trešdiena, 2015. gada 7. janvāris

Икона ЧУДОТВОРНАЯ

                                                    ЗАГАДАЙ ЖЕЛАНИЕ – сбудется! 

sestdiena, 2014. gada 27. decembris


runā, ka skatoties šajā bildē piepildās vēlmes

..mēs esam piedzimuši, lai izzinātu sevi, bet ieguvuši zināšanas, iemiesotu tās saskaņā ar Visuma mūžīgajiem likumiem..



Filozofs, mistiķis, skolotājs
Georgijs Gurdžijevs
(1877-1949)

Apzinātas ciešanas” un „apzinīgs darbs”, lai mazinātu asociatīvu kanālu piesārņojumu, pagarina mūžu. Tiem, kuri strādā ar uzmanību un „atceras sevi”, uzmanība kļūst ne tikai par dzīves centru, bet arī faktoru, kas paildzina dzīvi. „Mīlēt sevi” nozīmē – lolot sevi būtībā. Būtība ir daļa no Dieva, tā ir saistīta ar bezgalīgo Avotu. Viss īslaicīgais un pārejošais paverdzina ar savu daudzveidību un virza pa noslēgtu apli, nevedot uz būtību. Tas rada vilšanos, pārsātinājuma sajūtu, garlaicību un naidu. Svarīgi dzīves uzdevumi nerada ne nogurumu, ne garlaicību. Arī bailes var būt dažādas – destruktīvas un tādas, ka paplašina iespējas.
Tas, kas ir labi Personībai – slikti Būtībai. Kad personība cieš, veidojas „ferments”. Un nevajag izvairīties no ciešanām, jo šis „ferments”, šī dzirkstelīte baro Dvēseli (Būtību). Tas, kas ir slikti Personībai, ir labi Būtībai. Tas viss šķiet bezgala grūti, bet cilvēkā rodas izjūtas, ka dzīves sūtītie pārbaudījumi ir viņam pa spēkam.
Savā rīcībā mums būtu jāvadās pēc sirdsapziņas. Sirdsapziņa nav nekas tāds, kas jāiegūst. Tā piemīt katram cilvēkam. Nelaime tā, ka mēs attiecībā pret sirdsapziņu atrodamies aizmigušā stāvoklī. Svētajos rakstos grēksūdze un trūkumu apzināšanās ir ietverta vārdos: ja tev iesit pa vienu vaigu, pagriez otru. Īstai grēksūdzei nav nekā kopīga ar baznīcas grēksūdzi. Grēksūdze ir nepieciešama, lai ieraudzītu trūkumus nevis kā grēkus, bet kā šķēršļus savai attīstībai. Sava galvenā trūkuma apzināšanās ir līdzīga pļaukas radītam šokam un jāatrod spēks nevairīties no šīm sāpēm, bet vīrišķīgi uzklausīt un pieņemt.

*Neļaut savai pagātnei kļūt par nākotni un censties soli pa solim sameklēt sevī dievišķo dzirksti, atbrīvojoties no neīstā ES sloga, kas saista kustības gluži kā lieks apģērbs.
*Censties izprast lietas būtību, lai cik noslēpumaina un neizprotama tā neliktos.
*Nekad nedarīt kaut ko tikai tāpēc, ka to dara citi.
*Nekad nedomāt tāpat, kā domā citi.
*Uzticēties tikai savam pasaules redzējumam un neietekmēties no citiem, bet arī paša viedoklim uzticēties neilgu laiku.
*Izvairīties no liekvārdības un tukšām pļāpām.
*Pirms sākt kaut ko darīt, apzināties savu niecīgumu un  - sākt. 

Cilvēka mūžam uz zemes ir noteiks 

mērķis. Viņš ir gan instruments, gan šī 

mērķa iemiesojums. Un, lai atbilstu tam,

 indivīda uzdevums ir pilnveidoties un 

būt brīvam.

sevis dziedināšana




Kas ir meditācija?

