Interesantās zīmītes.

Droši vien nav neviena ķermeņa uz kura nebūtu pigmenta plankumu, kurus tautā sauc par dzimumzīmēm. Lai gan tā ir tikai un vienīgi medicīniska tēma, visos laikos un visās kultūrās cilvēki dzimumzīmēm ir centušies piešķirt arī mistisku nozīmi.

Svarīga esot ķermeņa puse, kurā dzimumzīme atrodas. Vīriešiem „labā informācija” parādās ķermeņa labajā pusē, bet „ļaunā informācija” – kreisajā. Sievietēm – otrādi.

Ne mazāk svarīga esot dzimumzīmītes krāsa. Tumšas dzimumzīmes esot saistītas ar Saturnu un nes sevī informāciju par cilvēka karmu. Sarkanas dzimumzīmes esot saistītas ar Jupīteru un liecinot, ka šim cilvēkam dzīvē nāksies (vai jau ir nācies) kardināli mainīt savus uzskatus. Bet gaišās liecinot par Venēras ietekmi, kas cilvēkā attīstot komunikācijas spējas.

Par laimi liecinot dzimumzīmītes, kuras „rotā” matiņi. Kaut gan saviem īpašniekiem tās sagādā estētiskas ciešanas, „matainās dzimumzīmes” ir simpatiskas ārstiem, jo tas liecina par labdabīgu veidojumu un morfoskopiem, kuri tic, ka „matainais” veidojums ir glābšanas simbols pat tad, ja tas atrodas ķermeņa „nepareizajā” pusē.

Ezotērikas cienītāji piešķir īpašu nozīmi figūriņām, ko veido vairāku dzimumzīmju kombinācija. Tās varot būt gan labvēlīgas, gan nelabvēlīgas.

Krusts esot vissliktākā zīme. Tāpat nelaimīgas skaitās dažādu krāsu un izmēru kombinācijas, kas atgādina zvaigznes, kvadrātu, puķes vai zirnekli.

Par labvēlīgām dzimumzīmju figūrām tiek uzskatīts trīsstūris, aplis un ovāls. Ja dzimumzīmju trīsstūris esot uz sejas, ezotēriķi ir pārliecināti, ka šis cilvēks var sevi uzskatīt par laimes lutekli.

Atšķirībā no medicīnas un kosmetoloģijas morfoskopi uzskata par neiespējamu dzimumzīmītes noņemt, jo pēc viņu priekšstatiem tas nozīmē rupju iejaukšanos savā liktenī, kura nekad nepaliek nesodīta.

Daudzas tautas, kuras tic uz ķermeņa esošo zīmju maģijai, ar mērķi „koriģēt” savu likteni labprāt izdara dzimumzīmju un to kombināciju tetovējumus. Tāds tetovējums tā īpašniekam uzliek papildus pienākumus un ne no kā neatbrīvo, jo maģijā slinkums nav cieņā.

Senos laikos dzimumzīmes vienkārši pielīmēja vēlamajā vietā. Sākot no XVII gadsimta šāds „skaistuma plāksteris” tika lietots ar mērķi piesaistīt uzmanību daiļād dāmas sejai vai kādai konkrētai ķermeņa daļai, bet reizēm tika izmantots kāda defekta (pūtītes, nelielas rētas un tml.) slēpšanai.

Atkarībā no izmēra un atrašanās vietas pielīmētā dzimumzīmīte šo to varēja pastāstīt arī par „skaistuma plākstera” valkātāju. Piemēram, liela un pie labās acs – tirāns, maza uz zoda – mīlu, zem deguna – šķiršanās un tml.

Magi, gaišreģi un burvji, atkarībā no dzimumzīmītes atrašanās vietas, labprāt izsaka dažādus pareģojumus. Viņi saka, ka, jo lielāka dzimumzīmīte, jo vairāk informācijas tā satur un lielāka ticamība, ka pareģojums (labais vai sliktais) piepildīsies. Jo dzimumzīmīte apaļāka, jo pareģojums ir labvēlīgāks. Izstiepta dzimumzīme nesot nelaimi, pie kam, jo tā tumšāka, jo sliktāk.

Viduslaikos šajā ziņā lieku cermoniju nebija. XV gadsimtā dzimumzīmes skaitījās sātana marķējums uz cilvēka ķermeņa un sevietēm, kurām tās bija, draudēja sārts. Taču XVIII gadsimtā sāka izplatīties ticējums, ka mīlestības dievietes Venēras seju rotāja dzimumzīmīte un uzskati strauji mainījās – sievietes, kuras dieviete Venēra nebija „atzīmējusi” kā sev līdzīgās, dzimumzīmes uz savas sejas zīmēja pašas.