sestdiena, 2013. gada 9. marts

Attīramies!


“Jebkuras attīrīšanās pamatā ir domas, jo katra orgāna un šūnas sākotne ir mūsu galvā. Negatīvi domājot, mēs piesārņojam ķermeni, ļaunais gūst pārsvaru pār labo, rodas enerģētiskais pārrāvums, un mēs saslimstam,” saka dziednieks. Tas nozīmē, ka attīrīties jāsāk ar domām, psihoemocionālo stāvokli. Slimību pamatā ir netīrs organisms, ko mēs aizķēpājam, aizsprostojam, saduļķojam ar nepareizu, ķimikālijām piesātinātu uzturu, regulāru pārēšanos, alkoholu, smēķēšanu, medikamentiem, stresu, negatīvām domām. Steigas, nevienmērīgā ritma kaleidoskops rada brīnišķīgu vidi mikrobiem, kas vairojas kā traki un iekārtojas visos mūsu ķermeņa logos, durvīs, istabās, bēniņos un kaktos. Dziednieks uzsver, ka mūsdienu lielā nelaime ir liekais svars un nepareiza vielmaiņa, kas sākumā tikai traucē dzīvot, bet vēlāk izraisa nopietnas saslimšanas. 
Ikdienā organisms pats atbrīvojas no atkritumiem un indēm – caur ādu, svīstot, ar urīnu un izkārnījumiem, caur degunu un plaušām. Ja mēs uzņemam nesabalansētu uzturu, nepievēršot uzmanību tam, cik daudz sārmainu, cik skābu produktu lietojam, dzeram nekvalitatīvu krāna ūdeni, mums nav fizisku aktivitāšu, mēs neveicam fiziskus un elpošanas vingrinājumus, mēs novājinām svarīgos orgānus un ķermeni kopumā, kuram ar laiku vairs nav spēka cīnīties ar slimībām. Dziednieks brīdina: “Pienāk brīdis, kad aknas, nieres un resnā zarna, kas ir galvenie izvadorgāni, zaudē dabiskās pašattīrīšanās spējas un toksiskas vielas piesārņo šūnas, muskuļus un audus, tāpēc rodas sāpes muskuļos un locītavās, izsitumi, temperatūra un citas izpausmes. Gadās, ka cilvēkam ir nenoteiktas sāpes, nogurums, temperatūra, bet iemeslu ārsti nevar atrast. Cēlonis var būt pasliktināta nieru darbība un urēmija.” 

Attīrīšanās nav nekas jaunmodīgs cilvēcei. “Tūkstošiem gadu pasaules tautas zina gavēšanas nozīmi – cilvēka ķermeņa un gara attīrīšanu. Gavējot cilvēks izvada no organisma toksiskās vielas, līdz ar to organisms atgūst dabisko līdzsvaru, orgānu darbība un vielmaiņa sakārtojas, iekaisuma procesi samazinās, jo izvadās indes, kas sakrājušās nepareizas vielmaiņas dēļ,” Elmārs Orlejs skaidro. Attīrīšanos tradicionāli veic rudenī pirms Ziemassvētkiem un pavasarī pirms Lieldienām. 
Lai sāktu attīrīšanos, ir jāveic priekšdarbi – jānobriest procesam psiholoģiski, apziņas līmenī, jāapzinās, kāpēc to vajag, ko es ar to gribu panākt, pēc tam var izvēlēties laiku, kad sākt attīrīšanos, tās ilgumu un metodi. “Attīrīšanās programma ir rūpīgi jāizpilda, citādi nav jēgas pat sākt,” uzsver Orlejs. “Gavēņa laikā jāatsakās no dzīvnieku valsts produktiem, vēlams lietot sārmaino uzturu – graudaugus, dārzeņus, augļus, sēklas. Galvenais – atteikties no gaļas produktiem, kas visvairāk piesārņo ķermeni.” 
Saku: neticu veģetāriešu filozofijai, atteikties no gaļas tagad vienkārši ir modē. Cilvēks ir visēdājs, kas pirms tūkstošiem gadu medījis mamutu un, gar pirkstiem tekot siltiem taukiem, ugunskura gaismā plosījis gaļu nost no kauliem. Elmārs Orlejs skaidro: “Ledus laikmetā, kad apstākļi bija skarbi, cilvēki medīja dzīvniekus, lai apģērbtos un paēstu. Tomēr cilvēkiem ar atšķirīgām asins grupām garšo dažādi produkti. To nosaka ģenētiskā informācija par to, kā tūkstošiem gadu veidojusies cilvēku virtuve. Senos laikos bija cilvēku grupas, kas vāca augus, un bija mednieki. Tas ir iemesls, kāpēc joprojām daļai cilvēku garšo graudi, bet daļa nevar dzīvot bez gaļas. Bieži pie manis nāk mammas un sūdzas, ka bērns neēd gaļu. Manā ģimenē ir līdzīgi, arī es pats tikpat kā neēdu gaļu.” 
Pirmās trīs dienas var sāpēt un reibt galva, jo indīgās vielas sāk izdalīties no organisma, pēc tam diskomforts samazinās, un beigās sajūta esot dievīga. 
Orleja attīrīšanās programma paredzēta desmit dienām. Uzturā var lietot graudaugus – prosu, griķus, miežu putraimus, kā arī destilētu ūdeni. Biezputru vāra verdošā ūdenī bez piedevām. Nedrīkst izmantot pat sāli. Putru var ēst, cik vien vēlas, paralēli jāizdzer viens litrs attīrošo tēju dienā. Obligāti jāizdzer pusotrs litrs kvalitatīva avota ūdens. Ieteicams lietot jūras aļģu preparātu Spirulina, ko var nopirkt aptiekās. Lielveikalos pieejami arī jūras aļģu salāti. Attīrīšanās laikā var dzert svaigi spiestas augļu vai dārzeņu sulas no sārmainiem produktiem, kas nerada zarnu uzpūšanos. 
Katru otro vakaru vēlams tīrīt resno zarnu, izdarot klizmu. Šim nolūkam pagatavo kumelīšu novārījumu, vienu ēdamkaroti ziedu aplejot ar pusotru litru verdoša ūdens. Uzlējumu pavāra piecas minūtes, nokāš un atdzesē līdz 36 grādu temperatūrai. Otrs klizmas veids: pusotram litram novārīta, atdzesēta ūdens pievieno 1–2 ēdamkarotes olīveļļas un viena citrona sulu. Pusotrs litrs klizmas pakāpeniski jāielej taisnajā zarnā un jāciešas iespējami ilgāk, 15–30 minūtes. Kad vairs nevar izturēt, jādiedz uz tualeti. 
Pēc attīrīšanās pakāpeniski jāatgriežas normālā ēšanas režīmā, sākot ar dārzeņu salātiem, zupām un sautējumiem, ko vāra ūdenī. Jāēd zaļumi, putraimi, augļi, biezpiens, rudzu maize ar dabisko ieraugu, jādzer sulas un kefīrs. 
Pēc attīrīšanās kūres uzlabojas gan fiziskā, gan garīgā pašsajūta. Tāpēc dziedniekam grūti saprast, ka ir cilvēki, kas to nenovērtē. “Pie manis atnāk paciente un sūkstās: man nav naudas, par ko nopirkt zāles, nevaru atnākt pie jums, neko nevaru, jo man jāpērk kažoks un jāceļ villa jūras krastā. Jājautā, kas ir svarīgāka – dvēseles māja vai tā, kurā nebūs, kam dzīvot? Es redzu, ka tas cilvēks pūst un trūd no iekšpuses, orgāni nestrādā, kā nākas. Tas uzreiz redzams pēc sejas ādas, nemaz dziļāk nav jāpēta. Nu, ko tur var darīt: ja cilvēks uzskata, ka ķermenis nav svarīgs, dzīvojiet, kā vēlaties!” 
Ja cilvēks ir saskābis, viņā savairojas mikroorganismi, un viņš saslimst. Skābu vidi vairo arī ļauni nodomi, negatīvas domas un slikti darbi, stress un steiga.
Esam saskābuši

Ja mēs dzīvojam miskastē, nekas labs tur nevar būt, tas nu ir skaidrs. Atkritumi ir jādabū laukā, lai ko tas maksātu. Kur paliek apetītlīgās kotletītes, rozā pudiņš ar putukrējumu, šmorētā vistiņa, frī papildporcija un speķa pīrādziņi? Mūsu ķermenis ir viena liela, vairākās maiņās strādājoša pārstrādes fabrika. Bet reizēm mūsu centīgajiem strādniekiem – orgāniem – jāļauj atpūsties, iesaka dziednieks.
Galvenie orgāni, kas strādā kā zvēri, lai ar to visu tiktu galā, ir aknas – žultsvadu sistēma kā asinis attīrošs filtrs, nieres – šķidruma un sāļu pārpalikuma izvadītāja – un centrālā atkritumu savācēja un kanalizācijas caurule – resnā zarna. Patiesībā gan barības pārstrāde sākas jau mutes dobumā. Elmārs Orlejs ieteic katru kumosu cītīgi sakošļāt, jo siekalas veic fermentāciju, un pretēji ieradumam šķidrums ēdienam nav jāuzdzer, jo tas veicina rūgšanas un pūšanas procesus.
Mūsu mazajiem kaimiņiem – mikrobiem – vislabāk patīk resnā zarna. “Baktērijas, sēnītes, parazīti – tur viss mudž!” izsaucas dziednieks. Labās baktērijas sašķeļ indīgās vielas, neļaujot tām sakrāties, nonākt asinīs un nogalināt mūs. Tomēr zarnā mājvietu ir radušas arī sliktās baktērijas, kas nelielā daudzumā mūs netraucē, bet lielākā koncentrācijā izraisa slimības. Ja resno zarnu pārpilda neizvadītās atkritumvielas, tās saturs sāk rūgt un trūdēt. Tā ir īstā vieta nelūgtajiem apakšīrniekiem, kas tāpat kā ikviens organisms dabā cenšas savairoties līdz bezgalībai, gūstot uzvaru evolūcijas cīņā.
“Mikroorganismi pār mums gūst uzvaru, jo esam saskābuši,” stāsta Elmārs Orlejs. “Joga apgalvo: esmu tas, ko ēdu. Tā ir taisnība. Mēs ēdam pārsvarā skābus produktus, kas tik ļoti patīk visādiem mošķīšiem, bet kaitē mums vitāli svarīgiem orgāniem un sistēmām. Dienā ir jāapēd 80% sārmaino un 20% skābo produktu. Ko darām mēs? Liels karbonādes gabals, cepeškrāsnī nobrūnināti kartupeļi, mazdrusciņ salāti un kompots vai saldais pa virsu. Kāda ir tradicionālā latviešu ēdienkarte? Pīrādziņi, smalkmaizītes, bagātīgi gaļas ēdieni. Tās ir šausmas!”
Dziednieks nopietni iesaka izvairīties jaukt produktus, kuros ir olbaltumvielas, ar produktiem, kuros ir ogļhidrāti, kā arī sekot līdzi, cik sārmaino un skābo produktu tiek patērēts uzturā. Sārmainie produkti ir dārzeņi, ogas, augļi, graudi, arī diedzētie, pākšaugi, garšaugi. Pie skābiem produktiem pieder visi gaļas produkti, zivis, olas, piena produkti, maize, baltie milti un to izstrādājumi, cukurs, medus. Starp citu, ar mizu vārīti kartupeļi ir sārmaini, bez mizas – skābi. No rīta ir jāēd sārmaina barība, piemēram, auzu pārslu tume ar banāniem vai svaigām ogām. Pusdienās ieteicama olbaltumiem bagātīga maltīte – zivs ar dārzeņiem u. tml., vakariņās var baudīt ogļhidrātus dažādu augļu veidā.
Ja cilvēks ir saskābis, viņā savairojas mikroorganismi, un viņš saslimst. Skābu vidi vairo arī ļauni nodomi, negatīvas domas un slikti darbi, stress un steiga. Mikroorganismi tikmēr nesēž dīkā – tie kļūst par komplicētiem veidojumiem – mikrozīmiem (mikro – mazs, zyma – būtne) un pilnvērtīgām dzīvības formām – sēnītēm. Skābā vidē aug un attīstās miljoniem sēnīšu, tostarp candida. Par mikroskopisko sēnīšu savairošanos liecina sāpes, infekcijas, orgānu darbības traucējumi, sāpes zarnās, aizcietējumi, caureja, hemoroīdi, plaušu slimības, astma, saaukstēšanās slimības, gripa, ādas slimības, tostarp sausa āda, nieze, pūtītes, strutaini izsitumi, augoņi, vilkēde, kāju un roku pirkstu sēnīte, piena sēnīte, locītavu un muskuļu sāpes, reiboņi, čūlas, prostatas dziedzera slimības, ginekoloģiskas slimības, menstruālā cikla traucējumi, cistas un audzēji, hormonālā līdzsvara traucējumi, nieru slimības, skleroze, artrīts, nervozitāte, bezmiegs, nogurums, apātija.
Ko darīt? “Vispirms jānoskaidro, cik skābi esam, veicot siekalu, urīna vai asins analīzi. pH līmenim ideālā gadījumā jābūt no 7,35 līdz 7,45 pēc skalas no 1 līdz 14. pH līmeni līdzsvarot palīdz sārmaini produkti, pārtikas soda, organisma attīrīšana, diēta, veģetārisms, ūdens procedūras, fiziskas nodarbības, pareiza, dziļa, dinamiska elpošana, pozitīva domāšana un meditācija,” pārliecināts Elmārs Orlejs.

Baisā Candida
Gribu uzzināt kaut ko vairāk par briesmīgo sēni ar skanīgo nosaukumu Candida. Vai tā tik tiešām ir liels ļaundaris? Elmārs Orlejs apstiprina: “Kamēr imūnsistēma būs aizņemta cīņā ar Candidu, tā nevarēs stāties pretī citiem iebrucējiem: herpes vīrusam, ļaundabīgajiem audzējiem, alerģijām un citām kaitēm. Lai uzlabotu imūnsistēmu, ir jāuzvar Candida.”
Šī sēne aug zarnās un, ja organisms ir novājināts, viegli iekaro gremošanas orgānus. Tas jāņem vērā pēc antibiotiku lietošanas, kad nepieciešams prebiotiku kurss, kas zarnās atjauno labvēlīgu mikrofloru. Virzoties tālāk, Candida pārklāj deguna gļotādu un mēles virsmu. Sēne uzturas asinīs un tādējādi tiek transportēta pa visu organismu, iekļūstot visos orgānos, nervu sistēmā un mugurkaulā. Naidnieku pulki vairojas strauji un izplatās pa visu organismu.
Savairojušās sīkbūtnes izraisa nogurumu, miegainību, galvassāpes, nespēju koncentrēties, depresiju, ādas niezi un izsitumus. Candida ir vainīga pat pie savītušas, sagurušas un trauslas ādas, nepatīkamas elpas, slikta ādas un matu aromāta, aizdusas un urīna nesaturēšanas. Sarakstu var turpināt ar gluži vai visām iespējamajām diskomforta pazīmēm.
Dziednieks saka, ka Candida mielojas ar liellopu, cūkas un putna gaļu, cukuru, bulciņām, limonādi, kafiju un alkoholu. Tai negaršo jūras kāposti, garšaugi, sēklas, greipfrūti, kivi, granātābols, citroni, upeņu sula. Elmārs Orlejs iesaka izmantot gī sviestu, no kā varot pagatavot neitrālu ēdienu. Lai radītu asinīs sārmainu vidi, ir jālieto probiotiskās – labvēlīgās – baktērijas, kas pievienotas kefīram un skābpiena produktiem.

