Ar elpošanu var ietekmēt veselību un izmanīt apziņu. „Domāšanas procesu izpausme fiziskajā ķermenī var realizēties, pateicoties enerģijas cirkulācijai. Elpot nozīmē darbināt dzīvības procesus. Ja palēninām un mācāmies padarīt savu elpošanu apzinātāku, tad iespaidojam arī to, kā funkcionē prāts. Ar apzinātāku un nosvērtāku elpu mēs spējam padarīt prāta procesus, domu viļņus rāmākus un klusākus. Ar elpošanas aizturi, un pauzēm bremzējam prāta haotisko aktivitāti, panākot, ka domu procesi teju norimst vai apstājas vispār. Šādā veidā nomierinās prāts, emocijas, un ķermenis spēj uzņemt vairāk enerģijas. Viss vienkārši. Jā, mēs visi elpojam, taču vairākums no mums neprot to darīt pareizi,”
„Ja to spētu, atbrīvotos no daudzām slimībām un varētu mest izaicinājumu pat nāvei. Kad ieelpojam kosmisko enerģiju, lai attīrītos un aktivizētu savu dzīvi, mēs sastopamies ar prānu, kad izelpojam to, kas mūsos ir netīrs, - ar apanu. Ieelpojam prānu, uzvaram slimības, izelpojot apanu, izlabojam orgānu darbību un sakārtojam organismu.
Mācību par kontrolētu un sistemātisku elpu dēvē par prānajāmu, un neilgi pirms mūsu ēras to kā klasiskās – Radža vai Aštanga – jogas sistēmas elementu min izcilais jogs Patandžali.” „Prānajāmu jeb mācību par elpu izmanto apziņas pilnveidošanai, ķermeņa harmonizēšanai, bet visupirms – garīgajai izaugsmei,”
„Prānajāmā izmanto pārsvarā sistemātisku elpošanu,
mēģinot palēnināt elpu, pagarinot pauzes un padarot ieelpas
un izelpas aizvien lielākas un nemanāmākas, tādējādi panākot
dzīvības spēka enerģijas kontroli, līdz ar to – arī
harmonizēšanu un nomierināšanu. Parasti elpojot mums
darbojas abas nāsis.
Jogi uzskata: ja pareizi elpojam pārmaiņu caur vienu un otru
nāsi, pavisam raiti varam atbrīvoties no prāta nemiera, raizēm,
depresijas un daudz kā cita traucējoša mūsu organismam.”
Šrī Činmoja moto: „Izelpo pagātnes putekļus, ieelpo nākotnes aromātu!” Indiešu skolotājs raksta: „Normālas elpošanas laikā, kad darbojas abas nāsis, dzīvības enerģija pārvietojas uz augšu un leju pa mugurkaulu. Garīgas personības to labi jūt un apzinās, parasti cilvēki to tā neizjūt. Prāna iet augšup, lai sasniegtu izpratni un lejup, lai notiktu transformācija. Ejot augšup un izejot caur visaugstāko, pēdējo čakru (galvas virspusē), prāna saskaras ar Augstāko realitāti un ir kā saikne starp Debesīm un zemi. Virzoties lejup, tā mums palīdz stingri turēties pie matērijas, pie fiziskās pasaules. Elpojot pārmaiņus caur vienu un otru nāsi, mēs elpā ieliekam sakoncentrētāku enerģiju, lai tā mūs attīrītu un dievišķi aktivizētu. Vairākums cilvēku minūtē normālu ieelpo 12-15 reizes, bet cilvēki, kuri praktizē elpošanu caur vienu un otru nāsi, izpildot 3-4 ieelpas minūtē. Nemirstības simbols ir bruņurupucis. Tieši tāpēc tas dzīvo simtiem gadu, turpretī mēs – tikai piecdesmit, sešdesmit vai septiņdesmit.”
„Mēģiniet ievērot, vai jūs lielākoties elpojat caur kreiso vai labo nāsi,” lūdz atcerēties Šrī Činmojs. „Tie kuri ieelpo caur kreiso nāsi, atkārtojiet vārdu Mēness, un tie, kas elpo caur labo, - Saule. Ja vēlaties izmainīt likteni, tad ir kāds ļoti nozīmīgs un iedarbīgs paņēmiens, kā to izdarīt. Dienā vai naktī, kad pamanāt, ka darbojas jūsu kreisā nāss, mēģiniet dažas minūtes koncentrēties vai meditēt uz Mēnesi. Jūs saņemsiet Mēness īpašības: mieru, rāmumu un liegu svētlaimi. Kad pamanāt, ka darbojas labā nāss, koncentrējieties uz Sauli. Jūs saņemsiet saules īpašības: dinamismu un dievišķu spēku. Taču, izmantojot šo spēku nepareizi, tas kļūst par agresiju, un, nepareizi izmantojot mieru un svētlaimi, mums uzbrūk kūtrums, miegainība un dīkdienība. Ja jūtaties miegaini un negribas neko darīt, pavērojiet, un jūs ieraudzīsiet, ka darbojas tieši kreisā nāss. Bet, kad esat pilns enerģijas, kad gribat kaut ko darīt, darbojas labā nāss. Izpildot nopietnas fiziskas aktivitātes, abas nāsis darbojas vienādi, jo šajā brīdī darbojas sušumna, galvenā enerģijas strāva. Kad darbojas abas nāsis, jūsos vienlaikus darbojas dievišķs miers un dievišķs spēks. Bet dziļas meditācijas laikā par elpu vairs nav jādomā. Nav jādomā par to, vai elpojat ar labo vai kreiso nāsi, vai darbojas abas. Tas nav vajadzīgs. Šajā laikā par jums apzināti rūpējas virsdvēsele, un tā gādā par elpošanu.
