Gaišām acīm pasaulē es skatos -
Pasaule kā allaž tāda pati...
Tik maigi dūmakains viz rudzu akots -
Tur domas rasā mazgāšu es jau šo nakti.
Tik maigi zaļas bērziem lapas -
Nu kā var vasara, kā pavasaris apnikt!
Zied visās krāsās pļavā jāņu zāles -
Es prātā izmetīšu ap tām burvju apli.
Tik skrejoši ir šodien mākoņbari.
Vai es vēl skaistākus tos iedomāties varu?
Bet zinu es, ir arī neredzamie stari
Un tieši tie ir tie, kas mani vieglu dara.
Un nevajag man puķes plūkt un kārtot,
Kam roka pieskaras, vai tas vairs dzīvāks pārtop?
Stāv mana sirds kā mīlestība vārtos
Un neprasās ne redzama, ne izdziedama vārdos....
Pasaule kā allaž tāda pati...
Tik maigi dūmakains viz rudzu akots -
Tur domas rasā mazgāšu es jau šo nakti.
Tik maigi zaļas bērziem lapas -
Nu kā var vasara, kā pavasaris apnikt!
Zied visās krāsās pļavā jāņu zāles -
Es prātā izmetīšu ap tām burvju apli.
Tik skrejoši ir šodien mākoņbari.
Vai es vēl skaistākus tos iedomāties varu?
Bet zinu es, ir arī neredzamie stari
Un tieši tie ir tie, kas mani vieglu dara.
Un nevajag man puķes plūkt un kārtot,
Kam roka pieskaras, vai tas vairs dzīvāks pārtop?
Stāv mana sirds kā mīlestība vārtos
Un neprasās ne redzama, ne izdziedama vārdos....
Gunta Kraulere
magoņu pļava pie
Dobeles
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru