Cilvēka ienaidnieki.

Zināšanas, ko sevī slēpj Karlosa Kastaņedas grāmatas 

 4  Zināšanu Cilvēka ienaidnieki.

Kad cilvēks sāk mācīties, viņš vēl nezina, kādi šķēršļi viņu sagaida. Viņa mērķis ir izplūdis. Viņa nodoms- nenotēmēts. Viņš cer uz balvām, kuras nekad nematerializēsies, tāpēc ka viņš neko nezina par mācīšanās grūtībām. Viņš lēni sāk mācīties, tad aizvien straujākiem soļiem. Tas ko viņš uzzina, nekad neizrādās tas, ko viņš savā iztēlē bija iedomājies , tāpēc viņš sāk nobīties. Mācība vienmēr nes to, ko viņš nav gaidījis. Viņa mērķis izrādās, atrodas ārpus kaujas lauka. Tādā veidā viņš saduras ar savu Pirmo  i e n a i d n i e k u-  Bailēm. Ja skolnieks nobijiies no tā klātbūtnes, metīsies prom, tad viņa ienaidnieks darīs galu Zināšanu meklējumiem. Ja cilvēks pat būdams nobijies, tomēr neapstājas, tad pienāks laiks, kad apstāsies viņa 1.Ienaidnieks un cilvēks iegūs pārliecību par sevi. Ja cilvēks vienreiz iznīcinās sevī bailes, tad būs brīvs no tām līdz dzīves galam, jo baiļu vietā viņš iegūs domas skaidrību, kura izgaisina bailes.

Ap to laiku cilvēks jau zina savas vēlmes. Viņš zina kā tās apmierināt. Viņš spēj redzēt jaunos soļus mācībā un asā domas skaidrība atspoguļo visu. Cilvēks jūt, ka priekš viņa nav nekā slēpta, ko viņš nespētu izprast. Šeit viņš sastop savu Otro  i e n a i d n i e k u. Šī domu skaidrība, kas kliedē bailes, arī apžilbina, tā liek cilvēkam nekad nešaubīties par sevi. Ja cilvēks padodas šai savai viltus „varenībai” , tātad viņu uzvarējsi 2. Ienaidnieks un mācībās mīņāsies uz vietas. Viņš var kļūt vai par neuzvaramu Cīnītāju vai Ākstu, taču viņš vairs nekad nemācīsies un neko neiegaumēs.

Ja cilvēks uzvarējis arī šo ienaidnieku, šajā etapā viņš jau zinās, ka varenība, uz kuru viņš tik ilgi tiecies, beidzot pieder viņam. Viņa vēlmes ir likums. Viņš redz visu, kas ap viņu. Taču viņš nu ir uzdūries 
Trešajam  i e n a i d n i e k a m- Varenībai.  Cilvēks šajā stadijā tik tikko spēj pamanīt savu 3. Ienaidnieku, kas viņam tuvojas. Un pēkšņi, pats to nepamanot, viņš zaudē kauju. Viņa ienaidnieks to pārvērtis cietsirdīgā un kaprīzā cilvēkā. Cilvēks, kuru uzvarējis viņa 3.ienaidnieks varenība, nomirst tā arī neuzzinājis, kā patiesībā ar šo varenības sajūtu apieties. Spēks ir tikai nasta viņa liktenī. Šis ienaidnieks katrā ziņā ir sevī jāuzvar. Cilvēkam jānonāk pie sapratnes, ka spēks, kuru viņš it kā pakļāva, patiesībā nekad nav piederējis viņam. Ja viņš spēs ieraudzīt, ka domas skaidrība un spēks bez kontroles pār sevi ir sliktāk, nekā kļūda, tad viņš sapratīs, kā izmantot savu spēku un tādejādi uzvarēs savu 3.ienaidnieku.

Ceturtais  i e n a i d n i e k s- Vecums. Tas uzbrūk gandrīz bez brīdinājuma. Šis ienaidneiks ir pats nežēlīgākais no visiem. Ienaidnieks, kuru viņš nekad nespēs uzvarēt pa īstam, tikai likt tam atkāpties. Tas ir laiks, kad viņš jūt neatlaidīgu vēlmi atpūsties. Ja viņš pilnīgi padodas vēlmei apgulties un aizmirsties, ja viņš sevi ieaijā sevi nogurumā, tad viņš zaudē savu pēdējo kauju un viņa ienaidnieks to nogāzīs- vecu, vārgu būtni. Tad viņa vēlme atkāpties pārvarēs visu viņa domu skaidrību, visu viņa varenību un visas viņa zināšanas. Taču ja cilvēks pārvarēs un iznīcinās savu nogurumu un izdzīvos savu likteni pilnībā, tad viņš var tikt nosaukts par Zināšanu cilvēku, kaut vai tikai uz to mirkli, kad viņš atgrūdīs savu neuzvaramo ienaidnieku. Ar šo vienu mirkli skaidrības, spēka un zināšanu- jau pietiks.