Kas ir tie, kas valda pār pasauli!

Iesaku noskatīties šo filmu! 

THRIVE

ПРОЦВЕТАНИЕ: готова ли к нему Земля?

http://www.thrivemovement.com/

Mēness iedarbība

Jauns Mēness - vislabākais laiks sākt kaut ko jaunu. Optimāls laiks, lai atsārņotu, attīrītu organismu.

Augošs Mēness - ieelpas fāze. Viss, ko saņem ķermenis, tiek izmantots optimāli.

Pilns Mēness - kritisks laiks. Cilvēki īpaši jūtīgi un asi reaģē uz apkārtni, zāles iedarbojas intensīvāk, brūces stiprāk asiņo.

Dilstošs Mēness - izelpas fāze. Labākais laiks, lai atbrīvotos no jebkura balasta - gan miesīgā, gan garīgā. 

Lielās Piektdienas Mēness

6.04.12. 

Mēness kalendāru sāk skaitīt no pirmās jauna Mēness parādīšanās dienas. Kalendārā ir 29 vai 30 dienas. Katrai mēness dienai ir sava nozīme un ietekme gan uz cilvēka pašsajūtu, gan nervu sistēmu, gan dvēseles stāvokli.

Pirmā Mēness diena - nav labvēlīga darbam kolektīvā. Labāk apdomāt turpmāko rīcību un analizēt padarīto. Tā ir radošu ideju diena - var veiksmīgi realizēt ieplānoto. 

Otrā Mēness diena - Šajā dienā nevajadzētu dusmoties, bet censties būt labestīgam.

Trešā Mēness diena - nes līdzi agresiju un aktīvas cīņas garu. Ieteicams aiziet uz saunu vai nopērties pirtī.

Ceturtā Mēness diena - ir gan pozitīva , gan negatīva. Vēlams pabūt kādu brīdi vienam, visu kārtīgi apdomāt un nepieņemt pārsteidzīgus lēmumus.

Piektā Mēness diena - vienīgā, kad uzturvielas sadeg bez pārpalikumiem. Var ēst to, kas kārojas. Pieēsties, bet ne pārēsties.

Sestā mēness diena - ir kosmiskās enerģijas uzņemšanas laiks. Mīlestības un labsajūtas diena. Dodieties DABĀ.

Septītā Mēness diena - Nopietnu provokāciju diena. Labvēlīga diena zobu raušanai.  

Astotā Mēness diena - Piedošanas laiks. Labvēlīga diena uguns attīrošā spēka izmantošanai - dedziniet sveces.

Devītā Mēness diena - saistīta ar iedziļināšanos sevī. Dažreiz šajā dienā cilvēks intuitīvi un neapzināti pieņem svarīgus lēmumus.

Desmitā Mēness diena - ilūziju, māņu un kļūdu laiks. Ieteicams no sirds piedot cilvēkiem, kuri Jūs apvainojuši. No medicīniskā viedokļa jāpievērš uzmanība krūtīm un sirdij.

Vienpadsmitā Mēness diena - prasa uzmanību katrā darbā. Nedrīkst pārpūlēties, nav ieteicams pamest iesāktus darbus. Laba diena, lai sāktu diētu.

Divpadsmitā Mēness diena - ir labestības un līdzcietības diena, kad piepildās lūgšanas. Galveno uzmanību velti SEV. Ieteicams lietot daudz šķidruma, sevišķi ābolu sulu. Aktīvi attīrās elpošanas ceļi, bet jāuzmanās , lai nepārslogotu sirdi.

Labvēlīga diena partnerattiecībām.

Trīspadsmitā Mēness diena - maģiska. Tā ir informācijas uzkrāšanas un pagātnes notikumu korekcijas diena. Labi iedarbojas zāles, aktivizējas organisma atjaunošanās procesi.

Četrpadsmitā Mēness diena - īpaši labvēlīga, lai uzsāktu svarīgus darbus. Nevajag ļauties skumjām un melanholijai.

Piecpadsmitā Mēness diena - iestājieties par taisnīgumu visās lietās.

Sešpadsmitā Mēness diena - ir pirmā Pilnmēness diena, kurai raksturīgs taisnīgums, līdzsvarotība un harmonija. Ieteicams rūpēties par iekšēju mieru un visās lietās ieturēt mērenību. Labvēlīga diena partnerattiecībām.

Septiņpadsmitā Mēness diena - galvenā tendence ir mīlestība.

Astoņpadsmitā Mēness diena - pasīva un grūta. Šajā dienā notiekošo var izskaidrot kā mūsu iekšējās būtības, nodomu un rīcības spoguļattēlu.

Deviņpadsmitā Mēness diena - ieteicams pārdomāt savus darbus un censties atbrīvoties no meliem. Būtu labi iedegt sveces. Laba diena radošiem darbiem.

Divdesmitā Mēness diena - ir ļoti nopietna un interesanta, jo tai raksturīga garīga pārveidošanās, šaubu pārvarēšana un kosmisko likumu apgūšana. Veiksmīga ir badošanās un attīrīšanās kā miesīgi, tā garīgi.

Divdesmit pirmā Mēness diena - ir drosmes, mērķa sasniegšanas diena, aktīva un radoša. Diena labvēlīga draudzībai un palīdz cilvēkiem apvienoties. Arī mainīt darba vietu ieteicams tieši šajā dienā. Vēlams dzert asinis attīrošas zāļu tējas, ēst burkānus, dzērvenes, bietes un pīlādžogas.

Divdesmit otrā Mēness diena - mērķa sasniegšanas, zināšanu apgūšanas un sevis izzināšanas diena. Šajā dienā iespējams pareģot nākotni, bet to nevajadzētu darīt ar kārtīm. Labvēlīga diena mācīšanai un savas pieredzes nodošanai tālāk. Šajā dienā dzimušie ir gudrības un tradīciju glabātāji.

Divdesmit trešā Mēness diena - saistīta ar vecu tikumu graušanu un reformām. Vairieties no provokācijām. Nav ieteicamas ķirurģiskas operācijas.

Divdesmit ceturtā Mēness diena - pārveidošanas laiks, vecā graušanas un jaunā celšanas laiks. Ieteicams likt mājām pamatus. Laba diena veselības uzlabošanai un intelekta attīstīšanai.

Divdesmit piektā Mēness diena - viegli rodas pārpratumi un konflikti. Neļaujieties garastāvokļa maiņām.

Divdesmit sestā Mēness diena - riskanta diena, cilvēki strīdas un tērē enerģiju nevajadzīgai pļāpāšanai. Izvairieties no nepatīkamiem kontaktiem.

Divdesmit septītā Mēness diena - līdzsvarota, mierīga, visiem darbiem veiksmīga un laimīga. Dvēseles harmonijas un labas saskaņas diena.

Divdesmit astotā Mēness diena - Ieteicamas sulu kūres. Kontrolējiet emocijas, ieskatieties sevī.

Divdesmit devītā un trīsdesmitā Mēness diena - "tukšās" gaidīšanas dienas, kad vecais vēl nav aizgājis, bet jaunais vēl nav atnācis. Grūti savaldīt emocijas.

Krāsojam olas!

 Andra Vētras foto

Olu krāsošanai var izmantot gan struteņu lapas, kuras jau redzamas vai pie katra koka un krūma, gan pērn lasīto asinszāļu lakstus. Bet raibākas olas var iegūt, ja krāsojot liek lietā arī putraimus un izplaucētas bērzu, liepu un citu koku un krūmu lapas.

Daudzas saimnieces, krāsojot olas, lieto šablonus, ko piesien olai ar diegu vai nostiprina, iesienot olu marlē. Marles audums atstāj uz olas interesantus rakstus, taču mezgla vieta nemaz tik glīti neizskatās, bet diegs ne vienmēr ir uzticams palīgs. Lai nostiprinātu šablonu vai citu dekorējošo elementu, piemēram, grūbu vai rīsu putraimus, marles vietā var izmantot saplīsušas (noteikti tīras) zeķubikses. To triko ir smalks, neatstāj izteiktus nospiedumus, turklāt tas nav jāsasien mezglā, jo triko var sašūt.

Lai ola būtu raiba, pirms vārīšanas to iesien vai iešuj triko, atstājot nelielu atveri, pa kuru ieber šķipsnu rīsu vai grūbu putraimu. Atveri aizšuj un putraimus ar pirkstu galiem uzmanīgi izlīdzina, lai tie nekoncentrētos vienuviet. Putraimu skartās vietas paliks baltas, tā izveidojot raibumiņus.

Struteņu jaunās lapiņas noskalo un ar diegu piesien olai. Jo lapiņu būs vairāk un to kārta biezāka, jo izteiksmīgāka būs krāsa. Lai diegs neatsietos, olu iešuj triko. Šādi krāsota ola iegūs maigi dzeltenu krāsu ar zaļgana toņa piejaukumu. Savukārt asinszāles lakstus lieto līdzīgi sīpolu mizām. Tos pievieno olu vārāmajam ūdenim. No asinszāles olas iegūst savdabīgu zeltaini oranžu krāsu. Laikus izplaucētās koku un krūmu lapiņas var piesiet olai pirms krāsošanas, un vietās, kur lapiņas bija piesietas, ola iegūs dzeltenīgas lapas nospiedumu.

Kā krāsot olas ar dabiskām krāsvielām?

* Zaļgandzeltenas olas iegūst, ja tās krāso kumelīšu novārījumā. 8 ēdk. kumelīšu ziedu pārlej ar 1 litru verdoša ūdens un |auj pusstundu ievilkties. Pēc tam novārījumu izkāš caur sietu, tajā ieliek vārītas olas un tur 2 stundas

 
* Aveņsarkanas olas iegūst, ja tās krāso sarkano biešu sulā. 1/2 l sarkano biešu sulas uzvāra kopā ar 2 ēdk. etiķa. Olas ieliek karstajā šķidrumā un ļauj 1-2 stundas ievilkties

 
* Brūnas olas iegūst, ja tās krāso valriekstu čaumalu novārījumā. 2 ēdk. valriekstu čaumalu sakaltē un saberž. Saberztās čaumalas uzvāra 1/2 litrā ūdens. Novārījumā ieliek karstas olas un atstāj uz 1-2 stundām. Līdzīgu toni var iegūt, krāsojot olas melnās tējas novārījumā

 
* Dzeltenas olas iegūst, ja tās krāso kurkumas novārījumā. 3 ēdk. kurkumas jeb dzeltensaknes ieber 1/2 litrā ūdens, uzvāra, ieliek olas un ļauj vairākas stundas ievilkties

 
* Violetas olas iegūst, ja tās krāso aroniju sulā. Uzvāra 1/2 litru aroniju sulas, tad novārījumā ieliek olas un atstāj tajā uz pāris stundām, lai nokrāsojas

 
* Gaišbrūnas olas iegūst, ja tās krāso kafijas novārījumā. 100 g smalki samaltas kafijas ieber 1 litrā ūdens, lēnām uzvāra un ļauj 10 minūtes ievilkties. Tad novārījumā ieliek olas un vēl mazliet pavāra

 
* Sīpolu mizas dod tumši dzeltenu, pat brūnu krāsu
* Alkšņu mizas dod brūni iesarkanu krāsu
* Bērzu lapas dod dzeltenzaļu krāsu
* Kumelītes dod gaiši dzeltenu krāsu
* Rudzu zelmenis dod koši zaļu krāsu
* Ja samitrinātu olu apviļā putraimos, ietin sīpolu mizās, nosien ar lupatiņu, iegūst raibas olas
* Interesanti rakstu iegūst, ja zemeņu lapiņas krustām šķērsām pārsien ar diegu un krāso sīpolu mizās. Zem diega un lapiņām ola ir gaiša
* Ja vēlas, lai olas spīd, tās var apziest ar sviestu

Olu krāsošanas versijas

Sliņķu versija - novāra olas sīpolu mizu novārījumā un viss.
Tradicionālā versija - novāra olas sīpolu mizu novārījumā un ar adatu ieskrāpē dažādus rakstus.
Tradicionālā versija 2 - ņem putraimus, dažādas augu lapas, ziedus, dzijas gabalus utml, apliek ap olu, iesien olu lupatiņā un liek vārīties sīpolu mizu novārījumā.
Modernā versija - novāra (baltas) olas un izkrāso ar olu krāsām.
Ekstrēmā versija - novāra olas un izkrāso ar guašas vai kādām citām krāsām.
Mākslinieku versija - novāra olas un aplipina ar ēdamām vai neēdamām lietām.

Olu krāsošanas gudrības

* Lai olu čaumala saglabātos vesela, līdz vārīšanās beigām – olas pirms vārīšanās 1 stundu vajag paturēt istabas temperatūrā. Ūdenim pievieno 1 lielu sauju sāls
* Lai olas nokrāsotos vienmērīgi, pirms krāsošanas olas vēlams attaukot – nomazgāt ar ziepju ūdeni vai spirtu

Ticējumi:

* Kas olu bez sāls ēd, tas visu vasaru daudz melos
* Kad Lieldienās olas zogot, tad zaglis paliekot tikpat pliks kā ola
* Lieldienās olas vārot nedrīkst pūst uguni, jo tad olas plīst
* Lieldienās bērniem vajag ēst daudz olu, lai augtu apaļi kā olas
* Lieldienas sestdienā visām saimniecēm bija jāvāra olas, tad nākošā gadā varēja labi satikt ar saimi un kaimiņiem

akmens oliņas no visas pasaules

Priecīgas Lieldienas!

 

Mācieties dzert ūdeni!

 Kas notiek, ja organismā trūkst ūdens?

 1% - ja jūsu organisms ir pazaudējis šādu daudzumu ūdens – sākas slāpes. Piemēram, ja cilvēka svars 100 kg, var aprēķināt kā ir pazaudēti 0,7 litri ūdens, jo cilvēks sastāv no 70% ūdens.

 2% - samazinās apetīte, iestājas uztraukums un samazinās darbaspējas.

 4% - nelaba dūša, nogurums, galvassāpes un emocionālā nestabilitāte.

 6% - koordinācijas un runas traucējumi.

 10% - traucēta termoregulācija un bojā iet šūnas.

 11% - dzeršana nepalīdz, ir traucēts organisma ķīmiskais balanss. Vajadzīga profesionāla mediķu palīdzība.

 20% - var iestāties nāve.

Zinot savu svaru, katrs var aprēķināt sev - pazaudētā ūdens daudzumu.

Kādu ūdeni vislabāk būtu dzert?

 Tādu ūdeni, kāds ir mūsu šūnās. Iedzertais ūdens kuņģī un zarnās atradīsies līdz tam brīdim, kamēr nekļūs sārmains. Starpšūnu šķidrums ir sārmains, šūnas iekšējais šķidrums ir vairāk skābs un joniem no vairāk sārmaina šķīduma ir jānokļūst uz mazāk sārmainu šķīdumu. Tam ir vajadzīga šūnu enerģija. Lai ūdens kļūtu sārmains, organisms to piesātina ar saviem minerāliem magniju, kalciju, nātriju un kāliju, jo kamēr ūdens ir skābs neviens iedzertā ūdens piliens nevar nokļūt starpšūnu šķidrumā, līdz kļūst sārmains. Starpšūnu šķīdums ir negatīvi lādēts (apmēram -100 Mv). Pozitīvi lādēts ūdens (krāna ūdens +250 Mv) nevar nokļūt šūnā, kamēr tas nekļūst negatīvi lādēts vismaz -50 Mv. Dzīvs ūdens ir kad vienlaicīgi ūdeņraža pH rādītājs ir lielāks par 7,0 un ORP ir ar mīnus zīmi. Kad organismā nokļūst nedzīvs ūdens, organisms to atdzīvina, izmantojot savu skābekli, dot savu elektrisko lādiņu, minerālus un sasilda. Tikai tad ūdens var nokļūt starp šūnām. Piemēram ar sodu var ātri panākt, ka ūdens kļūst sārmains, bet ORP paliks pozitīvs, tāpēc šis ūdens būs nedzīvs. Ir arī svarīgi, lai ūdens nebūtu ciets jo, ja ir daudz kalcija karbonāta un citu neorganisko minerālu, slikti šķist taukskābes. Skābā vidē, kad kalcija karbonāts sajaucas ar taukiem, tas nogulsnējas uz asinsvadu sienām un nierēm, veidojas nierakmeņi. Šūnām nevajag ne cietu ūdeni, ne stipri mineralizētu ūdeni. Vajag mīkstu un maz mineralizētu. Minerāliem jābūt organiskas izcelsmes, bet nevis no iežiem.

    Kas ir strukturēts ūdens?

 Ūdens molekulas apvienojas klāsteros un veido struktūru. Klāsteri ir kā atmiņas šūnas. Uz ūdens struktūru var iedarboties ļoti daudzi faktori.

   Vai būtu vēlams dzert krāna ūdeni?

 Krāna ūdens satur hloru, kas grauj mūsu nervu šūnas un iznīcina labās baktērijas, kā arī paaugstina risku saslimt ar onkoloģiskām slimībām. Hlorētā ūdenī veidojas hloroforms, kas ir kancerogēns. Lai samazinātu hlora daudzumu krāna ūdenī, vajag, lai diennakti ūdens nostāvētos atvērtā traukā, periodiski to maisot, jo hlors ir gāze, kas iztvaiko. Ar ūdens filtriem nevar atbrīvoties no gāzes. Vārot ūdeni, hlors neiznīkst, bet pāriet nešķīstošā savienojumā un tāpat indē organismu.

 Krāna ūdens ir enerģētiski piesārņots. Ir pētījumi, ka tas uzkrāj informāciju, jo izejot kaut vai pa mājas ūdensvada caurulēm, savāc no apkārtnes negatīvo enerģiju. Ūdenim izejot garo un līkumaino ceļu pa caurulēm, tas enerģētiski piesārņojas (bieži vien blakus  atrodas arī kanalizācijas  caurules),  tā struktūra tiek izjaukta, jeb tiek pārrautas saites starp molekulām, kas krasi samazina tā spēju iesaistīties vielmaiņas reakcijās. Lielie ūdens molekulu asociāti (klāsteri), savu izmēru dēļ nevar izkļūt cauri šūnu membrānām, tāpēc organisms tērē savu enerģiju, lai ūdeni strukturētu, pie tam ar gadiem šīs spējas samazinās. Vesela organisma šūnās un audos ir tikai strukturēts ūdens. 

  Kāpēc nevajadzētu dzert tikai vārītu ūdeni?

 Vārīts ūdens ir miris ūdens, jo tajā maz skābekļa, bet bez skābekļa nav dzīvības. Ja ieliek zivis uzvārītā un tad atdzesētā ūdenī, tās nobeigsies, jo vārīšanas laikā skābeklis ir iztvaikojis. Daudzi ķīmiski procesi, kas notiek organismā, skābekļa klātbūtnē norisinās daudz efektīgāk. Ūdeni vārot, tā kristāliskais režģis krasi pasliktinās un pēc dienas tas var būt pat veselībai kaitīgs. Novārītajā ūdenī, kalcijs un magnijs nosēžas nogulsnēs, veidojas kaļķis, kuru šūniņas nespēj izmantot.

   Kāpēc nevēlams dzert tikai filtrētu un jo sevišķi destilētu ūdeni? 

  Ūdenī , ko tu dzer, ir svarīgi, lai būtu makro un mikro elementi. Ilgstoši dzerot ūdeni bez mikroelementiem (destilētu vai filtrētu), organismā rodas šo elementu trūkums, kas var izraisīt tādas saslimšanas kā, piemēram, osteoporoze nierakmeņi un citas slimības.

   Vai drīkst ilgstoši lietot minerālūdeņus?

  Ikdienā jālieto maz mineralizēts ūdens, jo minerāli nogulsnējas organismā. Minerālūdeņus jālieto tikai kursu veidā.

   Kāpēc nebūtu vēlams dzert saldinātos gāzētos dzērienus 

 Asinīs mums vienmēr ir sārmaina vide pH 7,3. Šis skaitlis ir ļoti svarīgs. Tā ir viena no svarīgākajām organisma konstantēm. Šim skaitlim  samazinoties par 0,01, cilvēku moka nemiers, satraukums, bezmiegs, depresija un tieksme pēc alkohola, narkotikām, nikotīna. Tam samazinoties vēl vairāk, organisms kļūst par labvēlīgu vidi  parazītiem (sēnītēm, baktērijām ,tārpiem, vīrusiem). Līmenim samazinoties vēl vairāk, parādās tādas saslimšanas kā bronhiālā astma, autoimūna, locītavu slimības, vairogdziedzera saslimšana, vēzis. Tam samazinoties līdz pH 7.0 var iestāties nāve ar diagnozi, piemēram, akūta sirds – asinsvadu nepietiekamība. Pirmā palīdzība parasti reanimācijā ir 1,5 litri sārmaina šķīduma ievadīšana vēnā. Saldajos gāzētajos dzērienos pH ir ap 2,5 un tāpēc mūsu pH  tos dzerot mainīsies uz skābo pusi. Lai neitralizētu skābi un atbrīvotu saistīto skābekli (skābā vidē skābeklis ir sasaistīts un tāpēc mūsu šūnām nav ar ko elpot) mums nepieciešams kalcijs, kālijs, magnijs, nātrijs. Tie ir galvenie skābju – sārmu līdzsvara atjaunošanas minerāli. Un ja asinīs šo mikroelementu nebūs pietiekamā daudzumā, organisms tos paņems no zobiem (veidojas kariess), kauliem (veicina osteoporozi), nagiem un asinsvadiem (ateroskleroze). Smadzenes ap 90% sastāv no ūdens. Šādi dzērieni tur nenonāk, tur nonāk tikai tīrs strukturēts ūdens. Pie tam šiem dzērieniem ir pievienotas krāsvielas un garšas pastiprinātāji, cukurs vai pat mākslīgie saldinātāji. Dzerot to visu, cilvēks atgādina staigājošu filtru.

  Kāpēc nav ieteicams dzert sulas, piemēram, no tik populārajām tetrapakām?

 Visbiežāk tās ir ražotas no sulas koncentrāta, atšķaidot to ar ūdeni. Un naivi ir ticēt, ka jūs saņemsiet vitamīnus. Īstenībā saņemsiet citronskābi, saldinātājus, ķīmiskos konservantus, stabilizatorus, sintētiskās krāsvielas utt. Kāpēc mums savs organisms jāizmanto, lai attīrītu sulu no šīm piedevām. Organismam jātērē daudz enerģijas, lai šo ‘’sulu’’ pārveidotu un asimilētu. Dzersim tikai svaigi spiestas sulas.

  Cik daudz ūdeni ir jādzer?

 Speciālisti iesaka 1,5 litri ūdens dienā. Diennaktī nepieciešamā šķidruma daudzumu var aprēķināt pēc formulas: 30 ml reizinot ar savu ķermeņa svaru.  Vienā reizē dzeriet ne vairāk kā pus litru ūdens. Ūdens daudzums, kas jāizdzer ir atkarīgs no mūsu uztura. Ja uzturā lietojam gaļu, zivis, olas, lielu daudzumu saldumu, konservus, tad jālieto ūdeni pēc iespējas vairāk, jo šos produktus pārstrādājot rodas daudz dažādas indes, kuras var izšķīdināt tikai ūdenī un ne kā citādi. Ja uzturā lietojat daudz dārzeņus un augļus,  dzeriet mazāk. 

  Kad jādzer vairāk?

 Protams, jādzer karstā laikā, jo ūdens daudz izdalās ar sviedriem. Jādzer vairāk arī aukstā laikā, jo daudz ūdens iztvaiko elpojot.

Kārtīgi jāpadzeras arī pirms garāka avio ceļojuma. Ja kuņģī dedzina, lietojiet vairāk ūdeni, skābe nebūs tik koncentrēta. Ja jūsu urīns ož pēc ķīmijas, tas nozīmē, ka ir ļoti koncentrēts, dzeriet vairāk ūdeni. Arī nierakmeņu (sakristalizējušos sāļu) viens no cēloņiem ir augsta urīna koncentrācija. Slimojot ar gripu un citām vīrusu izraisītām saslimšanām arī jādzer vairāk, kā arī, ja ir caureja.

  Vai nieres labāk jūtas, kad dzer 1,5 litri ūdens dienā? 

 Nierēm ļoti patīk, kad pie viņām nonāk asinis, kurās ir daudz ūdens. Tām nav jāpiepūlas, lai aizturētu ūdeni organismā, tad arī toksīni tiek vairāk izvadīti no organisma. Ja maz dzerat, organisms atņem ūdeni šūnām un slimību risks pieaug, jo nātrijs liek visām šūnām atdot ūdeni asinīm. Šo signālu arī saņem osmo receptori, kas atrodas galvas smadzenēs hipotalamusā, kur tiek izstrādāts antidiurētiskais hormons ADH, kas liek nierēm aizturēt ūdeni un samazināt urīna izstrādi. Un mums sāk slāpt. Ja ūdeni dzeram pietiekoši, osmoreceptori neizstrādā ADH un nieres strādā ar pilnu slodzi un cilvēkam rodas vēlēšanās urinēt. Lai nieres justos komfortabli, pēc katras urinācijas būtu vēlams padzerties. Diennaktī pieaudzis cilvēks izdala 1,5 litri urīna, tāpēc ir arī jāaizdzer vismaz 1,5 litri ūdens. Dzerot tikai tēju, kompotu, kafiju vai sulu, organisms neizdalīs tik daudz urīna, tāpēc ka tas viss ir ēdiens.

  Kad rodas slāpes?

 Slāpes rodas tad, kad jau organisms ir zaudējis 1% svara. Tas nozīmē, ja sverat 70 kg un jūtat slāpes, ir jau esam zaudēti 700 ml ūdens. Bet vai izdzeram tik daudz? Labākajā gadījumā vienu krūzīti. Rezultātā ciešam no hroniska ūdens trūkuma. Visjūtīgākās pret ūdens trūkumu ir galvas smadzeņu šūnas. Pirmā šķidruma trūkuma pazīme organismā ir nogurums.

  Tēja un kafija nav ūdens!

  Ir kļūdains pieņēmums, ja regulāri lieto tēju un kafiju, dzert var mazāk..īstenībā tas viss ir ēdiens. Pie tam. kafija sekmē ūdens zaudēšanu, bet ne asimilāciju. Dzerot kafiju tiek tērēti organisma svarīgākie mikroelementi: kalcijs, kālijs, nātrijs, magnijs. Tie tiek izmantoti miecskābes neitralizācijai.

  Vai ūdens ir dabisks apetītes mazinātājs?

 Bieži vien ar izsalkuma sajūtu organisms paziņo par ūdens trūkumu. Tā kā organisms sastāv no 70% ūdens, arī ēdot un dzerot šī attiecība būtu jāievēro. Kļūda ir tā, ka esam ieraduši ūdeni aizstāt ar kalorijām bagātiem ēdieniem – sula, tēja, limonāde, kvass, alkohols utt.

  Kāpēc nevajag dzert ēšanas laikā?

 Barībai, kura nonāk kuņģī jābūt samitrinātai tikai ar siekalām, bet ne noslīcinātai ūdenī. Lai ātrāk norītu ēdienu, mūsdienu skrejošais cilvēks aizdzer to ar ūdeni. Tas ir ļoti slikts paradums. Slāpju sajūtas taču nav. Barība netiek pilnībā pārstrādāta ne ar siekalu fermentiem, ne ar kuņģa fermentiem un zarnās sākas rūgšanas un pūšanas procesi, kuru rezultātā izdalās tādas indes kā indols un skatols. Ūdeni ir jādzer 20 minūtes pirms ēšanas un 1,5 – 2 stundas pēc ēšanas.

  Kāpēc dzerot ūdeni ir vairāk tūlītējas enerģijas?

 Ir pētījumi, ja sportists dzer vairāk nekā viņam gribās, viņš krasi paaugstina savu izturību. Kāpēc? Ja galvenais barības uzdevums ir nodrošināt organismu ar enerģiju, tad galvenais tā nesējs ir ūdens, jo visās ķīmiskajās reakcijās, kas notiek organismā, ir nepieciešams ūdens. Ūdens ir tīra enerģija, jo nepiesārņo organismu ar atkritumiem, bet liekais tiek izvadīts ar urīnu. No pārtikas organisms iegūst netiešo enerģiju. Kā tad mūsu šūnas ražo enerģiju. Uz šūnas membrānas atrodas speciāli olbaltumi, kuru struktūrās ir vietas, kur piestiprinās minerāli. Tie brīvi peld apkārt šūnai starpšūnu šķidrumā. Tai momentā, kad minerāls piestiprinās pie olbaltuma molekulas, ūdens plūsma atritina minerāla molekulu, kura sāk vibrēt kopā ar olbaltuma molekulu. Šā procesa rezultātā tiek ražota enerģija. 9 triljoni galvas smadzeņu šūnu visvairāk izmanto tieši hidroenerģiju. Šo enerģiju galvas smadzeņu šūnas izmanto lai sazinātos savā starpā. Kad organismā sāk trūkt ūdens, mēs jūtam slāpes, ūdens no šūnām iet ārā un enerģija netiek ražota. Tāpēc glāze ūdens jau pēc divām minūtēm, mūs atbrīvo no apātijas un noguruma, bet apēdot šokolādes gabaliņu vai maizi, enerģiju mēs saņemsim pēc ilgāka laika. Pārtika nedot  ātru  un tonizējošu iedarbību, bet ūdens gan. Ja ūdens vietā galvas smadzeņu šūnas pārsvarā saņem tikai pārtiku, tas ir ceļš pretī slimībām.

  Kādas slimības apdraud, ja maz lieto ūdeni?

 Aptaukošanās, diabēts, hipertonija, depresija, izkaisītā skleroze, Alcheimera slimība, Parkinsona slimība, audzēji, katarakta. Pietiekamā daudzumā lietots kvalitatīvs ūdens samazina sirdslēkmju un insultu iespējamību, par 41% samazinās risks saslimt ar sirds infarktu (pie noteikuma, kad dienā izdzer 8 glāzes ūdens). Aptaukošanās, depresija, vēzis – tie ir trīs nosaukumi, kurus izdomāja mediķi, būtībā tas hronisks kvalitatīva ūdens deficīts organismā. Ūdens deficīta apstākļos organisms no sākuma samazina savas dažas funkcijas, tad ķeras pie dažu struktūru demontāžas; pie otrā tipa diabēta tiek pārtraukta insulīna izdalīšanās, organismam nav citas alternatīvas, lai atrisinātu šo ūdens trūkumu organismā.

 Ūdens samazina galvassāpes. Biežākais galvassāpju cēlonis ir skābekļa trūkums galvas smadzeņu šūnām, bet ūdens ir skābekļa nesējs. Otrs cēlonis ir skābju palielināšanās organisma iekšienē – tā ir viena no atūdeņošanās pazīmēm. Dzerot ūdeni skābes tiek atšķaidītas, neitralizētas un evakuētas.

  Kāpēc jābūt piesardzīgiem lietojot ūdens filtrus?

 Sadzīvē visbiežāk izmanto filtrus ar sorbentu – aktīvo ogli. Bet ir svarīgi nepārtraukt to lietošanu. Ja, piemēram mēnesi nelieto, savairojas mikroorganismi un rezultātā šādi filtri vēl vairāk piesārņo ūdeni. Faktiski ja nelieto, to darbības laiks beidzas ātrāk nekā tiek reklamēts.

  Kāpēc veselīgs ir atkausēts ūdens?

 Tāpēc, ka tā struktūra ir analoga šūnu ūdens struktūrai. Tāds ūdens samazina holesterīna līmeni asinīs, aizkavē novecošanās procesu, aizkavē ūdens zudumu no šūnām. 

  Kā iegūt šādu ūdeni?

 Ja jums ir tikai pieejams krāna ūdens, var izmantot šādu recepti - krāna ūdeni ielej traukā, ieliek saldētavā. Atkausējot sasalušo ūdeni, kaitīgie piemaisījumi nostāsies ūdens apakšā un iespējams arī virspusē. Tie arī jānoņem. Atkausētais ūdens jādzer uzreiz. Tas zaudēs efektivitāti, ilgstoši uzglabājot. Lai sasniegtu ārstniecisko efektu, jādzer 2 – 4 glāzes dienā, nesildot, maziem malkiem. Pirmo glāzi jādzer jau no rīta tukšā dūšā vienu stundu pirms ēšanas. Tā turpinot katru dienu, jau pēc mēneša pamanīsiet efektu.

  Nedrīkst dzert karstu ūdeni.

 Kategoriski nedrīkst dzert ūdeni, kura temperatūra ir virs 40⁰ C. Ja jūs dzerat 60⁰ C karstu ūdeni, viena mirklī iznīcināt barības vada un kuņģa šūnas, kuras ražo sālsskābi. Tējas temperatūrai jābūt tādai, lai tajā iegremdētais pirksts nav strauji jārauj ārā. Tāpēc ka to neievēro, liela daļa cilvēku cieš no gastrīta ar samazinātu kuņģa sulas sekrēciju. Ja nenotiek sekrēcija, nenotiek gremošana. 

   Ūdens fizikāli ķīmiskās īpašības.

  pH raksturo ūdeņraža enerģiju un tā aktivitāti ( ūdens skābums vai sārmainība ), jo ‘’skābāku’’ ūdeni dzeram, jo ātrāk nevecojam un vairāk slimojam. Atcerēsimies, pH gāzētiem saldinātiem dzērieniem ir 3,0, krāna ūdenim – pH ir 5,0 – 6,0, gāzētajam minerālūdenim pH ir 5,5, bet veselās  asinīs pH ir 7,34.

 Oksidēšanās reducēšanās potenciāls (ORP) raksturo cik ātri organismā norit oksidācijas procesi, līdzīgi kā dabā rūsa saēd metālu. ORP parāda elektronu skaitu un enerģētisko ūdens potenciālu, jo šis rādītājs ir augstāks, jo ātrāk norit novecošanās procesi un dzīvībai svarīgie orgāni nepilnīgi veic savas funkcijas. Pārveidojot šādu ūdeni, mēs tērējam savu potenciālo enerģiju (katram cilvēkam šūpulī ielikts noteikts daudzums šīs enerģijas). Ūdens ar šādu ORP atņem elektronus šūnām un audiem, tādējādi tos bojājot. ORP var izmērīt ar ovometru. Krāna ūdenim šis skaitlis ir ap +200 līdz +300 Mv (mikrovolti). Piemēram, mātes pienā ORP ir (mīnus) -70 Mv, augļa ūdenī, kur attīstās bērns ir (mīnus) -170 Mv. Gāzētiem saldinātiem dzērieniem +400 Mv un vairāk. Ir dažas vietas pasaulē, kur dabā sastopams negatīvi lādēts ūdens līdz pat  -700 Mv. Tās ir vietas, kur cilvēki nepazīst mūsdienu populārākās slimības un kur ir daudz vairāk ilgdzīvotāju. Tā ir Okinavas sala Japānā, Hunzas apkaime Karakoruma kalnos Pakistānas ziemeļos un Vikabambija Ekvadorā (Vilcabamba Ecuador). Cilvēka šūnām nav nekādu ūdens sūkņu. Ūdens apmaiņa notiek, balstoties uz potenciālu starpību šūnas iekšpusē un starpšūnu šķidrumā. Jo ORP būs mazāks, jo apmaiņa labāk notiks un mazāk tiks tērēta šūnu membrānas enerģija, jeb šūnu dzīvības enerģija, šā skaitļa samazināšanai. Šūnas neslimo. Šūnas mirst, tad kad tām ir izbeigusies enerģija.

 Ūdens virsmas spraigums ir ūdens molekulu sasaistes stiprums, jeb vienkāršāk sakot, ūdens ir biezāks vai šķidrāks. Jo šis rādītājs ir lielāks, jo grūtāk noris barības vielu un toksīnu kustība caur šūnas membrānu un starpšūnu šķidrumā. Krāna ūdenim tas ir 73 dini. Mūsu organismā tas ir 43 dini, bet pievienojot ūdenim Alka-Mine, samazinās līdz 34- 53 dini Tātad organisms netērē enerģiju, lai to samazinātu. Siltam ūdenim šis rādītājs ir mazāks, tāpēc tas labāk remdē slāpes, jo ātrāk nokļūst līdz šūnai. Bet, piemēram, alkohols uzsūcas jau  kuņģī, jo tā virsmas spraigums ir zemāks nekā starpšūnu šķidrumam.

  Par ūdens struktūru.

 Nopietnus pētījumus par ūdeni ir veikuši japāņu zinātnieki un ir secinājuši - dabā ūdens molekulas kārtojas simetriskā rakstā, kas atgādina sniegpārsliņas. Tāds ūdens ir dzīvs, taču negatīvu emociju enerģija, griezīgi trokšņi, ķīmiski savienojumi šo molekulu ornamentu izjauc un pārvērš haosā, Augu šūnās vienmēr ir strukturēts ūdens, tāds arī ir gan atkusuša sniega, gan ledus un avota ūdens. Mājās pārnests avota ūdens savu struktūru nemaina vismaz divas nedēļas. Ūdens kristālisko režģi atjauno klasiskā mūzika (piemēram, Vivaldi, Bahs), lūgšana un ar mīlestību izteikti  vārdi. Lai strukturētu krāna ūdeni cilvēks tērē daudz enerģijas un laika.

  Kāds ūdens jālieto?

 Ja jūsu dzīvesvieta nav Okinavas sala, Hunzas apkaime vai Vikabambija, bet Latvija, nevajadzētu uzreiz krist pesimismā. Protams, ar ne tik izciliem parametriem, arī pie mums tomēr, šur tur ir pieejams samērā labs ūdens. Jāmeklē, jāveic mērījumi un jāuzlabo parametri. Vislabāk būtu lietot avota vai akas ūdeni, bet ir svarīga arī apkārtnes ekoloģiskā situācija. Katru dienu būtu jāizdzer 1-1,5 litri tīra, dzīva, bioloģiski aktīva, mīksta, pareizi strukturēta ūdens. Piemēram, japāņu Okinavas salas ilgdzīvotāju noslēpums ir koraļļu ūdens Alka-Mine (Coral–Mine), kas satur ap 70 mikro un makro elementu jonu formā. Dzerot šādu ūdeni tiek neitralizēti kaitīgie piemaisījumi (hlors u.c.), mūsu iekšējā vide kļūst sārmaināka ( tas nepatīk kaitīgiem mikrobiem, sēnēm, parazītiem ). Šādam ūdenim ir pazemināts virsmas spraigums, kas atvieglo iekļūšanu šūnās, uzlabojot barības vielu apriti un atkritumvielu izvadīšanu. Ķīmiķi teiks, ka sārmainu ūdeni iegūt ir ļoti vienkārši – pievieno sodu un gatavs. Tā tas arī ir. Tikai šis ūdens būs ļoti ciets, un nekāda iekļūšana šūnās nenotiks. Lai būtu vienlaicīgi sārmains un mīksts (man zināms) – Alka-Mine, Microhydrin, HydraCel un ūdens ORP samazināšanai speciāla ierīce «AkvaYav».

  Ir svarīgi dzert ūdeni no rīta.

 Nakts laikā mūsu organisms zaudē 200-400ml ūdens uz to orgānu rēķina, kuri naktī atpūšas. Tie ir zarnu trakta sistēmas orgāni - aizkuņģa dziedzeris, žultspūslis. Turpretī dzīvībai svarīgie orgānos sirdī, galvas smadzenēs ūdens rezerves tiek saglabātas. No rīta tūlīt pēc pamošanās iedzerot divas glāzes silta ūdens, mēs ne tikai atmodinām un izskalojam zarnu traktu, bet arī uzpildām ar ūdeni gremošanas sulas izdalīšanās orgānus. Arī siekalu dziedzerus piepildām ar ūdeni. Tāpēc brokastīs ieēstais ēdiens tiek daudz labāk sagremots.   

  Mācieties dzert ūdeni!

 Dienu sāc ar divām glāzēm silta ūdens, vari droši pievienot svaigu citrona sulu vai arī medus karotīti (uzlabo zarnu peristaltiku, aizcietējumu profilaksei). Ejot uz darbu neaizmirstiet paņemt līdzi ūdens pudeli un periodiski dienas laikā padzerieties. Iespējams sākumā nāksies sevi piespiest to darīt, taču ar laiku to jau darīsiet brīvprātīgi. Latvijā, salīdzinājumā, ar citām valstīm, ūdens ir pieejams it visur un vienmēr. Cieniet ūdeni, turiet to tīrā traukā, dzeriet no skaistām glāzēm, dariet to ar baudu, nav nekas dārgāks par ūdeni Ja nav ūdens, nav arī dzīvības. Pietiekamā daudzumā lietojot kvalitatīvu ūdeni, soli pa solim iegūsiet lielisku veselību. Pieradiniet bērnus dzert ūdeni! 

 

Cik gards ir ūdens!

Dzīvot!

Šeit un tagad!

Daži veidi, lai iemācītos dzīvot šeit un tagad. Der jebkas, kas palīdz tev sajust mirkli. 

Elpošana.

 Pievērst uzmanību elpai - tas ir viens no veidiem, kā mēģināt atslēgt prātu. Vienkārši apsēdies koncentrējoties uz to, kā tu ieelpo un izelpo – pāris minūtes dienā. Tas ir labs veids, kā atnākt atpakaļ pie sevis. 

 Deju nodarbības 

 Ideāls veids, kā sajust savu ķermeni, izbaudīt jaunas kustības, sajust muskuļus līdz pēdējai šķiedriņai. 

Izbaudi ēdienu – tā smaržu, garšu, izskatu… 

Ēd lēnām, ar baudu, pievērs uzmanību tikai tam, ko dari.  Sākumā tu sapratīsi, ka tas nemaz nav tik viegli – gribēsies domāt par darāmajiem darbiem, lasīt avīzi, zvanīt pa telefonu…

Mēģini pagatavot vakariņas, pievēršoties tikai ēst gatavošanas procesam 

 ēdiena krāsai, faktūrām, tam, kā tu griez sīpolus, tam, kā mazgā dārzeņus… Sākumā tas neizdosies, jo gribēsies visu darīt automātiski – kā pierasts, domām klīstot nezin kur!   

Ja adi, šuj vai nodarbojies ar cita veida rokdarbiem, 

mēģini kādu brīdi tam pievērsties pilnībā – izbaudi un izjūti adīšanas kustības, dzijas faktūru, krāsu, mīkstumu…  

Esi pilnībā kopā ar bērniem 

 kaut piecpadsmit minūtes. Atmet domas par darbu, atmet vainas sajūtu par to, ka tās ir tikai piecpadsmit minūtes – vienkārši mēģini tās pilnībā veltīt bērna jautājumiem, kopā būšanai. Tu būsi pārsteigta, kad redzēsi – bērnam pietiek kaut vai ar piecpadsmit minūtēm, ja tu tās velti viņam ar nedalītu uzmanību. 