Meditācija ir ceļojums nezināmajā, lielākais ceļojums, ko var uzsākt cilvēka prāts. Meditācija nozīmē vienkārši būt, nedarot neko - bez rīcības, bez domām, bez emocijām. Jūs vienkārši esat, un tā ir tīra bauda.
No kurienes rodas šī bauda, ja jūs nedarāt neko? 
Tā rodas ne no kurienes, vai arī tā rodas no visurienes. Tā rodas bez iemesla, jo viss esošais ir veidots no vielas, ko sauc par prieku. Kad Jūs nedarāt pilnīgi neko, - ne ar ķermeni, ne prātā, ne jebkurā citā līmenī - kad jebkura aktivitāte ir apstājusies un jūs vienkārši esat, vienkārši turpināt būt - tā ir meditācija. 
Jūs to nevarat darīt, nevarat to praktizēt: jums to vajag tikai saprast.
Ik reizi, kad varat atrast laiku, lai vienkārši būtu, pārtrauciet darīt pilnīgi visu. Domāt arī nozīmē kaut ko darīt. Pat ja jūs nedarāt pilnīgi neko uz vienu mirkli, un jūs vienkārši esat savā centrā, pilnīgi atslābinājies - tā ir meditācija. Un, tiklīdz jūs esat uzzinājis, kā tas ir, jūs varat palikt šādā stāvoklī, cik ilgi vien vēlaties; un visbeidzot varat palikt šādi divdesmit četras stundas diennaktī.
Tiklīdz esat apzinājies, kā jūsu Esība var palikt netraucēta, tad pamazām varat sākt darīt dažādas lietas, uzmanot, lai jūsu Esība netiktu iztraucēta. 
Parasti mēs domājam, ka, lai atslābinātos, mums jādodas ārpusē, bet patiesībā ir jādodas sevī.
Prasmi palikt atslābušam savas aktīvās dienas aizņemtībā sauc par „modrību bez pūlēm”. Izpaudiet sevi, cik vien iespējams, un ļaujiet atslābumam sekot pašam no sevis. 
Tiklīdz mēs pieņemsim to un atslābināsimies, tiklīdz pārtrauksim izlikties par to, kas neesam, tiklīdz pārstāsim pūlēties, lai atstātu iespaidu uz citiem, tiklīdz mēs vairs neaizsargāsim sevi, neattaisnosim… Tiklīdz mēs pārtrauksim censties noslēpt savus ievainojumus pat no sevis paša, bet tā vietā atklāsim tos gaisam, dziedināšana notiks pati no sevis.


piektdiena, 2014. gada 26. decembris

Priecīgus Ziemassvētkus!









 Novēlu Tev iemācīties dzīvot viegli - tik viegli, kā sniegpārsla
krītot noglāsta vaigu,


tik viegli, ka tauriņš garām lidojot tevi aizķer ar spārnu,

tik viegli, kā lietus lāse noslīd pa stikla rūti.

Vieglu prātu, vieglu gaitu un viegluma sajūtu dvēselē….



otrdiena, 2014. gada 9. decembris

Lai mazinātu cukura līmeni asinīs

♦Dziedinoša recepte ar pienu un propolisa uzlējumu: 10 dienas pirms gulētiešanas jāiedzer pusglāze silta piena, kuram pievienoti 15 pilieni propolisa uzlējuma. Tādu ārstēšanas kursu var veikt divas reizes gadā.
♦Dziedinoša recepte ar kefīru un kanēli: divas nedēļas no rīta pusstundu pirms ēšanas jāiedzer pusglāze kefīra, kuram pievienota 1 tējkarote malta kanēļa.
♦Auzu novārījums normalizē cukura līmeni: 1 ēdamkaroti auzu apliet ar vienu glāzi ūdens, uzvārīt un uz vidējas uguns vārīt 15 min. Novārījumu izkāst , sadalīt 3 porcijās un dienas gaitā izdzert.
♦Tēja no upeņu lapām: sauju izžāvētu upeņu lapu apliet ar vārošu ūdeni, pagaidīt kamēr atdziest. Regulāra upeņu lapu tējas lietošana normalizē cukura līmeni asinīs.
♦Melleņu lapu novārījums: vienu ēdamkaroti sasmalcinātu melleņu lapu apliet ar divām glāzēm vāroša ūdens, vēlreiz uzvārīt un atstāt uz vairākām stundām ievilkties. Dziedinošo novārījumu lietot pa pusglāzei pusstundu pirms ēšanas.
♦Cigoriņu dzēriens: zinātniskie pētījumi ir apstiprinājuši , ka cigoriņiem piemīt spēja efektīvi pazemināt cukura līmeni asinīs, tāpēc ir ļoti veselīgi savā ēdienkartē iekļaut cigoriņu dzērienu.
Pievērsiet uzmanību tam, ka jālieto ne tikai tautas ārstējošie līdzekļi, bet arī obligāti jāpieturas pie veselīgas ēšanas principiem (vajag atteikties no miltu, saldiem, trekniem un sāļiem ēdieniem), ēdienkartē jāiekļauj pēc iespējas vairāk garšvielu un pākšaugu, kuri lieliski pazemina cukura līmeni asinīs.


daži noslēpumi






Ja kņud kaklā
Pabužiniet un paknaibiet savu auss ļipiņu. Stimulējot auss ļipiņā esošos nervus, kaklā automātiski rodas muskuļu spazmas un tas mazinās nepatīkamo kņudēšanas sajūtu.
Kā regulēt savu dzirdi?
Labā auss labāk uztver ātras runas ritmu, bet, ja ir vēlēšanās uztvert klusu runu, skaņas avota virzienā pavērsiet kreiso ausi. Kreisā auss labāk uztver arī muzikālos toņus.
Ja ir „ciet” deguns
Piespiediet mēli pie augslējām, bet ar rādītājpirkstu spēcīgi uzspiediet starpr uzacīm. Rezultātā trapecveida kauls, kas veido deguna starpsienas aizmugurējo daļu nedaudz pakustēsies un mazinās nepatīkamo spiedošo sajūtu degunā. Pēc 20 sekundēm deguns pamazām „nāks” vaļā.
Ja naktī moca dedzināšanas sajūta
Guliet uz kreisajiem sāniem. Tādā gadījumā mazāks kuņģa skābes daudzums nonāk zarnu traktā. Zarnu trakts un kuņģis vēdera dobumā novietoti noteiktā leņķī, guļot uz labajiem sāniem, kuņģis ir augstāk par zarnu traktu, guļot uz kreisajiem sāniem – zemāk, līdz ar to skābe nevar nokļūt zarnu traktā.
Ja sāp zobs
Jāpatrin ledus gabals uz delnas starp lielo un rādītājpirkstu. Zobu sāpes mazināsies. Nervu gali, kas šeit atrodas, spēj bloķēt smadzeņu raidītos sāpju signālus.
Ja pēc skriešanas „dur” sānos
Izelpojiet, kad speriet soli ar kreiso kāju. Liela daļa cilvēku izelpo, kad sper soli ar labo kāju, kas rada spiedienu uz aknām, kas atrodas labajā sānā, aknas saspiež diafragmu un rada sāpes.
Ja no deguna tek asinis
Uzlieciet vates pikucīti uz deguna priekšdaļas pirms sataustāmā izciļņa un spēcīgi saspiediet. Lielākoties asinis tek no deguna priekšējās daļas un to tecēšanu var apstādināt saspiežot.
Ja nepieciešams kaut ko iemācīties no galvas
Atkārtojiet tekstu pirms iemigšanas. Sapņos mūsu smadzenes sakārto atmiņu un tas, kas iemācīts pirms miega, nokļūst ilgstošās atmiņas „failā”.

no http://epadomi.lv/interesanti_neparasti/snsacijas/09072010-8_cilveka_kermena_noslepumi

sestdiena, 2014. gada 27. septembris

             

              Domas veidodamas dzīvi, ievēro brīvās gribas likumu, lai cilvēks paspēj pārdomāt. Prāts kā instruments, pieradis kalt redzamo. Sirds, kas ir gara mājoklis, zina kā, bet nepareizo uzskatu ieausta, nespēj laicīgi prātu noskaņot. No šejienes abiem rodas saskaņa, kas palīdz skumīgajam materializēties. Turpretī, ja abus noskaņo uz prieku, ienāk prieks.
Lai panāktu, ka materializējas tas, ko gribam, ir jānoskaņo prāts, lai tas uzmana to mērķi uz kuru tiecamies, bet ne prāto par to, kas ir. Cilvēkam jāizdara apzināta izvēle,  ko vēlas, bet ne to,  ko nevēlas saņemt.
Kas traucē noturēties izvēlē? Daždažādo pienākumu, solījumu un atkarību birums. Lai kļūtu par to, par ko  vēlas būt, ir jāatbrīvo enerģija, kura ieslēdzam prātojumos.
Sanāk aizdomāties par pašcieņu un pašapziņu. Sūkstāmies, ja aizskar un aktīvi aizstāvam. Aizstāvoties uzbrūkam vai arī klusējam pieņemdami upura lomu.
Kas notiek, ja tā darām? Cilvēki zemapziņā jūt, ka tam otram nav iekšējās vērtības, jo zina, ka  cilvēki neaizstā to, kas ir vairumā. Aizstāv to, kā pietrūkst.
Kas šeit darāms? Ir jāpārtrauc aizstāvēties. Prāts jānoskaņo, ka atlaižu kāri aizstāvēties, tā celdams savu kvalitāti, bet gan piekrītu, lai ceļas cita cilvēka kvalitāte. Tas būs augsirdīgs žests, karalisks, kad saproti, ka ar tavu pašvērtību viss kārtībā. Kāpēc tas otrs tā cenšas? Tapēc, ka pazeminādams vienu, grib pats pacelties. Ja jau tā, tad lai droši ceļas viņa vērtība. To paceldams, iekšēji sajutīs svētlaimi un nodomās, ka sastapis zelta cilvēku.Ja tā ]nodomās viens, otrs, tad tiešām kļūsim par zeltu. Tad nevis paši sevi celsim, bet citi pacels mūs.
Pats svarīgākais, ka tā enerģija, kas tika tērēta aizstāvībai, ieplūdīs ķermenī kā dzīvinoša iedvesma. Kāpēc pietrūkst spēka? Cilvēks pieradis baidīties, aizstāvot svarīgumu.
To izdarījis prāts, kura darbībai ir mērķis - izzināt redzamo. Lai iespaidus uzturētu, tiek paņemta enerģija, kuru prāts atrauj no mērķu realizācijas.
Vienkārši, prāts uzskata, ka tā ir jādara. Neviens to nav mācījis, ka ir citi realizācijas ceļi. Ja pamācītu, tad  realizētu to, ko iemācīja.
No šejienes, jāapzinās aizspriedumi un tie droši jāatlaiž. Bez apziinātas domas, nezinās ko atlaist.
Cilvēkam jāiemācās būt laimīgam tajā vidē, kurā tas atrodas. Lai to izdarītu, ir jāiemācās atrast pareizo ceļu. Sekošana citu pieredzei atbalstāma, kad apgūstam pamatus.
Tos apzinoties, ir jātiecas uz savu sapni. Kas notiks, ja nepārtraukti kopēsim citus? Šis paradums atturēs no tā, ko spēj individualitāte. Tieši tā individualitāte, ko kopējam, spēja kļūt par to, kas ir tikai tādēļ, ka prata atrast savu ceļu.
Bet dzīvē nav sevi jāpiespiež. Sanāk, ir jāatlaiž arī kāre spiest mācīties,jo tad  sirds varēs saklausīt  savu ceļu.
Jāpalūdz, lai Dievs Tēvs dod patiesību, ka viss ir tā, kā tam vajag būt. Ja cilvēks spēs sevi noskaņot un tiekties uz mērķi, neskatoties uz domu daudzveidību, tad  to ieraudzīs.
Protams, ja ceļā nesastapsies ar kāri pakritizēt kādu. Kāpēc to darām? Tāpēc, ka ir vainas sajūta. Tā arī maļam viens otru, nezinot, ka uz katru vainīgo, dzīvei ir  kāds vainīgais ar bargāku varu.
Ko darīt? Atcerēties, ka mūsu prāts daudz ko nezina, tātad tam jāatgādina, ka kritizēt nav izdevīgi, jo tad pašu sāks kritizēt.
Kritika tērē enerģiju. Ir jāpielieto nestandarta pieeja, piemēram, atļaut sev justies apbižotam. Pažēlojam sevi un atlaižam savu vainas izjūtu. Prātam būs pieredze.
Ja radīsies  līdzīga situācija, prāts ieslēgs savu jauno pieeju un manipulatori, kas manipulē, nesaņemdami kāroto, pazudīs. Cilvēks paliek par marioneti, kad tas, nezinādams mīlestības likumus, aizstāv savu svarīgumu.
Tas notiek tādēl, ka nav apzināti citi dzīves scenāriji. Šos scenārijus apgūstam, ja spējam apzināties un atlaist to, kas rada diskomfortu.
To var izdarīt, ja maina attieksmi, to, ar kuru pieņemam vai nepieņemam dzīves piedāvāto. Daudzi ieciklējušies būt par īstu vīrieti vai īstu sievieti. Un paliek griboši, jo viņi jau ir īstie.
Tātad, uzskats, ka jābūt par tādu, par kaut kādu  īstu, patiesībā attur no dzīves prieka. Atlaižot  tiekmi būt par to, kas jau ir, ieplūdīs dzīvesprieks un  iedvesma smaidīt.

Ivars Vrubļevskis