Neprasiet nevienam solījumus dot!
Dzīves garša. Bites vienmēr pazīst
Augus, kuri spēj medu dot.
 

Gunta Kraulere

 

 

Mums jāiemācās ieraudzīt pasauli no jauna.

Nevienu problēmu nevar atrisināt ar to pašu prātu, kas to ir radījis. Mums jāiemācās ieraudzīt pasauli no jauna .”

                                                                                                                             Alberts Einšteins

Ja mēģinām pielietot šo citātu dzīvē, tad saprotam, ka mēs nevaram sev radīt pārpilnību paliekot nabadzības apziņas stāvoklī, un mēs nevaram iegūt spēka sajūtu, ja identificējam sevi kā upuri. Situācijās, kas sākas no dusmām un bailēm, ir maz iespēju sasniegt miera un paļāvības sajūtu. Mums ir jāatrod iespēja izkļūt laukā no mūsu ierobežotās sapratnes, lai spētu skatīties plašāk. Viens no ceļiem, kā mainīt savus uzskatus, ir paskatīties uz visu no cita skatu punkta, un ideālā gadījumā arī no citu skatu punkta. Tādā veidā mēs paveram sev jaunas iespējas un paplašinām redzes lauku. Tikai ar to vien mēs varam pārveidot dusmas par līdzjūtību un vēlēšanos rast pozitīvu risinājumu visam.
Ja reiz esam atvēruši savu prātu lielākām iespējām, mēs varam savienoties ar savu augstāko Es pārsteidzošiem risinājumiem. Ar iekšējā miera sajūtas palīdzību mēs varam distancēties no savām emocijām un savienoties ar intuitīvo gudrību, kas atrod gan problēmu galvenos cēloņus, gan parāda to risinājumu iespējas.
Ar šo domu Alberts Einšteins ir parādījis mums veidu, kā mēs varam paaugstināt savu apziņu un apzināties jaunas iespējas.

André Rieu, Mirusia & the Johann Strauss Orchestra performing Supercalifragilisticexpialidocious (Mary Poppins) live in Maastricht.
 

Sievietes katra stunda.

Katru stundu mūsos, sievietēs, kaut kas mainās: hormonu līmenis, fermentu aktivitāte utt.

Lai tava diena būtu efektīva, pamēģini kaut vai nedaudz ievērot šīs sava organisma pārmaiņas.

07:30 – Labākais laiks lai mostos. Pierādīts: tiem, kas mostas ātrāk par 7:21, stresa hormonu kortizola līmenis dienas laikā ir augstāks, nekā tiem,kas mostas par 9 minūtēm vēlāk.

08:00 – Labākais laiks brokastīm. Un nevis vienkārši brokastīm, bet ar produktiem, kas satur saliktos ogļidrātus (rīsi, maize, kartupeļi), jo šai laikā tos organisms uzņem kā tam jānotiek: uzlādē tevi ar enerģiju līdz pat pusdienām. Bet,ja tu tos ēdīsi vakarā – pieņemsies svarā.

09:00 – Labākais laiks rīta rosmei. Rīta rosme uzlabo garastāvokli un emocionālo lādiņu par 50%, turpretim, darot to vakarā – tikai par 20%. Lai vai ko tu izvēlēsies (aerobika, baseins utt.), pamatuzdevums – labi uzsildīt un izvingrināt muskuļus.

10:00 – Labākais laiks kreativitātei. Tas ir laiks,kad mūsu atmiņa ir gatava pieņemt un saglabāt informācijas maksimumu. Arī reakcija, koncentrēšanās spēja un uzmanība šai laikā ir uzdevuma augstumos. Nepalaid šo momentu garām.

12:00 – Labākais tikšanos laiks. Adrenalīna līmenis asinīs šai laikā ir maksimālais – lēmumi tiek pieņemti ātri, tikpat ātra ir reakcija uz jautājumiem. Īsāk sakot – galva ir gaiša, reakcija – zibenīga.

13:00 – Labākais laiks pusdienot. Maksimālais kuņģa fermentu aktivitātes laiks – lielās apetītes izskaidrojums. Pareiza izvēle: produkti ar zemu glikēmisko indeksu (pasta – makaroni, rieksti, pilngraudu maize).

14:00 – Labākais laiks stomatologa apmeklējumam, epilācijai vai kaut kam līdzīgam… Iemesls – tolerances sāpju līmenis ir ļoti augsts. Visas sāpes pacietīsi bez problēmām.

15:00 – Labākais laiks, lai iegādātos kosmētiku. Vielu maiņas procesi palēlinās. Āda iegūst savu dabīgo toni: līdz ar to tas ir laiks,kad tonālo krēmu un lūpu krāsas toni tu varēsi izvēlēties nekļūdīgi.

16:00 – Labākais laiks, lai risinātu uzdevumus. Analītiskā darba laiks: atskaišu pārskatīšana vai līguma sastādīšana, pamēģini atgriezties pie neatrisinātiem uzdevumiem – tā ir iespēja tos veiksmīgi pabeigt. Labs laiks gatavoties eksāmeniem vai prezentācijām.

17:00 – Labākais laiks bērna ieņemšanai. Zinātnieki ir pierādījuši, ka šai laikā spermatozoīdi ir visaktīvākie un to ir visvairāk. Nepalaid šo momentu garām, ja tas sakrīt ar tavām vēlmēm.

18:00 – Labākais laiks darba pabeigšanai. Organisma spēki sāk izsīkt, ir pienācis laiks pielikt punktu. Bet prātīgu punktu: joga, pilates vai baseins.

19:00 – Labākais laiks vieglam kokteilim. Tavs organisms šai laikā ātrāk utilizē alkoholu, bet tā līmenis asinīs šī iemesla dēļ nemainās!

20:00 – Labākais laiks pārdomām. Izanalizē dienu, visu pārbaudi, pārdomā, apdomā vai vienkārši pasēdi internetā: pārbaudi elektronisko pasta kastīti.

21:00 – Labākais laiks atpūtai. Dari visu, kas tev ļauj atpūsties. Atslābinies, klusumā un mierā palasi grāmatu, ieej aromātiskā putu vannā… Visas aktivitātes pārcel uz rītdienu, bet šobrīd – tikai relaksācija!

22:00 – Labākais laiks seksam. Libido būs „nomodā” līdz pat vieniem naktī. Vēlies spilgtu, spēcīgu orgasmu? Nezaudē ne minūti!

23:00 – Labākais laiks miegam. Paaugstinās miega hormona – melatonīna līmenis. Un tas nozīmē, ka ir laiks doties pie miera. Līdz 7:30 tu paspēsi savus spēkus atkal atjaunot.

http://buduars.lv

skaistākās no dienām
ir tās
kurās mēs smaidām -
ar sirdi
ar dvēseli
ar skatienu savu
cauri dienas rūpēm un ilgām -
smaidām -
ar domām
ar prātu
ar sirdi...

Inese Tora

Latvijas kvēpināmie augi.

 Kadiķis.

 No kadiķa zāļu sievas gatavo ārstnieciskās ziedes, kvēpināmos zariņus un nūjiņas, kompreses slotiņas, vannas ekstraktus, izvilkumus skalojumiem un ogu tējas. Ogas lieto arī kulinārijā dažādās medījuma gaļas receptēs. Kadiķi ārstniecībā lieto kā antiseptiķi pret elpošanas ceļu slimībām, artrītu, pinnēm, blaugznām, ādas iekaisumiem, pret aptaukošanos, pārēšanos un pārlieku alkoholu. Kadiķis uzlabo vielmaiņu, izvada lieko šķidrumu, dzen urīnu, ārstē muguras sāpes, mazina radikulītu, mazina muskuļu spazmas, krampjus, uzlabo asinsriti dziļi muskuļos, uzlabo intuīciju, ieteicams pie nervu vājuma, sliktas atmiņas, bezmiega. Kadiķa aromāts stiprina imunitāti, dezinficē un atbaida insektus, attīra enerģētisko lauku un relaksē.

Novārījums

Novārījumus, uzlējumus un tējas gatavo, ņemot ēdamkaroti augļu uz glāzi verdoša ūdens. Izdzer vienā dienā.
Kadiķu ogu tinktūru gatavo: 100 g ogu aplej ar 0,5 l degvīna uz 10 dienām. Nokāš un lieto pa ēdamkarotei uz glāzi pelašķu vai citu pretklepus tēju. Ar tinktūru var ierīvēt arī slimās locītavas, piemēram, ja ir poliartrīts.

Viss kadiķis: ogas, skujas, miza, sveķi, koksne un saknes izmantojams kā dziedinošs līdzeklis. Tomēr labākās būs tā ogas. Drogas ievāc dažādos gadalaikos: saknes – rudenī, jaunās atvases, koksni, mizu – pavasarī, sveķus – vasarā, bet ogas – oktobrī, novembrī, tad, kad tās ir gatavas – melnā vai tumši zilganā krāsā. Ogas žāvē plānā slānī aptuveni 20°C  temperatūrā, ik pa reizei apmaisot. Ogas lieto tējām, uzlējumiem un tinktūrām. Kā vitamīna avotu ieteicams apēst 3-5 ogas dienā. Ja zudusi ēstgriba, ir nepatīkamas atraugas un meteorisms, dienā jāapēd 3-4 paegļa ogas.

Kadiķa ogu tēju pagatavo, ņemot 1 tējkaroti sausu ogu, aplejot ar glāzi verdoša ūdens un ļaujot ievilkties aptuveni 20 minūtes. Ieteicamā dienas deva ir ne vairāk kā divas krūzes dienā.

Kadiķim piemīt īpašība sildīt. Tas tīra asinis, stimulē gremošanas orgānu sekrēciju, uzlabo ēstgribu, dziedē podagru, reimatismu, neiralģiskas sāpes, bronhītu, klepu un samazina tūskas. Kadiķa zaru kvēpināšana istabā var palīdzēt dažādu vīrusu slimību laikā, jo tā dūmi iznīdē baktērijas, pelējuma sēnītes, kā arī uzlabo gaisa kvalitāti telpās.

Ar kadiķa slotiņu ieteicams pērties arī pirtī, pirms tam to noplaucējot karstā ūdenī. Tā palīdzēs pie reimatisma, paralīzes un muskuļu sāpēm, kā arī cīpslu sastiepumiem.

Kadiķa skuju novārījums derēs, ja ir pietūkušas pēdas. Kadiķa skujas aplej ar kastu ūdeni, ļauj ievilkties un tad pievieno kāju vannai. Tas palīdzēs uzlabot asinsriti kājās un noņemt pietūkumu.

Ārstniecībā lieto arī kadiķa ēterisko eļļu – masāžai reimatisma un neiralģiju gadījumā pie 10 g pamateļļas (olīvu, kukurūzas, rapšu vai kāda cita) piepilina 3 pilienus ēterisko eļļu. Vannai var pievienot 5-7 pilienus eļļas, kas rūpīgi sajaukti ar 1 ēdamkaroti medus vai sāls. Ārīgi lietota eļļa mazina ādas taukošanos, pinnes un strutainus izsitumus. To lietojot inhalācijās, panāk atkrēpojošu efektu elpceļu saslimšanas gadījumos.

Kadiķa tinktūras pagatavošana: stikla trauku, ko var noslēgt ar vāku, piepilda ar kadiķa ogām, tām pārlej pāri spirtu tā, lai ogas būtu apklātas, tad trauku noslēdz un ļauj tam pastāvēt vismaz 10 dienas. Kad tās ir pagājušas ogas nokāš un šķidrumu pilda tumšos traukos (pudelēs vai burciņās). Ārīgi tinktūru var lietot uz vietām, kuras nomoka podagras, reimatisma vai išiasa sāpes.

Jāņem vērā, ka kadiķis var izraisīt alerģiju, tādēļ to jālieto uzmanīgi. Tas var izraisīt nieru kairinājumu. Cilvēkiem, kas slimo ar nefrītu (nieru iekaisumu), to nedrīkst lietot. Tāpat to aizliegts lietot grūtniecēm.

Ārstniecībā izmanto paegļu ogas. Tās stimulē aknu un nieru darbību, kā rezultātā ne tikai veidojas vairāk žults un uzlabojas gremošana, bet notiek arī organisma attīrīšanās, jo aknas pastiprināti neitralizē kaitīgās vielas, kuras nonāk organismā ar pārtiku vai veidojas vielmaiņas procesā un nierēm kļūst vieglāk visu to izvadīt. 

Kad iekšējā vide attīrās, uzlabojas arī asins sastāvs, ādas stāvoklis, un visas organisma funkcijas. Kadiķa ogas nedrīkst lietot, ja ir nieru kamoliņu iekaisums (glomerulonefrīts), jo tad stāvoklis pasliktinās. 

Ņem 1 ēd. karoti ogu, aplej ar 2 glāzēm vāroša ūdens, patur siltā vietā 4-5 stundas. Lieto pa 1 ēd. karotei 3 reizes dienā pirms ēšanas. 

Veselības uzlabošanai var vienkārši noēst 10-15 odziņas dienā (ne vairāk). Košļājot ogas samazinās arī zobakmens aplikumi un vēl ilgi saglabājas laba elpa, jo kadiķu ogu ēteriskās eļļas uzsūcas asinīs un izdalās caur plaušām elpojot.

Kvēpināmā nūjiņa.

Lai pagatavotu sprīža garu kvēpināmo nūjiņu, ņem svaigu sprīža garu DIEVKOCIŅA koksnaino kātu, KADIĶA zariņu, RAUDENES vai MĀRSILA zariņu, VĪBOTNES vai VĒRMELES ziedošo galotni, PELAŠĶA vai ASINSZĀLES ziedus. Svaigos augus apliek ap dievkociņa kātiņu un no virspuses tos piesedz ar kadiķa zariņu. Uzmanīgi, lai nesadurstītu savas rokas, šo zāļu saišķīti visā tā garumā stingri pietin ar lina diegu. Izveidotā kvēpināmā nūjiņa ir jāžāvē ēnainā vietā. Pielieto pie mājas enerģijas attīrīšanas, pie gaisa dezinfekcijas slimnieka istabā un pārējā mājā, sliktu domu atvairīšanai. Ar kadiķa zariņu vai ārstniecības augu kvēpināmo nūjiņu var izstaigāt dzīvojamās telpas, lai kliedētu nevēlama ciemiņa atstāto enerģiju, lai mazinātu šaubu un baiļu izpausmes.

Lai izvēlētos īsto kvēpināmo kociņu, jāpaļaujas uz intuīciju, kā arī jāsaprot , kā auga smarža iedarbojas un vai tā patīk.

KADIĶU DŪMI - iznīdē sliktās baktērijas gaisā, darbojas dezinficējoši, samazina pelējuma sēnīti, ļoti ieteicami pēc vīrusu saslimšanām un pirms iešanas pirtī.

EGĻU ZARI , PRIEDE, PAEGLIS -attīra gaisu.

VĪBOTNE -  attīra enerģētisko lauku un pastiprina sievišķo.

VĒRMELE - palīdz noskaņoties meditācijai un attīra auru.

ASINSZĀLE  - aizsargā , dziedina un padara vīrišķīgāku.

KAŅEPES -  kas aug Latvijā, nav apreibinošas, bet gan spēcinošas.

PĪLĀDŽU LAPAS - der kosmiskās enerģijas uzņemšanai.

OZOLU LAPAS - pastiprina aizsardzību, auglību un spējas.

PELAŠĶI - aizdzen ļaunos garus , pastiprina mīlas enerģiju un intuīciju.

PAPARDE - nomierina un atslābina.

SALVIJA - attīra prātu, veicina gudrību, aizsardzību, atbrīvo telpu no negatīvām enerģijām.

Vēl kā kvēpināšanas līdzeklis populāri ir mārsils, virši, madaras, vīgriezes, nātru galotnes, biškrēsliņš, uc.

Stēvija.

Stēvija, jeb meduszāle vai cukurpuķe ir augs, kas varētu kļūt par visai nopietnu konkurentu cukuram, par kura daudzuma samazināšanu ikdienas uzturā ārsti runā arvien biežāk. Kopš 2011. gada decembra stēvija Eiropā ir atļauta kā pārtikas saldinātājs, un ir kļuvusi par vienīgo dabīgo alternatīvu cukuram. Līdz ar to par īstenību varētu kļūt daudzu sapnis par limonādi, kas nepadara resnu, kariesu samazinošu šokolādi un 100% veselīgiem saldumiem bērniem.

Tas ir daudzgadīgs augs no Paragvajas, kurš pazīstams kļuvis savu saldo lapu dēļ. Zaļas stēvijas lapas ir 10-15 reizes saldākas par cukuru, bet lapu ekstrakts dod pat 300 reizes lielāku saldumu. Augs satur ļoti daudz dabīgo vielu – steviozīdu un rebaudiozīdu, kas to padara tik saldu. Stēvijai pavisam ir 240 paveidi, bet tikai vienu no tām var izmantot pārtikā. Vienīgā saldā stēvija ir Stevia Rebaudiana. Citas stēvijas nav saldas, un nav zināms, vai tās vispār var lietot pārtikā . Īsta stēvija ir salda līdz ar pirmo izplaukušo lapiņu.

Stēvija iekaro pasauli

Pirmie eiropieši, kas iepazinās ar šo augu bija spāņi 16. gadsimtā. Šo augu uzgāja spāņu botāniķis Patriks Jacobus Stevus, kura vārdu stēvija nes vēl arvien. Savukārt sava nosaukuma otro daļu – rebaudiana, stēvija ieguva pateicoties Paragvajas ķīmiķim Rebaudi, kurš pirmais 1899. gadā ieguva no cukurpuķes saldo ekstraktu. Tomēr citur pasaulē šis augs plašāk pazīstams kļuva tikai ap 1900. gadu, kad tika publicēti pirmie zinātniskie pētījumi par šī auga lieliskajām īpašībām. Šajā laika periodā arī aizsākās stēvijas kā kultūrauga audzēšana, līdz tam tā auga tikai savvaļā. Pirmā, kas stēviju atzina par oficiālu pārtikas saldinātāju bija Japāna. Pamazām stēviju kā pārtikas piedevu sāk lietot arī citās pasaules valstīs. Eiropas Savienībā, arī Latvijā, šo augu kā pārtikas piedevu oficiāli atļauts lietot kopš pērnā gada nogales, līdz tam stēvijai bija piešķirts „jaunās pārtikas” statuss, kas praksē nozīmē aizliegumu tirgot stēviju. 

Neskatoties uz šo aizliegumu Latvijā un citur Eiropā stēvijai bija piekritēji, kas to audzēja, lietoja uzturā un popularizēja savu draugu un paziņu lokā.

Veselīgs cukura aizstājējs un nesatur kalorijas!

Stēvijas galvenās priekšrocības ir - tā nesatur nevienu kaloriju, tā nebojā zobus, tā ir piemērota diabētiķiem. Tā nenonāk asinīs, bet uzsūcas zarnu sieniņās, līdz ar to nav jāsatraucas par paaugstinātu cukura līmeni asinīs. Stēvijas trumpis ir tas, ka atšķirībā no ķīmiskajiem saldinātājiem, šis augs ir dabīgs.

Pēc kā tā garšo?

Stēvija ir ļoti salda, un, runājot par tās garšas īpašībām, viedokļi atšķiras. Vieniem tā liekas rūgtena, citiem garšo pēc lakricas, vēl kādam – salkana, bet tik pat daudziem tās garša liekas patīkama. Stēvijas garša ir jūtama, ja tiek lietotas auga lapas. Ja izmanto auga koncentrātus, nekādas piegaršas nav jūtamas.

STĒVIJAS ĀRSTNIECISKĀS ĪPAŠĪBAS:

Veicina brūču dzīšanu, mazina sāpēs, ko rada apdegumi un kukaiņu kodumi.

Efektīvs kosmētikas līdzeklis, sevišķi ādas kopšanai ap acīm. Palīdz cīņā pret dažādām ekzēmām un dermatītiem.

Auga lapas satur silīcijskābi, tas uzlabo saistaudu, ādas, matu un nagu stāvokli.

Tai ir pretiekaisuma iedarbība.

Augā esošās vielas aizsargā zobu emalju no bojāšanās.

Lietojot stēviju normalizējas asinsspiediens, paaugstinās enerģētiskais līmenis, mazinās bada sajūta, tiek nostiprināta kapilāru sistēma.

STĒVIJAS LIETOŠANA UZTURĀ:

Svaigas lapas. Tās ir nedaudz saldākas par cukuru, un var pievienot dažādiem ēdieniem, dzērieniem, arī marinējumiem.

Žāvētas lapas ir 30 - 40 reizes saldākas par cukuru. Pēc ražas novākšanas lapas žāvē labi vēdinātās telpās. Žāvētas lapas labi glabājas ne mazāk kā 2 gadus. Tās var samalt, iegūstot saldu pulveri.

Uzlējums. To gatavo no žāvētām lapām, aplejot 100 g lapas, kas ievietotas auduma maisiņā vai marlē, ar 1 l ūdens. Ļauj nostāvēties diennakti vai vāra 50-60 min. Pēc tam iegūto uzlējumu nolej. Lapas atkal aplej ar 0,5 l ūdens un vāra vēl stundu. Tad abus uzlējumus sajauc un filtrē. Uzlējumu lieto, lai saldinātu tēju, kafiju, citus dzērienus. Izmanto ievārījumiem vai konditorejas izstrādājumiem. Saldāks par cukuru 40-50 reizes. Uzglabājams ilgi.

Sīrups tiek pagatavots no uzlējuma. Tas ir saldāks par cukuru 80-120 reizes. Uzlējums tiek vārīts uz mazas uguns līdz sīrupa piliens neizplūst uz cietas virsmas, bet saglabā piliena apveidu. Sīrupam ir antiseptiskas un bakterioloģiskas īpašības. Lieto visos produktos cukura vietā. Var uzglabāt vairākus gadus.

Stervozīds – saldāks par cukuru 300 reizes. To var iegādāties pie dažādiem stēvijas produktu izplatītājiem, jo mājas apstākļos iegūt sarežģīti.

 Stēvija uz Tavas palodzes!

Lai gan stēvijas dzimtenē – Paragvajā ir citi klimatiskie apstākļi, tā tiek audzēta dažādās pasaules valstīs, arī Latvijā. Stēvija lieliski adaptējas citos klimatiskajos apstākļos. Mūsu zemē to vislabāk stādīt siltumnīcās, taču to iespējams audzēt arī uz palodzes.

Stēviju iegādājies aprīlī, jo tieši tad atsākas tās intensīva augšana. Tad iepriekš izaugušos augus var apgriezt un lietot uzturā vai arī no 7-8 cm garām galotnītēm veidot spraudeņus. Ņem seklu podu, piepilda ar vieglu, smilšainu augsni un to labi samitrina. Zariņu iesprauž zemē un virsū uzliek stikla burciņu. Kad burciņā sāk veidoties rasa, augs ir ieaudzies, un burciņu noņem.

Audzēšana norit līdz rudenim. Augam patīk siltas un saulainas vietas. To ir labi jāmēslo un jālaista. Mēslošanai izmanto organisko vai nātru vircu.

Atceries! 

Ja mitrums ir par daudz, parādīsies dzeltenas lapas.

Nemēslo šo augu ar ķīmisko mēslojumu, kā arī neizmanto cīņā pret kaitēkļiem indīgas vielas, jo tad, lietojot to iekšķīgi, tavā organismā nokļūs ķīmiskas un indīgas vielas.

Stēvijai nedrīkst ļaut izstīdzēt, tai ir jābūt kā krūmam. Pirmo reizi auga virsotni ar 2-4 lapām, kad tas izaug līdz 15 – 20 cm. Var apgriez 1/3 no auga. Apgriešanu atkārto ik pēc 30-40 dienām līdz ziemai.

Noknieb ziedpumpurus, jo līdz ar ziedēšanu augs zaudē daudz spēka un aiziet bojā. Ziedus arī vari izmantot uzturā.

Stēvija ir jāieziemo. Kad termometra stabiņš rāda 6-7 grādus, jāsāk ieziemošana. Dzinumus nogriež līdz zemei un podus novieto tumšā pagrabā, kur temperatūra ne zemāka par 6-7 grādiem. Šādi glabā bez laistīšanas līdz siltākam laikam. Vēl podus var turēt gaišā telpā, kur temperatūra ir 5-10 grādi. Novembrī, decembrī augu apgriež, atstājot aptuveni 1/3 no auga vasaras auguma. Jo telpa būs gaišāka un vēsāka, lielāka garantija, ka augs izdzīvos. Miera periodā augu laista minimāli, turklāt ar siltu ūdeni. Augs šajā laikā var daļēji nomest lapas. Ja izdodas noturēt šādus apstākļus, stēvija it kā iekonservējas līdz aprīlim, kad atsāk aktīvi augt.

http://www.stevija.lv/

Labestība.

Labestību nedrīkst sajaukt ar pļāpīgo labsirdību.
Labestība, savienota ar asu spriešanas spēju, nekad nepārvēršas tukšu salmu kulšanā.
Īstā labestība piespiež rīkoties tūlīt un tagad,
tā izraisa absolūtu uzticību,
tā līksmina un dziedina,
tā ir saite starp debesīm un zemi,
tā nepazīst aplēsi, negaida samaksu,
negaida pateicību un vairās skaļuma

Zenta Mauriņa

puķes no mana dārza

2012. gads.