Esot kopā ar vīrieti, mēģini būt kopā ar vīrieti pilnībā, mēģini izbaudīt to „šeit un tagad” sajūtu. 

 Pati zini – nav viegli novērst domas, reizēm pat lieliska seksa laikā prātā nāk domas par to, ka laiks nokrāsot griestus… Kur nu vēl saruna – tā ir augstākā „šeit un tagad” pilotāža: spēt būt sarunā par visiem 100%. Mēģini. Mācies. Tu būsi pārsteigta par sajūtu intensitāti. Un pēc tam mazāk piedzīvot vairs negribēsies. 

materiāls no

žurnāls „Stella”

Smejies vesels!

Katra diena, kurā neesi smējies, ir pazaudēta diena.  

 

 Čarlijs Čaplins

Reiz kādās psihoterapijas nodarbībās tika izvērtēta prieka un kauna sajūtu ietekme uz cilvēka garīgo un fizisko veselību, mieru, harmoniju. Pasniedzēja klātesošajiem lūdza atcerēties un pastāstīt par kādu gadījumu no dzīves, kad bijis kauns par saviem smiekliem (arī iekšējiem), turklāt no šīs sajūtas nav bijis iespējams līdz šim atbrīvoties. Labu brīdi visi iegrimām pārdomās – izrādījās, ka šāda emociju kombinācija nav bieži sastopama, bet katrs tomēr kaut ko atcerējāmies. Es atcerējos, ka bērnībā ilgi smējos par kaimiņmājas puiku, kurš, gribēdams pārrāpties pāri drāšu žogam pie manis, aizķērās aiz tā ar bikšu gumiju un netiku ne uz priekšu, ne atpakaļ. Viņš skaļi bļāva, spirinājās, bet es tik stāvēju un smējos. Vēlāk tiku kaunināta, ka neesmu saukusi palīgā kādu no pieaugušajiem – zēnam bija pamatīgi saskrāpēta mugura. Savukārt grupas biedrs N ilgi nevarēja saņemties sākt runāt – iekšā bija, ārā nenāca. Nosarka, bālēja..., tad, acis uz leju nolaidis, teica: ”Es visu dzīvi mocos ar pārmetumu un kauna sajūtu, ka smējos tad, kad mans vectēvs 95 gados nomira smejoties par labu anekdoti.” Mana un pārējo grupas biedru attieksmi bija līdzīga – spontāni visi gribējām smieties, bet tad ātri aprāvāmies, nokaunējāmies un gaidījām, ko teiks pasniedzēja: ”Tā ir skaista nāve – nomirt tādos gados, turklāt smieklos...” Viņa stāstīja daudz ko, arī par attieksmi pret nāvi, bērēm. Pēc nodarbībām Noteica, ka jūtas atvieglots – kauna sajūta esot pazudusi.

Ko smiekli dara ar mums, vai vienmēr tie ir derīgi, vai vajag smaidīt tad, kad negribas un, vai mākslīgi veidots smaids ir labs?



Smieklu terapija ir atzīta par alternatīvo metodi, kā bez ķīmiskiem medikamentiem un procedūras aizmirst vai mazināt savu veselību problēmu izpausmi. Smieklu terapija ir viens no psihoterapijas virzieniem, kas izveidojās 60 gados ASV, taču smiekli kā terapijas metode sāpju noņemšanai pielietota jau 13 gadsimtā. Pirmo reizi humoru kā ļoti efektīvu līdzekli slimības apkarošanā aprakstīja Normans Causins 1964. gadā, kad viņš, pārciezdams muguras saistaudu sairšanu un neciešamas sāpes, nolēma izmēģināt smieklu terapiju profilaksei. Izrādījās, ka kārtīgi izsmejoties 15 minūtes no vietas, viņš sev var nodrošināt 2 stundu miegu, turklāt bezmuguras sāpēm.

Katru dienu dzirdam, ka stress ir galvenais vaininieks visās mūsu nebūšanās – reizēm šķiet, ka tā ir gadsimta slimība, kura skar vai ikkatru no mums. ”Es visu laiku esmu stresā...; pēc stresainas darba dienas...; izbaudīju tādu stresu, sēžot sastrēgumā...;” dzirdam katru dienu, un šķiet, ka paši ar to lepojamies. Stresu nodzenam ar kašķi ģimenē, ātri braucot ar auto, lecot ar gumijām, sēžot bāros vai spēļu zālēs – attaisnojam savu rīcību, bet nezinam, ka smiekli ir labs antistresa līdzeklis – arī visekonomiskākais un visvienkāršāk pielietojamais. Smejoties labi atslābst muskuļi, tiek veicināta un uzlabota asinsrite un samazinās stresa hormonu (epinefrīns un kortizols) izdalīšanās. Smiešanās un prieka sajūta veicina vispārēju pašsajūtas uzlabošanos. Priecājoties paātrinās sirdsdarbība, ķermeņa temperatūra kļūst siltāka, parādās labsajūta. Oskars Peipiņš (dziednieks, vada smieklu terapijas grupas gan Latvijā, gan ārpus)) saka, ka smieklu terapijas uzdevums ir atbrīvot cilvēku no negatīviem blokiem, kurus viņš pats sev apkārt uzcēlis, un ārstēt cilvēku holistiski (kopumā). Smieklu laikā cilvēka organismā vairojas endorfīni- prieka un laimes hormoni, notiek visu iekšējo orgānu masāža. Savukārt Ināra Roja (Rīgas 1.slimnīcas neiroloģe, ārste hipnoterapeite, seksoloģe) smieklu terapiju izmanto savā ārstnieciskā terapijā – kognitīvajā hipnogrammā. Šajā terapijā cilvēks, kam ir depresija, seksuālās veselības problēmas, galvassāpes vai miega traucējumi, sastopas ar kādu smieklīgu vai parodoksālu savas vai citu cilvēku dzīves situāciju, kura izraisa smieklus. Galvas smadzenēs smieklu brīdī parādās vielas, kas uzlabo cilvēka veselību, garastāvokli un dzīves ilgumu. Sastopami gadījumi, kad cilvēkam ar ļaundabīgo audzēju sākuma stadijā var apturēt šo procesu, izmantojot smieklu terapiju. I. Rojas praksē ir gadījumi, kad smieklu terapija palīdzējusi psihogēnas neauglības ārstēšanā.

Smieklu spēku pierādījis arī Indijas medicīnas doktors Madans Kataria, kurš ir Smiešanās jogas pamatlicējs. 1990. gadā M. Kataria Mumbajā (Bombeja) stādāja vietējās slimnīcas reģistratūrā un rakstīja rakstus medicīniskajiem žurnāliem. Skolas laikā viņš sāka interesēties par zinātniskiem pierādījumiem, kā smiekli labvelīgi ietekme gan garīgo, gan fizisko cilvēka veselību. Viņa studijas un pētījumi tīri medicīniski pierādīja, ka smejoties veselība un dzīves kvalitāte uzlabojas. Smiešanās jogas noslēpums ir tāds, ka sirsnīgi smejoties, cilvēka ķermenis tiek pildīts ar pārsteidzoši spēcīgu dabisku reakciju. Tās blakus efekts – asinis un citi galvenie orgāni tiek piepildīti ar skābekli, tie ir pilni ar enerģiju, stresa līmenis krītas par 75%, uzlabojas noskaņojums un samazinās sāpju sajūta, palielinās pāšpārliecinātība, komunicēšanās spējas un radošums, pastiprinās imunitāte, uzlabojas gremošanas sistēma un seksuālās spējas, ko ikdienā novājina stress.

