Vecums sākas agri

Parasti vecumu saista ar sirmiem matiem, grumbām, kaulu sāpēm un bieži vien kašķīgu prātu, uzskatot, ka vecums sākas ap gadiem 45.

Izrādās, ka visas ar vecumu saistītās pārmaiņas organismā sākas ļoti pakāpeniski un ar gadiem lēni progresē. Zinātnieki uzskata, ka novecošanas process sākas ar brīdi, kad kļūstam pieauguši (pēc 18 gadu vecuma, bet pēc dažu zinātnieku domām tūlīt pēc dzimšanas), un turpinās nepārtraukti līdz cilvēka mūža beigām.

Katram tā notiek individuāli, lēnāk vai straujāk, vairāk vai mazāk ietekmējot vienu vai otru orgānu vai orgānu sistēmu

Izteiktas novecošanas pazīmes kļūst manāmas ap 35 gadu vecumu, un, lai gan tās katram cilvēkam ir atšķirīgas, dažas novecošanās pazīmes visiem cilvēkiem ir kopīgas. 

• Pēc 40 gadu vecuma organisms vidēji dienā sadedzina par 120 kalorijām mazāk, tādēļ grūtāk ir saglabāt iepriekšējo ķermeņa masu.
• Samazinās auguma garums, šis process turpinās visu mūžu.
• Tikai 2% bērnu dzimst sievietēm pēc 40 gadu vecuma, un apaugļošanās iespēja strauji samazinās pēc 35 gadu vecuma (2001. gadā notikušas trīs dzemdības, kad sieviete bijusi vecāka par 60 gadiem — apaugļošanās gan veikta ārpus mātes organisma ar donora olšūnu).
• Sākas pārmaiņas vidusausī, vājinās dzirde.
• Rodas vecuma tuvredzība.
• Pēc 50 gadu vecuma apmēram par 90% ir samazinājies tīmuss (aizkrūtes dziedzeris), svarīgs imūnsistēmas orgāns, tādēļ pastāv lielākas iespējas saslimt.
• Pēc 60 gadu vecuma «nolietošanās» pazīmes sāk izrādīt aizkuņģa dziedzeris, tāpēc paaugstinās cukura līmenis asinīs. Tā var izskaidrot faktu, ka šajā vecumā pieaug cilvēku skaits, kam diagnosticē cukura diabētu.
• Pēc 70 gadu vecuma asinsspiediens ir paaugstinājies vismaz par 25%, tādēļ pieaug slodze sirdij.

Pagaidām nav izgudrotas burvju zāles pret novecošanos, taču ir saprātīgi ieteikumi, kas ļauj saglabāt labu fizisko veselību arī sirmā vecumā:

•       līdzsvarots uzturs;
•       fiziskas aktivitātes;
•       smēķēšanas pārtraukšana;
•       mērena alkohola lietošana.

Ar gadiem cilvēka organisms pats cenšas pielāgoties pārmaiņām, ko izraisījusi novecošana. Piemēram, pieaug sirds slimību risks, taču organisms mēģina pielāgoties notikušajām pārmaiņām.  Sasniedzot 80 gadu vecumu, sirdsdarbības ritms kļūst par 25%  lēnāks, nekā tas bija 20 gadu vecumā. Kompensācija notikusi uz sirds izplešanās rēķina, un katrā saraušanās reizē tā izsviež vairāk asiņu.

Taču fiziskā novecošana ir tikai viena medaļas puse. Kādu iespaidu vecums atstāj uz cilvēka personību un kognitīvām (izziņas) spējām? Pēc 30 gadu vecuma indivīda personība saglabājas samērā nemainīga. Ja cilvēks ir gaudulīgs 80 gadu vecumā, šīs rakstura īpašības viņam droši vien piemitušas arī 30 gadu vecumā. 

Lai gan pētījumi liecina, ka, sasniedzot 70 gadu vecumu, mēs esam zaudējuši labu tiesu īslaicīgās atmiņas, pieņēmums, ka vecums pats par sevi izraisa Alcheimera slimību vai demenci, nav patiess.