piektdiena, 2011. gada 1. jūlijs

Koncentrēti par pašpietiekamību!


Pirmais nosacījums.

Lai sieviete iemantotu sirdsmieru, pašpārliecību un iekšējo harmoniju – viņai jābūt noteicējai pār savu dzīvi. Vai viņa ir uzņēmēja vai mājsaimniece, pārdevēja vai friziere, sportiste vai skolotāja – sievietei jābūt apmierinātai ar savu vietu dzīvē vai arī mērķtiecīgi jāvirzās uz to! Ļaujot dzīvei sevi iegrozīt un nevarīgi plātot rokas, sak, tā nu sanācis, tā dzīvīte paiet, sieviete pati sevi nostāda nevarīga upura lomā, bet tā var nest vien vilšanos un nepiepildītības izjūtu.

Ko darīt?

Ir jālūkojās stratēģiski nākotnē! Jādomā ilgspējīgi – ne vien šodienai, bet arī divdesmit gadu tālai nākotnei. Tas, ka laiki grūti, nav aizbildinājums – ir jābūt plānam, kā no tiem izkļūt!
Katrs fundamentāls saniegums veido simts mazus, bet svarīgus ikdienas soļus. Pirms nobīstamies no lielajiem lēmumiem, jāsāk ar ikdienas izvēlēm! Attieksme pret dzīvi nedrīkst būt pavirša – jāmācās apdomāt katru rīcību un apzināties tās sekas. Kas notiks tālāk, ja tagad uzkliegšu uz savu bērnu? Ja sēdēšu pie televizora un noskatīšos šovu, vai tas man dos ko vērtīgu? Šādiem minieksāmeniem jākļūst par ikdienu, ja vēlies savu dzīvi mainīt. Jēgpilna rīcība padara dzīvi vērtīgu!


Otrais nosacījums.

Cieņa pret sevi un apkārtējiem – tas ir pašpārliecinātas sievietes pamats. Nepieklājība, neiecietība, skaudība, aprunāšana, iedomība – īpašības, kas nepiemīt pašpārliecinātai sievietei. Vispirms jāiemācās cienīt sevi pašu. Tas bieži izrādās visgrūtāk. Tikai tai brīdī, kad saproti – ES ESMU VĒRTĪBA- , tu vari pareizi izvēlēties un veidot savu dzīvi kā mākslas darbu!


Kā to panākt?

Cieņa slēpjas ētisku vērtību turēšanā augstāk par savām vēlmēm. Ja vien tā nav bērnībā ieaudzināta, cieņu ir ļoti grūti iemantot. It sevišķi – cieņu pret sevi. Tas prasa rakstura stingrību un labu devu paškritikas: spēju izvērtēt savu rīcību, atzīt savas kļūdas un – pats galvenais – piedot sev tās. Un spēju vienmēr piedomāt – vai mana rīcība apkārtējiem liek justies labi?


Trešais nosacījums.


Labvēlība pret dzīvi. Ja uz dzīvi lūkojies ar labvēlību, dzīve katrā ziņā atbild ar to pašu. Sūkstīšanās, dusmas, īgnums, aizdomīgums – negatīva attieksme bloķē visu labo, tā neļauj elpot viegli un saskatīt iespējas. Dzīvi uzlūkot ar nevis – mums tas nav – bet, drīzāk – mums tas tūliņ būs, jo , ja izvēlotiesdzīvot ar cerībām, mēs esam it kā atbrīvojam vietiņu labākajām pārmaiņām – durvis ir vaļā!
Labvēlība pret dzīvi, protams, nozīmē arī labvēlību pret apkārtējiem cilvēkiem. Tas, kā sieviete prot pasniegt komplimentus un arī saņemt tos, liecina par viņas personības briedumu un pašpārliecinātību.

Kā to panākt?

Uz labiem vārdiem un labām domām var lūkoties kā uz dāvanu – ir radies iemesls to dāvināt, tāpēc es to glīti iesaiņoju un ar prieku pasniedzu. Tieši tāpat arī labos vārdus vai labos darbus saņemot, tas jādara ar prieku un pateicību. Ir svarīgi no sirds novēlēt sev un pasaulei to labāko – jo, kā reklāmā miljoniem reižu dzirdēts - MĒS ESAM TĀ VĒRTAS!


Ceturtais nosacījums.

Laiks sev. Lai saglabātu iekšējo harmoniju, ir svarīgi mīlēt ne vien apkārtējos, bet vispirms sevi. Izšķīstot apkārtējo vajadzībās, sieviete sevi aplaupa. VIENMĒR – LAI CIK SIEVIETE BŪTU AIZŅEMTA, LAI CIK DZAUDZ CILVĒKU PRIEKŠĀ VIŅA JŪTAS ATBILDĪGA, - SIEVIETEI IR JĀMĀK ATRAST LAIKU SEV, LAI SEVI IEKŠĒJI UN ĀRĒJI SAKOPTU UN SPĒTU UZTURĒT DEGAM SAVU IEKŠĒJO LIESMIŅU, PIE KURAS SILDĀS APKĀRTĒJIE.

Kā to panākt?

Ir ārkārtīgi svarīgi dzīvē atrast savu bateriju uzlādēšanas avotu. Nav svarīgi, vai tā ir baznīca, joga, fenšui vai varbūt skaistumkopšanas procedūras, deja, opera vai tase karstas zāļu tējas, kas tiek klusībā izbaudīta, aizverot durvis aiz ikdienas trokšņiem. Ir svarīgi atrast savu SVĒTNĪCU, kas spēj ne vien iepriecināt, bet atgādināt par to, cik skaista un vērtīga ir Dzīve un cik daudz prieka tā nes!




Lai nosargātu savus brīžus un spētu tos paturēt tikai sev, ir jāmāk pateikt – NĒ! Itin bieži vajag diezgan daudz drosmes, lai šo mazo vārdiņu izdabūtu pār lūpām, it īpaši, ja tas ir mērķēts tuviem un svarīgiem cilvēkiem. Par to nav jājūtās vainīgai – ja pati neparūpēsies par sevi, neviens cits to nedarīs!
 Irma Kalniņa

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru