Elpošana.

VALDA SVIRSKA IETEIKTIE ELPOŠANAS VINGRINĀJUMI

•    Elpai jābūt klusai un mierīgai. Jāmēģina elpot tik viegli, lai elpa neliktu kustēties pat diegam, ja tas atrastos pašā degungalā. Ja ir iespējams, tad starp ieelpu un izelpu jāietur neliela pauze, taču, ja tas ir grūti, nedarīt to. Nevajag darīt neko tādu, kas varētu kaitēt elpošanai un organismam. Elpojot domām jābūt ļoti tīrām un labām. Ja ieelpas laikā prātā nāk kādas netīras domas, elpošanas process līdzinās piesārņojuma uzņemšanai, tāpēc tīrības kopšanai ir īpaša loma. 

•    Iztēlojamies, ka ieelpojam nevis ar muti vai nāsīm, bet tieši krūškurvja centrā, vietā, ko jogā sauc par garīgo sirdi jeb sirds čakru, vietā, kurā piedzīvojam pašas nozīmīgākās, vispārcilvēciskās jūtas, kur mīt labestība, piedošana, pateicība un mīlestība. Sajūtam, ka ieelpojam tieši šajā vietā, kas atrodas aptuveni sešu jūsu pirkstu platumā uz leju no kakla pamata bedrītes, bet izelpa līdzīgi kā tvaiks no patvāra ceļas un iziet caur galvas virspusi. 
•    Iedomājamies, ka ieelpojam caur krūškurvi, bet izelpai ļaujam aizslīdēt caur galvas virspusi. 
•    Lēnām un mierīgi elpojam, koncentrējamies uz izelpas mierīgumu. Kādu mirkli vienkārši vērojam elpu. 
•    Turpmākie soļi: 
-    iztēlojamies, ka ieelpa ienāk kā maigi plūstoša upe, tā lēnām piepilda visu iekšējo būtni, sākot ar krūškurvja centru, bet izelpa vēl lēnākā plūdumā aiziet uz augšu un kā viegla dūmaka izkūp caur galvas virspusi; 

-    iedomājamies, ka ieelpojam tīrību; sajūtam, ka mūsu elpa nāk tieši no tīrības, svētuma avota; kad ieelpojam tīrību, tā ienāk un piepilda mūs, bet viss, kas tai pretējs un nav tīrs, aizplūst līdz ar izelpu. 
-    uzmanību koncentrējam uz tīrību, nevis uz visu to, kas jāizelpo; 
-    ieelpojam mieru, rāmumu, izjūtu, ka visapkārt ir miers, rāma jūra, no šā plašuma ieelpojam mieru, līdzsvaru, klusumu sevī. Visu, kas iekšā vārās, – nemieru, uztraukumu, bailes, miers aizraida. Tas aizskalojas prom caur galvas virspusi; 
-    iztēlojamies, ka ieelpojam kosmisko enerģiju, spēku un līdz ar izelpu aizraidām visas bailes no sava ķermeņa; aizraidām slinkumu, kūtrumu un nevarēšanu; 
-    ieelpojam gaišu, tīru, klusu prieku, sajūtot, ka kopā ar izelpu aiziet viss, kas tam pretējs, – melanholija, negācijas, drūmums, skumjas. 
Ja regulāri pāris reižu dienā 5 līdz 10 vai 15 minūtes praktizē šo vingrinājumu, ar laiku elpa noregulējas pati. Var sajust, kā dievišķās īpašības ienes ikdienā jaunas krāsas. 

Dažkārt vingrinājumu laikā vai meditācijas apguvē var šķist, ka elpa tā kā apstājas, bet no šādas sajūtas nevajag baidīties. Tā vienkārši kļūst tik nemanāma, ka šķiet – ir apstājusies. Izjūtot rāmumu, cilvēka ķermenis turpina pašregulāciju.