā tādu vai pat biznesa plānošanu, padarītais vairs nav tik viegli „aptaustāms”. Līdz ar to bieži vien cilvēkiem, kas līdz šim virzījušies uz augšu pa karjeras kāpnēm smagi un daudz strādājot, kļūstot par vadītāju, pamats zem kājām var sašūpoties, jo pēkšņi izrādās, ka „strādāt labi” nav sinonīms „strādāt daudz” vai „izdarīt visu pašam”. Bieži vien izrādās, ka nav jau tādas īstas skaidrības, kā es varētu radīt kādu vērtību uzņēmumam, darbojoties, kā vadītājs: „labāk es pats ņemšu lāpstu, un rakšu to bedri, tur ir mazākas iespējas kļūdīties”.

Ar šo cieši saistīta un arī izplatīta, lai gan ļoti reti apzināta, pārliecība ir, ka“domāšana nav nekāda strādāšana”. Nu, kā es tā sēdēšu un plānošu, ja darbi paliek nedarīti?! Protams, no vienas puses, šo domu apzinoties, jebkurš pateiks, ka domāšana, plānošana un darbs pie biznesa taktikas vai stratēģijas ir vissvarīgākais, taču tik un tā daudziem no mums strādāšana pēc būtības saistās ar lāpstas, pildspalvas vai visdrīzāk datora tastatūras troksni. Līdz ar to pārkāpjot no padotā vadītāja lomā, dažkārt nepietiekami tālu un plaši domājam, ne jau tāpēc, ka mums pietrūkst analītiskās domāšanas kā tādas, bet tādēļ, ka iepriekš novērtēts ir ticis drīzāk „izdarītais”, nevis „izdomātais”. Ja gribam saglabāt savu kā čakla un laba darbinieka tēlu, ķeramies pie tās stratēģijas, ko esam līdz šim apguvuši, tātad fokusēties uz šodien un rīt paveicamo, nevis uz biznesa attīstību gada, divu un piecu perspektīvā.

Vēl viena, gan daudz biežāk apzināta pārliecība ir, ka “citi netiks galā tik labi, kā es, līdz ar to, nekas cits neatliek, kā visu darīt pašam”. Jāatzīst gan, ka šīs pārliecība pirmā puse visdrīzāk atbilst patiesībai. Ja jau reiz esam spējuši kļūt par vadītājiem, tad, iespējams, tiešām esam sevi labi parādījuši speciālista lomā. Tajā pašā laikā visiem darbiem ir sava optimālā darīšanas kvalitāte, kas nozīmē, ka netiek ieguldīts arī pārlieku daudz resursu, lai iegūtu ideālu rezultātu, ja gana būtu vienkārši ar labu. Bieži metamies darīt kaut ko darbinieka vietā, jo tik grūti ir atteikties no kontroles, un ir skaidrs, ka kontroles sajūta ir daudz lielāka, lietas vienkārši izdarot pašam, nevis, mēģinot panākt rezultātu caur citiem. Tas vairs nav tik droši un paredzami.  

Ir vēl citi pieņēmumi, kā, piemēram, „ja es gribu būt labs vadītājs, man visiem jāiepatīkas”, vai gluži pretēji „visi cilvēki pēc dabas ir slinki, labāk tos sodīt jau profilaktiski”, kas, protams, atbilstoši arī ietekmē katra konkrētā vadītāja rīcību.

Ko ar to darīt? Katra paša ceļš, protams, sākas vispirms jau ar kļūdainā pieņēmuma apzināšanos, pēc tam var mēģināt izvērtēt, cik reālistisks katrs no pieņēmumiem ir un meklēt alternatīvas pārliecības, kas būtu efektīvākas vadītāja lomā. Taču ļoti daudz kas, protams, ir atkarīgs no vides un iekšējās kultūras, kurā darbinieks ir guvis savu pieredzi. Līdz ar to uzņēmumu līderiem, kas vēlas izaudzināt jaunos vadītājus, ir vērts saprast, kas patiešām ir katra uzņēmuma vērtības, kas ir tas, ko mēs atalgojam darbiniekos – iniciatīvu, jaunas idejas, uzdrošināšanos vai tomēr uzcītīgu pakļaušanos priekšrakstiem un darbu, neskaitot stundas, kas nostrādātas pēc darba laika. Pareizās atbildes te nav, bet skaidrs, ka, ja iepriekš esam saņēmuši atzinību par cītīgu uzdevumu izpildi, nevis iesaistīšanos lēmumu pieņemšanā, tad šī būs arī stratēģija, ko turpināsim izmantot vēl un vēl.

http://www.intellego.lv

Konflikts.

