Gaisma Dvēselē.

Vasarā ieejot...

Gaišām acīm pasaulē es skatos -
Pasaule kā allaž tāda pati...
Tik maigi dūmakains viz rudzu akots -
Tur domas rasā mazgāšu es jau šo nakti.

Tik maigi zaļas bērziem lapas -
Nu kā var vasara, kā pavasaris apnikt!
Zied visās krāsās pļavā jāņu zāles -
Es prātā izmetīšu ap tām burvju apli.

Tik skrejoši ir šodien mākoņbari.
Vai es vēl skaistākus tos iedomāties varu?
Bet zinu es, ir arī neredzamie stari
Un tieši tie ir tie, kas mani vieglu dara.

Un nevajag man puķes plūkt un kārtot,
Kam roka pieskaras, vai tas vairs dzīvāks pārtop?
Stāv mana sirds kā mīlestība vārtos
Un neprasās ne redzama, ne izdziedama vārdos....

Gunta Kraulere 

 magoņu pļava pie

 Dobeles

Dainu atziņu psiholoģiskais tulkojums.

Gandrīz katrai tautasdziesmai ir savs kredo, sava sakrālā atziņa, svarīgi tikai ieklausīties vārdos.

Saderība jeb saticība ( saskaņa ar kosmosu, dabu, līdzcilvēkiem un sevi)

Augstāk stāv saticība

Par visiem tikumiem.

Esi pats savas dzīves noteicējs

Labāk dziedu

nekā raudu,

Lai raud

 mana ļauna diena.

Kā sevi noskaņo, tā pasaule atbild 

 Visi man gaiši bija,

Kad es pati gaiša biju.

Pieņemt otru bez priekšnosacījumiem

Nesasmēju nevienam,

Kādu, kuru redzēdama:

Kādu laimiņ’ izlaiduse

Tādu māte auklējuse.

Dzīvot šeit un tagad, nevis pagātnes aizvainojumos

Rīta rasa noskaloja

Rožu ziedam puteklīšus:

Es aizmirsu ļaunu vārdu,

Labu vārdu dzirdēdama.

Būt dodošam, nevis gaidošam

Sāpēt sāp man galviņa,

Ko tā sāp, ko nesāp.

Sāp, otram nedodot,

Sāp, no otra gribēdama.

Būt šeit un tagad, skatīties uz pasauli ar mīlošu skatienu

Ai, tēvu zemīte,

Tavu jaukumiņu!

Smildziņa ziedēja

Sudraba ziedus!

Cēloņu un seku likums: tu saņem , ko dod!

Kas otram ļauna vēl,

Tas pats laba neredzēja.

Nevairot negatīvo enerģiju

Ne runāt nerunāju,

Kad nav laba valodiņa,

Kad nebija mīļi vārdi,

Kad nav gudrais

 padomiņš.

Spēja noturēt iekšējo mieru – lēnu prātu

Grīns tautietis mani ņēma,

Lēnu meiču dēvēdams.

Es ar savu lēnumiņu

Izbārst’tautas grīnumiņu’.

Iekšējā noturība un pašapziņa

Droša tēva meita biju,

Droši sevi turējos:

Pret kungiem, pret ļaudīm

Skaldīt skaldu valodiņu.

Viss ir vienots

Ka to vienu kustināj’,

Visi līdzi šūpojās.

Pozitīvi noskaņots prāts

Vai tādēļ nedziedāšu,

Ka man labi nevedas?

Atbildēt ar gaišo

Kāds man teica dzedru vārdu,

Es ar dziesmu atbildēju.

Izprast otru ieklausoties

Klaus’, tautieti, mana vārda,

Es klausīšu tava vārda,

Tad mēs mīļi dzīvosim,

Kad viens otru klausīsim.

Otrs nav tavs īpašums

Es nebiju putna bērns,

No zariņa noņemams.

Domas spēks

Kur mēs mīļi runājam,

Tur zied baltais āboliņš.

Atteikšanās otra vārdā

Lietiņš lija, rasināja,

Slapin’manu līgaviņ;

Vilku svārkus no muguras,

Sedzu savu līgaviņu.

Mīloša attieksme pret visu

Ēdiet, govis, zaļu zāli ,

Neminiet kājiņām.

Kam tie kalni, kam ielejas,

Kam zaļie ozoliņi?

Dievam kalni, Laimai lejas,

Bitei zaļi ozoliņi.

