Dainu atziņu psiholoģiskais tulkojums.

Gandrīz katrai tautasdziesmai ir savs kredo, sava sakrālā atziņa, svarīgi tikai ieklausīties vārdos.

Saderība jeb saticība ( saskaņa ar kosmosu, dabu, līdzcilvēkiem un sevi)

Augstāk stāv saticība

Par visiem tikumiem.

Esi pats savas dzīves noteicējs

Labāk dziedu

nekā raudu,

Lai raud

 mana ļauna diena.

Kā sevi noskaņo, tā pasaule atbild 

 Visi man gaiši bija,

Kad es pati gaiša biju.

Pieņemt otru bez priekšnosacījumiem

Nesasmēju nevienam,

Kādu, kuru redzēdama:

Kādu laimiņ’ izlaiduse

Tādu māte auklējuse.

Dzīvot šeit un tagad, nevis pagātnes aizvainojumos

Rīta rasa noskaloja

Rožu ziedam puteklīšus:

Es aizmirsu ļaunu vārdu,

Labu vārdu dzirdēdama.

Būt dodošam, nevis gaidošam

Sāpēt sāp man galviņa,

Ko tā sāp, ko nesāp.

Sāp, otram nedodot,

Sāp, no otra gribēdama.

Būt šeit un tagad, skatīties uz pasauli ar mīlošu skatienu

Ai, tēvu zemīte,

Tavu jaukumiņu!

Smildziņa ziedēja

Sudraba ziedus!

Cēloņu un seku likums: tu saņem , ko dod!

Kas otram ļauna vēl,

Tas pats laba neredzēja.

Nevairot negatīvo enerģiju

Ne runāt nerunāju,

Kad nav laba valodiņa,

Kad nebija mīļi vārdi,

Kad nav gudrais

 padomiņš.

Spēja noturēt iekšējo mieru – lēnu prātu

Grīns tautietis mani ņēma,

Lēnu meiču dēvēdams.

Es ar savu lēnumiņu

Izbārst’tautas grīnumiņu’.

Iekšējā noturība un pašapziņa

Droša tēva meita biju,

Droši sevi turējos:

Pret kungiem, pret ļaudīm

Skaldīt skaldu valodiņu.

Viss ir vienots

Ka to vienu kustināj’,

Visi līdzi šūpojās.

Pozitīvi noskaņots prāts

Vai tādēļ nedziedāšu,

Ka man labi nevedas?

Atbildēt ar gaišo

Kāds man teica dzedru vārdu,

Es ar dziesmu atbildēju.

Izprast otru ieklausoties

Klaus’, tautieti, mana vārda,

Es klausīšu tava vārda,

Tad mēs mīļi dzīvosim,

Kad viens otru klausīsim.

Otrs nav tavs īpašums

Es nebiju putna bērns,

No zariņa noņemams.

Domas spēks

Kur mēs mīļi runājam,

Tur zied baltais āboliņš.

Atteikšanās otra vārdā

Lietiņš lija, rasināja,

Slapin’manu līgaviņ;

Vilku svārkus no muguras,

Sedzu savu līgaviņu.

Mīloša attieksme pret visu

Ēdiet, govis, zaļu zāli ,

Neminiet kājiņām.

Kam tie kalni, kam ielejas,

Kam zaļie ozoliņi?

Dievam kalni, Laimai lejas,

Bitei zaļi ozoliņi.

Svarīgi apzināties, ka tev šajā dzīvē nekas nepieder un pieder viss, proti, katram pieder sava daļa. No dievības var izlūgt savu daļu, bet ne pieprasīt, ne domāt, ka tev kaut kas pienākas pats no sevis.

Dod, Dieviņi, dodamo!

Es saņemšu ņemamo,

Es saņemšu ņemamo

Ar abām rociņām.

Svarīgi lūgt, ne pieprasīt, un , kad dod, tad prast cienīgi saņemt dāvanu.

Es izgāju zelta birzi,

Ne zariņu nenolauzu.

Svarīgi ieskatīties tajā, kas apkārt, saskatīt dievišķo dabā, tas ir laimes izjūtas pamatā.

Līgojati, līgojati!

Svarīgi, sadodoties rokās aplī, vismaz reizi gadā izjust, ka neesi viens!

"Annas psiholoģija"
'LATVIEŠU MANTRAS"
Janīna Kursīte 
http://www.manizurnali.lv/product/263999/