Iemīlam aknas un nieres
Turpinot veikt ģenerālo tīrīšanu organismā, dziednieks sarauc pieri un saka: ilgu gadu darba pieredzē pārliecinājies, cik svarīgi un pārāk maz novērtēti orgāni ir aknas un nieres. Ja tās signalizē: esam pārslogotas, netīras, nogurušas, obligāti jāveic to pamatīga attīrīšana. Elmārs Orlejs uzsver, ka nevar veikt uz savu galvu lielo tīrīšanu, pirms tam jākonsultējas ar ārstu, bet mazus spodrības darbiņus – katrā laikā bez ierobežojumiem. “Aknas ir otra sirds. Kad sirds apstājas, aknas vēl piecas minūtes turpina darboties. Tās ir liels filtrs, cauri kuram iziet viss, ko apēdam un iedzeram. Par vāju aknu darbību liecina dzelteni acu āboli, tumšs, nespodrs urīns, tumši pigmenti uz sejas un rokām, pinnes, nātrene, akne, hormonālas problēmas,” viņš stāsta.
Pirms aknu lielās tīrīšanas noteikti ir jāpārbauda, vai žultspūslī nav lielu akmeņu. Ja akmeņi ir puscentimetru lieli un lielāki, attīrīšanu nedrīkst veikt. Taču attiecībā uz mazāku akmentiņu izvadīšanu rezultāti ir apbrīnojami. “Pēc procedūras cilvēki man ir rādījuši burciņu ar 20–30 maziem akmentiņiem, kas iztīrījušies. Viņi jūtas pavisam citādāk, sāpes ir izgaisušas, un uz operāciju nav jāiet,” dziednieks mierina.
Tātad – kā notiek aknu ģenerāltīrīšana? Trīs dienas pirms procedūras nedrīkst neko ēst, jādzer svaigi spiesta ābolu sula – cik vēlas. Pirmās un otrās dienas vakarā jāveic klizma. Trešās dienas vakarā precīzi pulksten 19:00 jāsāk procedūra. Iepriekš pie gultas jānoliek 300 ml uzkarsētas olīveļļas, 300 ml citrona sulas un tīra ēdamkarote. Jāapguļas uz labā sāna, pie aknu rajona jāpiestiprina silts termofors vai elektriskais sildītājs. 19:00 jāiedzer divas ēdamkarotes olīveļļas, uzdzerot vienu ēdamkaroti citrona sulas. Dozēto devu atkārto ik pēc 15 minūtēm, līdz izdzerta visa olīveļļa. Beigās izdzer visu atlikušo citrona sulu. Pēc divām stundām taisa klizmu un vēro, kas iztīrās. Tie var būt mazi akmentiņi, sacietējumi, gļotas – žults izdalījumi. No rīta vēlreiz uztaisa klizmu. Nākamās trīs dienas jāievēro diēta – jāēd maigi, veģetāri ēdieni un jādzer zāļu tējas. Ārstniecisko augu tējas labi kalpos arī aknu ikdienas attīrīšanas procedūrām, derēs pieneņu sakņu, piena dadzīša, artišoka un bārbeles tējas. Aknas labi attīra arī minerālūdens Essentuki.
Otrs ļoti svarīgs orgāns ķermeņa attīrīšanā ir nieres, tas ir ļoti aizņemts orgāns, kam jāveic daudz un dažādas funkcijas, tās filtrē asinis, savāc sāļu pārpalikumus, sūta uz urīnpūsli ūdeni ar toksiskām vielām. Nierēm ir svarīga loma vielmaiņas procesos, virsnieru dziedzeri izdala adrenalīnu. Dziednieks uzskata, ka nierēm vajag vismaz pusotru litru kvalitatīva ūdens dienā. Mazās, sliktās būtnes no nierēm aizbiedē ingvera saknes pulveris, pienenes saknes, rūgtās vērmeles, brūkleņu lapas, krūkļa un ozola miza, kalmes saknes, krustnagliņu pulveris. Visu gatavo vienādās porcijās, vienu ēdamkaroti maisījuma aplej ar 250 ml verdoša ūdens, ļauj pusstundu ievilkties. Dzēriens jālieto trīs reizes dienā pirms ēdienreizēm pa pusglāzei.

Ar ko aizpildīt tukšumu
Augu tējas, protams, ir ļoti noderīgas, bet kā ar vitamīniem un citiem uztura bagātinātājiem? Elmārs Orlejs nopūšas: pārtika veikalu plauktos izskatās apetītlīga, bet tukša, tās uzturvērtība ir zema. Toties mums, lai justos labi, vajag daudz: 60 minerālvielas, 16 vitamīnus, 12 aminoskābes un proteīnu saturošas olbaltumvielas, kā arī trīs taukskābes. Dziednieks iesaka uztura bagātinātājus, bet tikai un vienīgi no augiem. Nekādu sintētiku!
Varam izvēlēties zivju eļļu, lineļļu, naktssveces eļļu. Orlejs iesaka arī Noni sulu no augļiem, ko dažādu slimību ārstēšanai izmanto polinēzieši. Lielisks palīgs imunitātei ir koloidālais sudrabs. Tas tiek uzskatīts par dabisku antibiotiku, kas iznīcina vairāk nekā 650 mikroorganismu. No zaļajiem augiem iegūst hlorofilu, ko var lietot gan iekšķīgi, gan ārīgi. Tas dziedē čūlas, kolītus, pankreatītu, žultspūšļa iekaisumus un ir antiseptisks līdzeklis, kas nierēm un urīnpūslim palīdz atbrīvoties no urīnskābes, sekmīgi ārstē mazasinību. Ārīgi tas dziedē apdegumus, brūces, atrofiskās čūlas, izgulējumus, novērš iekaisumus, iznīcina sliktās baktērijas.
Kā sakārtot pH līmeni? Elmārs Orlejs iesaka lietot aerobo skābekli vai 2% ūdeņraža pārskābi, pievienojot trīs pilienus 2% ūdeņraža pārskābes 250–300 ml ūdens, var arī lietot 10–15 Oxybuild pilienus uz 150–200 ml ūdens. Viņš paskaidro, ka sliktie mikroorganismi ir anaerobi – tie aug un attīstās bezskābekļa vidē, bet samazinās apskābekļotā organismā.
Liekot aiz auss dziednieka viedos ieteikumus un prātīgi apejoties ar savu garu un miesu, bez pārspīlējuma ir iespējams sasniegt 100 gadu vecumu – nevis kā dārzenim un prātu izkūkojušam večukam, bet gan kā spriganam, dzīves procesos ieinteresētam indivīdam. Zinātnieki vispār uzskata, ka cilvēka dzīves ilguma ģenētiskais potenciāls ir 120–140 gadu!

dziednieks Elmārs Orlejs
 žurnāls „Patiesā Dzīve”
ELMĀRA ORLEJA VESELĪBAS FORMULA:

•    attīri organismu; 
•    ēd 80% sārmainu, 20% skābu produktu; 
•    lieto dabiskas pārtikas piedevas; 
•    dzer kvalitatīvu ūdeni; 
•    skrien, peldi, brauc ar velosipēdu, skrituļslidām, vingro; 
•    elpo pareizi – tas nodrošinās skābekļa uzņemšanu un enerģijas plūsmu pa kanāliem; 
•    apmeklē pirti, veic ūdens procedūras; 
•    labi izgulies un pastaigājies pa mežu, gar jūru; 
•    atrodi laiku relaksācijai meditējot; 
•    domā pozitīvi, sajūti radošo un mīlestības enerģiju, kas piepilda dzīvi ar laimes un prieka izjūtu.





sestdiena, 2013. gada 2. marts

interesanti...