Svarīgi apzināties, ka tev šajā dzīvē nekas nepieder un pieder viss, proti, katram pieder sava daļa. No dievības var izlūgt savu daļu, bet ne pieprasīt, ne domāt, ka tev kaut kas pienākas pats no sevis.

Dod, Dieviņi, dodamo!

Es saņemšu ņemamo,

Es saņemšu ņemamo

Ar abām rociņām.

Svarīgi lūgt, ne pieprasīt, un , kad dod, tad prast cienīgi saņemt dāvanu.

Es izgāju zelta birzi,

Ne zariņu nenolauzu.

Svarīgi ieskatīties tajā, kas apkārt, saskatīt dievišķo dabā, tas ir laimes izjūtas pamatā.

Līgojati, līgojati!

Svarīgi, sadodoties rokās aplī, vismaz reizi gadā izjust, ka neesi viens!

"Annas psiholoģija"
'LATVIEŠU MANTRAS"
Janīna Kursīte 
http://www.manizurnali.lv/product/263999/

Jāņu dziesmas Vidzemes apgabalos. Jānis Cimze

Zied mežrozīte.

                                                                              
                                                                            Ziedlapiņu novārījums:

 100 g ziedlapiņu pārlej ar glāzi verdoša ūdens, karsē 30 minūtes, ļauj iestāvēties 6 stundas.  Izkāš un lieto pa     1/4 glāzes  2 - 3 reizes dienā.

                                                                                

Ceriņi veselībai!

Izrādās, ka ceriņi (Syringa vulgaris) nav tikai skaisti ziedoši koki vien – tie lieliski palīdz arī pie dažādām slimībām un kaitēm. Ceriņi satur askorbīnskābi, sveķus, ēterisko eļļu. Ceriņiem piemīt pretiekaisuma, baktericīda iedarbība, tie palīdz mazināt tūsku un temperatūru. Var izmantot ziedus, pumpurus, lapas un mizu. Pirms lietošanas izejvielas obligāti ēnā jāizkaltē. Ziedus ieteicams vākt maija beigās, tikai jāatceras, ka dziedniecības nolūkos jāizmanto parastie ceriņi – potētie šādiem nolūkiem nederēs.

Ceriņu ziedus izmanto kā sviedrēšanās līdzekli kopā ar liepu ziediem – uz 1 glāzi verdošā ūdens ņem 1 ēdamkaroti sausu ziedu. Jāuzmanās ar baltajiem ceriņiem – tiem ir stiprāka iedarbība un pārdozēšanas gadījumā tos uzskata teju par indīgiem. Ceriņu mizu var ievākt visu vasaru. Jāatceras, ka lapu koncentrāts nomāc un paralizē nervu sistēmas darbību. Tātad ceriņu lapām ir trankvilizatora efekts, kas var izraisīt miegainību.

Zilo ceriņi ziedi samazina aterosklerozi un šķīdina apkaļķojumu asinsvados.Tie jāvāc pēc saulrieta. Uz 1 glāzi verdoša ūdens ņem 1 ēdamkaroti drogu un 10 minūtes ļauj ievilkties. Šādi pagatavota ceriņu tēja jādzer atdzesēta līdz istabas temperatūrai 5 glāzes dienā – no rīta viena glāze, pusdienlaikā divas glāzes, vakarā divas glāzes (vienmēr divas stundas pirms ēšanas).

Pie plaušu tuberkulozes, klepus, garā klepus, aizdusas, nieru slimībām,  kuņģa čūlas un epilepsijas līdzēs šādi sagatavoti ceriņi – 1 ēdamkaroti ziedu drogas aplej ar 1 glāzi verdoša ūdens, ļauj ievilkties. Lieto pa 1 ēdamkarotei 3-4 reizes dienā. Var pagatavot arī šādu līdzekli – ziedu drogas aplej ar degvīnu vai spirtu (attiecībā 1:5), ļauj ievilkties 7-10 dienas. Lieto pa 30 pilieniem 2-3 reizes dienā.

Ja slimnieku moka podagra, ģikts vai reimatisms, var pagatavot iepriekš minēto uzlējumu un lietot tāpat, vienlaikus ar tinktūru ierīvējot sāpīgās vietas vai liekto ziedu un lapu kompreses. Var pagatavot arī ziedi – 2 ēdamkarotes ceriņu ziedu sajauc ar 2 ēdamkarotēm cūku tauku vai vazelīna. Var arī 3 ēdamkarotes ziedu iejaukt pus glāzē augu eļļas, ļaut pastāvēt 3-4 diennaktis. Ierīvē sāpošās vietas.

Galvassāpes mazinās uz galvas uzliktas svaigas lapas, savukārt rozi ārstēs sasmalcinātas ceriņu mizas vai mizu sulas. Ja ir augoņi, strutojoša brūce vai čūla, klāt jāliek sasmalcinātas vai veselas lapas.

Ceriņu izmantošana veselības uzlabošanā

Maija mēneša ceriņu receptes

Tieši maija mēnesī, ceriņu ziedēšanas laikā tiek vākti ziediņi, pumpuri, tiek sagatavota ceriņu miza.
Vislabāk  derot bāli - ceriņainie vai tumšie ceriņi, bet ne baltie un ne pildītie.
Tiek izmantoti gan ceriņu ziediņi, gan paša koka miza, gan pumpuri. Aptiekā tos neatradīsi, jo tos izmanto tikai tautas medicīnā. Tiklīdz parādās ķekaru pumpuri, tos lauž kopā ar ceriņu zariem un tos jākaltē mājas bēniņos vai vienkārši jāsasien saišķos un jāizkarina ērtās un labi vēdināmās vietās.
Ceriņu tinktūras pagatavošana
Tā jāgatavo no lapām vai ziediem vai pumpuriem. Sasmalcinātus ziedus, mizas vai pumpurus ( ¼ glāzes) pārlej ar 200 gramiem degvīna (vai medicīnas spirta šķaidījuma). Šis uzlējums jātur tumšā vietā 2 nedēļas.
To izmanto, lai ierīvētu sāpīgās vietas, kad ir artrīts un neiralģija. Šo tinktūru var izmantot arī kā kompreses un apsējumus. Tie ir jāmaina 4-5 reizes dienā. 

Ceriņu ievārījums

500 gramus ceriņu ziedu pārliet ar 2 glāzēm ūdens un vārīt 10 minūtes. Izspiest 1 citrona sulu un pievienot šim maisījumam. Paturēt 20 minūtes. Šķidrumu noliet un tam klāt pievienot 500 gramus cukura. Šo sīrupu, pastāvīgi maisot, uz ļoti nelielas uguns vārīt 20 minūtes.
Ceriņu ievārījuma esot ļoti īpatnēja garša. Šī recepte varētu interesēt tās saimnieces, kurā patīk savus ciemiņus allaž pārsteigt ar kaut ko jaunu un neredzētu.

Ceriņu ziedu, lapu vai pumpuru uzlējums

Kā to pagatavot? 1 ēdamkaroti izejvielu pārliet ar 1 glāzi vāroša ūdens un ļaut pastāvēt 6 stundas. Izkās. To jālieto 1-2 ēdamkarotes 3 reizes dienā. Šīs dozas ievērošana esot ļoti svarīga, citādi varot saindēties!
Ceriņu receptes ārīgai izmantošanai Izrādās, ka pateicoties ceriņu ēteriskās eļļas īpašībām, tā ir pārāka pat par rožu eļļu.
Ārīgai izmantošanai vislabāk der tomēr baltie ceriņi. Ļoti labi ar šo uzlējumu esot ārstēt rētas, griezumus, strutainus iekaisumus.
Kā šo uzlējumu pagatavot? Savāc ziedkopas, atdali no zariņiem, nemazgā. Visu jāpārliek stikla burciņā un jāpārlej ar tādu pašu degvīna vai spirta daudzumu. Saturu periodiski sakratot, jānotur 2 nedēļas.
Kā to izmanto? Vietas, kur ir iekaisums sasmērē ar tīru, neatšķaidītu uzlējumu.

Ceriņu ziedu losjons

Ar to esot ļoti vērtīgi tīrīt iekaisušu ādu. Augstāk redzamo uzlējumu atšķaidi attiecībā 1:10 (vislabāk ar kausētu ūdeni) un ar to jātīra iekaisusī ķermeņa un sejas āda. Šādu uzlējumu jāuzglabā ledusskapī.

Lavanda

Lavanda ir lūpziežu dzimtas (Lamiacea) augs, kurš jau kopš seniem laikiem visvairāk tiek audzēts un izmantots kulinārijā tieši Vidusjūras zemēs, bet, lai gan vienmēr bijis populārs tieši šeit, ir pamats ticēt, ka senos laikos to uz Eiropu atveduši arābi. Jau vēlāk romieši un grieķi lavandu izmantoja vannās, lai tajās relaksētos un attīrītos. Tāpēc nav īpašu šaubu, ka vārds „lavanda” cēlies no latīņu vārda lavare vai lavarsi, kas nozīmē „mazgāties”. Romiešu laikos to pārdeva apmēram 500 g par 100 denārijiem, kas tajā laikā bija vidēja strādnieka mēneša alga. Pirms tam lavanda pieminēta jau Bībelē, kur tā saukta grieķu vārdā par nardu. Savukārt Ēģiptē lavandu izmantoja mūmiju iebalzamēšanā un smaržu izgatavošanā.

Ļoti skaists, aromātisks augs, ko pasaulē visvairāk audzē tieši, lai ražotu ēteriskās eļļas, kuras pēc tam izmanto kosmētikai un skaistumam. Kā jau jebkuram augam, arī lavandai ir dažādi veidi un pasugas, un katru izmanto konkrētiem mērķiem – vienas, kā jau minēts, kosmētikai un ēteriskajām eļļām, citas kulinārijai. Kulinārijā visvairāk izmanto divus veidus – angļu un franču, bet vispieprasītākais no abiem ir angļu – tā spēcīgākā rakstura dēļ.

Angļu lavanda aug vidēji lielos, 1 m augstos, krūmos, smailās un garenās sudrabaini zaļganās lapas balstās uz tieva, kviesim līdzīga kāta, kas sniedzas uz augšu un ar savu līganumu un smailo ziedaino galotni piesaista bišu uzmanību. Angļu lavandu žāvē, lai pielietotu kulinārijā. Novāc tikai mīkstās, gaiši violetās lapiņas, kas ar savu saldo, aromātisko, nedaudz kokaino, zālaini puķaino aromātu apņem ikvienu ēdienu. Pārdozējot ļoti viegli iegūt rūgtu ēdienu, jo šī ir spēcīga garšviela. Lai gan lavanda pasaulē zināma jau sen, Anglijā tā kļuva populāra tikai 16. gadsimtā, un līdz pat 20. gadsimtam angļu lavanda tika uzskatīta par vislabāko lavandu pasaulē. Tagad vēl arvien saglabājusi savu statusu, tomēr pa pēdām tai nāk Austrālija un Tasmānija, kuras savu klimatisko apstākļu dēļ arī spēj izaudzēt labu lavandu.

Franču lavanda ir līdzīga angļu šķirnei, tikai robustāka. Ar robainākām lapām, biezāku un kantaināku stiebru un pilnīgām, pūkainām galviņām. Tāpēc tieši šī šķirne ar aromātiskākām lapām, vājākiem ziedu aromātiem ir ideāla kā skaistuma augs pie mājas un dārzos, ar pavisam nelielu pielietojumu kulinārijā, jo tiem, kuri vēlas iegūt maksimumu, franču lavanda liekas par vāju. Bet, ja vēlies tikai nelielu lavandas aromātu, tad droši meklē franču lavandu. Šis lavandas veids ļoti piesaista bites, tieši tāpēc arī Francijā ļoti izplatīts ir lavandas medus ar savu nedaudz atšķirīgo un īpašo aromātu un garšu, un to uzskata par augstas klases produktu visā pasaulē.

Lavandai patīk augt vieglā augsnē un ļoti saulaina vietā. Tā viegli iedzīvojas no sēklas un arī no pārstādītas saknes.

Kaltēšana

Tā kā lavandu pārsvarā izmanto tikai kaltētu un pavisam maz svaigu, tad ļoti svarīgi ir to novākt pareizā laikā un pareizi izkaltēt. Vislabāk, tāpat kā estragonu, pirkt jau kaltētu, no ražotnēm, kuras var veikt kaltēšanu īsā laikā, tādējādi saglabājot kaltētā augā maksimāli daudz eļļu, garšu un aromātu. Ja pats dara to mājās, tad lavandu vislabāk novākt no paša rīta, kad tā satur visvairāk eļļu un esenču. Labi, ja zariņā ir galviņas, kuras vēl nemaz nav atvērušās, jo tās satur īpaši daudz eļļu. Sasien nelielas buntītes, lai gaiss viegli piekļūst arī vidējiem kātiņiem. Pakarini uz leju siltā, tumšā, sausā, bet ne saulainā vietā kaltēties. Nedēļas laikā tai vajadzētu būt sausai. Noplēs lapiņas un liec slēgtā traukā. Karstumā ļoti izdalās gan sausas, gan svaigas lavandas smarža. 