Smiešanās ietekmē arī cilvēka hormonālo sistēmu – smejoties veidojas C vitamīns un stiprinās imūnsistēma. Pētnieki ir atklājuši, ka smiešanās rezultātā palielinās antivielu daudzums (piem., imonoglobīns A) tieši deguna gļotādā un elpceļos, tāpēc tas pasargā no dažādiem vīrusiem, baktērijām un mikroorganismiem. Tāpat pētnieki apgalvo, ka smiešanās mums imūnsistēmai ir ļoti nozīmīga, lai izvairītos no tādām slimībam kā Aids un vēzis.

Lai pazeminātu asinsspiedienu, palīdz smiešanās. Kāpēc tā? Iemesls, kāpēc cilvēkiem ir paaugstināts asinsspiediens ir iedzimtība, tuklums, bet visbiežāk – stress. Ir pierādīts, ka apmēram pēc 10 minūšu ilgas izsmiešanās asinsspiediens nokrītas par 10 – 20 vienībām. Savu problēmu tikai ar smiešanos neaizdzīsi, bet tā var kļūt par tādu kā asinsspiediena kontrolēšanas veidu.

Smejoties palielinās to hormonu daudzums (endorfīni), kuri ir dabisks sāpju mazinātājs, tādēļ smiešanās atvieglo dzīvi tiem, kam ir sāpes mugurā, spazmas muskuļos, artrīts.

1 minūte smiešanās slodzes ziņā ir tas pats, kas 10 minūtes nodarboties ar airēšanas sportu. Smiešanās stimulē asinsriti un sirdsdarbību, gluži tāpat kā jebkurš aerobikas vingrojums. Īpaši piemērota smiešanās ir cilvēkiem, kuriem ir mazkustīgs dzīves veids.

Izpētīts, ka pieaugušie skaļi smejas aptuveni 6 minūtes dienā. 40 gadus senā pagātnē šis laiks bija 3 reizes ilgāks. Pieaugušie smejas vidēji 15 reizes dienā, kamēr bērni – 400 reizes!

Ja diena padevusies pagalam draņķīga un garastāvoklis drūms – saņemieties un tīri automātiski paņemiet starp zobiem smailu zīmuli tā, lai lūpu kaktiņi izstieptos. Tā kādu brīdi pavērojiet, kā mainās izjūtas. Ir pierādīts, ka mākslīgi veidota smaida izteiksme spēj izraisīt iepriekš minētos rezultātus. Igors Kudrjavcevs (Rīgas Stradiņa universitātes Integratīvās medicīnas laboratorijas vadītājs ) stāsta, ka pietiek no rīta uz ieelpu pacelt lūpu kaktiņus uz augšu, uz izelpu nolaist ierastā stāvoklī. Pēc 10 ieelpām un izelpām labs garastāvoklis un prieka sajūta nodrošināta! Vingrinajumu var veikt, kad vien ienak prātā. Cilvēks savas dzīves laikā nodarbina visus savus ķermeņa muskuļus, bet sejas muskuļiem slodzes allaž ir par maz. Smiešanās ir vislabākais sejas muskuļu vingrojums. Oļegs Kotovičs ( fotogrāfs) stāsta, ka ļoti viegli ir fotogrāfēt tos cilvēkus, kuri ir izkopuši un trennējuši sejas muskuļus, arī ķermeņa kustības, un caur to spējuši atbrīvoties no domas un saspringuma, ka viņus tūlīt fotogrāfēs (modeles, aktieri, cilvēki, kuriem bieži jāstājas auditorijas priekšā). Ja parastu cilvēku fotogrāfējot no 100 kadriem tikai 10 iznāk labi, tad trennētos cilvēkus var atspoguļot fotogrāfijās īpaši tās nešķirojot – visas ir labas un skaistas.

Smiešanās liek izskatīties jaunākam, un kurš gan tāds nevēlas būt? Kad cilvēks smejas, seja kļūst sarkana, tai pieplūst asinis, kuras sejas ādu lieliski baro.

Smieklu terapijas nodarbības. Parasti smieklu terapijas nodarbības notiek grupās. Katram dalībniekam jāatceras kāds smieklīgs gadījums no paša vai citu cilvēku dzīves (var arī to izdomāt). Sēžot aplī tas jāizstāsta. Terapijas laikā izmanto vairākas metodes, lai paskatītos uz pacienta problēmām no cita aspekta. Piemēram, metodes ”karstais krēsls” laikā pacients un ārsts vai dziednieks apmainās vietām, liekot pacientam pašam skaidrot savu slimību, tās smagumu un izpausmes. Būtiski ir saprast – ja es nevaru mainīt šo situāciju, tad jāmaina mana attieksme pret to.

Metode ”nervi kastītē” lieliski palīdz kontrolēt stresa situāciju, un brīdī, kad ķermenis sāk uztraukties, pateikt sev – tagad es visas savas rūpes ielieku šajā kastītē, lai tā man netraucē. Kaste var būt iedomāta, vai tikpat labi reāla. Reiz kāda vecāka kundze, kurai bija regulāras domstarpības ar jau pieaugušo dēlu, nolēma šo metodi izmantot. Šim nolūkam viņa izvēlējās senlaicīgu, tukšu konfekšu buņdžu, ņēma talkā domformas par dēlu – attieksmi, vēlmi mācīt, pārmetumus..., un krāva visu tur iekšā. Tad buņdžu nolika nost no acīm. Iesākumā nekas nemainījās, bet tad kādā jaukā dienā viņa atskārta, ka ir labāk, ja nemaisās dēlam pa kājām, neregulē viņu, neko nepārmet. Attiecības ar dēlu uzlabojās, turklāt sieviete ieguva daudz brīva laika, kuru ieprieks atņēma strīdi un sliktā pašsajūta pēc tiem. Viņa sāka iet sabiedrībā un iepazinās ar sev piemērotu vīrieti. Pēc laika vīrietis piedāvāja pārnākt dzīvot pie viņa. Jaunā dzīve un ar to saistītās iespējas darīja sievieti laimīgu. Bija tikai viena problēma – ko darīt ar buņdžiņu? Ar šo jautājumu viņa devās pie tā cilvēka, kurš šo tehniku viņai iemācīja -atstājiet to visu, kur tas ir, vai tad jums to vajag? Nē, atbildēja sieviete, tikai buņdžiņas žēl. Tad gan abas kārtīgi izsmējās – manta paliek manta! Nav zināms, vai sieviete saprata, ka pati izmainījusi savu dzīvi un attieksmi pret sevi, dēlu, bet rezultāts bija lielisks.

Ieva Ramane

 

Rādhanātha Svāmī

Mūsu dzīves mērķis ir attīrīt mūsu sirdi.

 

Pazemība ir praktiska zināšanu pielietošana.

 

 Kad viltus ego izskausts, tad materiālā daba ir uzvarēta !