Tīri trauki norāda uz sievietes apziņas tīrību. Kad sieviete mazgā traukus mājās, viņa mazgā savu sirdi no savtīgām vēlmēm. Tas ir pats labākais veids kā panākt laimi ģimenes dzīvē. Mūsdienu ģimenē neviens negrib mazgāt traukus. Tas nozīmē, ka prevalē savtīgums. Diez vai var cerēt uz laimi tādā atmosfērā…
Uz nakti nenomazgāti traukiir līdzvērtīgi vaļā atstātāmieejas durvīm dzīvesvietā. Laime un bagātība aizies no tādas ģimenes. Laba saimniece nekad nepacietīs netīrus traukus, pat ēdiena gatavošanas laikā . Tas ir viņas veids, kā parūpēties par savas ģimens labklājību.
 Traukiem ir īpaša pievilkšanās spēja. Tīri trauki pievelk mājā labus ciemiņus, netīri – sliktus. Tā var viegli noteikt, ir vērts vai nav konkrētajā mājā uzkavēties ilgāk. Ja trauki nav mazgāti, labāk iet prom no tādas mājas līdz saulrietam.
 Tautas ticējums vēsta, - svešā mājā mazgājot traukus no šīs mājas izmazgā visu labticību.
Tāpēc labāk neļaut ciemiņiem  mazgāt traukus.

pirmdiena, 2013. gada 25. februāris


Nieres ir kā akumulators – katra mūsu kustība rada locītavās nelielus elektromagnētiskos impulsus, un tie visi sakrājas nierēs, uzlādējot kā bateriju. Šo enerģiju nepieciešams izkustināt pa visu ķermeni, un to var izdarīt, berzējot muguru.
Nostājamies taisni, muguru var būt mazliet noapaļota. Uzliekam plaukstas uz muguras nieru rajonā un enerģiski rīvējam uz augšu un leju, kamēr šī muguras daļa kļūst silta.   

sestdiena, 2013. gada 23. februāris


Kas ir trauksme un no kurienes viņa rodas?
Trauksme- tas ir drošības sajūtas zudums. Drošības sajūta- tā ir cilvēka pamatvajadzība, kas veidojas( vai neveidojas) agrā bērnībā un ietekmē visas cilvēka darbības sfēras,  dzīves garumā.
Agrā bērnībā ir  ļoti svarīgi, ka mazuļa  dzīvē ir drošībā, un viņam nekādas briesmas nedraud, viņš var augt un pilnveidoties.
Kas notiek tad,  ja bērnam netiek nodrošināta šī drošības sajūta, ja viņam tā iekšēji neveidojas?
Ja vecāki ar savu uzvedību veido savā bērnā uzstādījumus, ka viņš būs nodrošināts ar drošības sajūtu tikai tad, ja viņš izpildīs noteiktas darbības, ko vecāki viņam likuši darīt. Ja viņš neizpildīs šīs noteiktās darbības, tad šī drošības sajūta no vecākiem viņam netiks sniegta.
Agrā bērnība šāda vecāku uzvedība noved bērnu pie paaugstināta trauksmes līmeņa. Parādot sevi kādā darbībā, viņš pastāvīgi skatīsies atpakaļ un sev apkārt, lai redzētu sev nozīmīgu cilvēku reakciju un meklēs viņu acīs atbalstu savas rīcības pareizumam. Pusaudža vecumā viņam būs tieksme ‘’rakņāties’’ sevī , šaubītos par to, ko vēlās uzsākt darīt. Tāpēc apkārtējie redzes nepārliecinātu, satrauktu pusaudzi.
 Un tad jau esot pieaugušam, šim cilvēkam nebūs nekādas spējas uzņemt iniciatīvu, bet viņš spēs lieliski izpildīt citu cilvēku norādījumus, būs ārkārtīgi atkarīgs no apkārtējo cilvēku atzinības un ļoti pārdzīvos jebkuru kritiku no citiem cilvēkiem. Ja šis cilvēks tomēr nodarbosies ar to, kas viņam sniedz gandarījumu, viņš tik un tā nespēs pilnībā izbaudīt to , jo viņu mocīs spēcīga vainas sajūta pret nozīmīgam vai autoritatīvām personām. Šai vainas sajūtai vēl līdzi sekos spēcīga emocionāla spriedze un pastiprināta trauksme. Uzmācīgas domas par to vai jebkurš , pat maznozīmīgs darbs ir izdarīts pareizi. Šis cilvēks dzīvo ieslēgtā trauksmes aplī un patstāvīgā spriedzē. Šī sajūta viņam atņem enerģiju, prieku, dažreiz pat vēlēšanos dzīvot. Viņš dzīvo patstāvīgās sava prāta mocībās. Rodas asa neapmierinātība ar sevi gan esot sievas( vīra) lomā, vecāku vai darbinieka lomā. Ar gadiem, ja netiek atrasts trauksmes iemesls( sakne) šī sajūta nekur nepazūd, viņa var uz kādu laiku atkāpties, piemēram, ar zāļu palīdzību, bet pēc tam atgriežas vēl ar lielāku spēku un intensitāti. Šeit var izdarīt secinājumu par to, kas tad ir trauksmes iemesls. Trauksmes iemesls-tas ir spontāna, nemotivēta iekšējo baiļu sajūta, ar augstu intensitāti, kura parādās pieaugušam un iemesls tai ir -nepietiekamas drošības sajūtas izveidošana starp vecākiem un bērnu ,agrā bērnībā.
Bērnam veidojas tāds domāšanas veids:’’ Es esmu drošībā tikmēr, kamēr saņemu apkārtējo atzinību-uzslavu’’. Šāds domāšanas veids veido bērna personību par atkarīgu no citiem un ar augstu trauksmes sajūtu. Kaut kādā pakāpe tādu personību varētu arī saukt par infantilu, jo viņa patstāvīgi tiecas saņemt  apstiprinājumu savai drošībai apkārtējo atzinības veidā. Ja šī atzinība netiek saņemta, trauksme pieņemas spēkā un tās iemeslu cilvēkam ir grūti apzināties, jo trauksmes sakne tiek iespiesta dziļi zemapziņā
Ir cilvēka psiholoģiskais rakstura tips, kuram ir dominējošs tēlains domāšanas veids. Kuriem ir ļoti svarīgi veidot emocionālo saikni, pirmkārt jau ar vecākiem. Viņiem ir ļoti nepieciešama vecāku uzmanība. Priekš viņiem pats svarīgākais ,psiholoģiskajam komfortam ir emocionāla saikne ar mammu un tēti. Kad viņi jūt, ka tiek mīlēti, viņi jūtās drošībā. Tad nav ne trauksmes, ne baiļu.
Šiem bērniem bērnība ir raksturīgas bailes no tumsas un tāpēc vecāki viņiem ļauj gulēt bieži sev blakus, vienā gultā, līdz 6-8 gadu vecumam. Ir pilnīgi acīmredzams, ka šāda gadījuma rezultātā , bērnam var būt grūtības adaptēties starp saviem vienaudžiem. Izaugot , šie bērni negribot turpinās savu bērnības scenāriju: meklēs un pieprasīs mīlestību no autoritatīvam sejām, lai nodrošinātu sevi ar drošības sajūtu un ar to pašu samazinot trauksmes sajūtu.
Var arī būt pretējs scenārijs: viņi var sākt rūpēties, gādāt un dominēt pār savu partneri tā it kā tas būtu viņu bērns, nevis partneris. Tas ir sava veida paņēmiens parādīt citiem kā ‘’ ir jādara, lai man būtu labi...bet jums nesanāks to izdarīt tik labi kā es to daru...’’
Pie šāda dzīves scenārija varianta par attiecību pamatu kļūs vainas sajūta kā manipulācija ar partneri. Tas arī kādā veidā samazina trauksmes sajūtu, bet nesniedz gandarījumu no dzīves. Ir tādi vecāki, kas augsta līmeņa trauksmē izrāda hiperūpes bērnu audzināšanā, un pie tam izplatot savu trauksmes sajūtu un pārlieko rūpēšanos ne tikai uz saviem bērniem, bet arī citu bērniem (piemēram, auklītes vai audzinātājas).Un ļoti bieži gan savu dzīvi gan bērna dzīvi vilšanās un asarās no saplēstām cerībām.
Vecāki bieži neapzināti nodod saviem bērniem savu dzīves scenāriju un dzīves filozofiju, kura gala rezultātā kļūst par bērna pamatu viņu dzīves uztverei, sapratnei. Trauksmainie vecāki nodod savu trauksmi saviem bērniem pat tādā gadījumā, ja apkārtējā vide pat nepieprasa paaugstinātu uzmanību izdzīvošanai. Trauksmainā mammu un vecmammu devīze-‘’Ak, lai tikai nekas slikts nenotiktu!’’ dara savu nepateicīgo darbu. No bērna izaug nelaimīgs un nespējīgs sevi pilnvērtīgi realizēt sabiedrībā cilvēks.
Pamēģināsim pāraut šo trauksmes apli palīdzot saviem bērniem pilnveidot viņu iedzimtos talantus. Lai tie izaugtu par laimīgiem cilvēkiem, nevis baiļu un trauksmes pilniem kamoliem!