PIECU VEIDU ELPA
Dzīvības elpu jeb dzīvības enerģiju sauc par prānu. Tā nav materiāla, taču bez tās nevarētu noritēt dzīvība. Tas ir pieci veidi.
1.Pirmā ir mūsu dzīvības enerģija. Tā ir visur, kur ir dzīvība.
2.Otro dēvē par apanu. Tā piedalās izvadīšanas un vairošanās procesā.
3. Trešā ir samana, kas atrodas nabas apvidū un nodrošina gremošanu un asimilāciju.
4.Ceturtā ir vjana, un tā atrodas garīgās sirds centrā jeb lotosā, ap kuru ir simtu viens smalks garīgais nervs, un katram ir septiņdesmit divi tūkstoši atzarojumu, un pa visiem šiem nerviem pārvietojas vjana.
5. Piektais prānas veids ir udana. Tā atrodas mugurkaula lejasdaļā un ir ļoti svarīga. Ja nāves brīdī udana no mugurkaula vidusdaļas ceļas augšup, cilvēks nokļūst kādā no augstākajām pasaulēm; ja tā slīd lejup – kādā no zemākajām. Indieši uzskata, ka katra vieta ķermenī pārstāv kādu no debesu pasaulēm, tāpēc, kad Indijā kāds mirst, viņa tuvinieki vienmēr mēģina novērot, no kurienes iziet viņa pēdējā dzīvības elpa. Ja tā atstāj ķermeni zemāk par nabas apvidu, cilvēkam jādodas uz zemākajām pasaulēm, kur to sagaida smagas ciešanas. Ja tā iziet no ķermeņa augstāk par nabas apvidu, gars nokļūst kādā no augstākajām pasaulēm, kur var baudīt visaugstāko svētlaimi.
ELPOŠANAS VINGRINĀJUMI
Elpai jābūt klusai un mierīgai. Jāmēģina elpot tik viegli, lai elpa neliktu kustēties pat diegam, ja tas atrastos pašā degungalā. Ja ir iespējams, tad starp ieelpu un izelpu jāietur neliela pauze, taču, ja tas ir grūti, nedarīt to. Nevajag darīt neko tādu, kas varētu kaitēt elpošanai un organismam. Elpojot domām jābūt ļoti tīrām un labām. Ja ieelpas laikā prātā nāk kādas netīras domas, elpošanas process līdzinās piesārņojuma uzņemšanai, tāpēc tīrības kopšanai ir īpaša loma.
**Iztēlojamies, ka ieelpojam nevis ar muti vai nāsīm, bet tieši krūškurvja centru, vietā, ko jogi sauc par garīgo sirdi jeb sirds čakru, vietā, kur piedzīvojam pašas nozīmīgākās, pārcilvēciskākās jūtas, kur mīt labestība, piedošana, pateicība un mīlestība. Sajūtam, ka ieelpojam tieši šajā vietā, kas atrodas aptuveni sešu jūsu pirkstu platumā uz leju no kakla pamata bedrītes, bet izelpa līdzīgi kā tvaiks no patvāra ceļas un iziet caur galvas virspusi.
**Iedomājamies, ka ieelpojam caur krūškurvi, bet izelpai ļaujam izslīdēt caur galvas virspusi.
**Lēnām un mierīgi elpojam, koncentrējamies uz izelpas mierīgumu. Kādu mirkli vienkārši vērojam elpu.
Turpmākie soļi:
**iztēlojamies, ka ieelpa ienāk kā maigi plūstoša upe, tā lēnām piepilda visu iekšējo būtni, sākot ar krūškurvja centru, bet izelpa vēl lēnākā plūduma aiziet uz augšu un kā viegla dūmaka izkūp caur galvas virspusi;
**iedomājamies, ka ieelpojam tīrību; sajūtam, ka mūsu elpa nāk tieši no tīrības, svētuma avota; kad ieelpojam tīrību, tā ienāk un piepilda mūs, bet viss, kas tai pretējs un nav tīrs, aizplūst līdz ar izelpu.
**uzmanību koncentrējam uz tīrību, nevis uz visu to, kas jāizelpo;
**ieelpojam mieru, rāmumu, izjūtu, ka visapkārt ir miers, rāma jūra, no šā plašuma ieelpojam mieru, līdzsvaru, klusumu sevī.
Visu, kas iekšā vārās, nemieru, uztraukumu, bailes, miers aizraida. Tas aizskalojas prom caur galvas virspusi;
**iztēlojamies, ka ieelpojam kosmisko enerģiju, spēku un līdz ar izelpu aizraidām visas bailes no sava ķermeņa; aizraidām slinkumu, kūtrumu un nevarēšanu;
**ieelpojam gaišu, tīru, klusu prieku, sajūtot, ka kopā ar izelpu aiziet viss, kas tam pretējs, -
melanholiju, negācijas, drūmumu, skumjas.
Ja regulāri pāris reižu dienā 5 līdz 10 minūtes praktizē šo vingrinājumu, ar laiku elpa noregulējas pati. Var sajust, kā dievišķās īpašības ienes ikdienā jaunas krāsas.
Dažkārt vingrinājumu laikā vai meditācijas apguvē var šķist, ka elpa tā kā apstājas, bet no šādas sajūtas nevajag baidīties. Tā vienkārši kļūst tik nemanāma, ka šķiet – ir apstājusies. Izjūtot rāmumu, cilvēka ķermenis turpina pašregulāciju.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru