Labestība.

Labestību nedrīkst sajaukt ar pļāpīgo labsirdību.
Labestība, savienota ar asu spriešanas spēju, nekad nepārvēršas tukšu salmu kulšanā.
Īstā labestība piespiež rīkoties tūlīt un tagad,
tā izraisa absolūtu uzticību,
tā līksmina un dziedina,
tā ir saite starp debesīm un zemi,
tā nepazīst aplēsi, negaida samaksu,
negaida pateicību un vairās skaļuma

Zenta Mauriņa

puķes no mana dārza

2012. gads.

Vienkārši ir jādara savi pienākumi!

Ja Dievs atbild tavām lūgšanām,

Viņš palielina tavu ticību.

Ja Dievs vilcinās,

Viņš palielina tavu pacietību.

Ja Dievs neatbild,

Viņam ir kas labāks tev.

Šis citāts skaidri izklāsta karmas likumus īsumā!

Parasti cilvēkiem ir tendence vainot Dievu, ja kaut kas notiek pret viņu gribu! Viņi nekad neanalizē savas kļūdas.

Piemēram, ja students nenokārto eksāmenus, viņš ir aizmirsis, ka pats nav studējis labi. Bet viņš vainos Dievu par savām neveiksmēm.

Ja kaimiņš ir kļuvis bagāts, veiksmīgi darbojoties biznesā, cilvēki aizmirsīs viņa smago darbu gan dienās, gan naktīs. Bet viņi jautās Dievam, kādēļ pret viņu nav bijusi šāda labvēlība kā pret šo bagāto vīru.

Tie, kas zina karmas noteikumu noslēpumus, neraizējas par rezultātiem. Viņi it visu pieņems kā Kunga žēlastību!

Tātad, ir svarīgi izprast Dieva noteiktos karmas likumus!

Vienkārši ir jādara savi pienākumi!

Savukārt Dievs parūpēsies par pārējām tavām vajadzībām.

Brīnumi notiek!

Aizver acis un iedomājies, ka tu peldi pa laika upi, uz nākotni. Kā to izdarīt? Iedomājies, ka tev vairs nav 30 un nav arī 40 vai 45, bet gan 80 vai, vēl labāk, 90. Tagad iedomājies kāda tu tad būsi, kāda izskatīsies.

Tu sēdi parkā uz soliņa, bet blakus spieķītis. Tavs ķermenis vairs nav tāds kāds bija agrāk. 

Pamēģini ieslēgt fantāziju, sajūti šo vecuma nogurumu ķermeņa šūnās un dvēselē.

Un tagad palūkojies apkārt: lūk, pa aleju tev garām, iet cilvēki – smaidoši, smejoši, skolnieki ar mugursomām plecos, jauna māmiņa ar bērnu ratiņiem, un, lūk, mundra sieviete, kas tev liekas kaut kur redzēta… Tu jūti, ka esi viņu kaut kur redzējusi. Bet kur? Ak, vai nav vienalga, galvenais, ka šī sieviete pat nenojauš cik viņa ir jauna salīdzinājumā ar tevi, ka viņai visa dzīve vēl priekšā. Ak, būtu tev viņas gadi! Arī tu kādreiz biji viņas vecumā, rūgti ir to šobrīd atcerēties… Cik žēl, ka toreiz tu nesaprati cik esi bagāta! Smieklīgi atcerēties, bet tev, taču, toreiz brīžiem likās, ka dzīve gandrīz ir garām, beigusies, bet patiesībā viss tikai sākās…

Lūk, šī sieviete pagāja tev garām un tu viņu vēro jau no mugurpuses. Tu joprojām nevari atcerēties, kur esi viņu redzējusi? Ātrāk, steidzies viņu aizturēt, viņa tūlīt pazudīs tavam

skatienam, redzi cik raiti viņa steidzas! Nu celies, taču! Grūti? Sāp mugura un kājas neklausa? Nu celies, taču! Tev viņa noteikti ir jāsatiek! Nu skriešus, uz priekšu! Nekrekšķi, taču! Trūkst elpas? Sirds sitās? Nekas, ciet! Galvenais, nepalaid viņu prom, citādi tu neuzzināsi savu noslēpumu!

Paldies Dievam, panāci! Re, bet teici, ka spēka nav… Un tagad paskaties uzmanīgi uz šo seju! Nepazīsti? Nu, vēl uzmanīgāk! Nevari atcerēties, kur esi redzējusi? Labi, es palīdzēšu un atklāšu tev noslēpumu: tā esi tu, tikai tālā un neatkārtojamā pagātnē! Jā, jā, šī simpātiskā, veselīgā sieviete esi tu pati!

 Vai tu esi gatava „nomest” pāris desmitus gadu? Tu par to pat neesi sapņojusi? Tad, lūk, tev pirmā likteņa dāvana – tagad tu izdarīsi pirmo soli, lai atgūtu savu laimi. Atver acis! Paskaties visapkārt. Tu esi atgriezusies pagātnē! Nu redzi? Brīnumi notiek!

Debesu un Zemes savienošanās meditācija

                                                    Apsēdieties ērti, un aizveriet acis.

1. Elpojiet ritmiski un vienmērīgi – tā, lai jūsu ieelpa un izelpa būtu vienāda garuma. Atbrīvojieties, atlaidiet savas ikdienas domas. Vienkārši sekojiet savai elpai.

2. Savā iztēlē iedomājieties skaistu dabas ainavu. Gluži vienalga, vai jūs uzskatāt par skaistu kalnus, tuksnesi vai okeānu. Ja piemēram, tie ir kalni, tad jūs varbūt redziet to sniegotās virsotnes. Varbūt jūs zīmējiet savā iztēlē upes, kokus un dzīvniekus, un redziet debesīs baltus pūkainus mākoņus. Ieelpojiet tīro svaigo kalnu gaisu. Ieelpojiet dziļi tanī vietā, kuru jūs iztēlojāties, un kura ir tuva jūsu Sirdij. Un savā Sirdī sajūtiet Mīlestību, kura jums ir pret Dabu un pret Zemes Māti. Ļaujiet lai šī Mīlestība pastiprinās, kamēr viss jūsu Ķermenis sajūt šo Mīlestību.

3. Tagad paņemiet šo Mīlestību , ko jūs izjūtiet pret Zemes Māti, un ievietojiet to nelielā sfērā, apmēram piecu centimetru diametrā – un ar savu Nodomu nosūtiet šo sfēru, kas piepildīta ar jūsu Mīlestību, lejup – uz Zemes Centru. Jūs nosūtiet to ar Nodomu, lai Zemes Māte sajustu Mīlestību, ko jūs pret viņu izjūtat. Un tad jūs gaidiet ...

4. Jūs gaidiet, kamēr Zemes Māte nosūtīs jums savu atbildes Mīlestību. Viņa katrā ziņā to izdarīs, jo jūs esat Viņas Bērns. Daži cilvēki sajūt to momentā, citiem tas aizņem zināmu laiku. Tas ir ļoti dažādi katram. Tas nav kaut kas intelektuāls. Tas nav tā, ka jūs sev iegalvojat: „Es tagad sajūtu Zemes Mātes Mīlestību”. Kad Zemes Mātes Mīlestība nonāks pie jums – tas būs tik pat patīkams brīdis, kā tas, kad jūsu paša māte skatījās jums acīs, kad jūs vēl bijāt bērns. Sajūtiet šo Mīlestību, un ļaujiet tai iziet caur visu jūsu Ķermeni. Lai tā iespiežas jūsu Ķermeņa ikvienā šūniņā. Lai tā iespiežas tāpat arī jūsu Gaismas Ķermenī, un Visā, Kas Jūs Esat. Un kādu laiku – tik cik jūs vēlēsieties – vienkārši palieciet šinī Mīlestības Savienojumā, sajuzdamies Dievišķās Mātes apskāvienos.

5. Kad jums liksies, ka pienācis īstais brīdis – nesaraujot Savienojumu ar Dievišķo Māti – pārceliet savu uzmanību uz Dievišķo Tēvu, kurš ir visa Radītā pārējā daļa, kas atrodas ārpus Zemes.

Savā iztēlē jūs varat redzēt naksnīgas debesis, piepildītas ar milzīgu daudzumu Piena Ceļa zvaigžņu. Jūs varat redzēt planētas, Sauli aiz horizonta, un Mēnesi. Jūs saredzat Visa Radītā skaistumu, un sajūtat Mīlestību, kas jums rodas pret Dievišķo Tēvu. Ļaujiet šai Mīlestībai pieaugt, kamēr jūs pārņem Mīlestības asaras.

6. Un pēc tam, līdzīgi kā tas bija ar Zemes Māti – savāciet šo Mīlestību vienkopus, un ievietojiet to nelielā sfērā, un ar savu Nodomu nosūtiet to uz Debesīm. Nosūtiet to vai nu caur Svēto Režģi, kas apņem Zemi, ja jūs zinat – kas tas ir, vai caur Lielo Centrālo Sauli, ja jūs zinat – kas tā ir, vai arī – kā to dara vairums aborigēno tautu – nosūtiet to caur mūsu Sauli. Svarīgs ir jūsu Nodoms. Un tad jūs gaidiet ...

7. Kā jau tas bija iepriekš ar jūsu Māti – jūs gaidiet, kamēr Tēvs sūtīs jums savu atbildes Mīlestību. Viņš to katrā ziņā izdarīs, jo jūs esat Viņa Bērns. Kad jūs sajutīsiet šo atbildes Mīlestību – ļaujiet tai iziet caur visu jūsu Ķermeni, un iespiesties katrā tā šūniņā. Lai tā iespiežas tāpat jūsu Gaismas Ķermenī, un Visā, Kas Jūs Esat. Un atkal, jūs varat palikt šinī Tēva Mīlestībā tik ilgi, cik jums gribēsies.

8. Apzinieties tagad, ka šinī brīdī jūs VIENLAIKUS atrodaties savas Dievišķās Mātes un Dievišķā Tēva Mīlestībā. Cilvēkam ļoti reti gadās piedzīvo šādu stāvokli. Un nu tālāk apzinieties, ka SVĒTĀ TRĪSVIENĪBA šinī brīdī IZPAUŽAS UZ ZEMES. Dievišķā Māte, Dievišķais Tēvs, un JŪS, Dievišķais Bērns – visi esat SAVIENOTI ar Mīlestību – Svētā Trīsvienības Savienībā.

  Šri Juktešvar Giri teica, ka tikai no šīs Sakrālās Svētās Trīsvienības Telpas var skaidri apjaust un tiešām sajust RADĪTĀJU.

9. Tagad, nesaraujot Mīlestības Savienojumu ar saviem Dievišķajiem Vecākiem, vienkārši ļaujieties nepastarpinātai Dieva Klātbūtnes sajūtai. Ļaujiet lai Dievs ienāk jūsu Ķermenī, un visā, kas ap jums. Tas, kas tagad notiek – TAS NOTIEK STARP JUMS UN DIEVU. UZTICIETIES SEV – JO JŪS ESAT DIEVA BĒRNS. TICIET SEV – JO JŪS ESAT VIENOTI AR AVOTU.

Te nu vairs nav vārdu ...
    Lai šī meditācija nes Svētību jūsu dzīvē, Svētību visam, kam        jūs pieskaraties!

tulkojusi Maija Čepule

Esiet valdnieki par savu Laiku!

1. Valdiet pār savu laiku. Laiks ir vienīgais resurss, kuru nav iespējams atjaunot. Lai katrs mirklis, kuru tērējat kaut kam, ir apzināta jūsu izvēle. 

2. Izlemiet, kas jūs esat šajā laika momentā. Skolnieks? Skolotājs? Pētnieks, bet varbūt piedzīvojumu meklētājs? Izvērtējiet savu pagātni un mēģiniet apjaust tās svarīgākos momentus. Vai atminaties savas dzīves veiksmīgākos momentus? Kādi tie bija? Ko varat izdarīt, lai to skaits jūsu dzīvē nākotnē palielinātos?

3. Negaidiet piemērotu momentu, lai sāktu dzīvot. Apstādiniet savu skrējienu pa dzīvi un pievērsiet savu uzmanību vienkāršām lietām – skatieties debesīs, pievērsiet uzmanību apkārtējiem, ieklausieties savās domās. Neatlieciet uz vēlāku laiku to, ko vēlaties pamēģināt šajā dzīvē. 

4. Pavadiet laiku tādu cilvēku sabiedrībā, kuri jau dzīvo “šeit un tagad”. Cilvēks pamazām kļūst līdzīgs saviem draugiem. 

5. Centieties minimizēt negatīvos momentus savā dzīvē. Atbrīvojieties no naida un emocionālām sāpēm. 

6. Necīnieties lieki.Neiesaistieties cīņā, kurā nespējat uzvarēt. Kāpēc tērēt laiku muļķīgiem strīdiem?

7. Radiet pozitīvas emocijas. Negatīvas domas (emocijas) rada dažādus šķēršļus. Pozitīvi cilvēki pievelk pozitīvi noskaņotus (domājošus) ļaudis, kuri rada pozitīvas lietas. 

8. Centieties kontrolēt mirkļus, kad zaudējat kontroli pār dzīves notikumiem. Šādos dzīves momentos nepieciešams apstāties, lai apjēgtu (atcerētos), kas ir jūsu dzīves svarīgākās sastāvdaļas. 

9. Radoši pilnveidojieties. Uztveriet katru dzīves mirkli par iespēju ieraudzīt un izpētīt aizvien jaunus, interesantus noslēpumus. Riskējiet un attīstiet savas idejas. Dzīve ir attīstība un pieaugums. 

10. Rūpējieties par kādu. Aplieciniet sev tuviem cilvēkiem, ka viņi jums ir dārgi, ka jūsu dzīve ir veltīta viņiem.

Mirkļi, bet ne minūtes veido jūsu dzīvi un vēlāk arī atmiņas par to.

Liz Strauss

 

 

Treniņš intuīcijai !

11.04.12.

1. Pamodini savu iekšējo guru! Šo vingrinājumu vislabāk izpildīt reizi dienā – no rīta vai vakarā vismaz vienas nedēļas garumā. Iekārtojies ērti – tā, lai varētu atslābināties. Cik vien dziļi vari, izelpo, turpini elpot mierīgi un dziļi, cenšoties atbrīvot visus muskuļus. Iztēlojies, it kā tavs saprāts atrastos... Vēderā, nevis galvā. Turpini elpot un ar katru ieelpu atslābināties arvien vairāk. Pajautā sev: „Ko man tagad vajadzētu apzināties?” Kamēr viens šis jautājums atbalsojas tevī, pieņem visas atbildes, kādas vien parādās. Tās var parādīties jebkurā veidolā – tēlos, vārdos, sajūtās, emocijās. Tagad tavs uzdevums – ieklausīties savā iekšējā padomdevējā. Ja turpmākajās divās trijās dienās tava iekšējā balss nesniedz nekādu atbildi, pajautā ko citu: „Kādā virzienā man turpmāk doties?” vai „Ko man tagad darīt?”
Pieraksti pirmo, kas iešāvās prātā, – arī tad, ja atbilde šķiet pilnīgi neloģiska vai pat nesaistīta ar pašu jautājumu. Pierakstus saglabā. Ar laiku pierakstītie vārdi, tēli vai sajūtas iegūs jēgu, kuru iepriekš nebiji pamanījusi, jo tā atradās ārpus cēloņu un seku tīkla.

2. Izsijā saņemtos ziņojumus. Bieži vēstījumi, kas mums šķiet nākam no zemapziņas, nav nekas cits kā projekcijas, vēlmes vai bailes. Psihologi – Hals Stouns un Sidra Vinkelmane – pat uzskata, ka mūsu personību veido dažādas „starppersonības”, no kurām katrai ir sava īpašā balss, un tās aktivizējas dažādos dzīves mirkļos. Paturot prātā šo teoriju, izveido savu „starppersonību” sarakstu (Bērns, Māsa, Sieva, Klauns, Bailule utt.). Kad tev vajadzēs pieņemt lēmumu vai kaut ko svarīgu izvēlēties, pieraksti jautājumu un ļauj, lai izsakās tavas galvenās personības daļas. Viņu atbildes pieraksti ar dažādu krāsu pildspalvām, bet necenties acumirklī izlemt, kuras no atbildēm ir vislabākās.
Pēc tam nedari neko – vien atkārto pirmo vingrinājumu. Ko iegūsi? Apzināti trenēsies atšķirt viedā padomdevēja balsi no sociālajām lomām, kuras esi uzņēmusies.

3. Vienu dienu seko tikai savai intuīcijai. Viena lieta – ieklausīties intuīcijā, bet pavisam cits līmenis – rīkoties saskaņā ar to. Nav viegli pāriet no teorijas pie prakses, un vislabāk to darīt pakāpeniski. Sāc ar mazumiņu – vienu dienu, kuru pavadīt rokrokā ar savu iekšējo gudrību. Izvēlies vismierīgāko nedēļas dienu, kurā darbs nedzen darbu un nav atbildīgu sapulču – lai tavas izvēles neiespaidotu apkārtējos. Sāc dienu ar pirmo vingrinājumu – tas palīdzēs prātam kļūt modrākam. Pēc tam ļauj, lai diena rit savu gaitu, un rīkojies tikai pēc intuīcijas. Tas nozīmē – izvairies no loģiskiem pārspriedumiem un ierastām izvēlēm. Pievērs uzmanību savām sajūtām – kā patīkamām, tā nepatīkamām. Visu, ko pamani, pieraksti – tas palīdzēs precīzāk pamanīt visu, kas notiek, un stiprinās ticību savam spēkam. Lieliski, ja intuīcijas dienas vari atļauties regulāri – tā ātrāk iemanīsies paļauties uz savu iekšējo balsi.

4. Klausies savā iekšējā balsī. Ar iekšējo balsi ir interesanti – ja tai nepievērš uzmanību, balss vienkārši zūd. Reizi vai divas nedēļā tev vajadzētu atrast laiku, lai aprunātos ar sevi. Mierīgā gaisotnē stāvot vai guļot, kārtīgi izelpo un tad dziļi ieelpo. Fokusē uzmanību uz domām, kas iešaujas prātā, un sajūtām ķermenī – mieru vai saspringumu, sāpēm, nomāktību.
Pajautā sev, vai pašlaik jūties ar dzīvi apmierināta. Kā tu varētu to uzlabot? Turpini mierīgi un dziļi elpot un – galvenais! – nepūlies rast atbildi. Ļauj, lai tā atnāk pati. Atbildes nav? Visu vingrinājumu atkārto vēlāk, bet tajā pašā dienā.
Vissvarīgākais, lai modinātu intuīciju, – saglabāt atvērtību dzīvei. Vingrinājuma laikā netiesā, neanalizē, pievērs uzmanību tikai savām sajūtām, impulsiem un emocijām, un tad tava iekšējā balss kļūs arvien skaidrāka un skaļāka. 

psiholoģes Indras Majores-Dūšeles

ieteikumi

What A Wonderful World With David Attenborough