Iluta Repule
  




Bailes no kritikas

Kāpēc ļoti daudziem cilvēkiem ir bailes no situācijas, kurās viņi tiks vērtēti,  piemēram , uzstājoties plašākās publikas priekšā vai vienkārši sarunā izsakot savu viedokli par kādu noteikumu tēmu?
Vai tev ir pazīstama šī sajūta, kad vārdi iestrēgst kaklā un tādā veidā pārvēršas sāpīgā kamolā? Kad tavu ķermeni pārņem kā ar elektrības strāvu no domas vien, ka tev tagad būs kaut jāsaka plašākas publikas priekšā? Asinis iesitas tavos vaigos, tu jūti kā viņi deg un tev ir tikai viena doma-zeme atveries. Es gribu pazust no šejienes vai arī savādāk es aiz bailēm nomiršu.
Un tā, ir cilvēki, kam ir raksturīgi dalīt visu balts un melns. Šie cilvēki visu savā dzīve dala pēc kvalitātes pazīmēm, tādā veidā arī uzņemot visu sev apkārtējo vidi, visu, kas viņu aptver. Un pat katram sīkumam viņš pievērš īpašu vērību, dalot to-labais un sliktais. Tāds ir šo cilvēku domāšana mehānisms, viņu  analītiskais prāts. Viņš arī pats savu rīcību iedala ‘’labajā’’ un ‘’sliktajā’’. Bez jebkāda vidusceļa un projicē šo savas domāšanas veida īpatnību arī uz citiem cilvēkiem, domājot, ka arī citi tieši tāpat domā un vērtē apkārtējo pasauli. 
Tieši tāpēc šiem cilvēkiem nonākot situācija, kad viņi varētu būt vērtēti, viņi paši apšauba savu vērtību. Viņi sāk domāt kā viņu apkārtējie cilvēki novērtēs: labi vai slikti, citas domas pat viņam nav. Pati doma par to, ka kāds varētu slikti domāt par viņu, par viņa darba vai teiktā kvalitāti, iedzen šo cilvēku ārkārtīgā stresā.

Pie kāda atbildīga darba veikšanas šis cilvēks pats sāk sevi baidīt, ka tad ja viņam neizdosies apmierināt citu cilvēku cerības, tā būs viņa lielāka dzīves katastrofa: ’’Bet ja nu viņi mani novērtēs sliktāk, nekā es pats par sevi domāju? Man par to būs tāds kauns! Es tam nekad pāri netikšu! Tas ietekmes manu labo vārdu! Mani pārstās cienīt!’’

Un jo tuvāk šī notikuma stunda tuvojas, jo šis cilvēks sāk uztraukties aizvien vairāk un vairāk. Šī trauksme sāk atspoguļoties arī uz viņa fiziskās veselības. Kādu var aiz uztraukuma piemeklēt caureja, kādam sāk sāpēt vēders...šīs ķermeņa funkcijas ir pašas svarīgākās šim cilvēkam, kad viņš ieiet stresa stāvoklī.

Dienā, kad jānotiek šim svarīgajam notikumam-darba intervijai, eksāmenam, pirmajam randiņam, šie cilvēki sāk jau no paša rīta skraidīt uz tualeti. Kuņģis burbuļo, lēkā te augšā te lejā. Pašiem emocionālākajiem var piemeklēt nelaba dūša, pat līdz vemšanai.
Zinot šīs savas īpatnības, cilvēks sāk gatavoties jau iepriekš situācijai: neko nedzert, neēst..bet caurejai ar to nav nekāda sakara, jo šinī situācija tas ir psihosomatiski simptomi.
Un tad šis notikums ir klāt. Cilvēks ir aci pret aci ar savu inkvizitoru, kas viņu tūlīt sāks kritizēt un vērtēt. Šādas ciešanas ir smagas šā cilvēka psihei un tāpēc viņš mentāli iestrēgst. Sajūta, kad viņa ķermenis ir it kā bloķēts, mēle nekustīga un tikai šis smagās domas pa galvu vien riņķo: ’’Viņi skatās uz mani, viņi gaida no manis atbilde, bet man prāts ir tukšs. Visas manas domas ir pazudušas. Viss ir izlidojis no galvas! Es taču tik labi zināju, ko atbildēt. Atkārtoju neskaitāmas reizes... bet tagad es neko vairs neatceros!’’’
Zem šāda stresa, šim cilvēkam atmiņa atslēdzas, it kā iziet no uztveršanas zonas- viņš nevar atcerēties neko. 
Tas neapšaubāmi ir katastrofa priekš šā cilvēka, jo viņš taču skaidri zina, ka viņam ir tik lieliska atmiņa. Tikai tad, kad tā ir vajadzīga, tā atslēdzas.
Kā šīs bailes izpaužas fiziski ķermenī.
Ir arī bieži gadījumi, kad zem šāda stresa šie cilvēki cieš no aizcietējumiem. Viņi dzer tablešu tabletēm, bet kā rezultāta nav tā nav.
Tas notiek parasti tad, kad priekša esoša situācija ir piemēram -eksāmeni.
Viņš sāk domāt: ‘’Ak Dievs! Vairs tikai mēnesis palicis, bet es vēl neesmu visu grāmatu no galvas iemācījies vai arī kādu darbu neesmu uzrakstījis līdz pilnībai, perfekti. Un ja nu viņiem nepatiks? Bet ja nu palikšu par izsmieklu?’’