Uzglabāšana

Lavandu svaigu vajadzētu izmantot pēc iespējas ātrāk. Daļu var ielikt ledusskapī vai arī ūdenī, vāzē turēt uz galda. Pārējo sakaltēt. Ja plāno kaltēt, tad pievērs uzmanību iepriekš rakstītajam, kad to labāk darīt.
Uzglabā ciešā un noslēgtā traukā. Kaltēts uzglabājas vienu gadu.

SVARĪGI. Pērc tikai un vienīgi lavandu, kura tiek pārdota ar norādi, ka paredzēta kulinārijai. Nepērc citu, jo tāda var saturēt daudz kaitīgu vielu, īpaši – ja tiek ražota lielās kompānijās, kuras ražo lētu kosmētiku un izmanto nekvalitatīvu lavandu. Parasti tādas ir ļoti ķīmiski apstrādātas un ēdot var izraisīt lielas veselības problēmas.

Ēdiens un lavanda

Lai gan mūsdienās pārtikā ļoti maz izmanto lavandu, 17. gadsimtā to kopā ar citiem ziediem bieži izmantoja cukura masā, ar kuru pārklāja kūkas. To daudz izmantoja arī citos ēdienos.

Pasaulē ir divi ļoti populāri garšvielu sajaukumi, kuru sastāvā ir lavanda:

Ras el hanout – marokāņu garšvielu sajaukums, kurš var sastāvēt no vairāk nekā 30 garšvielām. Tulkojumā „Ras el hanout” nozīmē „veikala labākais piedāvājums”, kas nozīmē, ka tas katrā garšvielu veikalā ir labākais, ko pārdevējs var piedāvāt. Kā minēts, tas var sastāvēt pat no 30 dažādām garšvielām – lavandas, rožu ziedlapiņām, safrāna, dillēm, kardamona, paprikas, kanēļa, muskatrieksta, smaržīgajiem pipariem un vēl daudzām citām.

Herbes de Provence – pēc seniem pašu franču nostāstiem, lavandu šim maisījumam sāka pievienot tikai tāpēc, lai uzlabotu maisījuma smaržu un garšu, jo agrāk to gatavoja no diezgan nabadzīgām garšvielām. Sastāv no timiāna, pētersīļa, majorāna, estragona, selerijas sēklām un lavandas.

Lavanda sader ar tādiem produktiem kā:

• Augļi – aprikozes, persiki, banāni, āboli, bumbieri.
• Piena produkti – salds krējums, piens, maskarpones siers, aitas piena izstrādājumi, kazas piena izstrādājumi.
• Citi produkti – medus, olas, cukurs, melnā šokolāde, šampanietis (zariņi šampanietim piedod īpašu garšu).
• Gaļa – izcili ar jēru un arī dažādām citām gaļām.

Lavandu pievieno sautējumiem ar gaļu, krēmīgiem desertiem uz saldā krējuma bāzes, saldējumiem, sorbetiem, ievārījumiem, cepumiem, maizēm un kūkām.

Sader kopā ar tādām garšvielām kā: 

timiāns

estragons

 smaržīgie pipari

lauru lapas

 kanēlis

ingvers 

pētersīlis

majorāns

 selerijas sēklas

 

Interesanti zināt:

1 tējk. kaltētas lavandas sver 0,7 g
lavanda var būt ļoti alerģiska, tāpēc, pirmo reizi lietojot, uzmanies
iesaka izvairīties no lavandas lietošanas bērnu zīdīšanas un grūtniecības laikā
lavanda ir nomierinoša, lavandas tēja pirms gulēšanas ir lielisks veids, kā relaksēties

Ieteicamie daudzumi uz 500 g produkta:

• Pie sarkanās gaļa – 1 tējk. sausas lavandas.
• Pie baltās gaļas – 1 tējk. sausas
• Pie dārzeņiem – 1 tējk. sausas
• Pie piena produktiem – ½ tējk. sausas

Laba recepte

Pagatavo lavandas cukuru, ieberot noslēdzamā burkā cukuru, pievienojot lavandas ziedus un burku aizverot. Ļauj ievilkties vismaz nedēļu, un tad vari pievienot kafijai, tējai, kūkām un dažādiem desertiem.
http://www.cetrassezonas.lv/lv/