Andra Vētras bilde



Kā risināt konfliktu?

Lai atrisinātu konfliktu, ir izstrādāta „četru soļu” metode. Teorētiski tā ir viena no efektīvākajām metodēm konflikta risinājuma pozitīva rezultāta panākšanai. Tātad:

1. solis. Runā ar cilvēku! Tas nozīmē radīt apstākļus komunikācijai un aprunāties ar oponentu. Jāievēro divi pamatlikumi. Pirmais –neatkāpties no sarunu iespējas un neizvairīties no komunikācijas. Otrais: neizmantot draudus un varu, lai uzvarētu. Mēs varam būt spējīgi kontrolēt savu izturēšanos, pat, ja otrs cilvēks izraisa spēcīgas antipātijas.

Pirmā soļa realizācija var prasīt diezgan ilgu laiku, jo sākumā otra konfliktējošā persona bieži nemaz var nevēlēties diskutēt par jebkādiem miera izlīgšanas variantiem. Svarīgi neizmantot draudus, bet argumentus, kas norādītu uz šādas sarunas noderīgumu ikvienai no pusēm.

1. solis. Klusums un vieta, kur neviens netraucē. Tas nozīmē atrast laiku un vietu, kur šī saruna varētu notikt. Neaizmirstiet veltīt sarunai pietiekami daudz laika.
2. solis – pati saruna. Abiem tās dalībniekiem ir jāseko, lai netiktu pārkāpti abi pirmā soļa nosacījumi un jāatbalsta samierināšanās reakcijas.

Spriedze neapšaubāmi ir abām pusēm, tādēļ mēģiniet to kliedēt sarunas laikā, atbalstot otras puses izvirzītās samierināšanās reakcijas, ja vien tās jums der un neraisa iebildumus. Nenoraidiet priekšlikumus spīta dēļ! Tas dos panākumus!

1. solis – vienošanās. Tai būtu jābūt:

• sabalansētai – neviens nav ne uzvarētājs, ne zaudētājs,
• cilvēcīgai  – neaizmirstiet par labu, iecietīgu izturēšanos vienam pret otru nākotnē,
• nozīmīgākos konflikta gadījumos fiksētai – piemēram, ierakstītai, lai vajadzības gadījumā to būtu viegli atsaukt atmiņā.

Lūk, ko par ceturto soli saka kāda sieviete, kas šo metodi izmēģinājusi reālā strīda situācijā: “Ceturtais solis paredzēja, ka mēs turpmāk centīsimies izvairīties no strīdiem un, ja tie draudēs izcelties, mēģināsim tos „nogludināt” jau pašā konflikta sākumstadijā. Manā skatījumā frāze: „Neviens no mums nav nedz zaudētājs, nedz uzvarētājs” bija viens no svarīgākajiem vienošanās fāzes veiksmīga noslēguma stūrakmeņiem, jo tieši pēc tās mans oponents patiesi bija gatavs šo strīdu aizmirst. Uzskatu, ka ikviena strīda veiksmīgam atrisinājumam nepieciešams radīt otram sajūtu, ka esi uz sadarbību noskaņots. Parādot savu pozitīvo un draudzīgo attieksmi pret otru, viņam vairs nav iemesla „turēt ļaunu prātu”, protams, ja vien konflikts nav lielāks par tā saucamo vidējo konflikta līmeni – sadursmi, kas ikdienā tieši vai netieši skar ikvienu no mums.

Praktiski izpētot „četru soļu” metodi, noskaidroju, ka tā darbojas, lai gan – ne bez sarežģījumiem. Iespējams, tajā būtu vajadzīgs ieviest dažas sīkas korekcijas, tomēr jāsaprot, ka katrs konflikta gadījums ir individuāls. Kopumā šī metode palīdz atrisināt vidēja līmeņa strīdu.”

Lai izdodas ikvienam!

Četru soļu metodes apraksts: Omārova S., Cilvēks runā ar cilvēku, Kamene, 2003

Cilvēki, kas nonākuši konflikta stāvoklī, parasti nemēdz aizdomāties, ka „konflikta sakne”, iespējams, radusies tieši viņos, nevis pretiniekā. Pirmā doma vairumā gadījumu ir – „Man jāpierāda, ka man ir taisnība!” Taču, iespējams, ir vērts izsvērt, kas un kā patiesībā noticis, jo, apdomājot notikušo, dažkārt var gadīties, ka jāatvainojas otram cilvēkam. Kad norimušas negatīvās emocijas, to viegli un gana objektīvi var izvērtēt, atbildot uz šādiem jautājumiem:

1.   Kāds bija konflikta saturs?

2.   Kāpēc notikušais izvērtās par konfliktu?

3.   Kā rīkojos es un kā – mans pretinieks?

4.   Ko kurš teica?

5.   Kam vēl bija nozīme?

6.   Kādas bija konflikta pazīmes?

7.   Kādas sajūtas manī izraisīja šis konflikts? Vai jutos kā pazemotais vai kā pazemotājs?

8.   Kā es reaģēju?

9.   Kurš mani atbalstīja? Vai atbalsts nāca no vairākuma aculiecinieku?

10. Kas bija konflikta liecinieki? Ko viņi teica par notikušo?

[Fēlavs E. G., Konflikti darbā, De Novo, Rīga, 2003]

Svarīgākais, atbildot uz šiem jautājumiem, ir solījums darīt to objektīvi. Iespējams, ka patiešām vainojama otra konfliktā iesaistītā persona vai personu grupa, taču tādā pašā mērā tas varat būt arī jūs. Cilvēks ar pietiekami veselīgu psihi un nepārsātinātu agresijas stāvokli biežāk pratīs izsvērt situācijas būtību.

Ikvienā konfliktsituācijā, ja vien ir vēlme rast kompromisu un atrisināt samilzušo problēmu, ir jāprot ierobežot un kontrolēt emocijas, jo tās parasti ir negatīvas. Protams, tas nav viegli. Taču ikviens piekritīs, ka tas lielākajā vairumā gadījumu ir vienīgais ceļš, kā saglabāt draudzīgas attiecības ar otru konflikta dalībnieku/ dalībniekiem.

Protams, ir arī gadījumi, kad konflikts tā rezultātā ir pozitīvs, jo tas ir vienīgais ceļš, kā likt „iestigušam” procesam vai darbībai beidzot atsākt kustību, kas galu galā noved pie pozitīva iznākuma. Iespējams, mums jāmēģina tādā veidā skatīties uz konfliktiem, jo zināms teiciens “Nav ļaunuma bez labuma!” lieliski parāda, ka ikvienai situācijai dzīvē ir divas puses. Analizēsim arī savu, ne tikai otras puses uzvedību strīda laikā. Tas būs labs pirmais solis uz daudz dziļāku situācijas izpratni.

Kas ir konflikts un kā mazināt saspringumu saistībā ar to?

Konfliktsituācijas definīcijā tiek teikts – tā ir situācija, kad rodas pozīciju, uzskatu, priekšstatu par cilvēku darbību un uzvedību, nesaskaņas, bet dažreiz ir arī to tiešs pretstatījums (Vorobjovs, 2002).

Ikviens cilvēks savā dzīvē ir saskāries ar konfliktsituācijām. Kad tās tiek piedzīvotas, ikviens no mums var izvēlēties piedalīties tajā vai – gluži otrādi – neiejaukties. Ir cilvēki, kam konflikts ir gluži kā ikdienas sastāvdaļa, bet citi izvēlas vispār neiejaukties šādu situāciju gadījumos. Tas viss atkarīgs no mūsu temperamenta, egoisma pakāpes, vēlmes aizstāvēt sevi u.tml. To, cik ļoti konflikts „ierauj sevī” katru no mums, nosaka mūsu emocijas un to kontrolēšanas spēja.

Ikviens konflikts principā ir risināms, taču tam vajadzīga spēja un vēlme rast kompromisu, turklāt uz to ir jābūt gatavām abām konfliktējošajām pusēm. Dažreiz emocijas ir tik sakāpinātas, ka šķiet – kompromiss ir vienkārši neiespējams. Tā nav. Ikvienu strīdu var atrisināt, bet negatīvās emocijas – „izlādēt”. Protams, jāatceras, ka tas jādara videi un apkārtējiem cilvēkiem nekaitīgā veidā.

Vispirms abām konfliktējošajām pusēm ir jāatzīst, ka konflikts patiesi ir noticis. Ikviens strīds sākas kā nesaskaņas divu cilvēku vai cilvēku grupu starpā, un tā attīstības procesā tam ir tendence saasināties. Konflikts pēc tā izpausmes veida dalās divās apjomīgās grupās – atklātajā un slēptajā konfliktā.

Atklātais konflikts – konflikts, kam ir ārēja izpausme konfliktējošo personu uzvedības emocionālajās, verbālajās un neverbālajās formās. Šis konflikts vienmēr ir personisks.

Slēptajam konfliktam nav ārējas izpausmes, jūtu ekspresijas, verbālās vai neverbālās agresijas. Viss konflikts noris „pakļautā” un „vadītāja” iekšējā sfērā un uzskatāms par iekšpersonu konfliktu.

No tā mēs varam izdarīt secinājumu, ka slēptajā konflikta tipā konfliktējošās puses var arī neatdzīt, ka konflikts notiek, lai gan tā ir. Lai konfliktu varētu sekmīgi atrisināt, pirmkārt, tas ir jāatdzīst. Arī slēptais konflikts ir viena no konfliktu izpausmes formām, kura, laikus neatpazīta, nenovēršami pāraugs atklātajā konflikta formā.

Kad konflikts ir atpazīts un atdzīts, nepieciešams atbrīvoties no negatīvajām emocijām un organisma spriedzes, kas pārņem ikviena cilvēka būtni nepatīkamu izjūtu laikā.

Pastāv divi nekaitīgi emociju „izlādēšanas” veidi – vizualizācija un muskulārā reaģēšana.

Aplūkosim tuvāk, ko īsti nozīmē šie termini.

Ja kāds ir mūs sadusmojis, pazemojis, nokaitinājis vai kā citādi aizskāris, varam izmantot vizualizāciju. Tas nozīmē iedomāties dusmu izraisīšanas objektu, piemēram, smieklīgās, neveiklās un muļķīgās situācijās. Mēs varam iztēloties pilnīgi visu, galvenais, ka neietērpjam savas negatīvās emocijas vārdos. Kad esam nomierinājušies un atguvuši pašapziņu, varam aukstasinīgi turpināt dialogu.

Ja vizualizācija nešķiet pārāk iedarbīga metode vai, ja fantāzija nav tik spēcīgi attīstīta, jāatbrīvojas no negatīvās spriedzes tīri fiziskā veidā. To sauc par muskulāro reaģēšanu jeb objekta aizstāšanu. Šīs metodes pamatā ir darbs ar ķermeni – varam ar kājām noiet 10 km, ar rokām mazgāt veļu, kārtīgi samīcīt spilvenu, saplēst pāris vecus šķīvjus u.c. Galvenais ir „attīrīt” organismu un prātu no negatīvajām emocijām, kas to pārņēmušas.

Mēs runājam par kompromisiem un izdevīgumu, ko šādās situācijās gūt no otra. Var teikt, ka mūsdienās tas ir pat moderni… bet aizmirstam vai vienkārši negribam atcerēties par tik vienkāršu vārdiņu kā „piedod!”, kas strīda „karstumā” dažkārt ir gluži vai svētīgs…

Kura ir Tava taktika konflikta situācijās?

Pats svarīgākais veiksmīgai strīda atrisināšanai ir abu pušu vēlme sadarboties un izbeigt negāciju izpaušanu otra virzienā. Taču dažos gadījumos vienkārši nepieciešams nedaudz izmainīt savu pieeju konflikta situācijām. Lai to noskaidrotu, var izpildīt testu, kurš palīdz noskaidrot ikviena cilvēka taktiku konflikta situācijās. Tabulas rūtiņas jāaizpilda, izmantojot ciparus no “1” (visbiežāk izmantojamā taktika) līdz “5” (visretāk izmantojamā taktika). Testa rezultāti būs „veselīga” viela pārdomām – varbūt nepieciešams kaut ko mainīt uzvedībā, kad izceļas konflikti…

Taktika	Izmantoju visbiežāk.	Izmantoju diezgan bieži.	Izmantoju visai reti.	Neizmantoju.
Konkurence. Es aktīvi aizstāvu savas intereses.
Izvairīšanās. Es cenšos izvairīties no konfliktiem vai ignorēt tos.
Pielāgošanās. Es cenšos piekāpties partnerim.
Sadarbība. Es cenšos panākt vienošanos, kas apmierina abas puses.
Kompromiss. Es cenšos panākt lēmumu, kas balstās uz abu pušu piekāpšanos.

[Fēlavs E. G., Konflikti darbā, De Novo, Rīga, 2003

Vienmēr vajag būt noreibušam!

Tā ir visa gudrība! Lai nejustu drausmīgo Laika nastu, kas liec jūsu plecus lejup un spiež jūs pie zemes.

Vajag reibt no dzejas, no mīlestības - kā paši gribat!

Bet - jānoreibst!
Un, ja kādreiz uz greznas pils kāpnēm, grāvmalas zaļajā zālē,

jūsu istabas krēslainajā vientulībā jūs mostaties un reibums jau ir zudis vai pamazām zūd,

- vaicājiet vējam vai vilnim, vai zvaigznei, vai putnam, vai pulkstenim, vaicājiet visam, kas cieš, vaicājiet, cik ir pulkstens;

un vējš un vilnis un zvaigzne un putns un pulkstens atbildēs jums:
"Ir stunda, kad jānoreibst! Lai netaptu par cietējiem, Laika vergiem, noreibstiet bez mitēšanās! No vīna, no dzejas, no mīlestības, no tikuma - kā jums labāk tīk."

Šarls Bodlērs 

 

PAŠSAVALDĪBA. ELPOŠANAS REGULĒŠANA

Cilvēka smadzenes pastāvīgi ģenerē elektrisko strāvu, nosūta elektriskos impulsus, kas veido cilvēka ķermeņa «radioprogrammu». Daudz kas cilvēka ķermeni, kā arī tādās lietās kā telepātija un gaišredzība kļūst vieglāk izprotams, ja salīdzina to visu ar radioelektroniku.

Visas ierīces ir jāsaudzē – vai tad jūs tīšuprāt sāksiet dauzīt televizoru vai radio? Bet mūsu visdārgākais radiouztvērējs ir mūsu smadzenes. Ja jums ir slikts garastāvoklis, jūs uztraucaties – neizgāziet savu niknumu uz citiem! Labāk dziļi ieelpojiet un aizturiet elpu uz dažām sekundēm, tad atkal lēnām izelpojiet! Izdariet tā vairākas reizes pēc kārtas – un jūs atklāsiet, ka esat jau pavisam nomierinājies.

Elpošanas procesam ir jānotiek pastāvīgā ritmā, un ieelpas laikā ir jāiztēlojas, ka jūs uzsūcat sevī dzīvību un enerģiju – un tas patiešām tā arī ir.

Piemēram: 

 izdariet spēcīgu ieelpu ar atvērtu muti.

Pēc tam apmēram 10 sekundēs pilnībā piepildiet plaušas – cik tik vien iespējams. 

Tad aizturiet elpu apmēram 5 sekundes un sāciet lēnām izelpot tā, lai izelpa ilgtu ne mazāk kā 7 sekundes.

 Izelpojiet visu, sasprindziniet muskuļus tā, lai plaušās nepaliktu «vecais» gaiss. 

Pēc tam atkārtojiet to visu.

 Būtu labi izdarīt ne mazāk kā 6 šādus vingrinājumus pēc kārtas – un jūs pārliecināsieties,

 ka 

sasprindzinājums un sliktais noskaņojums izgaist.

 Jūs jutīsieties daudz labāk un iegūsiet iekšēju mieru.

Pirms svarīgiem pārbaudījumiem paelpojiet dziļi un spēcīgi. Pulss ne tikai nepaaugstināsies, bet pat nedaudz palēnināsies. Jūs neuztrauksieties un jutīsieties pārliecināti par sevi.

Pamēģiniet!

Ikdienas dzīvē mēs bieži vien satraucamies par niekiem. Patiesa kultūra un garīgums nav savienojami ar šādu uzvedību. Lielu pilsētu iemītnieki ir daudz nervozāki nekā laucinieki. Tādēļ ir jāmācās savas emocijas kontrolēt. Ja jūs bieži uztrauksieties, varat saslimt ar kuņģa čūlu vai gastrītu. Ja tomēr jums iznāk satraukties, padomājiet – vai tam būs nozīme pēc 50 vai 100 gadiem?

Pašreizējais tā sauktās «civilizācijas» attīstības posms ir smagu pārbaudījumu laiks. Šī «civilizācija» arvien vairāk pavērsās pret pašu cilvēku. Mūsu smadzenes sāk izstarot nedabīgus smadzeņu viļņus. Kad cilvēka domas ir kārtībā, viņa smadzenes izstaro normālus, ritmiskus smadzeņu viļņus, ko ārsti spēj pierakstīt ar speciālas aparatūras palīdzību. Normāliem smadzeņu viļņiem ir noteikts veids, un nelaimju, satraukuma vai garīgas saslimšanas gadījumā vispirms izmainās šie smadzeņu viļņi. Austrumos ir zināms fakts, ka, ja vien cilvēks spēj šos nenormālos viļņus apspiest, veselība atkal atjaunojas. Austrumos ir vairāki garīgo slimību ārstēšanas paņēmieni, kas balstās uz smadzeņu viļņu atjaunošanu.

Bieži gadās, ka sievietes pēc krasām dzīves pārmaiņām, piemēram, dzemdībām, sāk ģenerēt pilnīgi citas formas smadzeņu viļņus. Hormonāli traucējumi, it īpaši klimaksa laikā, izsauc «smadzeņu vētru», kas nereti rada histēriju.

Bet labāk atgriezīsimies pie formulas «pēc 50 – 100» gadiem. Labestībai jebkurā gadījumā būs nozīme gan pēc 50, gan pēc 100 gadiem, jo tā dara tīrākus cilvēka uzskatus un pārliecību. Jo vairāk laba jūs darīsiet citiem, jo vairāk sasniegsiet un saņemsiet paši sev. Jo pastāv okultais likums – jūs nespēsiet neko saņemt, pirms nebūsiet devuši paši. Ja jūs dodat – vai nu tas ir kāds pakalpojums, vai nauda, vai mīlestība –, tad arī jūs savukārt saņemsiet pretī pakalpojumu, naudu, mīlestību. Nav svarīgi, ko kurš dod un ko kurš saņem, – jo viss atdotais ar laiku atgriezīsies. Uz labestību nepieciešams atbildēt ar labestību.

Esiet droši, visi sīkie sarūgtinājumi, muļķīgie šķēršļi un nepatikšanas nākotnē liksies pilnīgi nesvarīgi. Apgūstiet iekšēju mieru un pašsavaldīšanos! Viss, kas jums jādar, – elpojiet dziļi un domājiet, ka nākotnē visas sīkās kļūmes un raizes būs pavisam nenozīmīgas. Un tad jūs tiešām ieraudzīsiet tās pareizā perspektīvā – kā sīkas un nebūtiskas blakuslietas.

Mēs bieži vien gaidām, ka noteikti jānotiek kaut kam nepatīkamam, – un līdz ar to novedām sevi bailēs un nelāgās priekšnojautās. Tas ir pilnīgi lieki. Satraucoties jūs nespējat saglabāt iekšējo mieru un pieņemt telepātiskus vēstījumus. Tā vietā jūs sākat izstarot šausminošus un graujošus izmisuma viļņus. Tas ne tikai pilnībā iznīcina jūsu uztvertspēju, bet arī «inficē» visus apkārtējos. Sevis un citu labā – izstrādājiet sevī aukstasinību, izturieties mierīgi un atcerieties, ka visi sarūgtinājumi ir tik bezvērtīgi, sīki šķēršļi, kam nebūtu jāpievērš liela vērība. Tie pastāv tikai tāpēc, lai jūs pārbaudītu un norūdītu jūsu raksturu, bet ne vairāk.

Apgūstiet savaldību, iemācieties savas grūtības saskatīt pareizā perspektīvā. Iesakām šādu elpošanas vingrinājumu –

nogulieties, atslābinieties, pilnībā atbrīvojieties no sasprindzinājuma.

 Sadodiet rokas kopā un elpojiet dziļi un vienmērīgi.

 Domājiet elpas ritmā: miers, miers, miers.

 Ja jūs šādā veidā vingrināsieties, jūs atklāsiet, ka brīnišķīgas miera un iekšēja klusuma sajūtas nolaižas pār jums. Koncentrējieties uz mieru un nepiespiestību.

Ja jūs domāsiet par mieru, miers ienāks   jūsos.

Noslēgumā jāsaka – ja vien ļaudis atvēlētu kaut desmit minūtes diennaktī šādiem vingrinājumiem, tad visi ārsti izputētu, jo slimību vairs vispār nebūtu.

T. Lobsangs Rampa

sejas punktu masāža

 Punkti uz sejas pa meridiāniem ir savienoti ar kādu mūsu orgānu. Pārsvarā visi punkti ir jūtīgi, bet, ja atrodas ļoti sāpīgi, tas nozīmē, ka ir problēma, ar kādu no iekšējiem orgāniem, ar kuriem punkti savienoti. Pareizi masējot un stimulējot, šos punktus iespējams novērst problēmas un uzlabo konkrēto orgānu. Sejas akupresūra uzlabo ādas tonusu, likvidē krunciņas un atjauno atslābušos sejas muskuļus, kā arī normalizē asinsspiedienu, uzlabo asins cirkulāciju, atslābina muskuļus, remdē sāpes, attīra organismu no toksīniem, sārņiem un citām indēm, novērš gremošanas traucējumus, uzlabo smadzeņu darbību, koncentrēšanās spēju un atrisina daudzas citas problēmas.

1. Zoda punkts 

Izvietots pa vidu uz zoda augšējā mīkstumiņa, izjūtams, kā neliels apaļš kauliņš.

Nozīme: Likvidē sejas tūsku, nostiprina zodu. Saistīts, ar taisno zarnu, aizkuņģa dziedzeri, dzimumorgāniem, palīdz pret zobu sāpēm (apakšējā žoklī), sejas paralīzes gadījumos,

 2. Lūpas punkts 

Izvietots pa vidu starp degunu un lūpu. Jāspiež dziļi tā, ka pie augšējās pirksta malas sajūt skaramies deguna kaulu. 

Nozīme: Likvidē krunciņas apkārt mutei. Skaitās, kā ātrā palīdzība pie ģībšanas, šoka, smadzeņu satricinājuma un depresijas. Saistīts ar aknām. Palīdz pie drudža, sāpēm sirds rajonā un gūžas sāpēm. Labs punkts sirds stimulēšanai un imunitātei. 

3. Lūpu kaktiņu punkts

Izvietots nedaudz nost no abu lūpu kaktiņiem. 

Nozīme: Likvidē krunciņas apkārt mutei. Palīdz valodas problēmām, pret mutes iekaisumiem, trijzaru nerva neiralģiju.

 

4. Acu apakšējo plakstiņu punkts

Atrodas simetriski acu zīlītei, viena pirksta platumā no apakšējā acu plakstiņa. 

Nozīme: Uzlabo veselīgu ādas krāsu. Saistīts ar kuņģi. Palīdz pie acu asarošanas vējā un ziemā, galvas reibšanas, zobu sāpēm augšējā žoklī, trijzaru nerva neiralģijas, deguna dobuma iekaisuma (gimarits). 

5. Uzaču sākuma punkts

Atrodas tieši uz uzacīm pašā sākumā. 

Nozīme: Likvidē acu augšējo tūsku un paceļ noslīdējušās acis. Saistīts ar urīnpūsli un sprandu. Palīdz pie galvassāpēm, trijzaru nerva neiralģijas, tuvredzības un konjunktīva iekaisuma, galvas reiboņiem un halucinācijām. 

6. Uzaču vidējais punkts

Atrodas uz uzacīm simetriski acu zīlītēm. 

Nozīme: Likvidē acu augšējo tūsku un paceļ noslīdējušās acis. Palīdz pie glaukomas, tuvredzības un sejas paralīzes. 

7. Uzaču beigu punkts

Atrodas uz uzacīm beigu daļā. 

Nozīme: Likvidē acu augšējo tūsku un paceļ noslīdējušās acis. Palīdz pie pavājinātas redzes un pazeminātas redzes asuma, miglainas redzes, galvassāpēm, zobu sāpēm, epilepsijas.

http://sejasjoga.1w.lv/59-akupresura/

punktu masāža - pēdām

Kopš seniem laikiem cilvēki izmanto tā sauktos dzīvības jeb bioloģiski aktīvos punktus. Uz pēdām atrodas punkti, kas attēlo visus mūsu ķermeņa orgānus, un iedarbojoties uz tiem, mēs mierīgi un efektīvi iedarbojamies uz visu organismu, labvēlīgi regulējot visas iekšējo orgānu funkcijas. Ķermeņa labo pusi pārstāv labās pēdas virsma, bet kreiso – kreisās pēdas virsma. Katrs no orgāniem atspoguļojas uz savas pēdas, piemēram, sirds – uz kreisās, bet aknas – uz labās pēdas. 

Bioloģiski aktīvi punkti uzlabo asinsriti, normalizē asinsspiedienu, rada dziļu atslābuma sajūtu, novērš miega traucējumus, atslābina muskuļus un remdē sāpes, uzlabo locītavu kustību apjomu, attīra ķermeni no kaitīgām vielām, atjauno hormonālo līdzsvaru, palīdz novērst menopauzes simptomus, uzlabo ādas tonusu, novērš gremošanas traucējumus, caureju, aizcietējumu, palēnina un padziļina elpošanu, uzlabo smadzeņu darbību un spēju koncentrēties, stimulē reproduktīvo sistēmu.

Punkti īpaši labi palīdz muguras sāpju un spriedzes radītu galvassāpju ārstēšanā. Nereti sēdoša darba darītājiem, kuriem sāp mugura, labāk palīdz nevis muguras, bet pēdu masāža. 

Papēdis saistīts ar orgāniem, kas ražo dzimumhormonus. Savukārt, lai stimulētu gremošanas sistēmas un tās fermentu darbību, jāmasē pēdas vidusdaļa. Pirksti atbild par degunu, tā blakusdobumiem, acīm. Pats galvenais – īkšķis, jo tā centrs ir galvas smadzenes tālāk nāk kakls, savukārt mugurkauls ir atrodams pēdas iekšpusē, kur tas stiepjas no paša īkšķa gala līdz papēdim, un tajā ir saskaitāmi visi mugurkaula skriemeļi. 

Muguras sāpes ir iespējams mazināt, masējot jau pieminēto pēdas iekšpusi, sākot no īkšķa gala līdz pat papēdim.

Saspringušus plecus, kas visbiežāk ir sēdoša darba rezultāts, var atslābināt, masējot uz pēdas mugurkaula vietu, īpašu uzmanību pievēršot zonai, kur veidojas pēdas izliekums. 

Kuņģa dedzināšanas gadījumā ir jāmeklē kuņģa zona, kas pēdā atrodas apmēram divu pirkstu platumā zem atbalsta zonas, kas ir aiz īkšķa. 

Aizcietējumi arī visbiežāk ir sēdošā darba sekas. Meklējam zarnu zonu, kas atrodas zem pēdas izvelvējuma. 

Sāpošs kakls un angīna nereti sekas apsaldētam kājas īkšķim. To tad arī masējam, kā arī īkšķa iekšējo pusi, kas pieguļ otram pirkstam. 

Kā darbināt aktīvos punktus

-Nedrīkst vienlaikus skatīties televizoru vai pļāpāt pa telefonu. 

-Ļoti svarīgi punkta masāžai veltīt visu uzmanību, tāpēc jāaiztaisa acis ciet, lai saglabātu enerģiju, jo tad ne tikai mehāniski iedarbina nervus, tātad pieslēdz arī smadzeņu potenciālu. 

-Ķermenim jābūt atslābinātam. 

-Vajag nevis stipri uzspiest, bet gan masēt aktīvā punkta vietu. To var darīt ar vienu pirkstu, var ar trim vai visiem pieciem pirkstiem, kas, salikti kopā, savilkti. 

-Ja masē pulksteņrādītāja virzienā, enerģiju uzlādē. Ja pretēji pulksteņrādītāja virzienam – enerģiju atbrīvo un viss negatīvais aiziet prom.

-Labākai masēšanas veids- ieelpot pilnas plaušas un elpas aiztures laikā veikt 7X  pulksteņrādītāja virzienā, 7X pretēji un atkal 7x pulksteņradītaja virzienā, kopā lai sanāk 21X vienā ieelpā.

-Masēšanu turpina, kamēr sajūt – aktīvais punkts kļuvis siltāks un nav tik sāpīgs vai vispār nesāp. Pirmajās dienās var sāpēt vairāk. Sāpju intensitāte katru dienu var atšķirties, atkarīgs cik liela problēma attiecīgajā orgānā.

vēl daudz interesanta - šeit: 

http://sejasjoga.1w.lv