Un viņš savāc visus savus pēdējos spēkus, viņa zarnu trakts pārvērsās par tādu kā skopuli, kas ar grūtībām atlaiž to, ko ir sevī savācis. Zarnu trakts tiks ‘’slēgts’’ tik ilgi, kamēr viņa īpašnieks, kas izceļas ar perfekcionismu, neizpildīs savu uzdevumu, to, kas viņam sagādājis stresu. T.i., nenovedīs visu līdz galam, lai beidzot varētu atslābināties. Starp citu, ne tikai kuņģis un zarnu trakts tik spēcīgi reaģē uz stresa situācijām, bet arī kakls un mute
Ari var ciest pie hroniska stresa. Tādos gadījumos šim cilvēkam var veidoties īslaicīga vai ilgstoša valodas raustīšana, vai arī sausa mute, kamols kaklā, sajūta it kā mēle būtu paralizēta, nejūtīgas lūpas. Pēc šāda iekšējā pārdzīvojuma šī cilvēka seja var iegūt pelēku nokrāsu un pats viņš var justies kā izspiests citrons-pilnīgi bez spēka. Ir vajadzīgas dienas, lai atjaunotu spēkus, kuņģa darbību un normālu izskatu, apetīti.
Ko tad darīt tādā situācijā?
 Pirmais ir jānomierinās. Vienkāršs paņēmiens kā to izdarīt ir iedomāties, ka jums uz pleciem ir uzlikts smags, slapjš kažoks. Nemēģiniet sevi piespiest neko atcerēties, jums tāpat neizdosies. Ir jāpārslēdz sava uzmanība uz kādu citu jautājumu. Jāiziet ārā no šī mentālā iestrēguma. 
Tāpēc, ka tu pats sevi  neapzināti nepieņem, tāpēc tu baidies, ka arī citi cilvēki tevi nepieņems. Tu savas domas projicē uz citiem cilvēkiem. Pamēģini apzināti skatīties cilvēkiem acīs un novērst acu skatienu tikai tad, kad tavs sarunu biedrs pirmais to izdara. Protams, nevajag pilnīgi hipnotiski skatīties otram cilvēkam virsū, vienkārši neuzkrītoši skaties cilvēkiem acīs, kad ej uz darbu/skolu vai vienkārši pastaigājies pa lauku un jau pēc nedēļas tu spēsi skatīties pašam prezidentam acīs. No šejienes arī šīs bailes. Tas ir normāli. Ir jāatļauj sev baidīties, vienkārši apzinoties pieņem šīs bailes bez jebkādas pretošanās. Tikai tad tu spēsi ieraudzīt, ka tajās bailēs nav nekā nopietna un kad tu tam spēsi tikt pāri, tās aizies. Uzreiz tas, protams, nenotiks, tu esi pārāk ilgi ar šim bailēm dzīvojis, brīnumtabletites nav,  tikai darbībā ir iespējams gūt rezultātus.
Noslēpums kā būt pārliecinātam par sevi slēpjas tanī, ka ir jāatsakās no šīs vēlmēs būt pārliecinātam par sevi un ļaut sev vienkārši būt tam, kas tu esi.


Ko nozīmē kļūdīties?

 Nekādu kļūdu īstenībā neeksistē! Pagātni vairs izlabot nevar, tāpēc, ka tās vairs nav. Sekas, kas radušās no šīm pagātnes kļūdām, tās pastāv .Bet tad, kad mēs paši maināmies, mainās mūsu sajūtas, mainās mūsu attieksme, notiek izmaiņas tagadnē. Ja tu kaut uz īsu brīdi ar domām atgriezīsies savā pagātnē, tu  atcerēsies kā tu uztraucies par kādu savu dzīves notikumu, un tas tev likās tik svarīgs, bet tagad par to tev nāk smiekli.         
Tur, kur kaut ko var labot-jālabo, jālabo apvainojumu, skaudība, greizsirdība un citas degradējošas sajūtas. Tur , kur nekas nav vairs labojams, nav vērts pat atskatīties. Kļūda mums ir tikai viena- mēs nezinām paši sevi. Mēs neizprotam savas iekšējās vēlēšanās, savas iekšējās sajūtas. Mēs bēgam no tām, bloķējam ar sabiedrība uzliktajiem stereotipiem vai no bērnības saņemtajām pārliecībām par to, kas ir labi un kas ir slikti. Neko nevar sajust un izprast bez sapratnes un izjūtas tā paša pretējās puses. Piemēram, salds-rūgts, auksts-karsts, tumsa-gaisma, mīlestība-naids.
Mums visiem ir viens testaments no pagātnes-iepazīt pašiem sevi. Iepazīt to, kas ir paslēpts mūsu zemapziņā. Iepazīt sevi mēs varam tikai attiecībā ar citiem cilvēkiem. Jūs neesiet pievērsuši uzmanību tam, ka katrs cilvēks, ko jūs savā dzīvē satiekat ir patiesībā jūsu  paša rakstura īpašību atspulgs, to īpašību, kuras uztrauc tieši jūs pašu. 
Piemēram, tu satiec cilvēku savā ceļā un tavu uzmanību viņa personībā pievērš tieši tās rakstura iezīmes, kuras ir raksturīgas   tev pašam. Tikai tās otram cilvēkam ir izteiktas daudz spēcīgāk nekā tev pašam. No sākuma tu vari neapzināties šīs īpašības, tevi var tās  tracinināt tu vari dusmoties. Ja tu to dziļi sevī vari apzināties, tad tu vari sevi izmainīt. Kaut ko sevi korektēt. Tādā veidā tavs psihiskais(iekšējā pasaule) tev no sākuma sniedz stundas sevis iepazīšanā. 
Otra puse ir tā, ka tev var arī patikt kādas no satiktā cilvēka rakstura īpašībām. Tās pašas īpašības arī piemīt tev. Mēs izbaudām patiku pret sevi pašu caur citiem.
Kad mēs nezinām, ko darīt, ar ko nodarboties, kad bizness neiet veiksmīgi, ne ģimenē , ne ar bērniem attiecības ir harmonijā, mēs uzdodam sev jautājumu :’’Kā būt? Ko darīt?’’Bet tā arī pareizu atbildi neiegūstam. Ne draudzene, ne kāds guru nevar mums iedot pareizo atbildi. Katrs redz problēmu caur sevi. Caur pašam  savu pieredzi. Tas, kas ir derīgs putniņam, ir nāvējošs zivtiņai. Viena recepte priekš visiem nestrādā.
Mēs mēģinām atvērt savu iekšējo pasauli. Lai to izdarītu ir jāapzinās savi iekšējie tŗūkumi. Kas ir tas, kas patiesībā mums pietrūkst? Vai tā ir jauna mašīna vai tā ir tieksme pēc komforta? Vai tā ir jauna kleita vai tieksme pēc uzmanības? Tad, kad mēs izprotam savu vēlēšanos galveno pamatu-nodomu, tad mēs varam iemācīties bez jebkādiem guru atrast atbildes uz sev svarīgiem jautājumiem. 

Iluta Repule

domas spēks


Tehnoloģija, ko piedāvā pozitīvās domāšanas treniņu vadītāji.

Ja ticēt pozitīvas psiholoģijas  veidotājiem un tiem, kas apsola, ka jebkuru vēlēšanos ir iespējams izpildīt ar domu spēku, tad tieša nosacīta tehnoloģija un tikai ar kuras palīdzību ir iespējams vēlēšanās piepildīšana. Tā sastāv no trīs pamat etapiem.
1. Formulējums-Šinī etapā tev ir tieši jānoformulē sava vēlēšanas. Tajā nedrīkst būt neviena noliedzoša forma. Nav pieļaujama tādu vārdu daļiņu lietošana kā ‘’ne’’ un nē’’.
Treneri to paskaidro to ar, ka Visums nepieņem noliedzošu formu un tāpēc visām vēlēšanām ir jābūt veidotām uz pozitīvas nots.
2.Vizualizācija- Tad tev piedāvā iedomāties ainu ar savu vēlēšanos vai vēl labāk, iztēloties, ka tava vēlēšanas ir jau piepildījusies.
Šinī etapā daudziem rodas grūtības, jo ne visiem ir spējas iztēloties ainu ar vēlamo, bet tas nekas. Ari par to ir padomāts. Tu vari uzzīmēt savu vēlēšanos. Sarakstīt sarakstu ,ko tu vēlies, vai izveidot savu karti, uz kuras tiek salīmēti attēli ar gribēto.
3. Pēdējais etaps ir- vēlēšanu atlaist. Vienkārši ir jāaizmirst par viņas eksistēšanu. Un tad pēc trenera apgalvojuma viņa aizlidos uz Kosmosu vai Visumu, kas viņu noteikti izpildīs. Un piepildīties tā var pēc minūtes, pēc mēneša, pēc gada vai vairākiem, bet tas nav tik svarīgi, svarīgi ir tas, ka viņa noteikti piepildīsies ar domu spēku.


Daži treneri piedāvā vēl citus veidus. Domās samazināt savu vēlēšanos. Ielikt to gaisa balonā un tad palaist debesīs. Vai arī darboties tikai sakarā ar Fen Šui norādījumiem vai kādām citām ‘’zinātnēm’’.
Ja pēc kāda laika skolniekiem parādās pretenzija, ka tomēr tik ļoti gribētais nav iegūt, tad treneriem vienmēr ir tiešā un neapstrīdama atbilde, vai kā minimums divas
-Vēl nav pienācis laiks. Jūs vēl neesiet gatavs saņemt, to ko jums Visums ir sagatavojis.
-Jūs esiet nepareizi izpildījis visus tehnikas norādījumus. Ja jūs vēl par to vēlēšanos domājiet, tad neesiet viņu līdz galam atlaidis.
Jā, grūti tādiem argumentiem strīdēties pretim. Un tomēr ticība šāda veida treniņiem sāk ar vien vairāk sarukt.
Ne visi cilvēki tomēr tic, ka ar domu spēku ir iespējams saņemt visu. Kas tad ir šie cilvēki, kas apmeklē šāda veida treniņus vai lasa literatūru par to.

Kas tic, ka vēlēšanos var izpildīt ar domu spēku.

No sistēmās psiholoģijas viedokļa, cilvēkiem, kas tam tic piemīt  tēlains domāšanas veids. Viņi dzīvo savā iedomu pasaulē. Viņiem patīk fantazēt, iedomājoties, ka savus sapņus varētu piepildīt reālajā pasaulē. Ja šī domāšanas veida cilvēki ir varējuši sevi realizēt dzīvē, tad viņiem piemīt spēja just līdzi citiem, ir iecietīgi. Pārdzīvo citu sāpi kā paši savējo. Gan fizisko, gan emocionālo.
 Viņiem ir augsts intelekts. Labi attīstīta redzes atmiņa, kas viņiem palīdz ātri apgūt jauno informāciju.
 Bet ļoti bieži šiem cilvēkiem izpaužas tāda īpašība kā prāta slinkums. Un tāpēc tā vietā, lai iedziļinātos jaunajā informācijā, mēģinot to izprast, izzināt kā tas patiešām darbojas, viņi vienkārši tic. Tic uz vārda. Un tad vēl tā tieksme patstāvīgi izjust emociju maiņu, vēlme satikt savu īsto un vienīgo(pat tad, ja viņiem nav pat svarīgi iemīlēšanās objekts. Viņiem ir svarīgi izjust šis sajūtas. Iemīlēšanās sajūta pirmajā vietā, objekts otrajā vietā),kopumā ar prāta slinkumu, noved šos cilvēkus pie šāda veida treniņiem, kas apsola cilvēkus iemācīt ar domu spēku piepildīt vēlēšanās.
Saņemot kolosālu baudu, iekšējo piepildījumu no sapņošanas un vizualizēšanas vien, kā viņu vēlēšanās varētu piepildīt, viņi raksta pateicības atsauksmes, pat vēl nesaņēmuši vēlamo.
Tēlainās domāšanas cilvēkiem vēlēšanās parasti ir diezgan līdzīgas. Viņiem visi sapņo par debešķīgu laimi, mīlestību, par satikšanos ar savu liktenīgo.

Vai ir kāds no visa tā labums?

Cilvēks , kas izpilda visāda veida rituālus, kas seko visiem pozitīvās domāšanas  tehnikas norādījumiem tik tiešām liekās ne daudz laimīgāki, bet šis efekts rodas ne pavisam tāpēc, ka viņi ir iemācījušies ar domu spēku piepildīt visas savas vēlēšanās, bet gan tāpēc, ka tā ir jauna, aizraujoša un interesanta spēle priekš viņiem, kas ir pilna ar pašām krāsainākajām cerībām.
Sākot nodarboties ar šāda veida tehnikām, ko tik spilgti propagandē pozitīvā psiholoģija, šie cilvēki izjūt emocionālu pacēlumu pirmajā laikā, pie tam viņi cenšas kontrolēt katru savu domu, emociju. Ka tik kaut ko sliktu nepadomāt, ka tik kaut kas negatīvs nepavīdētu viņu runā/domās. Viņi saņem baudu tikai no paša procesa vien.
Bet nesaprotot visu savu sajūtu emociju iemeslu, turot sevi visu laiku kontrolē emocionālais kāpums strauji krītas. Negatīvās emocijas nekur nepaliek, tās krājas viņos iekšā līdz  vairs nav vietas, kur viņām palikt un tad uzsprāgst parādot sevi jebkādos no somatiskiem simptomiem.(asaras, bēdas, trauksme, nemiers, bezmiegs, pārpūle)
Šiem psiholoģiskā tipa cilvēkiem piemīt augsta emocionālā amplitūda. Viņi ir spējīgi izjust gan eiforiju, priecāties par dabas krāšņumu, par saules stariem, par skaistām gleznām un tik pat viegli viņi  var iekrist otrā emociju amplitūdā .Labi, ja tās ir tikai vieglas skumjas, jo viņi var arī ieslīgt dziļā grūtsirdībā, kas viņus nospiež un ieslēdz tajā. Bēdas, kas neļauj pilnībā baudīt dzīvi un piešķir mokošu neapmierinātības sajutu, ka sapņi tā arī tikai palika sapņi.
Un ne jau tikai šī domāšanas veida cilvēkiem ir raksturīgi ar prāta slinkumu dabūt visu ko vēlās. Mums visiem ir raksturīgi dabūt kaut ko , nepieliekot tam nekādas īpašas pūles.
Un tad arī tā pasaka par zelta zivtiņu nospēlēja nopietnu lomu šinī visā radot vēl bērnībā cerību par to, ka brīnumi notiek. Kāds tam pārstāj ticēt jau pusaudža gados kāds tam ticam esot jau pieaugušam.
Bet kā tad ir patiesībā? Kā piepildās mūsu vēlēšanās?
Mūs visus vieno četras kopīgas vēlēšanas.
Ēst
Gulēt
Elpot
Dzert
Dzivnieciskā līmeņa  vēlēšanās ir -tieksme pēc slavas, bagātības, statusa.
Pati augstākā vēlēšanas ir -tieksme pēc zināšanām, sevis izzināšanas.
Cilvēki bieži vēlās to, kas viņiem nemaz nav vajadzīgs. Viņi neizprot savas vēlēšanās patieso Nodomu. Dēļ kā viņam tā vēlēšanas ir vajadzīga. Meitene vēlās iemācīties tik pat skaisti dejot kā viņas draudzene, jo tad kad viņa dejos tāpat, viņa varēs iegūt jebkuru puisi.
Šis vēlēšanās nodoms ir ne pati dejošana, bet satikt savi otro pusīti. Mēs bieži izdomājam visādus apkārt ceļus, lai tikai saņemtu kāroto, neiedziļinoties pašā būtība vai tas mums ir tiešām vajadzīgs. No sākuma gribās Audi, pēc kāda laika tas apnīk, un tad jau gribās mersedesu. Patstāvīga vēlme gribēt kaut ko vairāk un vairāk, bet iekšējais tukšums ar to tāpat netiek piepildīts.

Vēlēšanās anatomija

Domas ir mūsu vēlmju auglis. Tāpēc cilvēks domā par to, ko viņš vēlētos savā dzīvē t.i. viņa doma seko  viņa vēlēšanai. Tāpēc viņš nedomā par to, ko nevēlās. Viņš nekad nedomā par dienu, kad mirs, viņš  doma, ka  ir mūžīgs, jo viņš tā grib dzīvot. Cilvēks vienmēr doma par vēlamo, par to, kā to varētu piepildīt.
Bet mūsu prātam ir īpaša nozīme, tas ir spējīgs palielināt mūsu vēlēšanos. Nedot sev iegrimt pašā  vēlmē , bet pārvaldīt to. Ja mums ir dota kāda vēlēšanas tad ari ir dots instruments tās  izpildei .Ja šī vēlēšanas ir radusies dabīga veida, no mūsu dabas dotiem  talantiem, tad izpilde ir garantēta. Ja vēlēšanas ir radusies savu egoistisko vēlmju  apmierināšanai tad tā  nedos nekādu baudījumu, pat ja tiks izpildīta.
No sākuma mūsos bija neliela vēlme par kaut ko, tad mēs  pieliekam  pie tas vajadzīgas pūles, lai sasniegtu vēlamo domājot par to vairāk un vairāk. Sasaistot šo vēlēšanos ar visādiem iemesliem, ar pašu rezultātu, kas varētu būt nākotne .Pievienojot atkal nākamo domu pie vēlēšanas , maza vēlēšanas izauga par lielāku. No tā izriet, ka vēlēšanas ir pats cilvēka pamats, bet doma ir dota tas apkalpei.
Mēs neņemam to, ko mums dzīve piedāvā. Mēs ieslēdzam savu pasaules uztveri kaut kādos rāmjos un sev nevajadzīga traukšana pēc lietam, kas mums nav vajadzīgas. Tad, kad mēs realizējam sevi, darām to, kas mums patīk- mēs saņemam apmierinājumu, prieku no sevis realizācijas. Sliktas dzīves/likteņa nav. Ļaunums nepastāv. To mēs esam izdomājusi pasi .Kad mēs nesaņemam savu brīvo izvēli ,dzīvojam stereotipos, nepareizas pārliecības, bailes par nākotni, nerealizējam savus sapņus- mēs ciešam.
Tāpēc ir jāmāk pārbaudīt savas vēlēšanās. Katra dzīva dabas radība jūt, kas viņai nāk par ļaunu, bet kas viņai dos labumu. Tā arī mums ir jārūpējas par to, lai mūsu vēlēšanās būtu vērstas uz pareizo mērķi.
Tāpēc ir jāmāk pārbaudīt savas vēlēšanās. Katra dzīva dabas radība jūt, kas viņai nāk par ļaunu, bet kas viņai dos labumu. Tā arī mums ir jārūpējas par to, lai mūsu vēlēšanās būtu vērstas uz pareizo mērķi.
Iluta Repule





sestdiena, 2013. gada 16. februāris

Stila stundas.



1. Какие сапоги - такая и жизнь.

2. Бог дал нам вкус, чтоб мы могли экономить

3. Брюки могут быть либо идеальные, либо никакие вообще. Идеальные брюки удлиняют ноги и уменьшают бедра.

4. Как только девушка становится на каблуки - у нее тут же случается счастье в личной жизни. Это закон.

5. Мужчина может подвести, зеркало- никогда. У вас должно быть зеркало, в котором вы себя видите в полный рост.

6. В нашей стране все еще имеется возможность пользоваться услугами индивидуального заказа, который на самом деле и есть настоящий люкс.

7. Не стоит надевать круглые очки на круглое лицо и квадратные- на квадратное. Острые же черты лица хорошо оформляются скругленными формами оправы.

8. Женщина без сумки - крайне подозрительная личность. Базовый арсенал: клатч для вечера (ориентир - Bottega Venetta), небольшая сумка на цепочке (эталон - Chanel 2.55), дневная деловая сумка с двумя ручками.

9. Постоянный уход за собой - это не излишество, а одна из форм вежливости к себе.

10. Универсальные туфли - телесные лодочки и черные шпильки. Не ищите "путь к себе, к успеху, гармонии" и прочей ерунде. Возьмите деньги, отложенные на черный день и купите себе новые туфли. Очень вероятно, что этот день так никогда и не настанет.

11. Хотите хорошо получиться на фото- постарайтесь сделать так, чтобы глаза ничего не выражали. Представляйте перед собой белую стену, чтоб получить нужный расфокусированный взгляд.

12. Элегантность - это гармония и мера. Лучше "недо-" чем "пере-".

13. Можно долго учить девушку женственности, но чулки сделают это мгновенно.

14. Шик должен быть естественным, иначе это не шик, а потуги.
А потуги это то, над чем смеются.

15. Для того, чтобы вскружить голову мужчине, достаточно одеть юбку-карандаш, опасные шпильки и чулки со стрелкой, выровненной сзади.

16. Основная задача моды - подчеркнуть индивидуальность.

Эвелинa Хромченко



велина Хромченко: «Я умею превращать лягушек в принцесс!»
Ladies.academ.org
велина Хромченко: «Я умею превращать лягушек в принцесс!»
Ladies.academ.org
Эвелина Хромченко: «Я умею превращать лягушек в принцесс!» 
Ladies.academ.org
Эвелина Хромченко: «Я умею превращать лягушек в принцесс!» 
Ladies.academ.org
Эвелина Хромченко: «Я умею превращать лягушек в принцесс!» 
Ladies.academ.org

«Считайте, что новые сапоги — это лекарство. А на лекарствах не экономят»

«Женщина не может расцвести на пустом месте. Должен найтись садовник»

«Красное платье — это крик, бордовое платье — это точка зрения, черное платье — это жизненная позиция»

«Видимо, пока женщина не достигает определенного возраста, грабли — это необходимый аксессуар ее гардероба»

«Счастливые женщины больших сумок не носят»

«Вкус — это мускул, который можно тренировать»

«Каблук придает женщине некоторую неустойчивость, а значит, непременно найдется мужчина, который захочет ее поддержать»